Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 9. septembra spriedumu lietā T-289/09 Omnicare, Inc./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Astellas Pharma GmbH2011. gada 24. novembrī iesniedza Omnicare, Inc.

(Lieta C-587/11 P)

(2012/C 25/76)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Omnicare, Inc. (pārstāvis — M. Edenborough QC)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Astellas Pharma GmbH

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz pieņemt nolēmumu, ka pārsūdzētais spriedums ir atceļams. Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz pieņemt nolēmumu [atlīdzināt] tās tiesāšanās izdevumus šajā apelācijas procesā un tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza vienu vienīgu pamatu, proti, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini piemērojusi Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 (1) (turpmāk tekstā — “Jaunā Regula”) 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Šī lieta attiecas uz iebildumiem, ko iesniegusi Astellas Pharma GmbH (agrāk — Yamanouchi Pharma GmbH) (turpmāk tekstā — “iebildumu iesniedzēja”), balstoties uz iebildumu iesniedzējas Vācijas preču zīmes reģistrāciju Nr. 39401348 un apgalvojumu par sajaukšanas pastāvēšanu atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 40/94 (2) (turpmāk tekstā — “Vecā Regula”) (taču kuras atbilstošās daļas ir identiskas Jaunajai Regulai) 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam. Tā kā agrākā preču zīme bija reģistrēta vairāk nekā piecus gadus pirms tika iesniegti iebildumi, iebildumi iesniedzējai esot bijis jāpierāda, ka preču zīme bija tikusi faktiski izmantota, lai tā būtu izmantojama par pamatu iebildumiem.

Tiek norādīts, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini nospriedusi, ka agrākā preču zīme, uz kuru atsaucās iebildumu iesniedzēja, no tiesību viedokļa bija tikusi faktiski izmantota. Nav apstrīdēts, ka iebildumu iesniedzēja attiecīgo preču zīmi patiešām izmantoja vai ar viņas piekrišanu tā tika patiešām izmantota uzņēmējdarbībā saistībā ar pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem tā bija reģistrēta. Tomēr šī izmantošana notika attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu, par ko netika iekasēta atlīdzība. Līdz ar to no tiesību viedokļa, uz šādu izmantošanu nevar atsaukties, lai pierādītu, ka preču zīme tikusi faktiski izmantota. Šis jautājums ir risināts vairākās tieslietās, kuras, kā uzskata apelācijas sūdzības iesniedzēja, a) Vispārējā tiesa esot nepareizi piemērojusi un b) katrā ziņā ir pretrunīgas. Līdz ar to Tiesai ir jāatrisina jautājums par to, kādām ir jābūt juridiskajām sekām šādu faktisko apstākļu gadījumā.

(1)  Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

(2)  Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 11, 1. lpp.).