19.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/1

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 73/2009 (1) ir noteikts finanšu disciplīnas mehānisms, saskaņā ar kuru veic korekciju tiešo maksājumu, ja prognozes liecina, ka konkrētajā finanšu gadā pārsniegts maksimāli pieļaujamais apjoms attiecībā uz ar tirgu saistītajiem izdevumiem un tiešajiem maksājumiem, kā noteikts I pielikuma 2. pozīcijā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (2), ņemot vērā EUR 300 000 000 drošības rezervi.

(2)

Iepriekšminētais maksimāli pieļaujamais apjoms sedz tiešo maksājumu izdevumus pirms jebkādas līdzekļu nodošanas lauku attīstībai un pirms modulācijas. Regulas (EK) Nr. 73/2009 tekstu tādējādi vajadzētu precizēt, lai nodrošinātu to, ka izdevumos, kurus salīdzina ar minēto apjomu, būtu iekļauta arī līdzekļu varbūtēja nodošana Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA), kā minēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 136. pantā, kā arī iespējamus pārvietojumus uz ELFLA vīna nozarē, kas rodas, piemērojot 190.a panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (3).

(3)

Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (4), Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt, inter alia, noteikumu attiecībā uz situāciju, kad lauksaimniekiem piešķirtās tiesības uz maksājumu sniegtu ļoti lielu peļņu. Šāda situācija var rasties arī saistībā ar Regulu (EK) Nr. 73/2009, un tādēļ tā būtu jārisina.

(4)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 dažas dalībvalstis ir izvēlējušās īstenot vienotā maksājuma shēmu un daļēji vienotā maksājuma shēmu īstenot aitas un kazas gaļas nozarē, kā arī liellopu un teļa gaļas nozarē reģionālā līmenī. Reģionālie apsvērumi var būt būtiski arī attiecībā uz lēmumiem, kas jāpieņem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 73/2009, lai turpinātu vai pielāgotu vienotā maksājuma shēmas daļēju īstenošanu šajās nozarēs. Tādēļ būtu jārada iespēja šos lēmumus pieņemt reģionālā līmenī.

(5)

Regulā (EK) Nr. 73/2009 paredzēts piešķirt tiesības uz maksājumiem, ja lauksaimniekam attiecīgā nozarē nav tiesību uz maksājumu. Tomēr šis noteikums pienācīgi nereglamentē situāciju, kad lauksaimnieks pirmajā gadā, kad saistītais atbalsts tiek integrēts vienotā maksājuma shēmā, tomēr deklarē vairākas iznomātas tiesības uz maksājumu. Šādā gadījumā lauksaimnieks nevarēs vai tikai daļēji varēs aktivizēt piešķirtās tiesības uz maksājumu, jo viens vai visi no lauksaimnieka hektāriem, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, jau būs izmantoti, lai aktivizētu iznomātās tiesības uz maksājumu. Tādēļ ir atbilstīgi paredzēt pagaidu atkāpi, saskaņā ar kuru attiecīgajam lauksaimniekam būtu jāpiešķir tiesības uz maksājumu par deklarētajiem hektāriem, kuri atbilst hektāriem, kas ir papildus tiem, kuri deklarēti nolūkā aktivizēt iznomātās tiesības uz maksājumu, un/vai tiesības uz maksājumu, kuras dod maksājumu tiesības bez atbilstošu hektāru deklarēšanas. Šī atkāpe būtu jāattiecina uz situācijām, kad lauksaimnieks turpina lauksaimniecības darbību.

(6)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 73/2009 dalībvalstīm, kas no 2010. gada vēlas piešķirt konkrētus atbalsta pasākumus, kuri izklāstīti minētajā regulā, līdz 2009. gada 1. augustam bija jāpieņem lēmums par valstij maksimāli pieļaujamā apjoma izmantošanu šo pasākumu finansēšanai. Ievērojot Komisijas 2009. gada 22. jūlija paziņojumu Padomei “Stāvoklis piena produktu tirgū 2009. gadā” un ņemot vērā pašreizējo stāvokli piena produktu tirgū, ir jāparedz atkāpe no termiņa, lai ļautu dalībvalstīm ar konkrētiem nosacījumiem no 2010. gada piešķirt īpašu atbalstu piensaimniecības nozares lauksaimniekiem.

(7)

Regulā (EK) Nr. 73/2009 ir paredzēts, ka konkrētos gadījumos, proti, lai nodrošinātu atbalstu attiecībā uz zīdītājgovīm, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 69. pantu, var atkāpties no Regulā (EK) Nr. 73/2009 minētā atbalsta maksimālā apjoma. Šīs atkāpes mērķis ir paredzēt pietiekami ilgu pārejas posmu, lai varētu nodrošināt sekmīgu pāreju uz jaunajiem noteikumiem attiecībā uz īpašu atbalstu liellopu un teļa gaļas nozarē. Tādēļ būtu jāprecizē, ka šo atkāpi izmanto tikai tādos gadījumos, ja Regulas (EK) Nr. 1782/2003 69. pants ir izmantots atbalstam galvenokārt liellopu un teļa gaļas nozarē.

(8)

Ar Regulu (EK) Nr. 73/2009 no tās spēkā stāšanās dienas atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un to piemēro no 2009. gada 1. janvāra. Tomēr Regulā (EK) Nr. 73/2009 paredzēts konkrētos gadījumos turpināt piemērot Regulu (EK) Nr. 1782/2003, tostarp attiecībā uz vienotā maksājuma shēmas daļēju īstenošanu aitas un kazas gaļas nozarē. Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju šai nozarei, tā vietā 2009. gadā būtu jāpiemēro Regulā (EK) Nr. 73/2009 paredzētie atbilstīgie noteikumi. Tāpēc ir atbilstīgi paredzēt pārejas noteikumu attiecībā uz papildu maksājumiem aitas un kazas gaļas nozarē 2009. gadā.

(9)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 73/2009,

1.

Regulas 11. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Lai nodrošinātu to, ka KLP tirgus pasākumu izdevumu un tiešo maksājumu finansēšanai paredzētās summas, kas pašlaik minētas I pielikuma 2. pozīcijā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (5), nepārsniedz gada maksimāli pieļaujamos apjomus, kuri izklāstīti dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmumā 2002/929/EK, kas pieņemts Padomes sanāksmē 2002. gada 18. novembrī attiecībā uz secinājumiem, kuri izdarīti Eiropadomes Briseles sanāksmē 2002. gada 24. un 25. oktobrī (6), nosaka tiešo maksājumu korekciju, ja prognozes – attiecībā uz 2. pozīcijā minēto pasākumu finansēšanu konkrētā finanšu gadā, kuras palielina ar summām, kas norādītas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 190.a pantā, un summām, kas norādītas šīs regulas 134. un 135. pantā, un summām, kas minētas šīs regulas 136. pantā, un pirms šīs regulas 7. un 10. pantā un Regulas (EK) Nr. 378/2007 1. panta 1. punktā noteiktās modulācijas piemērošanas – liecina, ka pārsniegts iepriekšminētais piemērojamais maksimāli pieļaujamais gada apjoms, ņemot vērā EUR 300 000 000 rezervi, kas zemāka par šo maksimāli pieļaujamo apjomu.

2.

Regulas 41. pantam pievieno šādu punktu:

“6.   Ja dalībvalsts piemēro 59. vai 63. pantu, tā atbilstīgi objektīviem kritērijiem un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un izvairītos no tirgus un konkurences izkropļojumiem, var nodrošināt – ja saimniecība vai tiesības uz piemaksu tiek pārdotas, piešķirtas vai beidzas visas nomas vai nomas daļas termiņš –, ka dažas vai visas no attiecīgajam lauksaimniekam piešķiramajām tiesībām uz maksājumu vai maksājumu tiesību vērtības palielinājumu ieskaita atpakaļ valsts rezervē, ja piešķīrums vai palielinājums attiecīgajam lauksaimniekam radītu pārāk lielus ienākumus. Kritēriji ir vismaz šādi:

3.

Regulas 51. pantu groza šādi:

4.

Regulas 64. panta 2. punktam pievieno šādas daļas:

“Atkāpjoties no šā punkta trešās daļas, ja attiecīgās nozares lauksaimniekam nav tiesību uz maksājumu, bet pirmajā gadā, kad tiek integrēts apvienotais atbalsts, viņš deklarē vairākas iznomātas tiesības uz maksājumu, viņam piešķir vairākas tiesības uz maksājumu, ko aprēķina kā starpību starp viņa deklarēto hektāru skaitu, par kuriem var pretendēt uz atbalstu, un viņa deklarēto iznomāto tiesību uz maksājumu skaitu. Piešķirto tiesību vērtību nosaka, 1. punkta piemērošanas rezultātā gūto summu dalot ar to tiesību uz maksājumu skaitu, kuras jāpiešķir. Tomēr katras piešķirtās tiesības uz maksājumu vērtība nepārsniedz EUR 5 000.

Lai nodrošinātu to, ka pilnībā tiek piešķirta summa, ko aprēķina, piemērojot 1. punktu pēc tam, kad ir piemērota šā punkta ceturtā daļa, attiecīgās nozares lauksaimniekam piešķir tiesības pretendēt uz maksājumu ar tiesību uz maksājumu maksimālo vērtību EUR 5 000. Atkāpjoties no 35. panta, šīs tiesības uz maksājumu dod tiesības uz ikgadēju atbalstu vienotā maksājuma shēmā bez deklarācijas par atbilstošiem hektāriem. Tomēr maksājuma tiesību skaits, kas aktivizēts izmantojot šo atkāpi, attiecīgā gadā nepārsniedz to maksājuma tiesību skaitu, ko lauksaimnieks aktivizējis saskaņā ar 35. pantu. Šo atkāpi beidz piemērot no pirmā gada, kad un ciktāl attiecīgās nozares lauksaimnieks ir deklarējis pietiekamu skaitu hektāru, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, lai aktivizētu tiesības uz maksājumu vai to daļu atbilstīgi 35. pantam. Šīs tiesības uz maksājumu aktivizē par pieejamiem hektāriem, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, pirms lauksaimniekam ir nodotas tiesības uz maksājumu pēc tiesību uz maksājumu piešķiršanas saskaņā ar šīs daļas pirmo teikumu.

Ja tiesības uz maksājumu, kas izriet no šā punkta piektās daļas, tiek nodotas kā citādi, nevis faktiskā vai sagaidāmā mantojumā vai pēc izmaiņām juridiskajā statusā, tad 35. pantu piemēro, ja pārņēmējs aktivizē šīs tiesības uz maksājumu.”

5.

Regulas 67. panta līdzšinējais teksts kļūst par 1. punktu, un pantam pievieno šādu punktu:

“2.   Dalībvalstis, kuras tikai dažās to teritorijas daļās ir izmantojušas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas 5. nodaļas 1. iedaļā paredzēto iespēju piemērot vienoto maksājumu shēmu reģionālā līmenī, uz to pašu reģionālo līmeni var attiecināt šo pantu.

Jebkura dalībvalsts, kas piemēro pirmajā daļā minēto iespēju, līdz 2009. gada 1. decembrim iesniedz Komisijai šādu informāciju:

Dalībvalstis viena mēneša laikā sniedz atbildi uz jebkuru Komisijas prasību sniegt sīkākus paskaidrojumus par iesniegto informāciju.

Komisija izmanto šā punkta otrās daļas a) apakšpunktā minētās summas kā pamatu, lai saskaņā ar šo pantu attiecīgajām dalībvalstīm pielāgotu valsts maksimālo apjomu, kā minēts 40. pantā.”

6.

Regulas 69. pantu groza šādi:

7.

Regulas 131. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Šā punkta pirmajā daļā minēto termiņu – 2009. gada 1. augusts – aizstāj ar 2010. gada 1 janvāri attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm, kuras piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu un nolemj no 2010. gada piešķirt 68. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto atbalstu piensaimniecības nozares lauksaimniekiem, ar nosacījumu, ka atbalstu finansē saskaņā ar šā panta 3. punkta a) apakšpunktu.”

8.

Regulas VII sadaļas 2. nodaļā iekļauj šādu pantu:

“146.a pants

Maksājumi par aitas un kazas gaļu 2009. gadā

Dalībvalstis, kam ir garantēti maksājumi aitas un kazas gaļas ražošanas nozarē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas 5. nodaļas 2. iedaļu, 2009. gadā var saglabāt līdz pat 50 % no šīs regulas 41. pantā minētā valstij noteiktā maksimāli pieļaujamā apjoma daļas, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VI pielikumā uzskaitītajiem maksājumiem par aitas un kazas gaļu.

Šādā gadījumā, ievērojot maksimāli pieļaujamo apjomu, kas noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 64. panta 2. punktu, attiecīgās dalībvalstis 2009. gadā veic papildmaksājumu lauksaimniekiem.

Papildmaksājumu piešķir lauksaimniekiem, kuri audzē aitas un kazas, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 11. nodaļā paredzētajiem nosacījumiem.”

9.

Regulas 146. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Tomēr 2009. gadā turpina piemērot minētās regulas 20. panta 2. punktu, 64. panta 2. punktu, 66., 68., 68.a, 68.b, 69. pantu, 70. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 2. punktu, kā arī IV sadaļas 1. nodaļu (cietie kvieši), 5. nodaļu (kultūraugi ar augstu enerģētisko vērtību), 7. nodaļu (piena ražošanas piemaksa), 10. nodaļu (platībatkarīgais maksājums par laukaugiem), 10.b nodaļu (atbalsts par olīvu audzēm), 10.c nodaļu (atbalsts par tabakas ražošanu) un 10.d nodaļu (platībatkarīgais maksājums par apiņiem).”