27.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/1

(1)

Nesenie ar farmakovigilanci saistītie starpgadījumi Savienībā ir apliecinājuši vajadzību pēc automātiskas Savienības līmeņa procedūras specifisku drošības problēmu gadījumos, lai nodrošinātu, ka jautājums tiek novērtēts un risināts visās dalībvalstīs, kurās reģistrētas konkrētās zāles. Būtu jāizskaidro dažādu tādu Savienības procedūru darbības joma, kuras saistītas ar valsts līmenī reģistrētām zālēm, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (3).

(2)

Turklāt tirdzniecības atļaujas turētāja brīvprātīgai rīcībai nebūtu jārada situācija, kad bažas par Savienībā reģistrētu zāļu risku vai labumu netiek pienācīgi ņemtas vērā visās dalībvalstīs. Tāpēc tirdzniecības atļaujas turētājam būtu jāinformē attiecīgās kompetentās iestādes un Eiropas Zāļu aģentūra par iemesliem, kuru dēļ zāles tiek atsauktas vai tiek pārtraukta to laišana tirgū vai tiek pieprasīts anulēt vai neatjaunot tirdzniecības atļauju.

(3)

Būtu jāizskaidro un jānostiprina parastā procedūra un steidzamā Savienības procedūra, lai nodrošinātu koordināciju, savlaicīgu novērtējumu steidzamības gadījumos un iespēju rīkoties nekavējoties, ja tas vajadzīgs, lai aizsargātu sabiedrības veselību, pirms tiek pieņemts lēmums Savienības līmenī. Parastā procedūra būtu jāuzsāk gadījumos, kuri attiecas uz zāļu kvalitāti, drošumu vai efektivitāti, kad tas ir saistīts ar Savienības interesēm. Steidzamā Savienības procedūra būtu jāīsteno, ja ir ātri jāizvērtē bažas, kas radušās, novērtējot farmakovigilances pasākumu rezultātā iegūtus datus. Neatkarīgi no tā, vai tiek piemērota steidzamā Savienības procedūra vai parastā procedūra, un neatkarīgi no tā, vai zāles ir reģistrētas centralizētā vai decentralizētā kārtībā, Farmakovigilances riska novērtējuma padomdevēja komitejai būtu jāsniedz savu ieteikumu ikreiz, kad rīcības iemesla pamatā ir farmakovigilances dati. Ir atbilstīgi, ka koordinācijas grupa un Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja, izvērtējot jautājumu, pamatojas uz minēto ieteikumu.

(4)

Ir atbilstīgi, ka gadījumos, kad nav uzsākta steidzamā Savienības procedūra, dalībvalstis vērš koordinācijas grupas uzmanību uz jaunām kontrindikācijām, ieteicamās devas samazināšanu vai indikāciju sašaurināšanu zālēm, kas reģistrētas saskaņā ar decentralizēto procedūru un savstarpējas atzīšanas procedūru. Lai nodrošinātu minēto produktu savstarpēju saskaņotību, koordinācijas grupa var spriest par to, vai ir jārīkojas, ja neviena dalībvalsts nav sākusi īstenot parasto procedūru.

(5)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, visā Savienībā saskaņot farmakovigilances tiesību aktus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(6)

Tāpēc Direktīva 2001/83/EK būtu attiecīgi jāgroza,

1)

direktīvas 23.a panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Ja zāles pastāvīgi vai uz laiku netiek laistas kādas dalībvalsts tirgū, tirdzniecības atļaujas turētājs ziņo minētās dalībvalsts kompetentajai iestādei. Izņemot ārkārtas apstākļus, šādu paziņojumu sniedz vismaz divus mēnešus pirms tam, kad zāles pārtrauc laist tirgū. Tirdzniecības atļaujas turētājs saskaņā ar 123. panta 2. punktu informē kompetento iestādi par šādas rīcības iemesliem.”;

2)

direktīvas 31. pantu groza šādi:

3)

direktīvas 34. panta 3. punktā pievieno šādu daļu:

“Ja procedūras, kas uzsākta saskaņā ar 31. pantu, darbības joma ietver zāles, kas reģistrētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 726/2004, ievērojot šīs direktīvas 31. panta 2. punkta trešo daļu, Komisija vajadzības gadījumā pieņem lēmumus mainīt, apturēt vai anulēt attiecīgās tirdzniecības atļaujas vai atteikt to atjaunošanu.”;

4)

direktīvas 37. pantā vārdus “35. un 36. pantu pēc analoģijas piemēro” aizstāj ar vārdiem “35. pantu pēc analoģijas piemēro”;

5)

direktīvas 63. pantu groza šādi:

6)

direktīvas 85.a pantu aizstāj ar šādu:

“85.a pants

Attiecībā uz zāļu izplatīšanu vairumtirdzniecībā trešās valstīs nepiemēro 76. pantu un 80. panta pirmās daļas c) punktu. Turklāt, ja zāles tieši saņem, bet neimportē no trešās valsts, nepiemēro 80. panta pirmās daļas b) un ca) punktu. Tomēr tādā gadījumā izplatītāji vairumtirdzniecībā nodrošina, ka zāles tie iegādājas tikai no tām personām, kurām ir atļauts vai kuras ir tiesīgas piegādāt zāles saskaņā ar attiecīgajā trešā valstī piemērojamiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem. Ja izplatītāji vairumtirdzniecībā zāles piegādā personām trešās valstīs, tie nodrošina, ka zāles tiek piegādātas tikai tām personām, kurām atļauts vai kuras ir tiesīgas saņemt zāles izplatīšanai vairumtirdzniecībā vai piegādāt tās iedzīvotājiem saskaņā ar attiecīgajā trešā valstī piemērojamiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem. Prasības, kas noteiktas 82. pantā, attiecina uz zāļu piegādi tām personām trešās valstīs, kurām ir atļauts vai kuras ir tiesīgas piegādāt zāles iedzīvotājiem.”;

7)

direktīvas 107.i panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Pamatojoties uz bažām, kas radušās, izvērtējot farmakovigilances pasākumu rezultātā iegūtus datus, šajā iedaļā minēto procedūru uzsāk attiecīgi dalībvalsts vai Komisija, informējot dalībvalstis, Aģentūru un Komisiju, ja:

1.a   Pamatojoties uz bažām, kas radušās, izvērtējot farmakovigilances pasākumu rezultātā iegūtus datus, attiecīgi dalībvalsts vai Komisija informē pārējās dalībvalstis, Aģentūru un Komisiju, ja tā uzskata, ka zālēm ir nepieciešama jauna kontrindikācija, ieteicamās devas samazināšana vai indikāciju sašaurināšana. Sniedzot informāciju, izklāsta piedāvāto rīcību un tās pamatojumu.

Ja ir jārīkojas steidzami, attiecīgi dalībvalsts vai Komisija uzsāk šajā iedaļā minēto procedūru jebkurā no šajā punktā minētajiem gadījumiem.

Ja šajā iedaļā minētā procedūra netiek uzsākta, attiecībā uz zālēm, kas reģistrētas saskaņā ar III sadaļas 4. nodaļā noteiktajām procedūrām, jautājumu nodod izskatīšanai koordinācijas grupā.

Ja tas ir saistīts ar Savienības interesēm, piemēro 31. pantu.

1.b   Ja šajā iedaļā minētā procedūra tiek uzsākta, Aģentūra pārbauda, vai bažas par drošumu ir saistītas ar citām zālēm, ne tikai ar tām, uz kurām attiecas informācija, vai arī ir kopīgas visām zālēm, kas pieder pie viena un tā paša zāļu klāsta vai terapeitiskās grupas.

Ja attiecīgās zāles ir atļautas vairāk nekā vienā dalībvalstī, Aģentūra par šīs pārbaudes rezultātu nekavējoties informē procedūras uzsācēju un piemēro 107.j un 107.k panta procedūru. Pretējā gadījumā drošuma problēmu risina attiecīgā dalībvalsts. Attiecīgi Aģentūra vai dalībvalsts tirdzniecības atļauju turētājiem dara pieejamu informāciju, ka ir uzsākta procedūra.”;

8)

direktīvas 107.i panta 2. punktā vārdus “šā panta 1. punkta” aizstāj ar vārdiem “šā panta 1. un 1.a punkta”;

9)

direktīvas 107.i panta 3. punkta otrajā daļā vārdus “saskaņā ar 107.i panta 1. punktu” aizstāj ar vārdiem “saskaņā ar 107.i panta 1. un 1.a punktu”;

10)

direktīvas 107.i panta 5. punktā vārdus “1. punktā” aizstāj ar vārdiem “1. un 1.a punktā”;

11)

direktīvas 107.j panta 1. punkta pirmajā daļā vārdus “107.i panta 1. punktā” aizstāj ar vārdiem “107.i panta 1. un 1.a punktā”;

12)

direktīvas 123. pantu groza šādi:

27.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/5

(1)

Publiski pieejamas bibliotēkas, izglītības iestādes un muzeji, kā arī arhīvi, filmu vai audioierakstu mantojuma iestādes un sabiedriskās raidorganizācijas, kuras veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, ir iesaistītas savu kolekciju un arhīvu plaša mēroga digitalizācijā, lai radītu Eiropas digitālās bibliotēkas. Tās palīdz saglabāt un izplatīt Eiropas kultūras mantojumu, un tas ir svarīgi arī saistībā ar tādu Eiropas digitālo bibliotēku kā Europeana izveidi. Iespiedmateriālu masveida digitalizācijas, kā arī meklēšanas un indeksēšanas tehnoloģijas palielina bibliotēku kolekciju pētniecisko vērtību. Lielu tiešsaistes bibliotēku izveide atvieglo elektronisku meklēšanas un atklāšanas rīku izmantošanu, kas pētniekiem un augstskolu mācībspēkiem ļauj piekļūt jauniem atklājumu avotiem, neliekot samierināties ar tradicionāliem, analogiem meklēšanas paņēmieniem.

(2)

Nepieciešamība sekmēt zināšanu un inovāciju brīvu apriti iekšējā tirgū ir svarīga stratēģijas “Eiropa 2020” sastāvdaļa, kā noteikts Komisijas paziņojumā “Eiropa 2020 – Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, kurā kā viena no galvenajām iniciatīvām iekļauta Eiropas digitalizācijas programmas izstrāde.

(3)

Tiesiskā regulējuma radīšana, kas atvieglotu darbu vai blakustiesību objektu, kuri aizsargāti ar autortiesībām vai blakustiesībām un kuru tiesību subjekti nav noteikti vai kuru tiesību subjekti ir noteikti, bet nav atrodami, jeb tā dēvēto nenosakāmu autortiesību subjektu darbu digitalizāciju un izplatīšanu, ir viens no Komisijas paziņojumā “Eiropas digitalizācijas programma” izklāstītās Eiropas digitalizācijas programmas paredzētajiem pamatpasākumiem. Šī direktīva attiecas uz nenosakāmu autortiesību subjektu darbu statusa juridiskās noteikšanas īpašo problēmu un tās sekām attiecībā uz atļauju ieguvušajiem izmantotājiem un tādu darbu vai fonogrammu atļautu izmantošanu, kuri tiek uzskatīti par nenosakāmu autortiesību subjektu darbiem.

(4)

Šī direktīva neskar īpašus risinājumus, kas izstrādāti dalībvalstīs, lai regulētu plašākas masveida digitalizācijas jautājumus, piemēram, tā dēvēto “komerciālā apritē neesošo” darbu gadījumā. Šādos risinājumos tiek ņemtas vērā dažāda veida saturu un dažādu izmantotāju īpatnības, un to pamatā ir starp attiecīgajām ieinteresētajām personām panāktā vienprātība. Šī pieeja tika piemērota arī saprašanās memorandā par galvenajiem principiem attiecībā uz komerciālā apritē neesošo darbu digitalizāciju un piekļuves nodrošināšanu tiem, ko 2011. gada 20. septembrī parakstīja Eiropas bibliotēku, autoru, izdevēju un mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pārstāvji un apliecināja Komisija. Šī direktīva neskar minēto saprašanās memorandu, kurā dalībvalstis un Komisija ir aicinātas nodrošināt to, ka brīvprātīgās vienošanās, kas noslēgtas starp izmantotājiem, tiesību subjektiem un mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, lai licencētu komerciālā apritē neesošo darbu izmantošanu, balstoties uz tajā iekļautajiem principiem, valsts un pārrobežu kontekstā gūtu labumu no nepieciešamās juridiskās noteiktības.

(5)

Autortiesības ir radošās nozares saimnieciskais pamats, jo tās sekmē inovācijas, jaunradi, ieguldījumus un ražošanu. Tālab darbu masveida digitalizācija un izplatīšana ir Eiropas kultūras mantojuma aizsardzības līdzeklis. Autortiesības ir nozīmīgs mehānisms, lai radošajā nozarē nodrošinātu atlīdzību par darbu.

(6)

Kā saskaņots atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (3), no tiesību subjektu ekskluzīvajām tiesībām reproducēt un publiskot savus darbus un blakustiesību objektus izriet, ka darbus vai blakustiesību objektus var digitalizēt un publiskot tikai ar iepriekšēju tiesību subjektu piekrišanu.

(7)

Nenosakāmu autortiesību subjektu darbu gadījumā iepriekšēju piekrišanu, kas ļautu darbus reproducēt vai publiskot, nav iespējams iegūt.

(8)

Dažādas dalībvalstu pieejas nenosakāmu autortiesību subjektu darbu statusa atzīšanai var radīt šķēršļus, kas traucē iekšējā tirgus darbību un nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošanu un pārrobežu piekļuvi. Šādas atšķirīgas pieejas var arī ierobežot tādu preču un pakalpojumu brīvu apriti, kuros ir integrēti kultūras materiāli. Tāpēc ir lietderīgi nodrošināt šāda statusa savstarpēju atzīšanu, jo tā ļaus piekļūt nenosakāmu autortiesību subjektu darbiem visās dalībvalstīs.

(9)

Konkrēti, nenosakāmu autortiesību subjektu darba statusa un nenosakāmu autortiesību subjektu darba atļauto izmantošanas veidu noteikšanai ir vajadzīga vienota pieeja, lai publiski pieejamām bibliotēkām, izglītības iestādēm un muzejiem, kā arī arhīviem, filmu vai audioierakstu mantojuma iestādēm un sabiedriskajām raidorganizācijām iekšējā tirgū nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošanu.

(10)

Kinematogrāfijas vai audiovizuālie darbi un fonogrammas, kas atrodas sabiedrisko raidorganizāciju arhīvos un kurus tās ir radījušas, ietver nenosakāmu autortiesību subjektu darbus. Ņemot vērā raidorganizāciju kā fonogrammu un audiovizuālā materiāla producentu īpašo stāvokli un nepieciešamību pieņemt pasākumus, lai ierobežotu nenosakāmu autortiesību subjektu darbu rašanos nākotnē, ir lietderīgi noteikt laika ierobežojumu attiecībā uz šīs direktīvas piemērošanu darbiem un fonogrammām raidorganizāciju arhīvos.

(11)

Šīs direktīvas nolūkos būtu jāuzskata, ka kinematogrāfijas, audiovizuālie darbi un fonogrammas, kas iekļautas sabiedrisko raidorganizāciju arhīvos un ko radījušas sabiedriskās raidorganizācijas, iekļauj kinematogrāfijas, audiovizuālos darbus un fonogrammas, kuras radītas šo organizāciju uzdevumā to vai citu tādu sabiedrisko raidorganizāciju ekskluzīvai izmantošanai, kas iesaistītas kopražošanā. Šīs direktīvas darbības jomai nebūtu jāattiecas uz kinematogrāfijas, audiovizuālajiem darbiem un fonogrammām, kas iekļautas sabiedrisko raidorganizāciju arhīvos un ko nav radījušas šīs organizācijas vai kas nav radītas šo organizāciju uzdevumā, bet kuru izmantošana minētajām organizācijām ir atļauta saskaņā ar licences līgumu.

(12)

Starptautisku savstarpējas atzīšanas apsvērumu dēļ šī direktīva būtu jāpiemēro tikai darbiem un fonogrammām, kas pirmo reizi publicēti kādas dalībvalsts teritorijā vai, ja publicēšana nav notikusi, kas pirmo reizi pārraidīti kādas dalībvalsts teritorijā, vai ja nav notikusi ne publicēšana, ne pārraidīšana, ko ar tiesību subjektu piekrišanu publiskojuši šīs direktīvas labumguvēji. Pēdējā no minētajiem gadījumiem šī direktīva būtu jāpiemēro, ja būtu pamatoti pieņemt, ka tiesību subjekti neiebilstu pret izmantošanu, kas atļauta ar šo direktīvu.

(13)

Pirms darba vai fonogrammas atzīšanas par nenosakāmu autortiesību subjektu darbu godprātīgi būtu jāveic darba vai fonogrammas tiesību subjektu, tostarp to darbu un blakustiesību objektu, kas ir iekļauti vai integrēti darbā vai fonogrammā, tiesību subjektu, rūpīga meklēšana. Dalībvalstīm būtu jāatļauj noteikt, ka šādu rūpīgu meklēšanu var veikt vai nu šajā direktīvā minētās organizācijas, vai citas organizācijas. Šādas citas organizācijas var prasīt maksu par tās veiktajiem rūpīgas meklēšanas pakalpojumiem.

(14)

Lai Savienībā nodrošinātu augstu autortiesību un blakustiesību aizsardzības līmeni, attiecībā uz rūpīgu meklēšanu ir lietderīgi paredzēt saskaņotu pieeju. Veicot rūpīgu meklēšanu, būtu jāizmanto avoti, kuros ir atrodama informācija par darbiem un blakustiesību objektiem, kā saskaņā ar šo direktīvu noteikusi dalībvalsts, kurā jāveic rūpīga meklēšana. Īstenojot to, dalībvalstis varētu atsaukties uz rūpīgas meklēšanas pamatnostādnēm, par kurām panākta vienošanās Digitālo bibliotēku augsta līmeņa darba grupas ietvaros, kura tika izveidota saistībā ar digitālo bibliotēku iniciatīvu i2010.

(15)

Lai izvairītos no meklēšanas pasākumu dublēšanās, rūpīga meklēšana būtu jāveic dalībvalstī, kurā darbs vai fonogramma pirmo reizi publicēta, vai, ja publicēšana nav notikusi, – dalībvalstī, kurā pirmo reizi notikusi pārraidīšana. Rūpīga meklēšana attiecībā uz kinematogrāfijas vai audiovizuālajiem darbiem, kuru producenta galvenā mītne vai pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā dalībvalstī, būtu jāveic attiecīgajā dalībvalstī. Attiecībā uz kinematogrāfijas vai audiovizuālajiem darbiem, kuri ir tādu producentu kopražojums, kas uzņēmējdarbību veic dažādās dalībvalstīs, rūpīga meklēšana būtu jāveic katrā no attiecīgajām dalībvalstīm. Attiecībā uz darbiem un fonogrammām, kuri nav ne publicēti, ne pārraidīti, bet kurus ar tiesību subjektu piekrišanu šīs direktīvas labumguvēji ir publiskojuši, rūpīga meklēšana būtu jāveic dalībvalstī, kurā organizācija, kas darbu vai fonogrammu ar tiesību subjektu piekrišanu publiskojusi, veic uzņēmējdarbību. Tādu darbu un blakustiesību objektu, kas ir iekļauti vai integrēti darbā vai fonogrammā, tiesību subjektu rūpīga meklēšana būtu jāveic dalībvalstī, kurā ir veikta tāda darba vai fonogrammas rūpīga meklēšana, kurā ir iekļauts vai integrēts darbs vai blakustiesību objekts. Būtu jāizmanto arī citās valstīs pieejami informācijas avoti, ja ir pierādījumi, lai pieņemtu, ka attiecīgā informācija par tiesību subjektiem ir atrodama attiecīgajās citās valstīs. Rūpīgas meklēšanas pasākumi var apkopot dažāda veida informāciju, piemēram, meklēšanas vēsturi un meklēšanas rezultātus. Lietā būtu jāsaglabā meklēšanas uzskaite, lai attiecīgās organizācijas būtu spējīgas pamatot, ka meklēšana ir veikta rūpīgi.

(16)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka attiecīgās organizācijas saglabā rūpīgas meklēšanas uzskaiti un ka šādu meklēšanas darbību rezultāti, kas jo īpaši satur jebkādu konstatējumu, ka kāds darbs vai fonogramma ir jāuzskata par nenosakāmu autortiesību subjektu darbu šīs direktīvas nozīmē, kā arī informāciju par nenosakāmu autortiesību subjektu darbu statusa maiņu un par to, kā minētās organizācijas izmanto nenosakāmu autortiesību subjektu darbus, tiek savākti un padarīti pieejami plašai sabiedrībai, jo īpaši attiecīgo informāciju saglabājot tiešsaistes datubāzē. Ņemot vērā jo īpaši Eiropas mēroga dimensiju un nolūkā izvairīties no pasākumu dublēšanās ir lietderīgi paredzēt noteikumu par vienotas Savienības tiešsaistes datubāzes izveidošanu, kurā iekļauta šāda informācija, un pārredzamā veidā padarīt to pieejamu plašai sabiedrībai. Tas var ļaut gan organizācijām, kas veic rūpīgas meklēšanas darbības, gan tiesību subjektiem vieglāk piekļūt šādai informācijai. Datubāzei varētu arī būt nozīmīga loma iespējamo autortiesību pārkāpumu novēršanā un izbeigšanā, jo īpaši gadījumos, kad tiek mainīts darbu un fonogrammu nenosakāmu autortiesību subjektu darbu statuss. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 386/2012 (4) Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (“Birojam”) ir uzticēti dažādi uzdevumi un darbības, kas tiek finansēti, izmantojot Biroja paša budžeta līdzekļus, lai veicinātu un atbalstītu valstu iestāžu, privātā sektora un Savienības iestāžu darbību cīņā pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, tostarp šo pārkāpumu novēršanā.

Atbilstīgi minētās regulas 2. panta 1. punkta g) apakšpunktam minētie uzdevumi jo īpaši ietver tādu mehānismu nodrošināšanu, kas palīdz uzlabot apmaiņu ar attiecīgo informāciju starp dalībvalstu iestādēm tiešsaistē, un sadarbības sekmēšanu starp minētajām iestādēm. Tālab ir lietderīgi paļauties uz to, ka Birojs izveido un pārvalda Eiropas datubāzi, kurā iekļauta informācija, kas saistīta ar šajā direktīvā minētajiem nenosakāmu autortiesību subjektu darbiem.

(17)

Konkrētam darbam vai fonogrammai var būt vairāki tiesību subjekti, un pašos darbos un fonogrammās var būt iekļauti citi darbi vai blakustiesību objekti. Šai direktīvai nebūtu jāietekmē noteiktu un atrastu tiesību subjektu tiesības. Ja ir noteikts un atrasts vismaz viens tiesību subjekts, darbs vai fonogramma nebūtu jāuzskata par nenosakāmu autortiesību subjektu darbu. Šīs direktīvas labumguvējiem būtu jāatļauj izmantot darbu vai fonogrammu, kuras viens vai vairāki tiesību subjekti nav noteikti vai nav atrasti, tikai tad, ja minētie noteiktie un atrastie tiesību subjekti, tostarp tādu darbu un blakustiesību objektu, kas ir iekļauti vai integrēti darbā vai fonogrammā, tiesību subjekti, ir atļāvuši tiem īstenot reproducēšanas un publiskošanas darbības, uz kurām atbilstīgi attiecas Direktīvas 2001/29/EK 2. un 3. pants. Noteiktie un atrastie tiesību subjekti var piešķirt šo atļauju tikai attiecībā uz viņiem pašiem piederošajām tiesībām vai nu tāpēc, ka tās ir viņu pašu tiesības, vai arī tāpēc, ka šīs tiesības viņiem ir nodotas, un saskaņā ar šo direktīvu tiem nevajadzētu būt iespējai atļaut jebkādu izmantošanu to tiesību subjektu vārdā, kuri nav noteikti un atrasti. Atbilstīgi, ja iepriekš nenoteikti vai neatrasti tiesību subjekti piesaka savas tiesības uz darbiem vai fonogrammām, labumguvēji var turpināt darbu vai fonogrammu likumīgu izmantošanu tikai tad, ja attiecīgie tiesību subjekti attiecībā uz tiem piederošajām tiesībām to atļauj saskaņā ar Direktīvu 2001/29/EK.

(18)

Tiesību subjektiem vajadzētu būt tiesībām izbeigt nenosakāmu autortiesību subjektu darbu statusu, ja tie piesaka savas tiesības uz darbiem vai blakustiesību objektiem. Tiesību subjektiem, kas izbeidz nenosakāmu autortiesību subjektu darba statusu attiecībā uz darbu vai blakustiesību objektu, būtu jāsaņem taisnīga kompensācija par to darbu vai blakustiesību objektu izmantošanu saskaņā ar šo direktīvu, un šī kompensācija jānosaka dalībvalstij, kurā uzņēmējdarbību veic organizācija, kas izmanto nenosakāmu autortiesību subjektu darbu. Dalībvalstīm būtu jāpiešķir rīcības brīvība noteikt, kādā veidā var organizēt šādas kompensācijas izmaksāšanu, tostarp noteikt brīdi, kad izmaksāšana ir paredzēta. Lai noteiktu taisnīgas kompensācijas iespējamo līmeni, būtu pienācīgi jāņem vērā inter alia arī dalībvalsts kultūras veicināšanas mērķi, izmantošanas nekomerciālais raksturs, ko veikušas attiecīgās organizācijas, lai īstenotu mērķus, kas ir saistīti ar šo organizāciju uzdevumiem sabiedrības interesēs, piemēram, mācīšanās veicināšanu un kultūras izplatīšanu, kā arī iespējamais kaitējums tiesību subjektiem.

(19)

Ja darbs vai fonogramma nepareizi tikusi atzīta par nenosakāmu autortiesību subjektu darbu tādas meklēšanas rezultātā, kas nav bijusi rūpīga, ir pieejami dalībvalstu tiesību aktos noteiktie tiesiskās aizsardzības līdzekļi par autortiesību pārkāpumu, kas noteikti saskaņā ar attiecīgajiem valstu un Savienības tiesību aktu noteikumiem.

(20)

Lai veicinātu mācīšanos un kultūras izplatīšanu, dalībvalstīm būtu jāparedz izņēmums vai ierobežojums papildus tiem, kas paredzēti Direktīvas 2001/29/EK 5. pantā. Minētajam izņēmumam vai ierobežojumam būtu jāļauj noteiktām organizācijām, kas minētas Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā, un filmu vai audioierakstu mantojuma iestādēm, kuru darbības pamatā nav peļņas gūšana, kā arī sabiedriskajām raidorganizācijām minētās direktīvas nozīmē reproducēt un publiskot nenosakāmu autortiesību subjektu darbus, ja ar šādu izmantošanu tiek pildīti to uzdevumi sabiedrības interesēs, jo īpaši kolekciju, tostarp digitālo kolekciju, saglabāšana un restaurēšana, un piekļuves nodrošināšana kultūras un izglītības vajadzībām. Filmu un audioierakstu mantojuma iestādēm šīs direktīvas nolūkos būtu jāaptver dalībvalstu izraudzītas organizācijas, kas vāc, kataloģizē, saglabā un restaurē filmas un citus audiovizuālos darbus vai fonogrammas, kas ir kultūras mantojuma daļa. Šīs direktīvas nolūkos sabiedriskām raidorganizācijām būtu jāaptver raidorganizācijas, kurām uzticēta sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja funkcija, kā to pilnvarojusi, noteikusi un organizējusi katra dalībvalsts. Ar šo direktīvu noteiktais izņēmums vai ierobežojums, lai atļautu izmantot nenosakāmu autortiesību subjektu darbus, neskar Direktīvas 2001/29/EK 5. pantā paredzētos izņēmumus un ierobežojumus. To var piemērot tikai konkrētos īpašos gadījumos, kas nav pretrunā darba vai blakustiesību objekta parastajai izmantošanai un kas nepamatoti neaizskar tiesību subjekta likumīgās intereses.

(21)

Lai stimulētu digitalizāciju, šīs direktīvas labumguvējiem būtu jāļauj gūt ieņēmumus saistībā ar viņu īstenoto nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošanu saskaņā ar šo direktīvu, lai īstenotu mērķus, kas saistīti ar to uzdevumiem sabiedrības interesēs, tostarp saistībā ar publiskā un privātā sektora partnerības līgumiem.

(22)

Eiropas kultūras mantojuma digitalizācijas sekmēšanā ieguldījumu var sniegt arī līgumiskās vienošanās, proti, publiski pieejamām bibliotēkām, izglītības iestādēm un muzejiem, kā arī arhīviem, filmu vai audioierakstu mantojuma iestādēm un sabiedriskajām raidorganizācijām, ievērojot šajā direktīvā minētos atļautos izmantošanas veidus, būtu jāļauj slēgt līgumus ar komerciāliem partneriem, lai digitalizētu un publiskotu nenosakāmu autortiesību subjektu darbus. Minētajos līgumos var paredzēt arī finansiālu palīdzību, ko sniedz šādi partneri. Šādos līgumos nebūtu jāparedz nekādi ierobežojumi šīs direktīvas labumguvējiem attiecībā uz to, kā viņi izmanto nenosakāmu autortiesību subjektu darbus, un nebūtu jāpiešķir tiesības komerciāliem partneriem izmantot nenosakāmu autortiesību subjektu darbus vai kontrolēt to izmantošanu.

(23)

Lai uzlabotu Savienības iedzīvotāju piekļuves iespējas Eiropas kultūras mantojumam, jānodrošina, ka nenosakāmu autortiesību subjektu darbi, kas ir digitalizēti un publiskoti vienā dalībvalstī, var tikt publiskoti arī citās dalībvalstīs. Publiski pieejamām bibliotēkām, izglītības iestādēm un muzejiem, kā arī arhīviem, filmu audioierakstu mantojuma iestādēm un sabiedriskām raidorganizācijām, kas izmanto nenosakāmu autortiesību subjektu darbus, lai pildītu savus uzdevumus sabiedrības interesēs, būtu jāspēj publiskot nenosakāmu autortiesību subjektu darbus citās dalībvalstīs.

(24)

Šī direktīva neskar dalībvalstu nosacījumus attiecībā uz tiesību pārvaldījumu, piemēram, paplašinātām kolektīvām licencēm, pārstāvības un tālāknodošanas tiesisko prezumpciju, kolektīvo pārvaldījumu vai līdzīgus pasākumus, vai jebkādu to kombināciju, tostarp masveida digitalizāciju.

(25)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, nodrošināt juridisko noteiktību attiecībā uz nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošanu – nevar pietiekami sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka to var labāk sasniegt Savienības līmenī, jo ir nepieciešama nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošanu reglamentējošo noteikumu vienotība, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

a)

darbiem, kas ir publicēti kā grāmatas, žurnāli, laikraksti vai citādi rakstveida materiāli un iekļauti publiski pieejamu bibliotēku, izglītības iestāžu vai muzeju kolekcijās, kā arī arhīvu vai arī filmu vai audioierakstu mantojuma iestāžu kolekcijās;

b)

kinematogrāfijas vai audiovizuāliem darbiem un fonogrammām, kas ir iekļautas publiski pieejamu bibliotēku, izglītības iestāžu vai muzeju kolekcijās, kā arī arhīvu vai arī filmu vai audioierakstu mantojuma iestāžu kolekcijās; un

c)

kinematogrāfijas vai audiovizuāliem darbiem un fonogrammām, ko sabiedriskās raidorganizācijas ir radījušas līdz 2002. gada 31. decembrim (ieskaitot šo datumu) un kas ir iekļautas to arhīvos,

a)

tādas rūpīgas meklēšanas rezultātus, kuras veikušas šīs organizācijas un pēc kuras veikšanas ir izdarīts secinājums, ka darbs vai fonogramma ir uzskatāma par nenosakāmu autortiesību subjektu darbu;

b)

šo organizāciju īstenoto nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošanu saskaņā ar šo direktīvu;

c)

jebkādas izmaiņas nenosakāmu autortiesību subjektu darbu statusā atbilstīgi 5. pantam attiecībā uz darbiem un fonogrammām, kurus organizācija izmanto;

d)

attiecīgās organizācijas atbilstīgu kontaktinformāciju.

a)

publiskot nenosakāmu autortiesību subjektu darbus Direktīvas 2001/29/EK 3. panta nozīmē;

b)

reproducēt Direktīvas 2001/29/EK 2. panta nozīmē, lai digitalizētu, publiskotu, indeksētu, kataloģizētu, saglabātu vai restaurētu.

27.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/13

(1)

Eiropadome ir aicinājusi dalībvalstis no 2012. gada 1. janvāra informēt Komisiju par visiem saviem jauniem un esošiem divpusējiem enerģētikas nozares nolīgumiem ar trešām valstīm. Komisijai šo informāciju vajadzētu piemērotā veidā darīt pieejamu visām pārējām dalībvalstīm, ņemot vērā sensitīvas komercinformācijas aizsardzības nepieciešamību.

(2)

Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. pantā paredzēts, ka dalībvalstis veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu no Līgumiem vai Savienības iestāžu aktiem izrietošo pienākumu izpildi. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāizvairās no jebkādas nesaderības starp Savienības tiesību aktiem un starptautiskiem nolīgumiem, kas noslēgti starp dalībvalstīm un trešām valstīm, vai jānovērš šāda nesaderība.

(3)

Iekšējā enerģijas tirgus pareizai darbībai ir vajadzīgs, lai enerģijas importu Savienībā pilnībā reglamentētu noteikumi, ar ko izveido iekšējo enerģijas tirgu. Iekšējais enerģijas tirgus, kas nedarbojas pareizi, nostāda Savienību neaizsargātā un neizdevīgā stāvoklī attiecībā uz energoapgādes drošību un mazina tās iespējamo devumu Eiropas patērētājiem un ražotājiem. Augsts pārredzamības līmenis attiecībā uz nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā ļautu Savienībai solidaritātes garā saskaņoti rīkoties, lai nodrošinātu, ka šādi nolīgumi atbilst Savienības tiesību aktiem un efektīvi aizsargā energoapgādi. Šāda pārredzamība arī uzlabotu gan Savienības iekšējo sadarbību ārējās attiecībās enerģētikas jomā, gan to Savienības ilgtermiņa politikas mērķu sasniegšanu, kas saistīti ar enerģētiku, klimatu un energoapgādes drošību.

(4)

Tāpēc būtu jāizveido jauns informācijas apmaiņas mehānisms. Tam būtu jāattiecas tikai uz starpvaldību nolīgumiem, kas ietekmē iekšējo enerģijas tirgu vai energoapgādes drošību Savienībā, jo šie divi jautājumi savā starpā ir cieši saistīti. Sākotnējam novērtējumam par to, vai starpvaldību nolīgums vai cits dokuments, uz ko skaidri atsaucas starpvaldību nolīgums, ietekmē iekšējo enerģijas tirgu vai energoapgādes drošību Savienībā, vajadzētu būt dalībvalstu ziņā; šaubu gadījumā dalībvalstīm vajadzētu apspriesties ar Komisiju. Nolīgumi, kas vairs nav spēkā vai arī vairs netiek piemēroti, principā neietekmē iekšējo enerģijas tirgu vai energoapgādes drošību Savienībā, tāpēc uz tiem nebūtu jāattiecas šim informācijas apmaiņas mehānismam. Informācijas apmaiņas mehānismam būtu jo īpaši jāietver visi starpvaldību nolīgumi, kuri ietekmē gāzes, naftas vai elektroenerģijas piegādi, ko veic, izmantojot fiksētu infrastruktūru, vai kuri ietekmē Savienībā importētās enerģijas apjomu.

(5)

No informācijas apmaiņas mehānisma būtu jāizslēdz starpvaldību nolīgumi, kas pilnībā jāpaziņo Komisijai, pamatojoties uz citiem Savienības aktiem. Tomēr minētajam atbrīvojumam nebūtu jāattiecas uz starpvaldību nolīgumiem ar trešām valstīm, kuri ietekmē gāzes infrastruktūras un gāzes piegādes attīstību un izmantošanu un par kuriem ir jāpaziņo Komisijai saskaņā ar 13. panta 6. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 994/2010 (2010. gada 20. oktobris) par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem (3). Šādi nolīgumi būtu jāpaziņo saskaņā ar šajā lēmumā paredzētajiem noteikumiem. Lai izvairītos no dublēšanās, gadījumos, kad paziņojums iesniegts saskaņā ar šo lēmumu, Regulas (ES) Nr. 994/2010 13. panta 6. punkta a) apakšpunktā noteiktais pienākums būtu jāuzskata par izpildītu.

(6)

Šā lēmuma darbības jomā nebūtu jāietilpst starpvaldību nolīgumiem par jautājumiem, uz kuriem attiecas Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums.

(7)

Šis lēmums nerada pienākumus saistībā ar nolīgumiem starp komercstruktūrām. Tomēr tas dalībvalstīm neliedz Komisijai brīvprātīgi paziņot komercnolīgumus, uz kuriem nepārprotami ir atsauce starpvaldību nolīgumos. Turklāt, tā kā ir iespējams, ka komercnolīgumi satur regulatīvus noteikumus, komercsabiedrībām, kuras risina sarunas par komercnolīgumu slēgšanu ar trešo valstu ekonomikas dalībniekiem, vajadzētu būt iespējai lūgt Komisijas norādījumus, lai novērstu iespējamās pretrunas ar Savienības tiesību aktiem.

(8)

Dalībvalstīm vajadzētu iesniegt Komisijai visus pastāvošos starpvaldību nolīgumus neatkarīgi no tā, vai tie ir stājušies spēkā vai tiek provizoriski piemēroti Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 25. panta nozīmē, kā arī visus jaunus starpvaldību nolīgumus.

(9)

Lielāka pārredzamība saistībā ar turpmākiem starpvaldību nolīgumiem, par kuriem dalībvalstis un trešās valstis apspriedīsies vai apspriežas enerģētikas jomā, varētu sekmēt konsekvenci dalībvalstu pieejā šādiem nolīgumiem, atbilstību Savienības tiesību aktiem un veicināt energoapgādes drošību Savienībā. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu būt izvēlei paziņot Komisijai par sarunām saistībā ar jaunu starpvaldību nolīgumu noslēgšanu vai grozījumu veikšanu spēkā esošajos starpvaldību nolīgumos. Ja dalībvalstis izvēlas minēto iespēju, Komisija būtu regulāri jāinformē par sarunu gaitu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai aicināt Komisiju piedalīties sarunās kā novērotājai.

Komisijai arī vajadzētu būt iespējai piedalīties kā novērotājai pēc sava lūguma ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts tam piekrīt. Dalībvalstīm arī vajadzētu būt iespējai lūgt Komisijas palīdzību sarunās ar trešām valstīm. Tādā gadījumā Komisijai vajadzētu būt iespējai sniegt padomus par to, kā izvairīties no nesaderības ar Savienības tiesību aktiem, un vērst uzmanību uz Savienības enerģētikas politikas mērķiem un dalībvalstu solidaritātes principu.

(10)

Komisijai būtu jāizvērtē esošo starpvaldību nolīgumu saderība ar Savienības tiesību aktiem. Nesaderības gadījumā dalībvalstīm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai rastu piemērotu risinājumu atklātās nesaderības novēršanai.

(11)

Lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un izvairītos no iespējamām pretrunām ar Savienības tiesību aktiem, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai informēt Komisiju par jaunu starpvaldību nolīgumu ar trešo valsti pirms sarunām vai to laikā. Ja dalībvalsts, kas ir panākusi vienošanos par starpvaldību nolīgumu, ir attiecīgi informējusi Komisiju pirms sarunu noslēgšanas un ir iesniegusi tai starpvaldību nolīguma projektu, Komisijai vajadzētu būt iespējai informēt minēto dalībvalsti par savu atzinumu attiecībā uz panāktā nolīguma saderību ar Savienības tiesību aktiem. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 258. pantu Komisijai ir tiesības uzsākt tiesvedību par pārkāpumu, ja tā uzskata, ka dalībvalsts ir pārkāpusi savus pienākumus saskaņā ar LESD.

(12)

Visi galīgie, ratificētie starpvaldību nolīgumi, uz kuriem attiecas šis lēmums, būtu jānosūta Komisijai, lai visas pārējās dalībvalstis varētu būt pilnībā informētas.

(13)

Komisijai visa saņemtā informācija būtu drošā elektroniskā veidā jādara pieejama visām pārējām dalībvalstīm. Komisijai būtu jāņem vērā dalībvalstu lūgumi uzskatīt iesniegto informāciju par konfidenciālu. Tomēr konfidencialitātes lūgumiem nevajadzētu ierobežot pašas Komisijas piekļuvi konfidenciālai informācijai, jo Komisijai, lai veiktu izvērtējumu, ir vajadzīga vispusīga informācija. Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par konfidencialitātes klauzulas piemērošanas garantēšanu. Konfidencialitātes lūgumiem nevajadzētu skart tiesības piekļūt dokumentiem, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (4).

(14)

Ja dalībvalsts kādu starpvaldību nolīgumu uzskata par konfidenciālu, tai būtu jāsniedz Komisijai tā kopsavilkums, lai par minēto kopsavilkumu varētu informēt pārējās dalībvalstis.

(15)

Savienības līmenī pastāvīgi apmainoties ar informāciju par starpvaldību nolīgumiem, vajadzētu būt iespējai izstrādāt paraugpraksi. Balstoties uz minēto paraugpraksi, Komisijai, vajadzības gadījumā Savienības ārpolitikas jautājumos sadarbojoties ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), būtu jāizstrādā standarta klauzulas, ko varētu pēc izvēles izmantot starpvaldību nolīgumos starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Šādu standarta klauzulu izmantošanas mērķim vajadzētu būt izvairīties no starpvaldību nolīgumu nesaderības ar Savienības tiesību aktiem, jo īpaši ar konkurences jomas tiesību aktiem un enerģijas iekšējā tirgus noteikumiem, un no nesaderības ar starptautiskiem nolīgumiem, ko noslēgusi Savienība. To izmantošanai vajadzētu būt pēc izvēles, un vajadzētu būt iespējai pielāgot to saturu katram konkrētam gadījumam.

(16)

Ņemot vērā iekšējā enerģijas tirgus pastāvēšanu un Savienības enerģētikas politikas mērķus, dalībvalstīm, risinot sarunas par starpvaldību nolīgumiem enerģētikas jomā, kuri ietekmē Savienības enerģētikas politiku, vajadzētu pienācīgi ņemt vērā minētos mērķus.

(17)

Uzlabotām savstarpējām zināšanām par esošiem un jauniem starpvaldību nolīgumiem būtu jādod iespēja labāk koordinēt enerģētikas jautājumus starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un Komisiju. Šādai uzlabotai koordinācijai būtu jādod iespēja dalībvalstīm pilnībā izmantot Savienības politisko un ekonomisko ietekmi un Komisijai – piedāvāt risinājumus apzinātajām problēmām, kas saistītas ar starpvaldību nolīgumiem.

(18)

Komisijai būtu jāsekmē un jāveicina koordinācija starp dalībvalstīm nolūkā uzlabot Savienības kopējo stratēģisko lomu, izmantojot spēcīgu un efektīvu koordinētu pieeju enerģijas ražotājām valstīm, tranzītvalstīm un patēriņa valstīm.

(19)

Informācijas apmaiņas mehānisms, tostarp izvērtējumi, kas dalībvalstīm jāveic, to īstenojot, neskar Savienības noteikumu par pārkāpumiem, valsts atbalstu un konkurenci piemērošanu.

(20)

Komisijai būtu jāizvērtē, vai šis lēmums ir pietiekams un efektīvs, lai nodrošinātu starpvaldību nolīgumu saderību ar Savienības tiesību aktiem un augstu koordinācijas līmeni starp dalībvalstīm attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem enerģētikas jomā.

(21)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi, proti, informācijas apmaiņu par starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šā lēmuma iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

1)

“starpvaldību nolīgums” ir jebkurš juridiski saistošs nolīgums starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm, kurš ietekmē iekšējā enerģijas tirgus darbību vai energoapgādes drošību Savienībā, tomēr, ja šāds juridiski saistošs nolīgums attiecas arī uz citiem jautājumiem, tikai tie noteikumi, kas attiecas uz enerģētiku, tostarp vispārīgi noteikumi, kuri attiecas uz minētajiem ar enerģētiku saistītajiem noteikumiem, ir uzskatāmi par “starpvaldību nolīgumu”;

2)

“spēkā esošs starpvaldību nolīgums” ir starpvaldību nolīgums, kas stājies spēkā vai tiek provizoriski piemērots pirms šā lēmuma stāšanās spēkā.

a)

priekšmets;

b)

mērķis un darbības joma;

c)

ilgums;

d)

līgumslēdzējas puses;

e)

informācija par galvenajiem elementiem.

a)

pārskatītu norises saistībā ar starpvaldību nolīgumiem un censtos panākt konsekventas un saskaņotas Savienības ārējās attiecības enerģētikas jomā ar valstīm, kas ir enerģijas ražotājas, tranzītvalstis un patērētājas valstis;

b)

identificētu kopīgas problēmas saistībā ar starpvaldību nolīgumiem un apsvērtu atbilstīgas darbības, lai risinātu minētās problēmas un attiecīgā gadījumā piedāvātu risinājumus;

c)

pamatojoties uz paraugpraksi un apspriežoties ar dalībvalstīm, izstrādātu standarta klauzulas, ko var izmantot pēc izvēles un kuru lietojums būtiski uzlabotu turpmāko starpvaldību nolīgumu saderību ar Savienības tiesību aktiem;

d)

attiecīgā gadījumā atbalstītu tādu daudzpusēju starpvaldību nolīgumu izstrādi, kuros ir iesaistītas vairākas dalībvalstis vai Savienība kopumā.

27.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/18

(1)

Lai ņemtu vērā attīstību zinātnes un tehnoloģijas statistikas jomā, kā arī jaunas, sīkākas un biežākas statistikas pieprasījumus, būtu jānosaka jauni Lēmuma Nr. 1608/2003/EK ieviešanas pasākumi.

(2)

Arī turpmāk būtu jāsniedz statistikas atbalsts lēmumiem pašreizējās politikas jomās, un jāapmierina papildu pieprasījums, ko rada jaunas politikas ierosmes, lai vislabāk izmantotu pieejamos resursus un samazinātu informācijas sniegšanas slogu.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku (2) ir atsauces pamatdokuments, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par piekļuvi administratīvo datu avotiem un statistikas konfidencialitāti.

(4)

Ir jānodrošina, ka Eiropas zinātnes un tehnoloģijas statistika atbilst citiem starptautiskajiem standartiem. Tāpēc jāņem vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) un citu starptautisko organizāciju veiktais darbs. Jo īpaši par atsauces pamatdokumentiem būtu jāuzskata Fraskati rokasgrāmata par pētniecības un attīstības statistiku, Kanberas rokasgrāmata par statistiku attiecībā uz zinātnei un tehnoloģijai veltītajiem cilvēkresursiem, ESAO izdotā ESAO Patentu statistikas rokasgrāmata, kā arī ESAO un Eiropas Komisijas (Eurostat) kopīgi izdotā Oslo rokasgrāmata par inovācijas statistiku.

(5)

Skaidrības labad būtu jāatceļ Komisijas 2004. gada 22. aprīļa Regula (EK) Nr. 753/2004, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1608/2003/EK par zinātnes un tehnoloģijas statistiku (3), un Komisijas 2004. gada 13. augusta Regula (EK) Nr. 1450/2004, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1608/2003/EK par Kopienas zinātnes un tehnoloģijas statistikas izstrādāšanu un pilnveidošanu (4).

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

a)

statistika par pētniecību un attīstību;

b)

statistika par valsts budžeta apropriācijām vai izdevumiem pētniecībai un attīstībai (GBAORD);

c)

inovācijas statistika;

d)

statistika par zinātnei un tehnoloģijai veltītajiem cilvēkresursiem, ietverot statistiku pēc dzimumiem un mobilitātes, statistiku par patentiem, statistiku par augstās tehnoloģijas nozarēm un uz zināšanām balstītiem pakalpojumiem, kā arī citu statistiku par zinātni un tehnoloģiju.

a)

pētniecību un attīstību;

b)

valsts budžeta apropriācijām vai izdevumiem pētniecībai un attīstībai (GBAORD);

c)

inovāciju.

27.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/31

(1)

Lai aizsargātu sabiedrības veselību, dzīvnieku veselību vai vidi gadījumā, kad attiecīgu risku nevar apmierinoši novērst ar pasākumiem, ko veic atsevišķas dalībvalstis, Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. pantā paredzēta iespēja pieņemt atbilstošus Savienības ārkārtas pasākumus attiecībā uz pārtiku un barību, kas importēta no trešās valsts.

(2)

Pēc avārijas Fukusimas atomelektrostacijā 2011. gada 11. martā Komisija saņēma informāciju, ka radionuklīdu līmenis konkrētā Japānas izcelsmes pārtikā pārsniedz Japānā piemērojamos intervences līmeņus attiecībā uz pārtiku. Šāds piesārņojums var apdraudēt cilvēku veselību un dzīvnieku veselību Savienībā, tādēļ tika pieņemta Komisijas 2011. gada 25. marta Īstenošanas regula (ES) Nr. 297/2011, ar ko pēc avārijas Fukusimas atomelektrostacijā paredz īpašus nosacījumus, kuri reglamentē Japānas izcelsmes pārtikas un barības importu un pārtikas un barības sūtījumus no Japānas (2). Šo regulu aizstāja ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 961/2011 (3), ko vēlāk aizstāja ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 284/2012 (4).

(3)

Lai ņemtu vērā situācijas izmaiņas, Īstenošanas regula (ES) Nr. 284/2012 ir vairākkārt grozīta. Tā kā tagad ir vajadzīgi turpmākie grozījumi, Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 284/2012 ir lietderīgi aizstāt ar jaunu regulu.

(4)

Spēkā esošie pasākumi pārskatīti, ņemot vērā datus par vairāk nekā 26 000 radioaktīvā piesārņojuma paraugiem barībā un pārtikā, kurus saistībā ar otro veģetācijas periodu pēc avārijas sniegušas Japānas iestādes.

(5)

Ir lietderīgi nepiemērot šīs regulas noteikumus sūtījumiem personīgam patēriņam. Attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku un barību būtu jāietver atsauce uz noteikumiem Komisijas 2009. gada 5. marta Regulā (EK) Nr. 206/2009 par dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Kopienā personīgam patēriņam un Regulas (EK) Nr. 136/2004 grozīšanu (5). Attiecībā uz pārējo barību un pārtiku, būtu jāparedz, ka sūtījumus var uzskatīt par sūtījumiem personīgam patēriņam tikai tad, ja tie nav komerciāli un paredzēti privātpersonai personīgam patēriņam vai lietošanai.

(6)

Japānas iestādes sniegušas Komisijai izsmeļošu informāciju, ka papildus alkoholiskajiem dzērieniem (sakē, viskijs un shochu), uz kuriem jau attiecas atbrīvojums, arī citi alkoholiskie dzērieni nesatur izmērāmus radioaktivitātes līmeņus. Pulēšanas un fermentācijas procesā tiek būtiski samazināta radioaktivitāte alkoholiskajā dzērienā. Tādējādi ir lietderīgi izslēgt no šīs regulas darbības jomas dažus citus alkoholiskos dzērienus, lai mazinātu Japānas iestāžu un importējošo dalībvalstu kompetento iestāžu administratīvo slogu.

(7)

Japānas iestāžu sniegtie dati nodrošina pierādījumus, ka prefektūras Jamanasi un Šizukas izcelsmes barības un pārtikas paraugi vairs nav jāņem un analīzes nav jāveic attiecībā uz radioaktivitātes klātbūtni pirms eksporta uz Savienību. Paraugu ņemšanas un analīžu veikšanas prasība būtu jāsaglabā vienīgi attiecībā uz Šizukas izcelsmes tēju un Šizukas un Jamanasi izcelsmes sēnēm.

(8)

Tā kā prefektūras Fukusima izcelsmes barībā un pārtikā joprojām tiek konstatētas neatbilstības vai ievērojami radioaktivitātes līmeņi, ir lietderīgi saglabāt spēkā esošo paraugu ņemšanas un analīžu veikšanas prasību pirms šīs prefektūras izcelsmes barības un pārtikas eksporta uz Savienību. Tomēr vispārējie atbrīvojumi, piemēram, attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem un sūtījumiem personīgam patēriņam, būtu jāturpina piemērot attiecībā uz šādu barību un pārtiku.

(9)

Kas attiecas uz prefektūru Gunma, Ibaraki, Točigi, Mijagi, Saitama, Tokija, Ivate, Čiba un Kanagava, attiecībā uz kurām patlaban pirms eksporta uz Savienību ir spēkā paraugu ņemšanas un analīžu veikšanas prasība saistībā ar visu barību un pārtiku, ir lietderīgi ierobežot šo prasību uz sēnēm, tēju, zivsaimniecības produktiem, konkrētiem pārtikas savvaļas augiem, konkrētiem dārzeņiem, konkrētiem augļiem, rīsiem un sojas pupiņām un no tiem pārstrādātiem un atvasinātiem produktiem. Tādas pašas prasības būtu jāpiemēro salikta sastāva pārtikas produktiem, kuri satur vairāk nekā 50 % sastāvdaļu(-as), attiecībā uz kuru/kurām pirms eksporta uz Savienību vajadzīga iepriekšēja pārbaude.

(10)

Pārbaudes, kas veiktas importēšanas laikā, liecina, ka Japānas iestādes pareizi īsteno īpašos nosacījumus, kurus paredzējusi Savienība, un ka jau ilgāk nekā gadu nav konstatēta neatbilstība. Tādējādi ir lietderīgi samazināt pārbaužu biežumu importēšanas laikā un šo rezultātu ziņošanu Komisijai.

(11)

Ir lietderīgi paredzēt noteikumu nākamo pārskatīšanu, kad būs pieejami paraugu ņemšanas un analīžu rezultāti par radioaktivitātes klātbūtni barībā un pārtikā trešajā veģetācijas periodā pēc avārijas, tas ir, līdz 2014. gada 31. martam. Tomēr attiecībā uz produktiem, kuri pamatā tiek novākti otrā veģetācijas perioda otrajā daļā, un dati par otro veģetācijas periodu tāpēc vēl nav pieejami pilnībā, noteikumu pārskatīšanu ir lietderīgi paredzēt līdz 2013. gada 31. martam.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

produktus, kas izvesti no Japānas pirms 2011. gada 28. marta;

b)

produktus, kas ir novākti un/vai pārstrādāti pirms 2011. gada 11. marta;

c)

alkoholiskos dzērienus, kurus klasificē ar KN kodiem no 2203 līdz 2208;

d)

dzīvnieku izcelsmes barības un pārtikas sūtījumus personīgam patēriņam, uz kuriem attiecas Regulas (EK) 206/2009 2. pants;

e)

tādas barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, sūtījumus personīgam patēriņam, kuri nav komerciāli un ir paredzēti privātpersonai personīgam patēriņam vai lietošanai. Šaubu gadījumā sūtījuma saņēmējam ir pierādījumu sniegšanas pienākums.

a)

apliecina, ka produkti atbilst Japānā spēkā esošajiem tiesību aktiem; un

b)

norāda, vai uz produktiem attiecas pārejas pasākumi, kas paredzēti Japānas tiesību aktos.

a)

produkts ir novākts un/vai pārstrādāts pirms 2011. gada 11. marta; vai

b)

produkta izcelsme, izņemot prefektūras Šizuka izcelsmes tēju un sēnes un prefektūras Jamanasi izcelsmes sēnes, ir prefektūrā un tas nosūtīts no prefektūras, kas nav Fukusima, Gunma, Ibaraki, Točigi, Mijagi, Saitama, Tokija, Čiba, Kanagava un Ivate; vai

c)

produkta izcelsme ir prefektūrā un tas nosūtīts no prefektūras Gunma, Ibaraki, Točigi, Mijagi, Saitama, Tokija, Čiba, Kanagava un Ivate, bet nav uzskaitīts šīs regulas IV pielikumā (un attiecīgi analīzes pirms eksporta nav vajadzīgas); vai

d)

produkts ir nosūtīts no prefektūras Fukusima, Gunma, Ibaraki, Točigi, Mijagi, Saitama, Tokija, Čiba, Kanagava un Ivate, bet tā izcelsme nav šajās prefektūrās un tranzīta laikā to nav skārusi radioaktivitāte; vai

e)

ja produkts ir prefektūras Šizuka izcelsmes tēja vai sēnes vai prefektūras Jamanasi izcelsmes sēnes vai no tām atvasināts produkts vai salikta sastāva barība vai pārtika, kas satur vairāk nekā 50 % šo produktu, produktam pievieno analītisko ziņojumu, kurā ietver paraugu ņemšanas un analīžu rezultātus; vai

f)

ja produkta, kas uzskaitīts šīs regulas IV pielikumā, izcelsme ir prefektūrā Fukusima, Gunma, Ibaraki, Točigi, Mijagi, Saitama, Tokija, Čiba, Kanagava un Ivate, vai tas ir salikta sastāva barība vai pārtika, kas satur vairāk nekā 50 % šo produktu, produktam pievieno analītisko ziņojumu, kurā ietver paraugu ņemšanas un analīžu rezultātus. IV pielikuma produktu saraksts neskar prasības Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 27. janvāra Regulā (EK) Nr. 258/97, kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām (7); vai

g)

ja produkta vai sastāvdaļu izcelsme ir par vairāk nekā 50 % nezināma, produktam pievieno analītisko ziņojumu, kurā ietver paraugu ņemšanas un analīžu rezultātus.

a)

dokumentu pārbaudes visiem tādu produktu sūtījumiem, kas minēti 1. pantā;

b)

fiziskas pārbaudes un identitātes pārbaudes, tostarp laboratorijas analīzes par cēzija-134 un cēzija-137 klātbūtni, 5 % sūtījumu.

a)

pienācīgi vizējusi robežkontroles punkta vai izraudzītās ievešanas vietas kompetentā iestāde; un

b)

kas sniedz pierādījumus, ka 10. pantā minētās oficiālās pārbaudes ir veiktas un ka šo pārbaužu rezultāti ir bijuši labvēlīgi.

a)

produkti tika izvesti no Japānas pirms šīs regulas stāšanas spēkā; vai

b)

produktiem ir pievienota tāda deklarācija saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 284/2012, kas izdota pirms 2012. gada 1. novembra, un produkti tika izvesti no Japānas pirms 2012. gada 1. decembra.

27.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/42

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

27.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/44

(1)

Saskaņā ar Protokolu par pārejas noteikumiem, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam, tādu aktu tiesiskās sekas, kurus Savienības iestādes un struktūras pieņēmušas, pirms stājās spēkā Lisabonas līgums, paliek nemainīgas tiktāl, ciktāl minētie akti netiks atcelti, anulēti vai grozīti, piemērojot Līgumus.

(2)

Tādējādi Lēmuma 2008/615/TI 25. pants ir piemērojams, un Padomei ir jāpieņem vienprātīgs lēmums par to, vai dalībvalstis ir īstenojušas minētā lēmuma 6. nodaļas noteikumus.

(3)

Lēmuma 2008/616/TI 20. pantā ir noteikts, ka Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktā minētos lēmumus pieņem, pamatojoties uz izvērtējuma ziņojumiem, kuru pamatā ir anketa. Attiecībā uz datu automatizētu apmaiņu saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 2. nodaļu izvērtējuma ziņojuma pamatā ir jābūt izvērtējuma inspekcijai un izmēģinājuma darbībām.

(4)

Saskaņā ar Lēmuma 2008/616/TI pielikuma 4. nodaļas 1.1. punktu Padomes attiecīgās darba grupas izstrādātā anketa attiecas uz katru no automatizētās datu apmaiņas paņēmieniem, un dalībvalstij tā ir jāaizpilda, tiklīdz dalībvalsts uzskata, ka tā izpilda priekšnosacījumus, lai veiktu attiecīgās kategorijas datu apmaiņu.

(5)

Zviedrija ir aizpildījusi anketu par datu aizsardzību un anketu par transportlīdzekļu reģistrācijas datiem (TRD).

(6)

Zviedrija ir veikusi sekmīgas izmēģinājuma darbības ar Nīderlandi.

(7)

Zviedrijā ir notikusi izvērtējuma inspekcija, un Beļģijas/Nīderlandes izvērtējuma grupa ir sagatavojusi ziņojumu par izvērtējuma inspekciju un nosūtījusi to Padomes attiecīgajai darba grupai.

(8)

Padomei ir iesniegts vispārējs izvērtējuma ziņojums, kurā apkopoti anketas, izvērtējuma inspekcijas un izmēģinājuma darbību rezultāti attiecībā uz TRD,

27.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/45

(1)

Padome 2010. gada 25. oktobrī ar Lēmumu 2010/638/KĀDP (1) noteica ierobežojošus pasākumus pret Gvinejas Republiku.

(2)

Pamatojoties uz Lēmuma 2010/638/KĀDP pārskatīšanu, ierobežojošie pasākumi būtu jāpagarina līdz 2013. gada 27. oktobrim.

(3)

Nepieciešams grozīt Lēmumā 2010/638/KĀDP paredzētos pasākumus attiecībā uz ieroču embargo.

(4)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2010/638/KĀDP,

1)

lēmuma 2. panta 1. punktu groza šādi:

2)

lēmuma 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Šo lēmumu piemēro līdz 2013. gada 27. oktobrim. To pastāvīgi pārskata. Attiecīgā gadījumā to var atjaunināt vai grozīt, ja Padome uzskata, ka tā mērķi nav sasniegti.”.

27.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/46

(1)

Komisijas 2008. gada 3. novembra Lēmumā 2008/855/EK par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar klasisko cūku mēri dažās dalībvalstīs (3) ir paredzēti konkrēti kontroles pasākumi attiecībā uz klasisko cūku mēri dalībvalstīs vai to reģionos, kas iekļauti minētā lēmuma pielikumā. Šajā sarakstā minēts Nógrád apgabals Ungārijā.

(2)

Ungārija ir informējusi Komisiju par jaunākajām pārmaiņām saistībā ar klasisko cūku mēri Nógrád apgabala teritorijā, kas minēta Lēmuma 2008/855/EK pielikumā.

(3)

Minētā informācija liecina, ka klasiskais cūku mēris Nógrád apgabala teritorijā ir izskausts. Tāpēc minētajā apgabalā vairs nebūtu jāpiemēro Lēmumā 2008/855/EK paredzētie pasākumi un no saraksta, kas iekļauts minētā lēmuma pielikuma I daļā, būtu jāsvītro ieraksts par Nógrád apgabalu.

(4)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2008/855/EK.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

27.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/47

(1)

Saskaņā ar Finanšu regulas 75. pantu un Īstenošanas kārtības 90. panta 1. punktu pirms izdevumu saistību uzņemšanās no Savienības budžeta jāpieņem finansēšanas lēmums, kurā izklāstītas ar izdevumiem saistītās darbības būtiskās sastāvdaļas un kuru pieņem iestāde vai institūcijas, kam iestāde ir deleģējusi šīs pilnvaras.

(2)

Lēmumā 2009/470/EK ir noteiktas procedūras, kas reglamentē Savienības finansiālo ieguldījumu īpašos veterināros pasākumos, tostarp ārkārtas pasākumos. Lai pēc iespējas ātrāk palīdzētu izskaust putnu gripu, Savienībai būtu jāsniedz finansiālais atbalsts dalībvalstīm attaisnoto izdevumu segšanai. Minētā lēmuma 4. panta 3. punkta pirmajā un otrajā ievilkumā noteikts, kāda procentu likme jāpiemēro dalībvalstu izdevumiem.

(3)

Komisijas 2005. gada 28. februāra Regulas (EK) Nr. 349/2005, ar ko paredz noteikumus Kopienas finansējuma piešķiršanai ārkārtas pasākumiem un cīņai pret noteiktām dzīvnieku slimībām atbilstīgi Padomes Lēmumam 90/424/EEK (2), 3. pantā paredzēti noteikumi par izdevumiem, uz kuriem attiecas Savienības finansiālais atbalsts.

(4)

Savienības finansiālais ieguldījums ārkārtas pasākumiem putnu gripas apkarošanai Nīderlandē 2011. gadā tika piešķirts ar Komisijas 2012. gada 15. februāra Īstenošanas lēmumu 2012/132/ES par Savienības finansiālo ieguldījumu ārkārtas pasākumiem putnu gripas apkarošanai Vācijā, Itālijā un Nīderlandē 2011. gadā (3). Nīderlande 2012. gada 13. aprīlī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. panta 1. un 2. punktu iesniedza oficiālu atmaksāšanas pieprasījumu.

(5)

Savienības finansiālais ieguldījums tiek izmaksāts ar nosacījumu, ka plānotie pasākumi ir faktiski veikti un ka iestādes noteiktajā termiņā sniegušas visu vajadzīgo informāciju.

(6)

Nīderlande saskaņā ar Lēmuma 2009/470/EK 3. panta 4. punktu bez kavēšanās informēja Komisiju un pārējās dalībvalstis par pasākumiem, kurus piemēroja saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par paziņošanu un izskaušanu, kā arī par to rezultātiem. Kā noteikts Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. pantā, atmaksāšanas pieprasījumam bija pievienots finanšu pārskats, apliecinājuma dokumenti, epidemioloģiskais ziņojums par katru saimniecību, kurā dzīvnieki nokauti vai iznīcināti, un attiecīgo revīziju rezultāti.

(7)

Komisijas konstatējumus, attaisnoto izdevumu aprēķina metodi un galīgos secinājumus Nīderlandei paziņoja 2012. gada 25. aprīlī un 2012. gada 4. jūnijā. Nīderlande piekrita 2012. gada 11. jūnija e-pasta vēstulē.

(8)

Tāpēc tagad iespējams noteikt Savienības finansiālā atbalsta kopējo summu, kas paredzēta to attaisnoto izdevumu segšanai, kuri radušies saistībā ar putnu gripas izskaušanu Nīderlandē 2011. gadā.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

27.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/49

(1)

Saskaņā ar Finanšu regulas 75. pantu un Īstenošanas kārtības 90. panta 1. punktu pirms izdevumu saistību uzņemšanās no Savienības budžeta jāpieņem finansēšanas lēmums, kurā izklāstītas ar izdevumiem saistītās darbības būtiskās sastāvdaļas un kuru pieņem iestāde vai institūcijas, kam iestāde ir deleģējusi šīs pilnvaras.

(2)

Lēmumā 2009/470/EK ir noteiktas procedūras, kas reglamentē Savienības finansiālo ieguldījumu īpašos veterināros pasākumos, tostarp ārkārtas pasākumos. Lai pēc iespējas ātrāk palīdzētu izskaust mutes un nagu sērgu, Savienībai būtu jāsniedz finansiāls atbalsts dalībvalstīm attaisnoto izdevumu segšanai. Minētā lēmuma 14. panta 4. punktā noteikts, kāda procentu likme jāpiemēro dalībvalstu izdevumiem.

(3)

Komisijas 2005. gada 28. februāra Regulas (EK) Nr. 349/2005, ar ko paredz noteikumus Kopienas finansējuma piešķiršanai ārkārtas pasākumiem un cīņai pret noteiktām dzīvnieku slimībām atbilstīgi Padomes Lēmumam 90/424/EEK (2), 3. pantā paredzēti noteikumi par izdevumiem, uz kuriem attiecas Savienības finansiālais atbalsts.

(4)

Savienības finansiālais ieguldījums ārkārtas pasākumiem mutes un nagu sērgas apkarošanai Bulgārijā 2011. gadā tika piešķirts ar Komisijas 2011. gada 9. novembra Īstenošanas lēmumu 2011/730/ES par Kopienas finansiālo ieguldījumu ārkārtas pasākumos mutes un nagu sērgas apkarošanai Bulgārijā 2011. gadā (3). Bulgārija 2011. gada 9. decembrī un 2012. gada 24. janvārī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. panta 1. un 2. punktu iesniedza oficiālu atmaksāšanas pieprasījumu.

(5)

Savienības finansiālais ieguldījums tiek izmaksāts ar nosacījumu, ka plānotie pasākumi ir faktiski veikti un ka iestādes noteiktajā termiņā sniegušas visu vajadzīgo informāciju.

(6)

Bulgārija atbilstīgi Lēmuma 2009/470/EK 14. panta 3. punktam bez kavēšanās informēja Komisiju un pārējās dalībvalstis par pasākumiem, kurus piemēroja saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par paziņošanu un izskaušanu, kā arī par to rezultātiem. Kā noteikts Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. pantā, atmaksāšanas pieprasījumam bija pievienots finanšu pārskats, apliecinājuma dokumenti, epidemioloģiskais ziņojums par katru saimniecību, kurā dzīvnieki nokauti vai iznīcināti, un attiecīgo revīziju rezultāti.

(7)

Komisijas konstatējumus, attaisnoto izdevumu aprēķina metodi un galīgos secinājumus Bulgārijai paziņoja 2012. gada 19. jūnijā. Bulgārija piekrita 2012. gada 20. jūnija e-pasta vēstulē.

(8)

Tāpēc tagad iespējams noteikt Savienības finansiālā atbalsta kopējo summu, kas paredzēta to attaisnoto izdevumu segšanai, kuri radušies saistībā ar mutes un nagu sērgas izskaušanu Bulgārijā 2011. gadā.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,