26.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/1

(1)

Krāpšana pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā rada ievērojamus zaudējumus budžetā un ietekmē konkurences nosacījumus un tādējādi iekšējā tirgus darbību. Pēdējā laikā parādījušies specifiski pēkšņas un masveida krāpšanas veidi nodokļu jomā, īpaši izmantojot elektroniskus līdzekļus, kas atvieglo ātru nelikumīgu tirdzniecību lielos apmēros.

(2)

Padomes Direktīva 2006/112/EK (3) ļauj dalībvalstīm pieprasīt atkāpi no minētās direktīvas, lai nepieļautu konkrētu veidu nodokļa nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļa maksāšanas.

(3)

Nesenā pieredze liecina, ka ar Direktīvas 2006/112/EK 395. pantā noteikto procedūru nav iespējams pietiekami ātri reaģēt uz dalībvalstu pieprasījumiem pēc steidzamiem pasākumiem.

(4)

Pieredze rāda arī, ka konkrētos gadījumos efektīvs pasākums, lai specifiskās nozarēs apturētu krāpšanu PVN jomā, ir saņēmēju noteikt par personu, kas atbildīga par PVN samaksu (apgrieztā maksāšana).

(5)

Saskaņā ar apgrieztās maksāšanas noteikumiem Direktīvas 2006/112/EK 199. un 199.a pantā dalībvalstīm nav elastīguma, lai ātri reaģētu uz pēkšņu un masveida krāpšanu to preču un pakalpojumu kategorijās, kas nav minēto pantu darbības jomā. Tāpēc ir jāparedz īpašs režīms, lai risinātu šo situāciju.

(6)

Ņemot vērā novērotos masveida krāpšanas gadījumus, ātru un īpaša veida reakciju uz turpmākiem pēkšņas krāpšanas gadījumiem vislabāk var nodrošināt ar ātrās reaģēšanas mehānisma ("ĀRM") īpašo pasākumu, kas ir iespēja uz īsu laikposmu piemērot apgriezto maksāšanu pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts ir iesniegusi attiecīgu paziņojumu. Lai nodrošinātu, ka šīs iespējas izmantošana ir samērīga attiecīgās problēmas gadījumā, Komisijai, tiklīdz tās rīcībā ir attiecīgā informācija, būtu jādod īss laikposms, kurā novērtēt paziņojumu un apstiprināt, vai tā iebilst pret ĀRM īpašo pasākumu. Būtu jādod dalībvalstīm iespēja, ka Komisija ņem vērā to viedokļus, un tāpēc tās būtu pilnībā jāinformē par šādu paziņojumu un par jebkuru papildu informāciju, kas tiek sniegta šā procesa gaitā. Turklāt Padomei pēc tam, ievērojot Direktīvas 2006/112/EK 395. pantu, ar īstenošanas lēmumu būtu jālemj par jebkuru turpmāku apgrieztās maksāšanas piemērošanu.

(7)

Dalībvalsts, kas ir paziņojusi par savu ieceri piemērot ĀRM īpašo pasākumu, to var darīt, tiklīdz Komisija ir paziņojusi, ka tai nav iebildumu.

(8)

Lai pie pirmās izdevības un pirms ĀRM īpašā pasākuma termiņa beigām paredzētu turpmāku apgrieztās maksāšanas piemērošanu, procedūrai, kas noteikta Direktīvas 2006/112/EK 395. pantā, būtu jānosaka īsāks termiņš.

(9)

Ātra apstrāde dalībvalstu paziņojumiem saskaņā ar ĀRM tiks atvieglota, ja minētajiem paziņojumiem un Komisijai sniegtajai jebkādai papildu informācijai tiks ieviesta standarta veidlapa. Tādēļ attiecībā uz minēto standarta veidlapu būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras.

(10)

Tā kā ĀRM var būt tikai pagaidu risinājums, kamēr nav atrasts ilgtermiņa leģislatīvs risinājums, ar ko PVN sistēmu padarīt noturīgāku pret krāpšanas gadījumiem PVN jomā, ĀRM būtu jāpiemēro tikai uz ierobežotu laikposmu.

(11)

Lai izvērtētu ĀRM efektivitāti, Komisijai būtu jāsagatavo vispārējs izvērtējuma ziņojums par to, kāda ir mehānisma ietekme, novēršot pēkšņas un masveida krāpšanas gadījumus.

(12)

Ņemot vērā to, ka ierosinatās rīcības mērķi, proti, novērst pēkšņas un masveida krāpšanas parādības PVN jomā, kam ļoti bieži ir starptautiska dimensija, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tās nespēj individuāli cīnīties pret krāpšanas shēmām, kuras saistītas ar jaunām tirdzniecības formām un kurās vienlaikus ir iesaistītas vairākas valstis, un to, ka, tā kā Savienība spēj nodrošināt ātrāku un attiecīgi arī atbilstīgāku un efektīvāku reakciju uz šīm parādībām, minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(13)

Tāpēc Direktīva 2006/112/EK būtu attiecīgi jāgroza,

1)

Iekļauj šādu pantu:

"199.b pants

1.   Lai apkarotu pēkšņu un masveida krāpšanu, kas varētu radīt ievērojamus un neatgriezeniskus finansiālus zaudējumus, dalībvalsts kā ātrās reaģēšanas mehānisma ("ĀRM") īpašo pasākumu nenovēršamu un steidzamu iemeslu gadījumos un saskaņā ar 2. un 3. punktu saņēmēju var noteikt par personu, kas, atkāpjoties no 193. panta, ir atbildīga par PVN samaksu par konkrētām preču piegādēm un konkrētu pakalpojumu sniegšanu.

ĀRM īpašajam pasākumam dalībvalsts piemēro atbilstīgus kontroles pasākumus attiecībā uz nodokļa maksātājiem, kas piegādā tādas preces vai sniedz tādus pakalpojumus, kuriem piemēro minēto pasākumu, un tas nepārsniedz deviņu mēnešu laikposmu.

2.   Dalībvalsts, kas vēlas ieviest ĀRM īpašo pasākumu, kā paredzēts 1. punktā, nosūta paziņojumu Komisijai, izmantojot saskaņā ar 4. punktu noteikto standarta veidlapu, un vienlaikus šo paziņojumu nosūta pārējām dalībvalstīm. Dalībvalsts Komisijai sniedz informāciju, norādot attiecīgo nozari, krāpšanas veidu un iezīmes, absolūtas steidzamības iemeslus, krāpšanas pēkšņo un masveida raksturu un tās sekas saistībā ar ievērojamiem un neatgriezeniskiem finansiāliem zaudējumiem. Ja Komisija uzskata, ka tās rīcībā nav visa vajadzīgā informācija, tā divu nedēļu laikā pēc paziņojuma saņemšanas sazinās ar attiecīgo dalībvalsti un norāda, kāda papildu informācija ir nepieciešama. Jebkādu papildu informāciju, ko attiecīgā dalībvalsts sniedz Komisijai, vienlaikus nosūta pārējām dalībvalstīm. Ja sniegtā papildu informācija nav pietiekama, Komisija attiecīgo dalībvalsti par to informē vienas nedēļas laikā.

Dalībvalsts, kas vēlas ieviest ĀRM īpašo pasākumu, kā paredzēts 1. punktā, vienlaikus saskaņā ar 395. panta 2. un 3. punktā izklāstīto procedūru arī izdara pieprasījumu Komisijai.

3.   Tiklīdz Komisijas rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai izvērtētu 2. punkta pirmajā daļā minēto paziņojumu, tā par to paziņo dalībvalstīm. Ja Komisija iebilst pret ĀRM īpašo pasākumu, tā viena mēneša laikā pēc minētā paziņojuma izstrādā negatīvu atzinumu un par to informē attiecīgo dalībvalsti un PVN komiteju. Ja Komisijai nav iebildumu, tā tajā pašā laikposmā to rakstiski apstiprina attiecīgajai dalībvalstij un PVN komitejai. Dalībvalsts var pieņemt ĀRM īpašo pasākumu no dienas, kad tā ir saņēmusi minēto apstiprinājumu. Izvērtējot paziņojumu, Komisija ņem vērā jebkuras citas dalībvalsts iesūtītos rakstiskos viedokļus.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka standarta veidlapu, lai iesniegtu paziņojumu par 2. punktā minēto ĀRM īpašo pasākumu un 2. punkta pirmajā daļā minēto informāciju. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 5. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (4) 5. pantu, un šajā nolūkā komiteja ir komiteja, kas ir izveidota ar Padomes Regulas (ES) Nr. 904/2010 (5) 58. pantu.

2)

Direktīvas 395. pantam pievieno šādu punktu:

"5.   Nenovēršamu un steidzamu iemeslu gadījumos, kas izklāstīti 199.b panta 1. punktā, 2. un 3. punktā izklāstīto procedūru pabeidz sešos mēnešos pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi pieprasījumu.".