1)

Vai Padomes Direktīvas 79/7 (1978. gada 19. decembris) par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos (1) 3. panta 2. punkts, no kura piemērošanas jomas ir izslēgti pabalsti pārdzīvojošiem laulātajiem un ģimenes pabalsti, ir jāatzīst vai jāuzskata par spēkā neesošu, jo tas ir pretrunā tādam Eiropas Savienības tiesību pamatprincipam kā vienlīdzīgas attieksmes pret vīriešiem un sievietēm princips, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pantā, Līguma par Eiropas Savienības darbību 19. pantā un kā pamattiesības – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. panta 1. punktā, kā arī jau sen izstrādātajā un pastāvīgajā Tiesas judikatūrā?

2)

Vai Līguma par Eiropas Savienību 6. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punkts, ņemot vērā 1950. gada 4. novembrī Romā parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. papildu protokola 1. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts pasākumu kā pamatlietā aplūkotais (kura pamatā ir Tribunal Constitucional [Konstitucionālā tiesa, Spānija] 2014. gada 11. marta spriedums Nr. 40/2014, kas interpretēts valsts judikatūrā un izpildīts, izdarot grozījumus tiesiskajā regulējumā), kurš – praksē un ņemot vērā vispārēju neinformētību par prasību reģistrēt [partnerattiecības] un pielāgošanās laikposma tās izpildei neesamību –pirmajā posmā padarīja par neiespējamu un vēlāk būtiski apgrūtināja faktiskas kopdzīves partneriem piekļuvi atraitnības pensijai, ko reglamentē Katalonijas Civilkodekss?

3)

Vai tāds Eiropas Savienības tiesību pamatprincips kā vīriešu un sieviešu vienlīdzības princips, kas Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pantā ir nostiprināts kā pamatvērtība, un diskriminācijas dzimuma dēļ aizliegums, kas atzīts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā kā pamattiesības, skatot tos kopsakarā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 14. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts pasākumu kā pamatlietā aplūkotais (kura pamatā ir Tribunal Constitucional2014. gada 11. marta spriedums Nr. 40/2014, kas interpretēts valsts judikatūrā un izpildīts, īstenojot tiesiskā regulējuma reformu), kurš – praksē un ņemot vērā vispārēju neinformētību par prasību reģistrēt [partnerattiecības] un pielāgošanās laikposma tās izpildei neesamību – pirmajā posmā padarīja par neiespējamu un vēlāk būtiski apgrūtināja kopdzīves partneriem piekļuvi atraitnības pensijai, ko reglamentē Katalonijas Civilkodekss, kaitējot daudz lielākam skaitam sieviešu nekā vīriešu?

4)

Vai diskriminācijas aizliegums “dzimšanas” dēļ vai alternatīvi saistībā “ar piederību nacionālai minoritātei” kā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. panta 1. punktu, skatot to kopsakarā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 14. pantu, aizliegtās diskriminācijas iemesli vai “pamati” ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts pasākumu kā pamatlietā aplūkotais (kura pamatā ir Tribunal Constitucional2014. gada 11. marta spriedums Nr. 40/2014, kas interpretēts valsts judikatūrā un izpildīts, īstenojot tiesiskā regulējuma reformu), kurš – praksē un ņemot vērā vispārēju neinformētību par prasību reģistrēt [partnerattiecības] un pielāgošanās laikposma tās izpildei neesamību –pirmajā posmā padarīja par neiespējamu un vēlāk būtiski apgrūtināja kopdzīves partneriem piekļuvi atraitnības pensijai, ko reglamentē Katalonijas Civilkodekss?