10.3.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/23

—

atcelt Padomes un Padomē 2011. gada 16. jūnijā sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju lēmumu par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses; un par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Papildnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, Islandi, no otras puses, un Norvēģijas Karalisti, no trešās puses, par to, kā piemērot Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses (2011/708/ES) (1);

—

nospriest, ka Lēmuma 2011/708/ES sekas paliek spēkā;

—

piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1)

Ar šo prasības pieteikumu Komisija lūdz atcelt “Padomes un Padomē 2011. gada 16. jūnijā sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju lēmumu” (Lēmums 2011/708/ES) (turpmāk tekstā — “apstrīdētais lēmums” vai “apstrīdētais pasākums”), kurš tika pieņemts gaisa transporta jomā. Tas attiecas uz [lēmumu] parakstīt un provizoriski piemērot [vienošanos par] Islandes un Norvēģijas Karalistes pievienošanos Gaisa transporta nolīgumam starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, ES un tās dalībvalstīm, no otras puses, kā arī parakstīt un provizoriski piemērot minētā nolīguma Papildnolīgumu.

2)

Prasības pieteikums ir pamatots ar šādiem trim pamatiem:

3)

Pirmkārt, Komisija apgalvo, ka, pieņemot apstrīdēto lēmumu, Padome esot pārkāpusi Līguma par Eiropas Savienību (LES) 13. panta 2. punktu, skatot to kopā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 2. un 5. punktu, jo no LESD 218. panta 2. un 5. punkta izriet, ka Padome ir iestāde, kas izsniedz atļauju parakstīt un provizoriski piemērot nolīgumus. Tādēļ lēmums bija jāpieņem tikai Padomei, nevis arī dalībvalstīm, sanākot Padomē.

4)

Savā otrajā pamatā Komisija apgalvo, ka, pieņemot apstrīdēto lēmumu, Padome esot pārkāpusi LESD 218. panta 8. punkta pirmo daļu, kā arī LESD 100. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padomei ir jārīkojas ar kvalificētu balsu vairākumu. Dalībvalstu, kuras sanāca Padomē, lēmums nav Padomes lēmums, bet gan dokuments, kuru pieņem dalībvalstis kopīgi kā savu valdību locekļi un tie nerīkojas kā Padomes locekļi. Ņemot vērā šī dokumenta raksturu, tam jābūt pieņemtam vienbalsīgi. Tā rezultātā, uzskatot abus lēmumus par vienu un uz tiem attiecinot vienbalsīguma [prasību], kvalificētā vairākuma prasībai, kas ir noteikta LESD 218. panta 8. punkta pirmajā daļā, zūd jebkāda jēga.

5)

Visbeidzot, Padome esot pārkāpusi mērķus, kuri ir noteikti Līgumos, un godīgas sadarbības principu, kurš ir noteikts LES 13. panta 2. punktā. Padomei esot bijis jāizmanto savas pilnvaras tādā veidā, lai netiku pārkāpts LESD 218. pantā noteiktais Savienības un Savienības procedūru institucionālais ietvars, un tas esot bijis jādara saskaņā ar Līgumos noteiktajiem mērķiem.