Agħżel il-karatteristiċi sperimentali li tixtieq tipprova

Dan id-dokument hu mislut mis-sit web tal-EUR-Lex

Dokument 62018CN0106

    Lieta C-106/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 13. februārī iesniedza Tribunal Supremo (Spānija) – Energía de Galicia (Engasa) S.A./Administración General del Estado

    OV C 161, 7.5.2018, p. 26–27 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    7.5.2018   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 161/26


    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 13. februārī iesniedza Tribunal Supremo (Spānija) – Energía de Galicia (Engasa) S.A./Administración General del Estado

    (Lieta C-106/18)

    (2018/C 161/29)

    Tiesvedības valoda – spāņu

    Iesniedzējtiesa

    Tribunal Supremo

    Pamatlietas puses

    Prasītāja: Energía de Galicia (Engasa) S.A.

    Atbildētāja: Administración General del Estado

    Prejudiciālie jautājumi

    1)

    Vai vides aizsardzības princips, ka maksā piesārņotājs, kas ir noteikts LESD 191. panta 2. punktā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (1) (2000. gada 23. oktobris) 9. panta 1. punktā, kurā ir ietverts ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanas princips, kā arī atbilstoša ūdens izmantošanas ekonomiskā analīze, ir interpretējams tādējādi, ka tas nepieļauj tādas nodevas par iekšējo ūdeņu izmantošanu elektroenerģijas ražošanai ieviešanu, kāda ir pamatlietā, kas neveicina efektīvu ūdens izmantošanu un nenosaka publisko ūdeņu saglabāšanas un aizsardzības mehānismus un kuras aprēķins ir pilnībā nesaistīts ar spēju radīt kaitējumu publiskajiem ūdeņiem, jo tas ir balstīts tikai un vienīgi uz ražotāju spēju radīt ieņēmumus?

    2)

    Vai ar Direktīvas 2009/72/EK (2) (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu 3. panta 1. punktā paredzēto uzņēmēju diskriminācijas aizlieguma principu ir saderīgs tāds maksājums kā pamatlietā minētā ūdens nodeva, kas attiecas tikai uz elektroenerģijas ražotājiem, kas darbojas starpkopienu upju baseinos, bet ne uz ražotājiem, kas ir koncesionāri vienas kopienas teritorijā esošajos upju baseinos, un ražotājiem, kas izmanto hidroelektriskās tehnoloģijas, pretstatā citu tehnoloģiju enerģijas ražotājiem?

    3)

    Vai LESD 107. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tādas hidroelektroenerģijas ražošanas, kāda ir pamatlietā, aplikšana ar nodevu par ūdeņiem, nostādot nelabvēlīgākā situācijā hidroelektroenerģijas ražotājus, kas darbojas starpkopienu upju baseinos, ieviešot asimetriskas nodokļu aplikšanas režīmu vienas tehnoloģijas ietvaros atkarībā no tā, kur atrodas ražotne un neprasot nodevas samaksu ražotājiem, kas ražo enerģiju no citiem resursiem, ir uzskatāma par aizliegtu valsts atbalstu?


    (1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV 2000, L 327, 1. lpp.).

    (2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs), par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV 2009, L 211, 55. lpp.).


    Fuq