This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62016CA0569
Joined Cases C-569/16 and C-570/16: Judgment of the Court (Grand Chamber) of 6 November 2018 (request for a preliminary ruling from the Bundesarbeitsgericht — Germany) — Stadt Wuppertal v Maria Elisabeth Bauer (C-569/16), Volker Willmeroth, in his capacity as owner of TWI Technische Wartung und Instandsetzung Volker Willmeroth e.K. v Martina Broßonn (C-570/16) (Reference for a preliminary ruling — Social policy — Organisation of working time — Directive 2003/88/EC — Article 7 — Right to paid annual leave — Employment relationship terminated by the death of the worker — National legislation preventing the payment of an allowance to the legal heirs of a worker in lieu of paid annual leave not taken by him — Obligation to interpret national law in conformity with EU law — Charter of Fundamental Rights of the European Union — Article 31(2) — Whether it may be relied upon in a dispute between individuals)
Apvienotās lietas C-569/16 un C-570/16: Tiesas (virspalāta) 2018. gada 6. novembra spriedums (Bundesarbeitsgericht (Vācija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Stadt Wuppertal/Maria Elisabeth Bauer (C-569/16), Volker Willmeroth, kā TWI Technische Wartung und Instandsetzung Volker Willmeroth eK īpašnieks/Martina Broßonn (C-570/16) (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Sociālā politika – Darba laika organizēšana – Direktīva 2003/88/EK – 7. pants – Tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu – Darba attiecības, kas izbeidzas darba ņēmēja nāves dēļ – Valsts tiesiskais regulējums, kas liedz izmaksāt darba ņēmēja tiesību pārņēmējiem finansiālu atlīdzību par viņa neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu – Valsts tiesību atbilstīgas interpretācijas pienākums – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – 31. panta 2. punkts – Iespēja atsaukties strīdā starp privātpersonām)
Apvienotās lietas C-569/16 un C-570/16: Tiesas (virspalāta) 2018. gada 6. novembra spriedums (Bundesarbeitsgericht (Vācija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Stadt Wuppertal/Maria Elisabeth Bauer (C-569/16), Volker Willmeroth, kā TWI Technische Wartung und Instandsetzung Volker Willmeroth eK īpašnieks/Martina Broßonn (C-570/16) (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Sociālā politika – Darba laika organizēšana – Direktīva 2003/88/EK – 7. pants – Tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu – Darba attiecības, kas izbeidzas darba ņēmēja nāves dēļ – Valsts tiesiskais regulējums, kas liedz izmaksāt darba ņēmēja tiesību pārņēmējiem finansiālu atlīdzību par viņa neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu – Valsts tiesību atbilstīgas interpretācijas pienākums – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – 31. panta 2. punkts – Iespēja atsaukties strīdā starp privātpersonām)
OV C 16, 14.1.2019, p. 2–3
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
14.1.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 16/2 |
Tiesas (virspalāta) 2018. gada 6. novembra spriedums (Bundesarbeitsgericht (Vācija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Stadt Wuppertal/Maria Elisabeth Bauer (C-569/16), Volker Willmeroth, kā TWI Technische Wartung und Instandsetzung Volker Willmeroth eK īpašnieks/Martina Broßonn (C-570/16)
(Apvienotās lietas C-569/16 un C-570/16) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Darba laika organizēšana - Direktīva 2003/88/EK - 7. pants - Tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu - Darba attiecības, kas izbeidzas darba ņēmēja nāves dēļ - Valsts tiesiskais regulējums, kas liedz izmaksāt darba ņēmēja tiesību pārņēmējiem finansiālu atlīdzību par viņa neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu - Valsts tiesību atbilstīgas interpretācijas pienākums - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 31. panta 2. punkts - Iespēja atsaukties strīdā starp privātpersonām))
(2019/C 16/02)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesarbeitsgericht
Pamatlietas puses
Prasītāji: Stadt Wuppertal (C-569/16), Volker Willmeroth kā TWI Technische Wartung und Instandsetzung Volker Willmeroth eK īpašnieks
Atbildētājas: Maria Elisabeth Bauer (C-569/16), Martina Broßonn (C-570/16)
Rezolutīvā daļa
|
1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. pants, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietās, saskaņā ar kuru, darba attiecībām beidzoties darba ņēmēja nāves dēļ, tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu, kas iegūtas saskaņā ar šīm tiesību normām un ko darba ņēmējs nav līdz savai nāvei izmantojis, beidzas, neradot tiesības uz finansiālu atlīdzību par šo atvaļinājumu, kuras mantošanas ceļā varētu tikt nodotas šā darba ņēmēja tiesību pārņēmējiem. |
|
2) |
Gadījumā, ja tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietās nav iespējams interpretēt tādējādi, lai nodrošinātu tā atbilstību Direktīvas 2003/88 7. pantam un Pamattiesību hartas 31. panta 2. punktam, valsts tiesai, kas izskata strīdu starp mirušā darba ņēmēja tiesību pārņēmēju un šā darba ņēmēja bijušo darba devēju, šāds valsts tiesiskais regulējums ir jāatstāj bez piemērošanas un jānodrošina, ka šim tiesību pārņēmējam uz šā darba devēja rēķina tiek piešķirta finansiāla atlīdzība par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, uz kuru tiesības ir iegūtas saskaņā ar šīm tiesību normām un kuru šis darba ņēmējs līdz savai nāvei nav izmantojis. Šis pienākums valsts tiesai izriet vai nu no Direktīvas 2003/88 7. panta un no Pamattiesību hartas 31. panta 2. punkta gadījumā, ja strīds ir starp šādu tiesību pārņēmēju un publiskas iestādes statusā esošu darba devēju, vai no Pamattiesību hartas 31. panta 2. punkta gadījumā, ja strīds ir starp šādu tiesību pārņēmēju un privātpersonas statusā esošu darba devēju. |