This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32022D1368
Commission Decision (EU) 2022/1368 of 3 August 2022 setting up Civil Dialogue Groups in matters covered by the common agricultural policy and repealing Decision 2013/767/EU
Komisijas Lēmums (ES) 2022/1368 (2022. gada 3. augusts), ar ko izveido kopējās lauksaimniecības politikas jautājumus aptverošas pilsoniskā dialoga grupas un atceļ Lēmumu 2013/767/ES
Komisijas Lēmums (ES) 2022/1368 (2022. gada 3. augusts), ar ko izveido kopējās lauksaimniecības politikas jautājumus aptverošas pilsoniskā dialoga grupas un atceļ Lēmumu 2013/767/ES
C/2022/5535
OV L 205, 05/08/2022, p. 278–283
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force
Relation | Act | Comment | Subdivision concerned | From | To |
---|---|---|---|---|---|
Repeal | 32013D0767 | 01/01/2023 | |||
Implicit repeal | 32021D1112 | 01/01/2023 |
5.8.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 205/278 |
KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2022/1368
(2022. gada 3. augusts),
ar ko izveido kopējās lauksaimniecības politikas jautājumus aptverošas pilsoniskā dialoga grupas un atceļ Lēmumu 2013/767/ES
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
tā kā:
(1) |
Līguma par Eiropas Savienības darbību 38. pants noteic, ka Savienība nosaka un īsteno kopēju lauksaimniecības politiku (KLP). |
(2) |
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 11. panta 2. punktu iestādēm jāuztur atklāts, pārredzams un regulārs dialogs ar pārstāvošajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību. |
(3) |
Komisijas Lēmums 2013/767/ES (1) nosaka satvaru, kādā ar nevalstiskajām ieinteresētajām personām apspriežami ar lauksaimniecību un lauku attīstību saistīti jautājumi. Tas Komisijai ļauj izmantot padomdevējās struktūrās, proti, pilsoniskā dialoga grupās – to pašreizējās pilnvaras beidzas 2022. gada 31. decembrī –, darbojošos speciālistu zināšanas. |
(4) |
Lai pielāgotos jaunajam kopējās lauksaimniecības politikas tiesiskajam regulējumam (2) un horizontālajiem noteikumiem par Komisijas ekspertu grupu izveidi un darbību (“horizontālie noteikumi”), kas noteikti ar Komisijas Lēmumu C(2016)3301 (3), un lai no 2023. gada garantētu lauksaimniecības un lauku attīstības jautājumos notiekošā pilsoniskā dialoga nepārtrauktību, ir jāizveido septiņas tematiskās ekspertu grupas un jānosaka to uzdevumi un struktūra. |
(5) |
Minētajām grupām būtu Komisijai jāpalīdz uzturēt regulāru dialogu par visiem jautājumiem, kas saistīti ar kopējo lauksaimniecības politiku un tās īstenošanu, un jo īpaši par pasākumiem, kuri Komisijai šajā kontekstā jāpieņem, arī lauksaimniecības starptautiskajā aspektā. Tām būtu jānodrošina pieredzes un labas prakses apmaiņa, jāsniedz rīcībpolitiska rakstura ieteikumi, pēc Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta (AGRI ĢD) pieprasījuma vai pēc pašu iniciatīvas jāsniedz atzinumi par konkrētiem jautājumiem un jāseko līdzi rīcībpolitikas attīstībai. Tiek sagaidīts, ka minēto grupu locekļi grupas sanāksmju kontekstā iegūto informāciju izplatīs savā attiecīgajā profesionālajā lokā. |
(6) |
Lai palielinātu pilsoniskā dialoga sistēmas pārredzamību, ņemot vērā arī Eiropas Ombuda ieteikumus šajā jomā, un lai dažādas intereses būtu pārstāvētas līdzsvarotā veidā un aptvertu pilsonisko sabiedrību plašā nozīmē, ir lietderīgi izveidot jaunu pilsoniskā dialoga grupu satvaru. Apspriežamo skatpunktu un viedokļu daudzveidīguma labad īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai ieinteresētās personas, kam ir relevantas speciālās zināšanas, būtu pārstāvētas plaši. |
(7) |
Lai visām ieinteresētajām personām dotu vienādas iespējas un pārstāvību un paliktu saskaņā ar iepriekš minētajiem horizontālajiem noteikumiem un iedibināto praksi, katrai ieinteresēto personu organizācijai būtu jāpiešķir tikai viena balss, nediferencējot tās pēc pārstāvju skaita. Katras sanāksmes dalībnieku kopskaitu ikvienā atsevišķā gadījumā tomēr var mainīt, ņemot vērā Komisijas darba kārtību un nepieciešamību pēc kādām īpašām speciālajām zināšanām. |
(8) |
Lai apspriešanās process, kurā tiek uzrunāti iedzīvotāji un ieinteresētās personas, būtu līdzdalīgs un iekļaujošs, pienācīga uzmanība būtu jāpievērš klimata mērķim samazināt kopējās emisijas, un Komisijai būtu jādod sava artava šā mērķa sasniegšanā. Tas nozīmē, ka ekspertu sanāksmēm klātienē būtu jānotiek retāk. Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka Komisijas un ieinteresēto personu kopīgos mērķus var sasniegt arī neklātienes sanāksmēs. Tāpēc, vienlaikus atzīstot neregulāru klātienes sanāksmju vajadzīgumu, priekšroka būtu dodama tiešsaistes sanāksmēm. |
(9) |
Būtu jāizstrādā noteikumi par to, kā grupas locekļi izpauž informāciju. |
(10) |
Persondati būtu jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (4). |
(11) |
No dienas, kad beidzas pašreizējais pilsoniskā dialoga grupu pilnvaru termiņš, būtu jāatceļ Lēmums 2013/767/ES. |
(12) |
Lai gādātu par to, ka pilsoniskā dialoga satvars tiek periodiski atjaunots, ir lietderīgi noteikt šā lēmuma piemērošanas beigu dienu, |
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
1. pants
Priekšmets
Tiek izveidotas tālāk nosauktās ekspertu grupas, dēvētas arī par pilsoniskā dialoga grupām (“grupas”).
1. |
KLP stratēģisko plānu un horizontālo jautājumu pilsoniskā dialoga grupa. |
2. |
Lauksaimniecības tirgu pilsoniskā dialoga grupa. |
3. |
Dzīvnieku audzēšanas pilsoniskā dialoga grupa. |
4. |
Lauksaimniecības starptautisko aspektu pilsoniskā dialoga grupa. |
5. |
Bioloģiskās lauksaimniecības pilsoniskā dialoga grupa. |
6. |
Kvalitātes un noieta veicināšanas pilsoniskā dialoga grupa. |
7. |
Vides un klimata pārmaiņu pilsoniskā dialoga grupa. |
2. pants
Uzdevumi
Grupu uzdevumi savās 1. pantā nosauktajās tematiskajās kompetences jomās ir:
a) |
uzturēt regulāru dialogu par visiem jautājumiem, kas saistīti ar kopējo lauksaimniecības politiku un tās īstenošanu, arī ar lauksaimniecības starptautiskajiem aspektiem, un jo īpaši par pasākumiem, kuri Komisijai šajā kontekstā jāpieņem; |
b) |
kad ir vajadzīgas īpašas speciālās zināšanas, konsultēt Komisiju saistībā ar savu 1. pantā nosaukto tematisko kompetences jomu un palīdzēt Komisijai sagatavot rīcībpolitiskas iniciatīvas a) punktā minētajās jomās; |
c) |
īstenot pieredzes un labas prakses apmaiņu, arī informācijas izplatīšanu, a) punktā minētajās jomās; |
d) |
pēc AGRI ĢD pieprasījuma un tajā noteiktā termiņā vai pēc pašu iniciatīvas sniegt atzinumus par konkrētiem jautājumiem; |
e) |
sekot līdzi rīcībpolitikas attīstībai a) punktā minētajās jomās. |
3. pants
Grupas locekļi
1. Grupas locekļi ir ieinteresēto personu organizācijas, kas nav publisko tiesību subjekti un Savienības līmenī darbojas 1. pantā minētajās jomās.
2. Dalīborganizācija savu pārstāvi dalībai grupas sanāksmēs ieceļ atkarībā no darba kārtības punktiem. Pēc grupas vadības norādījumiem organizācijas pārstāvji var būt vairāki. Neatkarīgi no pārstāvju skaita katrai organizācijai ir viena balss.
3. Dalīborganizācijas ir atbildīgas par to, lai minētajiem pārstāvjiem būtu padziļinātas speciālās zināšanas.
4. Dalīborganizācijas, kuras vairs nespēj pilnvērtīgi piedalīties ekspertu grupas apspriedēs vai kuras pēc AGRI ĢD domām neatbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 339. panta nosacījumiem, vai kuras ir atkāpušās no amata, uz grupas sanāksmēm vairs netiek aicinātas un līdz pilnvaru termiņa beigām var tikt aizstātas.
4. pants
Atlases process
1. Dalīborganizācijas izraugās, izmantojot publisku uzaicinājumu iesniegt pieteikumus; šis uzaicinājums publicējams Komisijas ekspertu grupu un citu līdzīgu struktūru reģistrā (“Ekspertu grupu reģistrs”). Uzaicinājumu iesniegt pieteikumus var publicēt arī citur, piemēram, īpaši šim nolūkam izveidotās tīmekļvietnēs. Uzaicinājumā iesniegt pieteikumus precīzi norāda atlases kritērijus, arī prasītās speciālās zināšanas un pārstāvāmās intereses, kas saistītas ar veicamo darbu. Pieteikumu iesniegšanas minimālais termiņš ir četras nedēļas.
2. Lai ieinteresēto personu organizācijas varētu iecelt par grupas locekļiem, tām jāreģistrējas Pārredzamības reģistrā.
3. Ieinteresēto personu organizācijas par locekļiem ieceļ AGRI ĢD ģenerāldirektors, un izvēlas pieteikumu iesniedzējus, kuri ir kompetenti un kuriem ir padziļinātas speciālās zināšanas 1. pantā minētajās jomās, kuri spēj konsultēt, kā prasīts 2. pantā, un kuri pieteikušies, atbildot uz publisku uzaicinājumu iesniegt pieteikumus.
4. Ieinteresēto personu organizāciju pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Pilnvaru laiku var pagarināt.
5. pants
Vadība
Grupas vada Komisijas pārstāvis vai pārstāve.
6. pants
Darbība
1. Grupas rīkojas pēc AGRI ĢD pieprasījuma un saskaņā ar horizontālajiem noteikumiem.
2. Grupu sanāksmes principā notiek tiešsaistē, bet atkarībā no apstākļiem var notikt arī Komisijas telpās.
3. Sekretariāta pakalpojumus nodrošina AGRI ĢD. Grupu un apakšgrupu sanāksmēs var piedalīties ieinteresēti Komisijas ierēdņi no citām struktūrvienībām.
4. Pēc vienošanās ar AGRI ĢD katra grupa ar vienkāršu balsu vairākumu var nolemt, ka tās apspriedes notiek atklāti.
5. Apspriežu protokoliem par visiem darba kārtības punktiem un par katras grupas sniegtajiem atzinumiem, ieteikumiem vai ziņojumiem jābūt saturīgiem un pilnīgiem. Protokolus grupas vadības pārraudzībā sagatavo sekretariāts.
6. Ciktāl iespējams, atzinumus, ieteikumus vai ziņojumus grupas pieņem vienprātīgi. Balsojuma gadījumā rezultātu nosaka vienkāršs locekļu balsu vairākums. Locekļiem, kuri balsojuši pret vai atturējušies, ir tiesības pieprasīt, lai atzinumiem, ieteikumiem vai ziņojumiem tiktu pievienots dokuments, kurā sniegts viņu nostājas pamatojums.
7. pants
Apakšgrupas
1. AGRI ĢD var izveidot apakšgrupas īpašu jautājumu izskatīšanai atbilstoši AGRI ĢD noteiktajam darba uzdevumam. Apakšgrupas darbojas saskaņā ar horizontālajiem noteikumiem un atskaitās grupai. Tiklīdz to uzdevums ir izpildīts, apakšgrupas tiek izformētas.
2. Apakšgrupu locekļus, kas nav grupas locekļi, izraugās, izmantojot publisku uzaicinājumu iesniegt pieteikumus saskaņā ar 4. pantu un horizontālajiem noteikumiem.
8. pants
Pieaicinātie eksperti
AGRI ĢD ad hoc kārtā darbam grupā vai apakšgrupās var pieaicināt ekspertus ar īpašām speciālajām zināšanām kādā darba kārtības jautājumā.
9. pants
Novērotāji
1. Indivīdiem, organizācijām, to vidū ieinteresēto personu organizācijām, un publisko tiesību subjektiem, kas nav dalībvalstu iestādes, ar tiešu uzaicinājumu var piešķirt horizontālajiem noteikumiem atbilstošu novērotāja statusu.
2. Par novērotājiem ieceltās organizācijas un publisko tiesību subjekti izvirza savus pārstāvjus.
3. Novērotāji un to pārstāvji ar grupas vadības piekrišanu var grupas un apakšgrupu diskusijā piedalīties ar savām speciālajām zināšanām. Tomēr viņiem nav balsstiesību, un viņi nevar piedalīties grupas un tās apakšgrupu ieteikumu vai padomu formulēšanā.
10. pants
Reglaments
Pēc AGRI ĢD priekšlikuma, kuram grupa ir piekritusi, tā ar vienkāršu balsu vairākumu pieņem reglamentu, kura pamatā ir ekspertu grupu standartreglaments (5) un kurš ir saskaņā ar horizontālajiem noteikumiem. Apakšgrupas darbojas saskaņā ar grupas reglamentu.
11. pants
Dienesta noslēpums un apiešanās ar klasificētu informāciju
Grupas locekļi un to pārstāvji, pieaicinātie eksperti, kā arī novērotāji un to pārstāvji pilda dienesta noslēpuma neizpaušanas pienākumu, kas saskaņā ar Līgumiem un to īstenošanas noteikumiem attiecas uz visiem iestāžu locekļiem un to darbiniekiem, kā arī pilda Komisijas drošības noteikumus, kas attiecas uz Savienības klasificētās informācijas aizsardzību un ir noteikti Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/443 (6) un (ES, Euratom) 2015/444 (7). Ja šie pienākumi netiek pildīti, Komisija drīkst veikt visus attiecīgos pasākumus.
12. pants
Pārredzamība
1. Grupas un to apakšgrupas reģistrē Ekspertu grupu reģistrā.
2. Ekspertu grupu reģistrā publicē šādus datus par grupu un apakšgrupu sastāvu:
a) |
ieinteresēto personu organizāciju nosaukums; to pārstāvētās intereses; |
b) |
novērotāju vārds vai nosaukums. |
3. Visus relevantos dokumentus, arī darba kārtību, protokolus un dalībnieku iesniegtos materiālus, dara pieejamus Ekspertu grupu reģistrā vai ar saiti, ko publicē reģistrā un kas ved uz īpašu vietni, kurā attiecīgā informācija ir atrodama. Lai piekļūtu īpašajām vietnēm, lietotājam nav jāreģistrējas un nav arī citu ierobežojumu. Pirms sanāksmes laikus publicē darba kārtību un citus relevantos informatīvos dokumentus, un pēc sanāksmes laikus publicē tās protokolu. Ar publicēšanas prasību saistīti izņēmumi iespējami tikai tad, ja tiek uzskatīts, ka dokumenta izpaušana var kaitēt publisku vai privātu interešu aizsardzībai, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (8) 4. pantā.
13. pants
Sanāksmju izmaksas
1. Grupu un apakšgrupu darbā iesaistītās personas par piedāvātajiem pakalpojumiem atlīdzību nesaņem.
2. Komisija iesaistītajām personām, ja tās sanāksmē nav piedalījušās attālināti, atlīdzina ar grupu vai apakšgrupu darbu saistītos ceļa un uzturēšanās izdevumus. Izdevumus atlīdzina saskaņā ar Komisijā spēkā esošajiem noteikumiem un nepārsniedzot pieejamās apropriācijas, kas ikgadējā resursu sadales procedūrā piešķirtas Komisijas struktūrvienībām.
14. pants
Atcelšana
No 2023. gada 1. janvāra atceļ Lēmumu 2013/767/ES.
15. pants
Piemērojamība
Šo lēmumu piemēro līdz 2027. gada 31. decembrim.
Briselē, 2022. gada 3. augustā
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Janusz WOJCIECHOWSKI
(1) Komisijas Lēmums 2013/767/ES (2013. gada 16. decembris), ar ko reglamentē pilsonisko dialogu kopējās lauksaimniecības politikas jautājumos un atceļ Lēmumu 2004/391/EK (OV L 338, 17.12.2013., 115. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.);
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2116 (2021. gada 2. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 187. lpp.);
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2117 (2021. gada 2. decembris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, Regulu (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un Regulu (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem (OV L 435, 6.12.2021., 262. lpp.).
(3) Komisijas Lēmums C(2016) 3301 final (2016. gada 30. maijs), ar ko nosaka horizontālus noteikumus attiecībā uz Komisijas ekspertu grupu izveidi un darbību.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
(5) Lēmuma C(2016) 3301 III pielikums.
(6) Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 (2015. gada 13. marts) par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).
(7) Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 4. lpp.). Minēto izņēmumu nolūks ir sargāt sabiedrisko drošību, militārās lietas, starptautiskās attiecības, finansiālo, monetāro vai saimniecisko politiku, personas privātumu un neaizskaramību, komerciālās intereses, tiesvedību un juridiskās konsultācijas, inspekcijas/izmeklēšanas/revīzijas un iestādes lēmumu pieņemšanas procesu.