3.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/21

1)

Vai noteikums, kas ir ietverts skaidrojumā standarta EN 590 – tagad EN 590:2014 – 3. tabulā un kurā ir noteikts, ka “Eiropas Savienības muitas tarifa vajadzībām lietoto gāzeļļas definīciju ir iespējams nepiemērot klasēm, kas paredzētas izmantošanai arktiskā klimatā vai klimatā ar bargām ziemām” [neoficiāls tulkojums], nozīmē, ka ir iespējams, ka šim degvielas veidam nav piemērojami muitas tarifa vispārīgie noteikumi 27. nodaļas 2. papildu piezīmes d) un e) apakšpunktā, lai noteiktu precei piemērojamo muitas tarifu?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša un ja prece, par kuru rodas muitas parāds, ir atbilstīga “izmantošanai arktiskā klimatā vai klimatā ar bargām ziemām paredzētas dīzeļdegvielas” definīcijai atbilstoši standartam EN 590: vai tā ir klasificējama ar Kombinētās nomenklatūras muitas tarifa kodu 2710 19 43 kā “gāzeļļa”, vai arī ir jāpiemēro kopējā muitas tarifa vispārīgie noteikumi 27. nodaļas 2. papildu piezīmes d) un e) apakšpunktā?

3)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, pēc kādiem kritērijiem ir jānovērtē, kad ir piemērojama Eiropas Savienības muitas tarifa vajadzībām lietotā gāzeļļas definīcija un kad ir jāizmanto testēšanas prasības un metodes saskaņā ar standartu EN 590, lai noteiktu precei piemērojamo muitas tarifu?

4)

Vai kopējā muita tarifa 27. nodaļas 2. papildu piezīmes d) un e) apakšpunktā minētās testēšanas metodes un rādītāji ir pietiekami, lai pilnībā un precīzi raksturotu preci kā “gāzeļļu”, vai arī ir jāņem vērā visi ķīmiskie rādītāji, kas tai ir raksturīgi?