21.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 170/36

—

atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

piespriest atbildētajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

a)

prasītājs apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā nav ievērots Direktīvas 9. panta 3. punkts, jo noraidošu lēmumu drīkstēja pieņemt tikai trīs mēnešu laikā no NAP paziņošanas. Turklāt prasītājs apgalvo, ka tam bija tiesiskā paļāvība, ka noraidošs lēmums tiktu pieņemts trīs mēnešu laikā, un ka NAP ir jāuzskata par pieņemtu pēc šī termiņa;

b)

prasītājs apgalvo, ka apstrīdētais lēmums ir pretrunā ar Direktīvas 9. panta 3. punktu un 11. panta 2. punktu, jo tas ierobežo grozījumu veidu, kādu var piedāvāt attiecīgā dalībvalsts, un it īpaši tādēļ, ka tas neļauj veikt grozījumus kopējā kvotu daudzumā. Tomēr, pēc prasītāja domām, Direktīva neierobežo dalībvalstu brīvību piedāvāt grozījumus;

c)

pēc prasītāja domām ar apstrīdētos lēmumu tiek nelikumīgi pārņemta dalībvalstu kompetence, jo tas ļauj Komisijai vienpusēji izlemt par galīgo NAP saturu. Tas ir pretrunā Direktīvas 9. un 11. pantā noteiktajai kompetences sadalei, kā arī EKL 10. pantu par lojālas sadarbības principam;

d)

turklāt prasītājs apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā ir kļūdaini piemēroti Direktīvas III pielikuma 2. un 3. panta kritēriji, jo netika izmantoti emisijas apjomu plašāk atspoguļojošie piemēru un tas radīja kļūdu faktu vērtējumā;

e)

visbeidzot, prasītājs apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā ir pārkāpts Direktīvas 30. panta 2. punkta i) apakšpunktu un Direktīvas III pielikuma 1. kritērijs, jo tajā netika ņemta vērā Polijas kā jaunas dalībvalsts īpašā situācija un noteikti stingrāki pienākumi nekā tie, kas ir pieprasīti Kioto Protokolā.