Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 62019CN0791

Lieta C-791/19: Prasība, kas celta 2019. gada 25. oktobrī – Eiropas Komisija/Polijas Republika

OV C 413, 9.12.2019, p. 36–37 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

9.12.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 413/36

Prasība, kas celta 2019. gada 25. oktobrī – Eiropas Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-791/19)

(2019/C 413/44)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Banks, H. Krämer, S. L. Kalėda)

Atbildētāja: Polijas Republika

Prasījumi

1.

Atzīt, ka

—

pieļaujot, ka tiesas nolēmumu saturs varēja tikt uzskatīts par vispārējas jurisdikcijas tiesu tiesnešu disciplināru pārkāpumu (Ustawa – Prawo o ustroju sądów powszechnych [Likuma par vispārējās jurisdikcijs tiesu iekārtu 107. panta 1. punkts, kā arī Ustawa o Sądzie Najwyższym [Likuma par Augstāko tiesu] 97. panta 1. un 3. punkts),

—

nenodrošinot Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas, kurai ir tiesības kontrolēt nolēmumus, kas disciplinārlietās pieņemti pret tiesnešiem (Likuma par Augstāko tiesu 3. panta 5. punkts, 27. pants un 73. panta 1. punkts, skatīti kopā ar Ustawa o Krajowej Radzie Sądownictwa [Likuma par Valsts tiesu padomi 9.a pantu), neatkarību un objektivitāti,

—

piešķirot Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas priekšsēdētājam tiesības brīvi noteikt kompetento pirmās instances diciplinārtiesu lietās, kas attiecas uz vispārējas jurisdikcijas tiesu tiesnešiem (Likuma par vispārējas jurisdikcijas tiesu iekārtu 110. panta 3. punkts un 114. panta 7. punkts), tādējādi nenodrošinot, ka disciplinārlietu izskata “tiesību aktos noteikta” tiesa, kā arī

—

piešķirot tieslietu ministram kompetenci iecelt Tieslietu ministrijas Disciplinārlietu pārstāvi (Likuma par vispārējas jurisdikcijas iekārtu 112.b pants), tādējādi nenodrošinot, ka vispārējo tiesu tiesnešu disciplinārlietas tiek izskatītas saprātīgā termiņā, kā arī paredzot, ka darbības, kas saistītas ar aizstāvja iecelšanu, kā arī ar to, ka tās sāk aizstāvību, neaptur disciplinārās procedūras gaitu (Likuma par vispārējas jurisdikcijas tiesu iekārtu 113.a pants), kā arī, ka disciplinārtiesā tiesvedība turpinās, kaut arī uzaicinātais apsūdzētais vai viņa aizstāvis ir attaisnotā prombūtnē (Likuma par vispārējas jurisdikcijas tiesu iekārtu 115.a panta 3. punkts), tādējādi nenodrošinot apsūdzēto vispārējo tiesu tiesnešu tiesības uz aizstāvību,

Polijas Republika nav izpildījusi LES 19. panta 1. punktā paredzēto pienākumu, kā arī, ka:

—

pieļaujot, ka tiesu tiesības vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu tiek ierobežotas ar iespēju ierosināt disciplinārlietu,

Polijas Republika nav izpildījusi LESD 267. panta otrajā un trešajā daļā paredzēto pienākumu.

2.

Piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmkārt, attiecībā uz LES 19. panta 1. punkta otrās daļas pārkāpumu Komisija apgalvo, ka ar apstrīdētajām tiesību normām (i) tiekot pieļauts, ka tiesas nolēmumu saturs var tikt uzskatīts par disciplināru pārkāpumu, (ii) netiekot nodrošināta Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas, kurai ir tiesības kontrolēt disciplinārlietās pieņemtos nolēmumus, neatkarība un objektivitāte, (iii) Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas priekšsēdētājam tiekot piešķirtas tiesības brīvi noteikt kompetento pirmās instances disciplinārtiesu lietās par vispārējas jurisdikcijas tiesu tiesnešiem, tādējādi nenodrošinot, ka disciplinārlietu izskata “tiesību aktos noteikta” tiesa, (iv) netiekot nodrošināts, ka vispārējas jurisdikcijas tiesu tiesnešu disciplinārlietas tiek izskatītas saprātīgā termiņā, kā arī netiekot garantētas apsūdzēto tiesības uz aizstāvību.

Otrkārt, attiecībā uz LESD 267. panta otrās un trešās daļas pārkāpumu Komisija apgalvo, ka apstrīdētajās valsts tiesību normās ir pieļauts, ka tiesnešu tiesības iesniegt Tiesā lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu tiek ierobežotas ar iespēju uzsākt disciplināro procedūru.

Top