Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 62017CN0608

    Lieta C-608/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 24. oktobrī iesniedza Högsta förvaltningsdomstolen (Zviedrija) – Skatteverket/Holmen AB

    OV C 5, 8.1.2018, p. 24–24 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    8.1.2018   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 5/24

    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 24. oktobrī iesniedza Högsta förvaltningsdomstolen (Zviedrija) – Skatteverket/Holmen AB

    (Lieta C-608/17)

    (2018/C 005/32)

    Tiesvedības valoda – zviedru

    Iesniedzējtiesa

    Högsta förvaltningsdomstolen

    Pamatlietas puses

    Prasītājs: Skatteverket

    Atbildētāja: Holmen AB

    Prejudiciālie jautājumi

    1)

    Vai tiesības, – kas tostarp izriet no sprieduma lietā Marks & Spencer, – ar kurām mātesuzņēmums vienā dalībvalstī var, pamatojoties uz LESD 49. pantu, atskaitīt galīgos zaudējumus, kas radušies meitasuzņēmumam citā dalībvalstī, ietver priekšnoteikumu, lai meitasuzņēmums piederētu mātesuzņēmumam tieši?

    2)

    Vai par galīgu var tikt uzskatīta tāda zaudējumu daļa, kuru meitasuzņēmuma valsts tiesību normu dēļ nav bijis iespējams kompensēt ar attiecīgā gada peļņu šajā valstī, bet tā vietā to ir bijis iespējams pārnest, lai, iespējams, varētu atskaitīt nākošajā taksācijas gadā?

    3)

    Izvērtējot jautājumu par zaudējumu galīgo raksturu, vai ir jāņem vērā fakts, ka meitasuzņēmuma valsts tiesību aktos subjektiem, kuri paši nav radījuši zaudējumus, ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz tiesībām atskaitīt šādus zaudējumus?

    4)

    Gadījumā, ja ir jāņem vērā 3. jautājumā minētais ierobežojums, vai ir jāpievērš uzmanība tam, cik lielā mērā ierobežojuma dēļ faktiski nav bijis iespējams daļu no zaudējumiem kompensēt ar cita subjekta gūto peļņu?
    Top