Ziņotājs:

John COMER

Līdzziņotājs:

Thomas KATTNIG

Padomnieki	Frank ALLEN (ziņotājam) Marisa HERZOG-PERCHTOLD (līdzziņotājam)
Atzinuma pieprasījums	ES Padomes prezidentvalsts Dānijas atzinuma pieprasījums 7.2.2025.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	4.9.2025.
Pieņemts plenārsesijā	18.9.2025.
Plenārsesija Nr.	599
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	111/4/10

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē pirmā cenas ziņā pieejamu mājokļu plāna (Affordable Housing Plan – AHP) izziņošanu un mājokļu komisāra iecelšanu. Ir svarīgi, lai mājokļu komisārs pēc iespējas ātrāk sagatavotu un publicētu cenas ziņā pieejamu mājokļu plānu, kas paātrinātu progresu mājokļu krīzes risināšanā. Lai šī jaunā iniciatīva būtu sekmīga, ir arī svarīgi piešķirt jēgpilnu darbības jomu un lomu pirmajai darba grupai mājokļu jomā, kuras mērķis ir izstrādāt un īstenot Eiropas cenas ziņā pieejamu mājokļu plānu (AHP) un ar to saistītās politikas iniciatīvas.

1.2.

EESK aicina Komisiju izstrādāt rīcības plānu pamattiesību uz mājokli īstenošanai, un uzsver, ka šīs tiesības ir oficiāli jānostiprina ES primārajos tiesību aktos.

1.3.

EESK uzsver, ka steidzami vajadzīga koordinēta ES pieeja, lai novērstu cenas ziņā pieejamu un ilgtspējīgu mājokļu trūkumu, vienlaikus ievērojot subsidiaritāti, jo mājokļu politika joprojām ir galvenokārt dalībvalstu kompetencē.

1.4.

Valsts atbalsta noteikumi ir jāreformē, lai nodrošinātu plašāku piekļuvi sociālajiem mājokļiem. Pašreizējā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma (VTNP) definīcija izslēdz svarīgas grupas un ierobežo dalībvalstu spēju reaģēt uz augošo pieprasījumu.

1.5.

EESK mudina Eiropas Komisiju un dalībvalstis nākt klajā saskaņotu iniciatīvu, lai reglamentētu īstermiņa īres maksas. Pārredzama datu apmaiņa, teritoriāli mērķorientēti pasākumi un stingra spekulatīvu ieguldījumu un nodokļu apiešanas uzraudzība ir būtiska, lai aizsargātu tiesības uz mājokli un visiem nodrošinātu piekļuvi cenas ziņā pieejamiem mājokļiem.

1.6.

EESK iesaka visām dalībvalstīm ieviest programmas “Mājoklis vispirms”, lai novērstu bezpajumtniecību un mazinātu sociālo nevienlīdzību un nenodrošinātību.

1.7.

EESK iesaka izstrādāt ES mājokļu rīcības plānu, ar ko izveidotu saskaņotu politiku mājokļu krīzes risināšanai. Tajā par prioritāti būtu jānosaka jauns Eiropas kurss virzībai uz cenas ziņā pieejamiem un ilgtspējīgiem mājokļiem un jānodrošina, ka publiskie, bezpeļņas un ierobežotas peļņas pakalpojumu sniedzēji var piekļūt ilgtermiņa finansējumam, izmantojot ierosināto Eiropas Investīciju bankas (EIB) Eiropas investīciju platformu.

1.8.

Valsts iestādēm jāatbalsta bezpeļņas un ierobežotas peļņas mājokļu nodrošinātāji, uzlabojot piekļuvi cenas ziņā pieejamām zemes platībām un finansējumam, piedāvājot nodokļu atvieglojumus un nodrošinot efektīvākas un savlaicīgākas zonējuma un būvatļauju procedūras. Lai nodrošinātu cenas ziņā pieejamus mājokļus, kas dod labumu visiem iedzīvotājiem, jāiesaista visi dalībnieki. EESK aicina piesaistīt gan privātās, gan publiskās investīcijas, uzlabot mājsaimniecību un jauniešu iespējas piekļūt hipotekārajiem aizdevumiem, racionalizēt normatīvo un administratīvo vidi būvniecības uzņēmumu darbībai, sniegt lielāku atbalstu pētniecībai un inovācijai un visus attiecīgos dalībniekus turpināt centienus vairot būvniecības nozares pievilcību.

1.9.

EESK iesaka palielināt publiskās investīcijas pieejamos, sociālos un cenas ziņā pieņemamos mājokļos, uz kuriem nebūtu jāattiecina Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) noteikumi par parādu.

1.10.

EESK uzskata, ka ievērojami jāpaaugstina digitalizācijas līmenis mājokļu nozarē. Komiteja uzskata, ka kohēzijas politikai būtu jākalpo par galveno satvaru papildu instrumentu koordinēšanai, mobilizējot publisko un privāto kapitālu ar mērķi nodrošināt cenas ziņā pieejamu mājokļu risinājumus, un EIB būtu jāuzņemas nozīmīga loma dažādām reģionālajām vajadzībām pielāgotu finanšu instrumentu izstrādē. Vairāk jāmobilizē privātie ieguldījumi.

1.11.

EESK atbalsta mājokļu obligācijas kā ieguldījumu instrumentu, kurā ES bankas un privātpersonas varētu veikt ieguldījumus, lai nodrošinātu kapitālu ieguldījumiem mājokļos.

1.12.

Katrai dalībvalstij ir ātri jāpārskata un jāpabeidz savas valsts plānošanas sistēmas izstrāde. Ātri jānovērš visi šķēršļi, kas pārmērīgi kavē plānošanas atļauju izsniegšanu mājokļu būvniecībai.

1.13.

Mājokļu programmās būtu jāintegrē invaliditātes dimensija, lai nodrošinātu piekļūstamību, kā arī pieejamību cenas ziņā un ilgtspēju. Mājokļu rādītāji būtu jāiekļauj arī valstu reformu un stabilitātes/konverģences programmās.

1.14.

Dalībvalstīm jāizskauž enerģētiskā nabadzība, ieguldot atjaunīgos energoresursos, lai samazinātu izmaksas un emisijas. Jaunās ēkās būtu jāiekļauj atjaunīgās enerģijas sistēmas, kas nodrošina ilgtspējīgu pieejamību cenas ziņā un ilgtspēju.

1.15.

Lauksaimniecības zemes zonēšana apbūves zemē ir jāveic rūpīgi, un ir jāierobežo spekulācijas ar zemi un zemes sagrābšana. Prioritāri jārenovē esošās ēkas un ēkas pamestās un degradētās teritorijās.

2.   Ievads

2.1.

ES Padomes prezidentvalsts Dānija lūgusi EESK izstrādāt izpētes atzinumu par Eiropas Komisijas izziņoto Eiropas cenas ziņā pieejamu mājokļu plānu, ņemot vērā mājokļu politikas un sociālās iekļaušanas politikas attiecīgo pārklāšanos un sinerģiju, tostarp analizēt to, kā ES un tās dalībvalstis var uzlabot un nodrošināt iekļaujošus un ilgtspējīgus sociālos un cenas ziņā pieejamus mājokļus.

2.2.

2023. gadā 10,6 % iedzīvotāju ES pilsētās dzīvoja mājsaimniecībās, kas mājoklim tērēja vairāk nekā 40 % no to rīcībā esošajiem ienākumiem, salīdzinot ar 7 % lauku apvidos (1). Šā izmaksu sloga pieaugums liecina par sociāli un ekonomiski neilgtspējīgu tendenci.

2.3.

EESK nesen pieņēma vairākus atzinumus par ES mājokļu krīzi, tostarp atzinumu TEN/841“Sociālie mājokļi ES – kvalitatīvi, ilgtspējīgi un pieejami” (2).

2.4.

Covid-19 pandēmija un Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, cita faktoru starpā ir radījis ievērojamas problēmas mājokļu nozarē. Krīzi saasina augstākas būvniecības izmaksas, kā arī piegādes ķēdes traucējumi un banku ierobežotā kreditēšana. Cenas ziņā pieejamu mājokļu trūkumu izraisa arī mājokļu celtniecības vispārēja samazināšanās Eiropas Savienībā (3). Šis trūkums pasliktina veselību, padziļina nevienlīdzību un mudina jauniešus atlikt ģimenes veidošanu, ietekmējot dzimstības līmeni Eiropas Savienībā.

2.5.

Mājokļu izmaksas ir palielinājušās ievērojami straujāk nekā algas. Šī pieaugošā atšķirība starp ienākumiem un mājokļa izdevumiem apvienojumā ar plašāku dzīves dārdzības krīzi ir pastiprinājusi mājokļu krīzi. Situāciju vēl vairāk saasina strukturālie faktori, piemēram, demogrāfiskās pārmaiņas un mājsaimniecību skaita pieaugums, ko rada daudzveidīgāki dzīves apstākļi un ģimenes struktūru maiņa.

2.6.

Laikā no 2010. līdz 2023. gadam būvražotāju cenas par jaunām dzīvojamām mājām ES pieauga par 52 % (4). Aptuveni 17 % ES iedzīvotāju dzīvoja pārblīvētos mājokļos, un 11 % nespēja nodrošināt pietiekamu siltumu savos mājokļos enerģētiskās nabadzības dēļ. Eurostat 2024. gada oktobra dati liecina, ka īres maksa pēdējā gada laikā palielinājusies par 3 %, savukārt mājokļu cenas pieaugušas par 2,9 % un deviņās ES dalībvalstīs kopš 2010. gada vairāk nekā divkāršojušās.

2.7.

Īstermiņa īres maksa ievērojami palielina mājokļu izmaksas un samazina ilgtermiņa īres pieejamību ES pilsētās. Efektīvs regulējums – tostarp datu pārredzamība, diferencēti vietējie pasākumi un spekulatīvu ieguldījumu un nodokļu apiešanas izskaušana – ir būtisks, lai aizsargātu iedzīvotāju tiesības uz mājokli un risinātu plašākas mājokļu krīzes un nevienlīdzības problēmu.

2.8.

Mājokļu tirgi visā Eiropā piesaista arvien lielāku kapitālu, jo mājokļi piedāvā stabilitāti, drošību un paredzamu peļņu. Daudzās dalībvalstīs ievērojamu daļu īres mājokļu nodrošina individuāli noguldītāji, savukārt institucionālie ieguldītāji arvien biežāk uzskata, ka mājokļi ir finanšu aktīvi. Šī divējādā attīstība liecina, ka nepieciešams līdzsvarot mājokļu ekonomiskās un sociālās funkcijas. Īres mājokļiem joprojām ir būtiska nozīme lielas iedzīvotāju daļas vajadzību apmierināšanā un iespēju nodrošināšanā to īpašniekiem. Tajā pašā laikā mājokļu finansializēšana izraisa cenu pieaugumu un mazina pieejamību cenas ziņā (5). Viens no veidiem, kā saskaņot šīs perspektīvas, ir stiprināt publisko, bezpeļņas un ierobežotas peļņas īres sektoru, kurā īres maksa balstīta uz izmaksām, un vienlaikus nodrošināt, ka regulējums ierobežo spekulatīvus ieguldījumus, atbalsta ilgtermiņā stabilu peļņu un aizsargā mājokļu kā sociāla labuma lomu.

2.9.

Piekļuve cenas ziņā pieejamiem, piemērotiem, ilgtspējīgiem, piekļūstamiem, iekļaujošiem un noturīgiem mājokļiem ir gan sociāla vajadzība, gan sociālas tiesības, un tā ir viens no Eiropas sociālo tiesību pīlāra pamatprincipiem. Tas ir arī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, Ženēvas ANO hartu par ilgtspējīgu mājokli un ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, un ir atzīts Eiropas Padomes pārskatītajā Eiropas Sociālajā hartā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tomēr praksē tiesības uz mājokli Eiropas Savienībā tiek traktētas atšķirīgi.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē pirmā Eiropas cenas ziņā pieejamu mājokļu plāna (AHP) izziņošanu un mājokļu komisāra iecelšanu.

3.2.

Sociālie faktori, kas būtu jāņem vērā, ir pieejamība, pieņemama cena, kvalitāte, infrastruktūra un visu sabiedrības locekļu iekļaušana. Lai mājokļu jomā nodrošinātu stabilitāti, ir vajadzīgi tādi pasākumi kā aizsardzība pret izlikšanu no mājokļa tiem īrniekiem, kas rīkojas godprātīgi un pilda savus pienākumus, it īpaši gadījumos, kad izīrētāji ir komerciāli vai institucionāli dalībnieki, un šāda veida pasākumiem vajadzētu būt obligātiem. Arī izīrētājiem ir jāpilda savi pienākumi un pilnībā jārespektē īrnieku tiesības.

3.3.

Mājokļu politikā galvenā uzmanība jāpievērš arī izglītībai, nodarbinātībai un vietējās ekonomikas attīstībai. Pieaugošās mājokļu izmaksas mazina īrnieku un mājokļu īpašnieku pirktspēju bez kompensējošiem izdevumiem izīrētājiem, tādējādi radot negatīvu ietekmi uz ekonomiku (6). Būvniecības un uzturēšanas izmaksas, kā arī zemes cenu pieaugums pēdējos gados turklāt ir radījušas ievērojamu finansiālu spiedienu uz mājokļu nozari.

3.4.

Runājot par vides faktoriem, jāatzīmē, ka būtiska nozīme ir pienācīgai ūdens un atkritumu apsaimniekošanai, kā arī zaļajām zonām. Enerģētiskās nabadzības novēršana, samazinot enerģijas izmaksas un emisijas, ir prioritāte, tostarp ieguldījumi atjaunīgajos energoresursos (saules, vēja, ģeotermālā enerģija) un progresīvu energoefektivitātes tehnoloģiju ieviešana.

3.5.

Lauksaimniecības zeme būtu jāpārveido piesardzīgi un jāierobežo spekulācijas ar zemi, par prioritāti nosakot esošo ēku renovāciju, nedzīvojamo teritoriju pārprofilēšanu un degradētu teritoriju pārveidi. Zonēšanas procesā jānodrošina, ka tiek rezervēta izdevīgās vietās izvietota un par taisnīgu un pieejamu cenu iegādājama zeme cenas ziņā pieejamiem un sociālajiem mājokļiem, it īpaši bezpeļņas vai ierobežotas peļņas pakalpojumu sniedzējiem, lai ilgtermiņā atbalstītu pieejamību cenas ziņā.

4.   Turpmākā rīcība

4.1.

ES un dalībvalstu pilnvaru sadalījums mājokļu jomā ir sarežģīts un to stipri ietekmē subsidiaritāte. Mājokļu politika joprojām ir dalībvalstu kompetencē, taču EESK norāda, ka steidzami vajadzīga koordinēta ES reakcija, lai novērstu cenas ziņā pieejamu un ilgtspējīgu mājokļu trūkumu. Mājokļu krīzi izraisa nepietiekams un vajadzībām neatbilstošs ilgtspējīgu un cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājums. Tāpēc jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, lai palielinātu iegādei vai īrei cenas ziņā pieejamo mājokļu skaitu. Tāpēc jāiesaista visi dalībnieki – publiskie, bezpeļņas un privātie mājokļu pakalpojumu sniedzēji.

4.2.

Lai izveidotu saskaņotu un efektīvu mājokļu politiku, EESK iesaka pieņemt ES mājokļu rīcības plānu, kurā par prioritāti izvirzīts visaptverošs jauns Eiropas kurss, kas vērsts uz cenas ziņā pieejamiem un ilgtspējīgiem mājokļiem. Publiskajiem, bezpeļņas un ierobežotas peļņas mājokļu nodrošinātājiem vajadzētu būt piekļuvei Eiropas ilgtermiņa finansējumam, izmantojot ierosināto EIB Eiropas investīciju platformu.

4.3.

Ar ierosināto rīcības plānu būtu jāsniedz dalībvalstīm norādījumi par telpisko plānošanu, kas atbalsta pilsētu ilgtspējīgu attīstību. Tas ietver pilsētmobilitātes veicināšanu, vienlaikus nodrošinot, ka pilsētu iedzīvotāji saglabā piekļuvi visiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, transporta infrastruktūrai un zaļajām zonām.

4.4.

Kā norādīts atzinumā TEN/841, EESK uzskata, ka vajadzētu atvieglot piekļuvi 19 esošajiem ES atbalsta instrumentiem un finansējuma plūsmām ar skaidriem nosacījumiem, kas saistīti ar pieejamības kritērijiem, un izveidojot pārveides fondu, kas saskaņo visus esošos instrumentus.

4.5.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas un EIB plānu izveidot Eiropas investīciju platformu cenas ziņā pieejamiem un ilgtspējīgiem mājokļiem, tostarp pielāgot valsts atbalsta noteikumus, uzsākt pirmo Eiropas cenas ziņā pieejamu mājokļu plānu un izstrādāt mājokļu stratēģiju, lai palielinātu piedāvājumu. Jaunās mājokļu darba grupas izveide vērtējama pozitīvi. Komisāram ir jāizstrādā rīcības plāns un jāizsludina ārkārtas situācija mājokļu jomā. Skaidri jānosaka, ka visiem ES iedzīvotājiem ir pamattiesības uz pienācīgu un cenas ziņā pieejamu mājokli, un tas ir jāatbalsta ar tiesību aktiem un jānostiprina ES primārajos tiesību aktos. Cenas ziņā pieejami mājokļi būtu jādefinē kā mājokļa izmaksas, kas nepārsniedz 25 % no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem.

4.6.

ES nav tiešu pilnvaru mājokļu politikas jomā, taču tai ir nozīmīga loma mājokļu stratēģijas veidošanā, izmantojot tādas iniciatīvas kā Ēku energoefektivitātes direktīva, jaunā Eiropas Bauhaus iniciatīva un Renovācijas vilnis. Šādu iniciatīvu mērķis ir pieejamība cenas ziņā, ilgtspēja un sociālā iekļaušana.

4.7.

Lai apmierinātu ES mājokļu vajadzības, teritorijās ar iedzīvotāju skaita pieaugumu ir vajadzīga pietiekami daudz apbūves zemes platību. Jāpabeidz Dabas atjaunošanas regula (ES) 2024/1991 (7) un Augsnes monitoringa direktīva (8), neapdraudot apbūves zemes pieejamību. Īstenojot minētos tiesību aktus, prioritāte jāpiešķir mājokļu vajadzībām un vietējo plānošanas iestāžu vajadzībām. Vajadzības gadījumā būtu lietderīgi nodrošināt elastību vietējā līmenī.

4.8.

Mājokļu kooperatīvi un bezpeļņas mājokļu pakalpojumu sniedzēji Eiropas Savienībā galvenokārt tiek finansēti, izmantojot ilgtermiņa aizdevumus, un šis uz aizdevumiem balstītais modelis ir atbalstījis cenas ziņā pieejamus mājokļus daudzās dalībvalstīs, bet augošās procentu likmes un būvniecības izmaksas ierobežo turpmāku izaugsmi. Ir būtiski veikt pienācīgus ieguldījumus mājokļos, uzmanību galvenokārt pievēršot cenas ziņā pieejamiem mājokļiem jauniešu vajadzībām un sociālajiem mājokļiem, jo tas ir nozīmīgs politikas instruments. Publiskajām iestādēm būtu jāuzlabo piekļuve zemu izmaksu finansējumam, jāpalielina dotācijas un jāpiedāvā nodokļu atvieglojumi sociālu un cenas ziņā pieejamu mājokļu nodrošinātājiem. Lai paātrinātu būvniecību, ātri jāpabeidz plānošanas sistēmas un jāracionalizē juridiskā vai procesuālā kavēšanās, piemēram, ilgi ietekmes uz vidi novērtējumi.

4.9.

Mājokļu kooperatīviem ir nozīmīga loma ES mājokļu krīzes risināšanā. Mājokļu kooperatīvi, kopīpašuma kooperatīvi un jauktu īpašumtiesību kooperatīvi ir dažādi mājokļu kooperatīvās nozares aspekti. Lai paātrinātu kooperatīvu attīstību mājokļu jomā, valstu valdībām, ES un EIB ir jānodrošina, ka kooperatīviem ir pieejami aizdevumi darbības uzsākšanai un dotācijas. Arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir jāveicina un jāatbalsta šāda veida attīstība.

4.10.

EESK aicina mobilizēt gan privātos, gan publiskos ieguldījumus un uzlabot mājsaimniecību piekļuvi hipotekārajiem aizdevumiem, vienlaikus iekļaujot aizsardzības pasākumus, lai novērstu privātā sektora bankrotu pieaugumu.

4.11.

Būtiski ir arī nodrošināt racionalizētu regulatīvo un administratīvo vidi būvniecības uzņēmumiem, paredzot skaidrus noteikumus, lai paātrinātu būvniecības procesus, samazinātu izmaksas, uzlabotu darba apstākļus, nodrošinātu pienācīgas algas, uzlabotu ilgtspēju un veicinātu vispārēju pieejamību cenas ziņā. Turklāt, lai paaugstinātu produktivitāti šajā nozarē, no ES fondiem jāsniedz lielāks atbalsts pētniecībai, inovācijai un digitalizācijai.

5.   Sociālie un cenas ziņā pieejami mājokļi kā viens no Eiropas cenas ziņā pieejamu mājokļu plāna (AHP) stūrakmeņiem

5.1.

EESK aicina pavērt plašākas iespējas ilgtermiņa ieguldījumiem sociālajos mājokļos un uzskata, ka publiskajiem ieguldījumiem piekļūstamos un cenas ziņā pieejamos mājokļos vajadzētu būt jaunās daudzgadu finanšu shēmas prioritātei, un uz tiem nebūtu jāattiecina Stabilitātes un izaugsmes pakta fiskālie noteikumi, kas regulē parāda apmēru.

5.2.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš cenas ziņā pieejamiem mājokļiem jauniešu vajadzībām un sociālajiem mājokļiem kā nozīmīgam mājokļu politikas instrumentam. Jāpārskata pašreizējais uzsvars tikai uz mājsaimniecībām ar viszemākajiem ienākumiem. Valsts atbalsta noteikumi, it īpaši VTNP ierobežojošā definīcija, steidzami ir jāreformē, lai iekļautu mājsaimniecības ar vidējiem ienākumiem un nozīmīgas darba ņēmēju grupas. Plašāka piekļuve cenas ziņā pieejamiem mājokļiem un pārredzamam ES finansējumam ir būtiska, lai virzītos uz sociālo kohēziju, un ar to būtu jāveicina sociālā sajaukšanās, jānodrošina ilgtermiņa pieejamība cenas ziņā un jāapsver modeļi, kas vērsti uz kopējā labuma veicināšanu.

5.3.

EESK iesaka katrai dalībvalstij ieviest programmu “Mājoklis vispirms” un to īstenot, finansiāli atbalstot atzītas bezpeļņas un ierobežotas peļņas mājokļu organizācijas. Finansējums peļņas guvējiem būtu jādara pieejams tikai saskaņā ar stingriem sociāliem nosacījumiem, piemēram, īres maksas griesti, ilgtermiņa pieejamības garantijas un obligāta neaizsargātu grupu iekļaušana.

5.4.

EESK aicina Komisiju Eiropas pusgadā sākt sagatavot gada ziņojumus par mājokļu jomas stāvokli Eiropas Savienībā, tostarp detalizētus un pa dalībvalstīm sadalītus datus par pieejamajiem mājokļiem, mājokļu vajadzībām, īpašnieku un īrnieku īpatsvaru un veidu, pieejamajiem īpašumiem, cenām, pieejamību cenas ziņā un nozares ilgtspēju, un ziņojumi jāapstiprina Eiropas Parlamentam, EESK un RK.

5.5.

EESK iesaka cenas ziņā pieejamu mājokļu plānā iekļaut reāli sasniedzamus ES līmeņa mērķus jaunu māju būvniecībai un pamestu un brīvu māju renovācijai 2026.–2030. gadā. Dalībvalstīm jānodrošina, ka bezpeļņas un ierobežotas peļņas mājokļu nodrošinātājiem tiek piešķirta pietiekami daudz zemes platību par taisnīgām un pieejamām cenām.

5.6.

EESK iesaka visos lielākajos dzīvojamo māju attīstības projektos iekļaut saistošu bezpeļņas vai ierobežotas peļņas mājokļu kvotu, nodrošinot sociālo iekļaušanu un mājokļu pieejamību.

5.7.

EESK uzsver, ka mājokļu krīzes pārvarēšanai ir vajadzīgs ne tikai vairāk līdzekļu, bet arī pārdomātāki finansēšanas risinājumi. EIB konstatējusi ikgadēju investīciju iztrūkumu 270 miljardu EUR apmērā, un šajos apstākļos ir redzams, ka ar resursu pārvietošanu pašreizējo kohēzijas politikas piešķīrumu ietvaros nav pietiekami. Šajā saistībā EESK uzskata, ka kohēzijas politikai būtu jākalpo par galveno satvaru papildu instrumentu koordinēšanai, mobilizējot publisko un privāto kapitālu ar mērķi nodrošināt cenas ziņā pieejamu mājokļu risinājumus, un EIB būtu jāuzņemas nozīmīga loma dažādām reģionālajām vajadzībām pielāgotu finanšu instrumentu izstrādē. Vairāk jāmobilizē privātie ieguldījumi.

5.8.

Eiropas bankās ir ievērojams neizmantots kapitāls, ko varētu izmantot, lai finansētu sociālos un cenas ziņā pieejamus mājokļus. Viena iespēja būtu izveidot “mājokļu obligācijas”, kurās privātpersonas un bankas varētu ieguldīt līdzekļus, lai izveidotu fondu, ko dalībvalsts izmantotu un regulētu sociālo mājokļu, īres mājokļu un cenas ziņā pieejamu mājokļu iegādes finansēšanai.

5.9.

Jāpieliek lielas pūles, lai sociālos un cenas ziņā pieejamos mājokļos integrētu vispiemērotākos un ilgtspējīgākos enerģijas risinājumus, kas samazinātu SEG un palīdzētu mazināt enerģētisko nabadzību. Visās jaunbūvēs energosistēmas būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to vidisko ilgtspēju un ilgtermiņa izmaksu efektivitāti, un jānodrošina, ka tās ir gan klimatu saudzējošas, gan cenas ziņā pieejamas uzstādīšanai un ekspluatācijai.

6.   Īpašas piezīmes

6.1.

Lai palielinātu cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumu, ir būtiski paaugstināt būvniecības nozares produktivitāti. Digitalizācijas līmeņi Eiropas Savienībā ir ļoti atšķirīgi, tāpēc ir vajadzīgs saskaņots atbalsts dalībvalstīm, lai modernizētu būvniecības atļauju piešķiršanas procesus. Tādas tehnoloģijas kā ēku informācijas modelēšana, mākslīgais intelekts, 3D drukāšana, robotika un digitālie dvīņi var paātrināt būvniecību, samazināt kļūdas un izmaksas un samazināt emisijas. Visiem ietaupījumiem ir jānāk par labu patērētājiem. Ņemot vērā nozares sadrumstalotību un MVU dominējošo stāvokli, mērķtiecīgs atbalsts ir būtisks, lai nodrošinātu to līdzdalību šajā pārkārtošanās procesā.

6.2.

Eiropas Savienībā līdz 2030. gadam būs vajadzīgi vēl divi miljoni būvstrādnieku (9), daži no tiem, visticamāk, no trešajām valstīm. Pašlaik tikai aptuveni 10 % no būvniecības darbaspēka ir sievietes (10). Ir būtiski palielināt viņu līdzdalību, un, lai to sasniegtu, ir vajadzīga mērķtiecīga apmācība, elastīgi darba apstākļi un iekļaujoša darba kultūra, kas liek pārskatīt esošās normas un atbalsta sieviešu izaugsmi.

6.3.

Komisijai būtu jāmudina dalībvalstis apņēmīgi rīkoties, lai novērstu ekspluatējošu un standartiem neatbilstošu nekustamā īpašuma attīstību, kas pasliktina kvalitātes, darba un vidiskos standartus un ir viens no faktoriem, kurš izraisa dzīves apstākļu nedrošības un mājokļu izmaksu pieaugumu, neaizsargātu grupu pārvietošanu un sociālās kohēzijas zudumu.

6.4.

Komisijai būtu jāmudina dalībvalstis novērst cenas ziņā pieejamu studentu mājokļu trūkumu, kas rada nevienlīdzību piekļuvē augstākajai izglītībai, it īpaši studentiem no maznodrošinātām ģimenēm vai lauku apvidiem. Steidzami ir vajadzīgas valsts finansētas būvniecības programmas cenas ziņā pieejamiem un labi izvietotiem studentu mājokļiem.

6.5.

Pieaug vajadzība investēt vecāka gadagājuma cilvēkiem piekļūstamos un cenas ziņā pieejamos mājokļos, lai dotu šīm paaudzēm iespēju cieņpilni un neatkarīgi novecot, vienlaikus samazinot spiedienu uz aprūpes sistēmām. Visaptverošai mājokļu stratēģijai ir jāatbilst cilvēku dažādajām vajadzībām visos dzīves posmos.

6.6.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 19. pantā ir uzsvērts, ka personām ar invaliditāti jābūt iespējai izvēlēties savu dzīvesvietu, tāpat kā personām bez invaliditātes, un tām nav jābūt spiestām dzīvot noteiktos dzīves apstākļos. Jaunajā Eiropas cenas ziņā pieejamu mājokļu plānā (AHP) īpaša uzmanība jāpievērš tādu mājokļu fonda palielināšanai, kas ir pieejami personām ar invaliditāti. Visās mājokļu programmās būtu jāintegrē invaliditātes aspekts, lai nodrošinātu, ka mājokļi ir ne tikai cenas ziņā pieejami un ilgtspējīgi, bet arī visiem piekļūstami. Turklāt mājokļu rādītāji būtu jāiekļauj valstu reformu programmās un stabilitātes/konverģences programmās.

---

(1)   https://ec.europa.eu/eurostat/web/interactive-publications/housing-2024?utm_source=chatgpt.com#housing-cost.

(2)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums – Sociālie mājokļi Eiropas Savienībā – kvalitatīvi, ilgtspējīgi un pieejami (pašiniciatīvas atzinums) (OV C, C/2025/771, 11.2.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/771/oj).

(3)   https://fiec-statistical-report.eu/european-union.

(4)   https://ec.europa.eu/eurostat/web/interactive-publications/housing-2024?utm_source=chatgpt.com#housing-cost.

(5)  Eiropas Centrālā banka: https://www.ecb.europa.eu/press/key/date/2025/html/ecb.blog20250408~a2b4a99903.en.html..

(6)   https://research.wu.ac.at/de/publications/der-einfluss-steigender-wohnungsmieten-auf-den-konsum-eine-makro%C3%B6-3.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1991 (2024. gada 24. jūnijs) par dabas atjaunošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2022/869 (OV L, 2024/1991, 29.7.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1991/oj).

(8)   COM(2023) 416 final.

(9)   https://www.ituc-csi.org/more-than-two-million-workers-will-be-needed-in-the-construction-sector-in-europe-by-2030?lang=en.

(10)   https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/LFSQ_EGAN2__custom_16815444/default/table?lang=en.