(1)

Padomes Regulā (ES) 2019/124 (1) attiecībā uz 2019. gadu ir noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi.

(2)

2019. gada 26. martā stājās spēkā rietumu ūdeņu daudzgadu plāns (2), kurš atcēla heka dienvidu krājuma un Norvēģijas omāra krājuma atjaunošanas plānu (3). Saskaņā ar minēto atjaunošanas plānu Padomes Regulas (ES) 2019/124 IIA pielikumā tika noteikti zvejas piepūles limiti. Attiecīgie krājumi turpmāk tiks pārvaldīti saskaņā ar rietumu ūdeņu daudzgadu plāna noteikumiem, nosakot nozvejas limitus, ar kuriem sasniedzams maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma (FMSY ) diapazoniem atbilstošs zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoms, tāpēc vairs nav jāturpina noteikt zvejas piepūles limitus flotēm, kas zvejo no minētajiem krājumiem. Tādēļ Padomes Regulas (ES) 2019/124 IIA pielikums būtu jāatceļ.

(3)

Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) ir sniegusi zinātnisku ieteikumu par merlanga (Merlangius merlangus) nulles apjoma nozveju ICES 7.a rajonā (Īrijas jūra). No minētā krājuma gūtās piezvejas kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) 2019. gadam būtu jānosaka tā, lai panāktu pareizo līdzsvaru starp zvejniecību turpināšanu, ņemot vērā iespējamās smagās sociālekonomiskās sekas, un vajadzību panākt minēto krājumu labu bioloģisko stāvokli, ņemot vērā grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus vienlaicīgi apzvejot FMSY . ICES sniegtā atjauninātā zinātniskā analīze par merlanga stāvokli ICES 7.a rajonā un nenovēršamām merlanga piezvejām citās zvejniecībās paredzēja status quo scenāriju, saskaņā ar kuru attiecīgās nozvejas tiek lēstas 1 385 tonnu apmērā. Saskaņā ar šo zinātnisko analīzi KPN būtu jāgroza, lai atspoguļotu apjomu, kas līdz minimumam samazinās priekšlaicīga zvejas aizlieguma risku, vienlaikus ļaujot nārsta bara biomasai turpināt atjaunoties. Turklāt KPN apjoms būtu jānosaka tāds, kas nepalielinātu zivju mirstību minētajos krājumos un ka KPN dotu stimulu uzlabot selektivitāti un piezveju novēršanu.

(4)

Attiecīgās dalībvalstis 2018. gada decembrī vienojās, ka tās kopīgi strādās Ziemeļrietumu ūdeņu dalībvalstu grupā un ciešā sadarbībā ar Ziemeļrietumu ūdeņu konsultatīvo padomi sagatavos piezvejas samazināšanas daudzgadu plānu. Minētajam plānam būtu jānodrošina, ka piezvejas no pieciem attiecīgajiem krājumiem, t. sk. merlanga krājuma Īrijas jūrā, attiecībā uz kuru ICES ir sniegusi ieteikumu 2019. gadā noteikt nulles apjoma nozveju, tiek samazinātas, izmantojot selektivitātes vai piezveju novēršanas pasākumus. Komisija ir norādījusi, ka tā plāno iesniegt šo plānu Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) 2019. gada jūlija plenārsesijā, kur paredzēts novērtēt tā efektivitāti. Ja ZZTEK novērtējums rādīs, ka piezvejas samazināšanas plāns nedos vēlamo rezultātu – samazināt zvejas izraisīto zivju mirstību piezvejā –, Komisija ir norādījusi, ka tā apsvērs alternatīvus pasākumus, kuru mērķis ir samazināt zvejas izraisīto zivju mirstību attiecīgajos krājumos.

(5)

Saskaņā ar ICES2019. gada 28. marta ieteikumu Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) nozvejām ICES 8.c rajona 31. funkcionālajā vienībā laikā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim nevajadzētu pārsniegt 0,7 tonnas. Attiecīgi būtu jānosaka Norvēģijas omāra zvejas iespējas ICES 8.c rajona 31. funkcionālajā vienībā.

(6)

2019. gada 28. martāICES sniedza ieteikumu par ziemeļu garneles (Pandalus borealis) nozvejām 3.a rajonā un 4.a austrumu rajonā (Skageraks un Kategats un Ziemeļjūras ziemeļu daļa Norvēģijas ieplakā). Pamatojoties uz minēto ieteikumu un ņemot vērā apspriešanos ar Norvēģiju, ir lietderīgi Savienībai paredzēto ziemeļu garneles nozvejas kvotu ICES 3.a rajonā noteikt 2 304 tonnu apmērā atbilstoši FMSY .

(7)

2019. gada 22. februārīICES sniedza atjauninātu ieteikumu par saidas (Pollachius virens) nozvejām Ziemeļjūrā. Pamatojoties uz minēto ieteikumu un pēc apspriešanās ar Norvēģiju, saidas KPN būtu attiecīgi jāgroza atbilstoši FMSY .

(8)

Saskaņā ar ICES2019. gada 12. aprīlī sniegto ieteikumu brētliņas (Sprattus sprattus) nozvejām 3.a rajonā (Skageraks un Kategats) un 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra) laikā no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam nevajadzētu pārsniegt 138 726 tonnas. KPN brētliņai 3.a rajonā ir noteikta 26 624 tonnu apmērā. Zvejas iespējas attiecībā uz brētliņu Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā būtu jānosaka, ņemot vērā KPN, kas jau noteikts ICES 3.a rajonā un atbilstoši FMSY . Lai garantētu zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu, ir lietderīgi ieviest starpzonu elastīgu režīmu brētliņai no ICES 3.a rajona līdz ICES 2.a un 4. apakšapgabalam.

(9)

KPN anšovam (Engraulis encrasicolus) ICES 9. un 10. apakšapgabalā un Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) Savienības ūdeņos 34.1.1 zonā laikā no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam ir noteikta nulles apjomā, kamēr nav saņemts zinātniskais ieteikums attiecībā uz šo laikposmu. Savu ieteikumu par šo krājumu ICES sniegs tikai 2019. gada jūnija beigās, lai arī zvejniecība turpinās vasaras periodā. Lai nodrošinātu to, ka zvejas darbības var turpināties, kamēr vēl nav noteikta KPN, pamatojoties uz jaunāko zinātnisko ieteikumu, būtu jānosaka provizoriska KPN 4 902 tonnu apmērā, pamatojoties uz nozvejām 2018. gada trešajā ceturksnī. KPN nākotnē tiktu grozīta atbilstoši ICES zinātniskajam ieteikumam.

(10)

2019. gada 13. martā Komisija, pamatojoties uz Ziemeļjūras grupas dalībvalstu sniegto kopīgo ieteikumu, pieņēma Deleģēto regulu (ES) 2019/906 (4). Minētajā regulā ir noteiktas izmaiņas de minimis atbrīvojumos no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (5) 15. panta 5. punkta c) apakšpunktā paredzētā izkraušanas pienākuma attiecībā uz merlangu un mencu (Gadus morhua), jo lielāki šo sugu nevēlamu nozveju daudzumi tiks pakļauti izkraušanas pienākumam un vairs netiks atbrīvoti no minētā pienākuma. Tādēļ attiecīgās KPN būtu jāgroza, lai atspoguļotu šīs izmaiņas, un tās būtu jāturpina noteikt atbilstoši FMSY . Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (6) 5. pantu dalībvalstīm jānodrošina izkraušanas pienākuma efektīva kontrole, tādējādi novēršot zvejas noslodzes palielināšanos uz attiecīgajiem krājumiem.

(11)

Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) 21. īpašajā sanāksmē 2018. gadā pieņēma Ieteikumu 18-02, ar ko izveido daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu pārvaldībai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Minētais pārvaldības plāns izriet no Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas ieteikuma 2018. gadā izveidot krājuma pārvaldības daudzgadu plānu, jo, ņemot vērā krājuma pašreizējo stāvokli, ar zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānu (Ieteikums 17-07, ar ko groza Ieteikumu 14-04) ieviestie ārkārtas pasākumi vairs nav nepieciešami. Pārvaldības plānā ir ņemtas vērā dažādu zvejas rīku un zvejas paņēmienu īpatnības. Tāpēc ir lietderīgi pārskatīt noteikumus par zvejas piepūles limitiem un maksimālo ielaidi tunzivju audzētavās.

(12)

Regulā (ES) 2019/124 paredzētie nozvejas limiti ir piemērojami no 2019. gada 1. janvāra. Tāpēc arī šīs regulas noteikumi par nozvejas limitiem būtu jāpiemēro no minētās dienas. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, jo attiecīgās zvejas iespējas vēl nav pilnībā izmantotas.

(13)

Tāpēc Regula (ES) 2019/124 būtu attiecīgi jāgroza,