This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document C2007/211/99
Case T-261/07: Action brought on 13 July 2007 — Commission v Banca di Roma
Lieta T-261/07: Prasība, kas celta 2007. gada 13. jūlijā — Komisija/ Banca di Roma
Lieta T-261/07: Prasība, kas celta 2007. gada 13. jūlijā — Komisija/ Banca di Roma
OV C 211, 8.9.2007, p. 52–53
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
8.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/52 |
Prasība, kas celta 2007. gada 13. jūlijā — Komisija/Banca di Roma
(Lieta T-261/07)
(2007/C 211/99)
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Colabianchi, avvocato, F. Amato un M. Wilderspin, pārstāvji)
Atbildētāja: Banca di Roma SpA
Prasītājas prasījumi:
|
— |
piespriest Banca di Roma SpA ar juridisko adresi Viale Umberto Tupini Nr. 180, Roma (00144), Itālija, kuru pārstāv tās juridiskais pilnvarotais, izpildīt 1989. gada 28. oktobra nodrošinājumu par labu Eiropas Kopienu Komisijai; |
|
— |
piespriests Banca di Roma SpA ar juridisko adresi Viale Umberto Tupini Nr. 180, Roma (00144), Itālija, kuru pārstāv tās juridiskais pilnvarotais, samaksāt Eiropas Kopienu Komisijai ar juridisko adresi Rue de la Loi Nr. 200, Brisele (1039), Beļģija, EUR 412 607,41 kopā ar procentiem EUR 94,37 dienā, sākot no 2006. gada 30. decembra līdz tā pilnai apmaksas dienai, vai citu summu pēc Tiesas ieskatiem; |
|
— |
piespriest Banca di Roma SpA ar juridisko adresi Viale Umberto Tupini Nr. 180, Roma (00144), Itālija, kuru pārstāv tās juridiskais pilnvarotais, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot Komisijas tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Šī prasība ir celta atbilstoši EKL 238. pantam, balstoties uz šķīrējtiesas klauzulu, kas paredzēta 1989. gada 28. oktobra nodrošinājumā, ko izdeva Banco di Roma (tagad Banca di Roma) par labu Komisijai.
Ar 1989. gada 2. augusta Lēmumu K(89) 1241 (1) Komisija noteica naudas sodu četrpadsmit metināto tērauda režģu ražotājiem, tostarp viens no tiem bija Ferriere Nord SpA, par piedalīšanos vienošanās un saskaņotu rīcību, pārkāpjot EKL 85. panta 1. punktu (tagad EKL 81. panta 1. punkts); naudas sods Ferriere Nord SpA tika noteikts ECU 320 000 apmērā.
Atbilstoši šī lēmuma 4. pantam Ferriere Nord SpA bija jāsamaksā naudas sods trīs mēnešu laikā no lēmuma paziņošanas dienas, izņemot, ja Ferriere Nord SpA uzrādīja bankas nodrošinājumu, kas garantētu visa parāda atmaksu, ieskaitot procentus.
Ar 1989. gada 30. oktobra ierakstītu vēstuli, kas tika saņemta 1989. gada 7. novembrī, Ferriere Nord nosūtīja Komisijai vēstuli, kas datēta ar 1989. gada 26. oktobri, ar kuru Banco di Roma (tagad Banca di Roma) Udine (Itālija) filiāle paziņoja Komisijai, ka tā ir Ferriere Nord maksājuma galvotāja gan saistībā ar naudas sodu ECU 320 000 un procentiem, kas aprēķināti, sākot no 1989. gada 15. novembra, līdz pilnīgai parāda nomaksas dienai.
Lietā T-153/04 (2) Pirmā instances tiesa ar 2006. gada 27. septembra spriedumu nolēma, ka atbilstoši Regulas Nr. 2988/74 4. panta 1. punktam “ir iestājies noilgums Komisijas tiesībām izpildīt lēmumu par metinātajiem tērauda režģiem” (sprieduma 53. un 58. punkts).
Tomēr prasītāja uzskata, ka šis spriedums nerada nekādas sekas uz Banca di Roma izsniegto nodrošinājumu, jo atbilstoši Itālijas tiesiskajam regulējumam (kurš ir piemērojams šajā lietā) nodrošinājums ir patstāvīgs, tādējādi Banca di Roma ir pienākums izpildīt nodrošinājumu pēc Komisijas pieprasījuma un Ferrier Nord nevar celt jebkādus iespējamus iebildumus pret izpildi.
(2) Vēl jo projām nav publicēts Krājumā.