1.A

Vai LES 6. panta 1. punkts un Direktīvas 2010/64/ES (1) 5. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādā nozīmē, ka, lai garantētu tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu apsūdzētajām personām, kuras nepārvalda tiesvedības valodu, dalībvalstij ir jāizveido pienācīgi kvalificētu neatkarīgu tulkotāju un tulku reģistrs vai, ja tas nav iespējams, kādā citā veidā jānodrošina, ka tiesvedības procesā tiek uzraudzīta valodas tulkošanas pienācīga kvalitāte?

1.B

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša un izskatāmajā lietā nepietiekamas valodas interpretācijas kvalitātes dēļ nav iespējams noteikt, vai apsūdzētais ir informēts par viņam izvirzītās apsūdzības priekšmetu, vai LES 6. panta 1. punkts un Direktīvas 2012/13/ES (2) 4. panta 5. punkts un 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šādos apstākļos nevar turpināt tiesvedību izskatīt aizmuguriski?

2.A

Vai tiesu neatkarības princips, kas noteikts LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā, Pamattiesību hartas 47. pantā un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā, ir jāinterpretē tādējādi, ka šis princips ir pārkāpts tad, ja Valsts tiesu iestādes priekšsēdētājs, kurš ir atbildīgs par tiesu centrālās administrācijas darbībām un kuru amatā ieceļ Parlaments, kuram vienīgajam tas ir pakļauts un kas var viņu atbrīvot no amata, ieņem tiesas priekšsēdētāja amatu, turklāt tāda priekšsēdētāja amatu, kuram tostarp ir pilnvaras attiecībā uz lietu sadales organizēšanu, disciplinārlietas ierosināšanu pret tiesnešiem un šo tiesnešu novērtēšanu, izmantojot pagaidu tiešu iecelšanu amatā, izvairoties no konkursa procedūras un pastāvīgi ignorējot tiesnešu pašpārvaldes kompetento iestāžu viedokli?

2.B

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša un ja tiesnesim, kurš izskata lietu, ir pamatots iemesls uzskatīt, ka viņš tiks nelabvēlīgi ietekmēts viņa tiesu un administratīvo darbību dēļ, vai iepriekš minētais princips ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā lietā netiek garantēta lietas taisnīga izskatīšana?

3.A

Vai tiesu neatkarības princips, kas noteikts LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā, Pamattiesību hartas 47. pantā un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar minēto principu nav saderīga situācija, kurā kopš 2018. gada 1. septembra, pretēji līdzšinējai praksei, kas tika īstenota iepriekšējās dekādēs, Ungārijas tiesneši saskaņā ar tiesību aktiem saņem zemāku atalgojumu nekā attiecīgās kategorijas prokurori ar tādu pašu pakāpi un darba stāžu, un kurā, ņemot vērā valsts ekonomisko stāvokli, viņu algas kopumā neatbilst viņu veikto darbību nozīmīgumam, jo īpaši, ņemot vērā augstāko amatpersonu īstenoto diskrecionālo piemaksu praksi?

3.B

Ja atbilde uz iepriekš minēto jautājumu ir apstiprinoša, vai minētais tiesu neatkarības princips ir jāinterpretē tādējādi, ka šādos apstākļos nevar garantēt tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu?

4.A

Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka šai tiesību normai pretrunā ir valsts prakse, saskaņā ar kuru pēdējās instances tiesa, rīkojoties dalībvalsts judikatūras vienādošanas procesa ietvaros, zemākas instances tiesas rīkojumu, ar kuru ir uzsākta prejudiciālā nolēmuma tiesvedība, atzīst par prettiesisku, [tomēr] neietekmējot konkrētā rīkojuma juridiskās sekas?

4.B

Ja atbilde uz 4/A. jautājumu ir apstiprinoša, vai LESD 267. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka iesniedzējtiesai ir jāignorē augstākas instances tiesas nolēmumi, kuros ir pausts pretējais viedoklis, un principiālās nostājas, kas tikušas apstiprinātas tiesību vienotības nodrošināšanas interesēs?

4.C

Ja atbilde uz 4/A. jautājumu ir noliedzoša, vai šādā gadījumā, lai gan vēl notiek prejudiciālā nolēmuma tiesvedība, var atsākt apturēto kriminālprocesu?

5.

Vai Līguma par Eiropas Savienību (LES) 19. panta 1. punkta otrajā daļā un Pamattiesību hartas 47 pantā, kā arī Tiesas judikatūrā noteiktais tiesu neatkarības princips ir jāinterpretē tādējādi, ka, ievērojot LESD 267. pantu, šis princips ir pārkāpts, ja pret tiesnesi tiek ierosināta disciplinārlieta tādēļ, ka viņš ir uzsācis prejudiciāla nolēmuma tiesvedību?