20.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/27

1)

Vai Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK (1) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk tekstā – “PVN direktīva”) 1. panta 1. punkts, 2. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkts, 14. panta 1. punkts, 24. panta 1. punkts, 73. pants, 78. panta b) punkts un 135. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka preču piegāde un aizdevuma piešķiršana, balstoties uz līgumu, kas noslēgts starp integrētāju un integrēto subjektu, ir atsevišķi un autonomi (distinct and independent) darījumi attiecībā pret aplikšanu ar PVN, vai tādējādi, ka tie šajā ziņā ir uzskatāmi par vienotu (single) darījumu, kura nodokļa bāzē papildus pretizpildījuma vērtībai par piegādātajām precēm ietilpst procenti par piešķirto aizdevumu?

2)

Gadījumā, ja PVN direktīvai ir atbilstoša šī pēdējā interpretācija, vai PVN direktīvu saistībā ar vienoto (single) darījumu, kurā ir ietverta gan preču piegāde, kurai piemēro PVN, gan pakalpojumu sniegšana, kura ir atbrīvota no PVN, var interpretēt tādējādi, ka attiecīgais darījums ir izņēmums no PVN vispārējas piemērojamības principa? Šādā gadījumā, kādi ir izpildāmie kritēriji?

3)

Vai atbildi uz iepriekš minētajiem jautājumiem ietekmē un ja tā, kādā veidā, fakts, ka integrētājs saskaņā ar līgumu var sniegt integrētajam subjektam papildu pakalpojumus pēc tā lūguma vai arī pirkt lauksaimniecības preces, kuras ir saražojis integrētais subjekts?