EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 23.7.2021

COM(2021) 432 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanas uzraudzība






2020. gada ziņojums

{SWD(2021) 212 final}

Priekšvārds

I.ES tiesību aktu īstenošana un izpilde pandēmijas laikā

II.Eiropas zaļais kurss

Tīrā enerģija un Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām īstenošana

Ilgtspējīgs transports

Zivsaimniecības saglabāšana un jūras telpiskā plānošana

Ilgtspējīga lauksaimniecība

Veselība un pārtikas nekaitīgums

III.Digitālajam laikmetam gatava Eiropa

Tehnoloģija, kas darbojas cilvēku labā

Digitālā iekļaušana labākai ES sabiedrībai

Kiberdrošības stiprināšana un aizsardzība pret kiberdraudiem

Atvērta, demokrātiska un ilgtspējīga digitālā sabiedrība

Digitālās transporta sistēmas

Informācijas par uzņēmumiem pārredzamība

IV.Ekonomika cilvēku labā

Darba apstākļi

Darba aizsardzība

Darbaspēka mobilitāte

Sociālā nodrošinājuma koordinācija

Brīva preču aprite

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršana

Neliela apjoma maksājumi

Uzņēmējdarbības pārvaldība un pārredzamība

Netiešie nodokļi

Tiešie nodokļi

Konkurence

Mobilitāte un transports

Iekšējais enerģijas tirgus

Enerģētiskā drošība

Euratom noteikumu īstenošana

V.Mūsu eiropeiskā dzīvesziņa

Tiesiskums un pamattiesības

Personu brīva pārvietošanās

Līdztiesība un nediskriminēšana

Rasisms un ksenofobija, kā arī nelikumīga naida runa

Patērētāju tiesības

Persondatu aizsardzības veicināšana

Sadarbība krimināllietās un vienreizējie galvojumi krimināltiesībās

Drošība

Jauns Migrācijas un patvēruma pakts

Priekšvārds

Šajā ziņojumā aprakstīts Komisijas darbs, kas veikts, lai nodrošinātu ES tiesību aktu pienācīgu īstenošanu un piemērošanu 2020. gadā, kad Eiropu un pasauli smagi skāra Covid-19 pandēmija. Lasītāji tajā uzzinās par nerimstošajām pūlēm un veiktajiem pasākumiem visdažādākajās jomās — no vides aizsardzības līdz brīvai preču un pakalpojumu apritei un pilsoņu tiesību aizsardzībai.

Pandēmija ietekmēja arī izpildes panākšanas darbu. Komisija izmantoja savas Līgumu izpildes uzraudzītājas tiesības, lai ierobežotu dalībvalstu sākotnējos un visnotaļ dabīgos pašaizsardzības centienus. Mūsu pūliņu mērķis bija nodrošināt, ka valstu veiktie pasākumi ir proporcionāli veselības apdraudējumiem un ka tie nenodara ilgstošu kaitējumu cilvēku un uzņēmumu tiesībām, brīvībām un iztikas līdzekļiem Savienībā.

Ziņojumā aprakstītie gadījumi lielākoties nav vienkārši — bieži vien tie izraisa politiskas un sensitīvas diskusijas dalībvalstīs, tomēr mēs tos risinām, jo tā ir pareiza rīcība. Pilsoņu tiesības ir vienmēr jāaizsargā visās dalībvalstīs, neatkarīgi no viņu dzīvesvietas Savienībā.

Tas ir būtiski arī mūsu nākotnes darbam. Piemēram, Savienībā spēkā esošo vides noteikumu pilnvērtīga un pareiza piemērošana ir priekšnoteikums, lai sekmīgi tiktu īstenots Eiropas zaļais kurss, kas ir pēcpandēmijas atveseļošanas plāna centrā.

Krīzes laikā mums jābūt īpaši modriem, lai mūsu pamattiesības un kopējās vērtības pēkšņi nekļūtu par tirgojamu preci vai netiktu uzskatītas par greznību, ko grūtos laikos var nolikt malā vai ierobežot.

Savienība balstās uz kopējām vērtībām un tiesiskumu. Faktiski šīs vērtības ir Savienības stūrakmens un ir nostiprinātas Līgumos un tiesību aktos. Eiropieši ir dažādi, un tas ir jānovērtē, nevis jānoniecina. Mūs vieno kopēji noteikumi un vērtības.

Esmu pilnīgi pārliecināta, ka Komisijas un dalībvalstu sadarbība ir labākais veids, kā nodrošināt, ka šie noteikumi un vērtības tiek vienmēr ievēroti. Priecājos redzēt, ka lielākoties sadarbība norit labi: saskaņoto noteikumu savlaicīga un pienācīga īstenošana rada spēcīgu un pozitīvu ietekmi uz cilvēku dzīvi. Turpretī, ja īstenošana nav pietiekama, ietekme lielā mērā ir atkarīga no tā, kā Komisija izmanto savas izpildes pilnvaras. Varam nebūt vienisprātis par ikkatru konkrēta tiesību akta aspektu, bet mums ir jāvienojas par to, ka ir jāievēro tiesību akti, kā arī spriedumi, ko pieņem neatkarīgas tiesas, kuras izšķir mūsu strīdus, un par Eiropas tiesību prioritāti.

Pārkāpuma procedūras ir galējs risinājums. Ja vajadzīgs, Komisija nedrīkst vilcināties un nevilcināsies izmantot šo iespēju, lai nodrošinātu, ka tas, par ko ir panākta vienošanās Briselē un kas ir nostiprināts tiesību aktos, ienāk pilsoņu dzīvēs neatkarīgi no tā, kur Savienībā viņi dzīvo.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja

Urzula fon der Leiena

I.ES tiesību aktu īstenošana un izpilde pandēmijas laikā 

Eiropas Komisija strādā kopā ar dalībvalstīm 1 , lai transponētu, piemērotu un īstenotu ES tiesību aktus pareizi un savlaicīgi. Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi šo darbu. Tā radīja nopietnu slogu dalībvalstu pārvaldes iestādēm, it sevišķi gada pirmajā pusē, un uzskatāmi ietekmēja to spēju laikus un pilnā apmērā īstenot ES tiesību aktus.

Līdz ar to Komisija meklēja veidus, kā mazināt slogu, kuru dalībvalstīm uzliek pārkāpuma procedūru norise. Tomēr Komisija arī skaidri norādīja, ka nebūtu pareizi pilnīgi apturēt tās izpildes panākšanas darbības. Komisija ir vienmēr uzsvērusi, ka pienācīga ES tiesību aktu piemērošana, pat krīzes laikā, ir sevišķi svarīga. Piemēram, lai šīs pandēmijas laikā galvenās piegāžu ķēdes varētu netraucēti darboties, veikali tiktu nodrošināti ar pārtiku un veselības dienesti — ar vajadzīgajām medicīnas precēm, vienotā tirgus pienācīgai darbībai bija izšķiroša nozīme.

Lai palīdzētu dalībvalstīm pārvarēt Covid-19 pandēmiju, Komisija izdeva virkni īpašu pamatnostādņu dokumentu dažādās politikas jomās, ietverot ES ārkārtas palīdzību pārrobežu veselības aprūpes sadarbībā, darba aizsardzību, pasažieru tiesības, gaisa satiksmes drošību, kā arī saskaņotus ekonomikas pasākumus slimības uzliesmojuma gadījumā.

Daudzas dalībvalstis, reaģējot uz pandēmiju, īpaši periodā no marta līdz maijam, vienpusēji ieviesa eksporta ierobežojumus medikamentiem, aizsardzības līdzekļiem un citiem ar Covid-19 saistītiem produktiem. Pēc tam dažas valstis ieviesa arī citus ierobežojumus, lai atbalstītu vietējos ražotājus, piemēram, pārtikas nozarē.

Šādi pasākumi ievērojami ietekmē piegādes ķēdes un palielina pirmās nepieciešamības preču deficītu.

It sevišķi 2020. gada pirmajā pusē pastāvēja domino efekta risks dalībvalstīs, kas jutās spiestas īstenot līdzīgus protekcionistiskus pasākumus.

Atsevišķos gadījumos Komisija reaģēja uz pandēmijas dēļ noteiktajiem ierobežojumiem ar steidzamām pārkāpuma procedūrām. Notika biežas tikšanās ar dalībvalstīm, lai apmainītos ar viedokļiem par šādu ierobežojumu kaitīgo ietekmi uz preču brīvu apriti, piemēram, Vienotā tirgus noteikumu izpildes panākšanas darba grupas ietvaros. Darba grupai, kas tika izveidota 2020. gada aprīlī, ir būtiska koordinējoša loma kā augsta līmeņa forumam, kur Komisijas dienesti un dalībvalstis strādā kopā, lai novērtētu situāciju ar valstu tiesību aktu atbilstību vienotā tirgus noteikumiem, un pārrunā visaktuālākās vienotā tirgus barjeras un transversālos izpildes jautājumus.

Komisija arī sazinājās ar dalībvalstīm un pārliecināja tās nepieņemt vai atcelt valsts tiesību aktus, kas ierobežo ar Covid-19 saistīto zāļu un medicīnisko ierīču brīvu apriti vienotajā tirgū.

Pārvietošanās brīvība dod iedzīvotājiem iespēju ceļot. Gadu gaitā, lai nodrošinātu visu transporta veidu pasažieru tiesību augsta līmeņa aizstāvību Eiropā, ir pieņemta virkne tiesību aktu. Pandēmijas laikā Komisija ir neatlaidīgi skaidrojusi, ka pasažieru tiesības joprojām ir spēkā un ka pasākumiem, kurus valstis veic, lai atbalstītu ceļojumu nozari, nevajadzētu ietekmēt šīs tiesības.

Tāpat arī saskaņā ar Komplekso ceļojumu direktīvu komplekso ceļojumu organizētājiem ir pienākums atmaksāt avansa maksājumus 14 dienu laikā, ja ceļojumi nenovēršamu un ārkārtas apstākļu dēļ tiek atcelti. Tomēr, sākoties Covid-19 uzliesmojumam, daudzi ceļotāji nesaņēma samaksātās naudas atmaksu, kā to paredz direktīva, jo vairākas dalībvalstis pieņēma tādus valsts noteikumus, kas atļāva komplekso ceļojumu organizētājiem atlikt atmaksāšanu vai tā vietā izsniegt obligātos vaučerus.

II.Eiropas zaļais kurss 

   “Mani iedvesmo miljoniem mūsu jauniešu aizrautība, pārliecība un enerģija, ar kādu viņi pauž savu nostāju ielās, un tā atbalsojas mūsu sirdīs. (..) Mūsu paaudzes pienākums ir viņiem to nodrošināt.” 

Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas politikas pamatnostādnes

Klimata pārmaiņas un vides degradācija gan Eiropai, gan visai pasaulei ir eksistenciāls drauds. Eiropas zaļais kurss ir Komisijas plāns, kā padarīt ES ekonomiku ilgtspējīgu. Mēs to varam paveikt, pārvēršot klimata un vides problēmas par iespējām un panākot, ka pārkārtošanās visiem ir taisnīga un iekļaujoša. 

Biodaudzveidības aizsardzība

Šis ir nozīmīgs mērķis saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un ES Biodaudzveidības stratēģiju. Meža, augsnes un mitrāju atjaunošana ir būtiska arī emisiju samazināšanai un klimatadaptācijai.

Tīrs gaiss un ūdens

Lai varētu efektīvi aizsargāt veselību un dabisko vidi, ir būtiski īstenot ES tiesību aktos paredzētos gaisa kvalitātes standartus pilnā apmērā. Liels cilvēku skaits joprojām ir pakļauts kaitīgām vielām dzeramajā ūdenī, un vairākos simtos aglomerāciju pilsētas notekūdeņi joprojām netiek savākti vai attīrīti.

Tiesu pieejamība vides jautājumos

Tiesu pieejamībai ir būtiska loma dažādu nozaru vides noteikumu pienācīgas piemērošanas un izpildes nodrošināšanā un noteikumos nosprausto mērķu sasniegšanā. Komisija uzsāka pārkāpuma procedūras pret Poliju un Bulgāriju pēc tam, kad šo valstu augstākās tiesas ar nolēmumiem bija liegušas vides NVO iespēju likumīgi apstrīdēt gaisa piesārņojuma kontroles plānus.

Komisija arī vērsās pret 16  dalībvalstīm par to, ka tiek ierobežota tiesu pieejamība saskaņā ar Direktīvu par atbildību vides jomā.

Tīrā enerģija un Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām īstenošana

Eiropas zaļais kurss apraksta vērienīgu rīcības plānu, lai Eiropa kļūtu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu līdz 2050. gadam. Tam jāpalīdz īstenot Parīzes nolīguma mērķi noturēt pasaules temperatūras paaugstināšanos krietni zem 2 °C un centienus paaugstināšanos saglabāt 1,5 °C robežās.

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai joprojām ir būtiska loma emisiju samazināšanā. Visu 2020. gadu Komisija pārbaudīja to, cik pilnīgi ir valstu tiesību akti, ar kuriem transponē sistēmas nākamās fāzes , kas aptver laikposmu no 2021. līdz 2030. gadam, noteikumus.

Vienlaikus Komisija pabeidza ES mēroga novērtējumu par dalībvalstu integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem 2021.–2030. gadam. Komisija konstatēja, ka ES jau ir uz pareizā ceļa, lai pārsniegtu pašreizējo 2030. gada mērķrādītāju siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā (40 %). Tas ir nopietns pamats, lai paaugstinātu mērķi, kā to paredz klimata mērķrādītāja plāns .

No 2020. gada janvāra sāka piemērot jaunos CO2 standartus vieglajiem automobiļiem un furgoniem . Regula nāk klajā ar plānu, kā samazināt CO2 emisijas no jauniem mazas noslodzes transportlīdzekļiem līdz 2030. gadam, un ieskicē stimulus bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu ieviešanai. Saskaņā ar Degvielu kvalitātes direktīvu piegādātājiem līdz 2020. gada beigām bija jāsamazina transportlīdzekļu aprites cikla laikā radītās emisijas par vismaz 6 % salīdzinājumā ar 2010. gada bāzlīniju. Dalībvalstis uzrauga atbilstību šim mērķrādītājam un ziņos par to Komisijai līdz 2021. gada beigām.

2020. gadā Komisijas izpildes darbības bija vērstas uz paketes “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” īstenošanu; tai ir liela nozīme Eiropas zaļā kursa attīstībā un mērķu sasniegšanā, un tā palīdzēs virzīt enerģētikas pārkārtošanu, veidojot drošu, nekaitīgu un ilgtspējīgu enerģētikas nozari, kas priekšplānā izvirza patērētājus.

Eiropas zaļā kursa nozīmīga sastāvdaļa un pamats, kas vajadzīgs, lai sasniegtu ES enerģētikas un klimata mērķrādītājus, ir princips “energoefektivitāte pirmajā vietā”. ES energoefektivitātes noteikumu galīgais mērķis ir samazināt patēriņu un importu.

Ilgtspējīgs transports

Saskaņā ar Direktīvu par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu dalībvalstīm ir jāsagatavo valsts politikas regulējumi, lai varētu attīstīt publiski pieejamus uzpildes un uzlādes punktus alternatīvo degvielu transportlīdzekļiem un kuģiem. Direktīvas mērķis ir uzlabot vajadzīgās infrastruktūras attīstības koordināciju un nodrošināt ilgtermiņa drošību, kas nepieciešama, lai panāktu ieguldījumus šo degvielu tehnoloģijās un transportlīdzekļos, kas tās izmantos.

Intelektiskās transporta sistēmas ir būtiskas, lai varētu paaugstināt drošību un risināt Eiropas pieaugošās emisiju un sastrēgumu problēmas. Šīs sistēmas var padarīt transportu drošāku, efektīvāku un ilgtspējīgāku, piemērojot dažādas informācijas un sakaru tehnoloģijas visiem pasažieru un kravas transporta veidiem.

Turklāt esošo tehnoloģiju integrācija var radīt jaunus pakalpojumus. Komisija uzsāka pārkāpuma procedūras pret 11  dalībvalstīm par to, ka tās nebija pareizi piemērojušas noteikumus, kas tika pieņemti, lai papildinātu Intelektisko transporta sistēmu direktīvu . Šie noteikumi ir saistīti ar tādiem aspektiem kā piekļuve ar ceļu satiksmes drošību saistītiem satiksmes datiem , reāllaika satiksmes informācija , ES mēroga multimodālā maršruta informācija un piekļuve drošām stāvvietām kravas automobiļiem un komerciālajiem transportlīdzekļiem .

Drošība ir arī nozīmīgs elements, kas veicina dzelzceļa transportu kā alternatīvu piesārņojošākiem transporta veidiem. Tādēļ Komisija ir pievērsusies ar dzelzceļa drošību saistītajiem kapacitātes jautājumiem, uzsākot pārkāpuma procedūru pret Portugāli par konstatētajām nepilnībām. Nepilnības ir saistītas ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju drošības pārvaldības sistēmu uzraudzību, izmeklēšanas struktūru izdoto drošības ieteikumu izpildes kontroli un Portugāles valsts drošības iestādes organizatorisko kapacitāti.

Zivsaimniecības saglabāšana un jūras telpiskā plānošana

Lai risinātu gan klimata pārmaiņu, gan biodaudzveidības zuduma problēmu, viens no Eiropas zaļā kursa mērķiem ir veicināt un paplašināt dabisko ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu un resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Tai pašā laikā kopējās zivsaimniecības politikas galvenais mērķis ir nodrošināt, ka zvejniecības un akvakultūras nozares ir ilgtspējīgas vides, ekonomiskajā un sociālajā ziņā.

Šo mērķi vajadzētu sasniegt, atjaunojot zivju krājumus līdz veselīgam apjomam visās ES jūrās un uzturot šo veselīgo apjomu, kad tas ir sasniegts. Tādēļ ir būtiski veikt krājumu saglabāšanas pasākumus, ierobežot zvejas flotes kapacitāti un noteikt nozvejas un zvejas darbību ierobežojumus. Lai nodrošinātu šo pasākumu pareizu un pilnu īstenošanu, ļoti svarīga ir atbilstoša un iedarbīga zivsaimniecības kontroles sistēma.

Tādēļ 2020. gadā Komisijas izpildes panākšanas stratēģija joprojām tika vērsta uz zivsaimniecības saglabāšanu, kontroli un izpildes panākšanu, ko nodrošina dalībvalstis. Komisija uzsāka virkni dialogu ar dalībvalstīm par tādiem jautājumiem kā kavēšanās īstenot instrumentu zvejas kontroles datu nosūtīšanai ES ietvaros, dzinēja jaudas pārbaudes sistēmas un kontrole attiecībā uz ES floti, kas zvejo ārpus ES ūdeņiem.

Arī kopējā zivsaimniecības politika piedāvā īpašus izpildes panākšanas instrumentus, piemēram, kontroles rīcības plānus un administratīvo izmeklēšanu. Balstoties uz veiktajām pārbaudēm un revīzijām, Komisija pieņēma vairākus kontroles rīcības plānus un veica to pēcpārbaudes.

Visbeidzot, Komisija cieši uzraudzīs Jūras telpiskās plānošanas direktīvas transponēšanu, it sevišķi dalībvalstu stratēģijas, kas aprakstītas nacionālajos jūras plānos. Galvenais uzdevums ir nodrošināt, ka šāda plānošana palīdzēs īstenot ES atkrastes atjaunīgās enerģijas stratēģiju Eiropas zaļā kursa ietvaros.

Ilgtspējīga lauksaimniecība

ES kopējā lauksaimniecības politika ir partnerība starp lauksaimniecības nozari un sabiedrību un starp Eiropu un tās lauksaimniekiem. Kopējās lauksaimniecības politikas mērķi cita starpā ir atbalstīt lauksaimniekus un uzlabot lauksaimniecības ražīgumu, nodrošinot stabilu pārtikas piedāvājumu par pieņemamām cenām un pienācīgus ienākumus Eiropas Savienības lauksaimniekiem.

Kopējā lauksaimniecības politika ir paredzēta arī vides problēmu , piemēram, klimata pārmaiņu, risināšanai. Tās mērķis ir dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība, lauku apvidu un ainavu uzturēšana visā ES, kā arī lauku ekonomikas saglabāšana, veicinot nodarbinātību lauksaimniecībā un ar to saistītajās nozarēs. Lai sasniegtu šos mērķus, ir ārkārtīgi svarīgi, lai attiecīgās tiesību normas tiktu rūpīgi piemērotas (piemēram, bioloģiskās lauksaimniecības , zaļināšanas , mežsaimniecības , pētniecības un inovācijas atbalsta jomā). Komisijas sagatavoto kopējās lauksaimniecības politikas reformas priekšlikumu mērķis ir turpināt atbalstīt zaļā kursa centienus ar tam piesaistīto stratēģiju “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģiju .

Veselība un pārtikas nekaitīgums

Komisijas mērķis ir nodrošināt, ka šīs jomas plašais tiesību aktu klāsts tiek pienācīgi īstenots un, ja nepieciešams, vienkāršots. Risinot sagatavotības un profilakses, cilvēku, dzīvnieku un vides veselības integrēšanas, kā arī pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīguma jautājumus, Komisija balstās uz pieeju “Viena veselība”. Revīzijas joprojām bija svarīgs instruments, kas izmantots, lai īstenotu apjomīgo ES tiesisko regulējumu pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīguma, dzīvnieku veselības, augu veselības un dzīvnieku labturības jomā un panāktu tā izpildi. Revīzijas ir svarīgas arī zāļu un medicīnisko ierīču kvalitātes kontroles uzturēšanā.

Viena no Komisijas prioritātēm 2020. gadā joprojām bija nodrošināt pacientu piekļuvi pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumiem. Lai pēc iespējas labāk īstenotu Pārrobežu veselības aprūpes direktīvu , dalībvalstis tika iesaistītas strukturētos dialogos.

Komisija 2020. gadā veica atbilstības pārbaudes par valstu tiesību aktiem, ar ko transponēta Tabakas izstrādājumu direktīva , un organizēja strukturētus dialogus ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu direktīvas pareizu īstenošanu. Komisijas prioritāte joprojām bija uzraudzīt direktīvas transponēšanu dalībvalstu tiesību aktos. Tabakas patēriņš ir vislielākais novēršamais risks veselībai un visnozīmīgākais pāragras nāves cēlonis Eiropas Savienībā. Direktīvas mērķis ir sekmēt iekšējā tirgus netraucētu darbību, aizsargāt cilvēku, it sevišķi jauniešu, veselību un izpildīt ES saistības, kas izriet no Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvencijas par tabakas kontroli.

III.Digitālajam laikmetam gatava Eiropa

“Es vēlos, lai Eiropa censtos labāk izmantot digitālā laikmeta sniegtās iespējas drošuma un ētiskuma robežās.”

Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas politikas pamatnostādnes

Komisija ir apņēmusies panākt, ka šī desmitgade ir Eiropas “digitālā desmitgade”. Eiropai tagad jānostiprina digitālā suverenitāte un tā vietā, lai sekotu citu standartiem, jānosaka savi — ar skaidru uzsvaru uz datiem, tehnoloģiju un infrastruktūru.

Tehnoloģija, kas darbojas cilvēku labā

ES digitālās stratēģijas īstenošana koncentrējas uz to, lai liktu digitālo tehnoloģiju izstrādei, izvēršanai un ieviešanai darboties cilvēku un uzņēmumu labā. Covid-19 pandēmija intensificēja sabiedrības digitalizāciju.

Taisnīga un konkurētspējīga digitālā ekonomika

Valsts regulatīvo iestāžu neatkarība ir būtiska, lai nodrošinātu iedarbīgu un objektīvu ES telesakaru noteikumu piemērošanu. Tā ir pamats regulatoru autoritātei un nodrošina to lēmumu paredzamību, radot telesakaru tirgos ieguldījumiem labvēlīgu vidi.

ES tiesību akti aizsargā valstu regulatīvo iestāžu vadītājus (vai koleģiālas struktūras locekļus, kas pilda šo funkciju) pret patvaļīgu atlaišanu.

Eiropas patērētājiem nevajadzētu būt šķēršļiem vai domstarpībām saistībā ar pārrobežu piekļuvi precēm un pakalpojumiem internetā, neatkarīgi no patērētāju atrašanās vietas, dzīvesvietas vai valstspiederības. Ģeogrāfiskās bloķēšanas regula aizliedz nepamatotu diskrimināciju pēc klientu, kas iepērkas internetā, valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas. 2020. gadā Komisija izbeidza pārkāpuma procedūras pret Kipru un Rumāniju par to, ka tās nebija paziņojušas par pasākumiem, kas piemērojami ģeogrāfiskās bloķēšanas noteikumu pārkāpumiem. 2020. gada beigās tikai pret Franciju un Spāniju atvērtās lietas nebija slēgtas.

Digitālā iekļaušana labākai ES sabiedrībai

Redzes, dzirdes, fiziski vai intelektuāli traucējumi var ierobežot digitālo pakalpojumu izmantošanu. Vienlīdzīga piekļuve digitālajai publiskajai informācijai un pakalpojumiem ir kļuvusi vēl svarīgāka kopš pandēmijas sākuma. Tīmekļa piekļūstamības direktīvas mērķis ir publiskā sektora struktūru tīmekļvietnes un mobilās lietotnes padarīt pieejamākas ikvienam, it sevišķi personām ar invaliditāti.

2020. gadā Komisija slēdza septiņas atlikušās pārkāpuma lietas par kavējumiem Tīmekļa piekļūstamības direktīvas transponēšanā. Komisija turpina novērtēt valstu transponēšanas pasākumu atbilstību un direktīvas pareizu piemērošanu.

Kiberdrošības stiprināšana un aizsardzība pret kiberdraudiem

Sabiedrības digitalizācija ir paplašinājusi apdraudējumu spektru, atnesot jaunas grūtības, kuru pārvarēšanai vajadzīgi pielāgoti un inovatīvi risinājumi. Kiberuzbrukumu skaits turpina augt, un arvien sarežģītāki uzbrukumi tiek saņemti no dažādiem avotiem, kas atrodas gan ES, gan ārpus tās. Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīva ir pirmais daudzpusīgais ES tiesību akts par kiberdrošību — tā paredz juridiskus pasākumus, ar kuriem sekmēt vispārējo ES kiberdrošības līmeni.

Atvērta, demokrātiska un ilgtspējīga digitālā sabiedrība

Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva (AVMPD) tika pārskatīta 2018. gadā, lai izveidotu digitālajam laikmetam piemērotu tiesisko regulējumu, kas radītu drošāku, taisnīgāku un dažādotāku audiovizuālo nozari. Termiņš pārskatītās AVMPD transponēšanai valsts tiesību aktos beidzās 2020. gada 19. septembrī.

Pirmo reizi direktīva attiecina noteiktus audiovizuālās nozares noteikumus uz video koplietošanas platformām un audiovizuālo saturu, kas tiek kopīgots noteiktos sociālo mediju pakalpojumos. Tā arīdzan stiprina kultūru daudzveidības veicināšanu, nosakot, ka pēc pieprasījuma sniegto audiovizuālo mediju pakalpojumu katalogā ir jābūt vismaz 30 % Eiropas satura un ka jānodrošina šā satura pamanāmība.

2020. gada jūlijā Komisija izdeva video koplietošanas platformu vadlīnijas, kas palīdzēs dalībvalstīm piemērot jaunos noteikumus.

Komisija ir uzsākusi pārkāpuma procedūras pret 24 dalībvalstīm par to, ka tās nav laikus transponējušas pārskatītos AVMPD noteikumus, kas reglamentē visu audiovizuālo mediju — gan tradicionālo TV pārraižu, gan pakalpojumu pēc pieprasījuma — koordināciju ES mērogā.

Digitālās transporta sistēmas

Eiropas autotransporta uzņēmumu reģistrs dod iespēju apmainīties ar informāciju par ES reģistrētiem autotransporta uzņēmumiem un apmainīties ar informāciju starp dalībvalstīm. Tas ir būtisks instruments, kas palīdz nodrošināt ES transporta tiesību aktu pienācīgu izpildi.

Lai varētu ieviest jaunu un uzlabotu reģistra versiju, dalībvalstīm ir jāpielāgo savas sistēmas valsts līmenī. Termiņš, kurā bija jāizveido valsts elektronisko reģistru uzlabots savienojums, beidzās 2019. gada janvārī.

Autotransporta nozarē Eiropas ceļa nodevu elektroniskās iekasēšanas pakalpojums nodrošina, ka autoceļu lietošanas nodevu pakalpojumi ir sadarbspējīgi visā ES ceļu tīklā. Tas dod iespēju ceļu lietotājiem viegli samaksāt ceļa nodevas visā blokā, izmantojot vienu un to pašu abonēšanas līgumu ar pakalpojuma sniedzēju un vienu transportlīdzeklī uzstādītu iekārtu.

Ierobežojot skaidras naudas darījumus iekasēšanas posteņos un likvidējot apgrūtinošas procedūras neregulāriem lietotājiem, ceļa nodevu iekasēšanas pakalpojums atvieglo ceļu lietotāju ikdienas darbības, uzlabo satiksmes plūsmu un mazina sastrēgumus. Komisija nolēma uzsākt pārkāpuma procedūras pret Itāliju un Ungāriju par to, ka tās neatļāva Eiropas ceļa nodevu elektroniskās iekasēšanas pakalpojuma sniedzējiem piekļūt savu valstu nodevu iekasēšanas tirgiem.

Aviācijas drošuma jomā datu pārraides pakalpojumi ir sakari starp gaisa kuģi un zemes kontrolcentru, kas papildina balss sakarus, ko parasti izmanto gaisa satiksmes vadībā. Tie uzlabo pilota un dispečera saziņas efektivitāti un palielina gaisa satiksmes vadības kapacitāti. Komisija uzsāka pārkāpuma procedūras pret 11 dalībvalstīm par to, ka tās nebija nodrošinājušas datu pārraides pakalpojumus visiem gaisa kuģu, kas lido to gaisa telpā, operatoriem un neizmantoja šos pakalpojumus.

Informācijas par uzņēmumiem pārredzamība

Dalībvalstīm ir jāsasaista valstu uzņēmējdarbības reģistri ar Uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu (BRIS). BRIS veicina pārrobežu tirdzniecību un uzņēmumiem padara procedūras lētākas un mazāk laikietilpīgas. Sistēma dod iespēju fiziskām personām, uzņēmumiem un uzņēmējiem iegūt informāciju par uzņēmumiem. Komisija uzsāka pārkāpuma procedūras pret trim dalībvalstīm par to, ka tās nav pieslēgušas valstu uzņēmējdarbības reģistrus BRIS.

IV.Ekonomika cilvēku labā

“Mūsu cilvēki un mūsu darījumdarbība var uzplaukt tikai tad, ja ekonomika darbojas to labā. Tā ir mūsu sociālās tirgus ekonomikas pamatideja.”

Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas politikas pamatnostādnes

ES unikālā sociālā tirgus ekonomika dod iespēju valstu ekonomikai augt un samazina nabadzību un nevienlīdzību. Stabila Eiropas ekonomika spēj pilnībā apmierināt ES iedzīvotāju vajadzības. Mazie un vidējie uzņēmumi ir Eiropas ekonomikas mugurkauls.

Darba apstākļi

Eiropas sociālās tirgus ekonomikas būtisks elements ir godīgi darba apstākļi, kas ietver tādu darba attiecību novēršanu, kuras ved pie nedrošiem darba apstākļiem, .

Darba aizsardzība

Īpaša uzmanība tika veltīta ES arodveselības un drošības noteikumu transponēšanai valsts tiesību aktos līdz noteiktajiem termiņiem. Komisija spēra turpmākos soļus pārkāpuma procedūrās pret Franciju un Spāniju, kas nebija informējušas Komisiju par valsts pasākumiem, ar kuriem transponē Direktīvu par aizsardzību pret kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā .

Komisija arī cieši uzraudzīja, kā tiek transponēti atjauninātie noteikumi , kas ietvēra arī vīrusa SARS-CoV-2 iekļaušanu Bioloģisko aģentu direktīvas bioloģisko aģentu sarakstā.

Darbaspēka mobilitāte

Ir spēkā princips, ka katrai dalībvalstij ir jāattiecas pret citas dalībvalsts pilsoņiem tāpat kā pret saviem pilsoņiem. Dalībvalsts var rezervēt noteiktus publiskā sektora amatus saviem pilsoņiem, tomēr šāds izņēmums jāinterpretē šauri.

Tas ir iespējams tikai attiecībā uz amatiem, kas paredz tiešu vai netiešu dalību publisko tiesību piešķirto pilnvaru īstenošanā, vai pienākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt valsts vai citu publiskā sektora iestāžu vispārējās intereses. Vispārināts ES darba ņēmēju izslēgums no publiskiem amatiem ir pretrunā ES tiesību aktiem. 

Direktīva, ar ko groza noteikumus par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā ievērojami uzlabo norīkoto darba ņēmēju stāvokli un nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus pakalpojumu sniedzējiem. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem visi obligātie atalgojuma elementi, kas ir piemērojami vietējiem darba ņēmējiem, tiks piemēroti arī norīkotajiem darba ņēmējiem.

Komisija uzsāka pārkāpuma procedūras pret 15 dalībvalstīm, kas nebija laikus paziņojušas par direktīvas ieviešanu valsts tiesību aktos.

Sociālā nodrošinājuma koordinācija

ES ir izstrādājusi plašu noteikumu kopumu par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, darba ņēmēju norīkošanu darbā un sociālā nodrošinājuma koordināciju. Ja šos noteikumus neievēro, vienotajā tirgū tiek apdraudēta uzticēšanās un taisnīgums.

Informācija un palīdzība iedzīvotājiem un uzņēmumiem

Vienotā tirgus pārvaldības instrumenti, piemēram, portāls “Tava Eiropa”, “Tavs Eiropas padomdevējs” un iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīkls SOLVIT sniedz skaidru informāciju, palīdzību un problēmu risināšanas pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem šajos jautājumos. Šie instrumenti dod iespēju gan fiziskām personām, gan uzņēmumiem pilnā mērā izmantot savas ES tiesības vienotajā tirgū.

2020. gadā:

·Komisija strādāja, lai nodrošinātu, ka portāls “Tava Eiropa” kļūst par ES vienoto digitālo vārteju ,

·vairāk nekā 25 200 reizes portāls “Tavs Eiropas padomdevējs” sniedza padomus fiziskām personām un uzņēmumiem par to tiesībām vienotajā tirgū,

· SOLVIT palīdzēja vairāk nekā 2 600 fizikām personām/uzņēmumiem. SOLVIT ir jākļūst par standarta instrumentu vienotā tirgus strīdu izšķiršanai, tiklīdz būs ieviesta procedūra savstarpējās preču atzīšanas problēmu risināšanai,

·tika turpināta Iekšējā tirgus informācijas sistēmas paplašināšana, un tagad sistēma iekļauj Sadarbības tīklu patērētāju tiesību aizsardzības jomā,

·Komisija turpināja darbu, lai uzlabotu vienotā tirgus rezultātu apkopojumu .

Brīva preču aprite

Komisija 2020. gadā turpināja raudzīties, lai netiktu ieviesti pasākumi, kas kavētu preču brīvu apriti.

Piemēram, Komisija uzsāka pārkāpuma procedūru pret Rumāniju par tās ierobežojošajiem pasākumiem, kas atbalstīja vietējos pārtikas produktus pretstatā līdzīgiem ievestiem produktiem. Lieta tika slēgta pēc tam, kad Rumānijas iestādes grozīja tiesību normas pārtikas jomā un atcēla ierobežojumus.

Komisija arī lūdza Francijai novērst šķēršļus veterināro zāļu paralēlajam importam, ko veic lauksaimnieki savu lauksaimniecības dzīvnieku vajadzībām. Lauksaimniekiem ir atļauts importēt veterinārās zāles no citām dalībvalstīm, lai tās izmantotu saviem lauksaimniecības dzīvniekiem. Francijas noteiktie pasākumi radīja ļoti augstas administratīvās izmaksas, kas faktiski ierobežoja paralēlo importu.

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršana

Komisija 2020. gadā pieņēma rīcības plānu , lai sagatavotu vispusīgu ES politiku par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu, kā ieguldījumu aizsardzības veidu īpaši uzsverot ES krimināltiesību direktīvu izpildi.

Neliela apjoma maksājumi

2020. gadā Komisija pieņēma ES stratēģiju “Neliela apjoma maksājumi ”. Atbilstīgi šai stratēģijai Komisija atgādināja atbildīgajām valstu iestādēm par to izpildes pienākumiem saskaņā ar Vienotās euro maksājumu telpas regulu . Komisija cieši uzraudzīja minētās regulas neievērošanas gadījumus.

Uzņēmējdarbības pārvaldība un pārredzamība

Akcionāru tiesību direktīvas grozījums atvieglo akcionāru tiesību izmantošanu un veicina akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanu uzņēmumu darbībā, nosakot pienākumus, caurskatāmības pasākumus un “ievēro vai paskaidro” standartus. Komisija turpināja pārkāpuma procedūras pret septiņām dalībvalstīm par to, ka tās nebija paziņojušas par transponēšanas pasākumiem līdz Akcionāru tiesību direktīvas pirmajam termiņam, kas beidzās 2019. gada 10. jūnijā. Komisija arī uzsāka pārkāpuma procedūras pret astoņām dalībvalstīm par to, ka tās nebija paziņojušas par valstu pasākumiem līdz otrajam transponēšanas termiņam, kas beidzās 2020. gada 3. septembrī.

Netiešie nodokļi

Komisija turpināja virzīt pārkāpuma lietas, kuru mērķis ir likvidēt konkurences kropļojumus vienotajā tirgū, risināt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu un novērst nodokļu dubulto uzlikšanu.

Komisija sagatavoja jauno direktīvu atbilstības novērtējumus saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) noteikumiem. Novērtējumi attiecās uz e-komerciju kā daļu no Digitālā vienotā tirgus stratēģijas, pārrobežu tirdzniecību starp uzņēmumiem , vaučeriem piemērojamo režīmu un PVN un akcīzes nodokļu noteikumu teritoriālo piemērošanu .

Automobiļu nodokļu jomā Komisija nolēma vērsties pret Portugāli Eiropas Savienības Tiesā par automobiļu reģistrēšanas nodevas diskriminējošiem noteikumiem, kas ietekmē personas, kuras iegādājas lietotus automobiļus no citām ES valstīm.

Akcīzes nodokļu jomā Komisija vērsās pret Apvienoto Karalisti Eiropas Savienības Tiesā par to, ka tā nebija izpildījusi Tiesas iepriekšējo nolēmumu par marķētās degvielas nepareizu izmantošanu privāta atpūtas kuģa dzinējspēkam. Komisija arī nolēma vērsties pret Poliju Eiropas Savienības Tiesā, jo tā nebija nodrošinājusi, ka importētais etilspirts, kas tiek izmantots zāļu ražošanā, visos gadījumos tiek atbrīvots no akcīzes nodokļa.

Komisija slēdza pārkāpuma procedūras pret Kipru un Maltu par nepareizu PVN noteikumu piemērošanu jahtu nomai un iegādei. Nepareizo piemērošanu atklāja “Paradīzes dokumenti”. Pa to laiku Kipra un Malta ir veikušas pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību ES tiesību aktiem.

Tiešie nodokļi

Viens no ieguvumiem, ko nodrošina vienotais tirgus, ir tāds, ka uzņēmumi var brīvi veikt uzņēmējdarbību un pilsoņi var brīvi pārvietoties, strādāt un ieguldīt ārpus valsts robežām. Tā kā tiešie nodokļi nav saskaņoti visā ES, šī brīvība var nozīmēt to, ka atsevišķi nodokļu maksātāji var apiet nodokļus vai izvairīties no nodokļu maksāšanas savā mītnes valstī. Tāpēc ES nodokļu iestādes ir vienojušās ciešāk sadarboties, lai nodrošinātu, ka nodokļi tiek maksāti, un lai izskaustu krāpšanos ar nodokļiem un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Tiešo nodokļu jautājumā Komisijas izpildes darbības 2020. gadā bija vērstas uz to, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis valsts tiesību aktos ir transponējušas svarīgus Direktīvas par administratīvu sadarbību grozījumus. Grozījumi attiecas uz šādām jomām:

· piekļuve informācijai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu ,

· obligāta automātiska dalībvalstu apmaiņa ar pārskatiem par katru valsti ,

· automātiska apmaiņa ar finanšu konta informāciju ,

·obligāta automātiska informācijas apmaiņa par ziņojamām pārrobežu shēmām .

Papildus Komisija koncentrējās uz to, lai nodrošinātu, ka Direktīva, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kura tieši iespaido vienoto tirgu attiecībā uz hibrīdneatbilstībām ar trešām valstīm , tiek pienācīgi transponēta. Komisija arī uzraudzīja Direktīvas par nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismiem pienācīgu transponēšanu.

Muita

Komisijas izpildes stratēģijā galvenā uzmanība tika pievērsta Savienības Muitas kodeksa pareizai un vienotai piemērošanai un tādu maksu atklāšanai, kuru sekas ir pielīdzināmas muitas nodevām, pat ES teritorijā.

Komisija 2020. gadā turpināja iztaujāt visas dalībvalstis, pētot, kādi ir valstu noteikumi par termiņiem, līdz kuriem jāpaziņo par muitas parādu, un to savietojamību ar Savienības Muitas kodeksu, lai šajā jautājumā komersantiem nodrošinātu juridisko noteiktību. Komisija arī uzsāka dialogu ar dalībvalstīm par sodiem, kas piemērojami par skaidras naudas un muitas vērtību nedeklarēšanu.

Konkurence

Komisijas konkurences politika sekmē tirgu darbības uzlabošanu patērētāju, uzņēmumu un sabiedrības interesēs. Uzņēmumiem jākonkurē, balstoties uz vienādiem noteikumiem, un patērētājiem vajadzētu gūt labumu no zemākām cenām, lielākas izvēles un labākas kvalitātes.

Negatīvu valsts atbalsta lēmumu konsekventa izpilde ir būtiska Komisijas valsts atbalsta kontroles uzticamībai. Tāpēc ir ļoti būtiski, lai dalībvalstis pildītu Tiesas spriedumus, kas saskaņā ar Komisijas lēmumu liek atgūt nesaderīgu valsts atbalstu.

Mobilitāte un transports

Viena no Komisijas uzraudzības un izpildes politikas galvenajām jomām saistībā ar transportu joprojām ir vienotā tirgus izveides pabeigšana dzelzceļa nozarē un dzelzceļa tirgus liberalizācijas priekšrocību sniegšana iedzīvotājiem un uzņēmumiem pilnā apmērā. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, ka Vienotās Eiropas dzelzceļa telpas direktīva tiek pareizi transponēta valstu tiesību aktos. Tas dos dalībvalstīm iespēju konsekventi transponēt un īstenot jaunākus tiesību aktus, kas pieņemti kā daļa no ceturtās dzelzceļa tiesību aktu paketes.

Vienlaikus Komisija turpināja novērst atsevišķus šķēršļus, kas traucē piekļūt tirgum, kā to apliecināja Komisijas rīcība, aicinot Vāciju grozīt uz kravas vagonu bremžu iekārtām attiecināmās prasības. Minētās prasības neatbilst ES tiesību aktiem un kavē centienus panākt dzelzceļa savstarpējo izmantojamību .

Citās transporta jomās Komisija nepiekrita virknei dažādu valstu pasākumu, kas kavē pilnvērtīgu vienotā tirgus darbību:

·Komisija spēra turpmākus soļus pārkāpuma procedūrā pret Dāniju , pieprasot atsaukt 25 stundu limitu, kas tika noteikts kravas automašīnām stāvēšanai valstij piederošās atpūtas vietās. Šis limits rada šķēršļus ārvalstu pārvadātājiem, kas veic starptautiskus pārvadājumus ,

·Komisija arī turpināja virzīt pārkāpuma procedūru pret Maltu un uzsāka jaunas pārkāpuma procedūras pret Beļģiju un Portugāli par nepareizu ES drošības un vides aizsardzības noteikumu īstenošanu saistībā ar kuģu aprīkojumu , piemēram, glābšanas vestēm, notekūdeņu attīrīšanas sistēmām un radariem uz ES karoga kuģiem, 

·Komisija uzsāka pārkāpuma procedūru pret Zviedriju par “ kombinēto transporta pārvadājumu ” definīcijas nepamatotu ierobežošanu tādā veidā, kas noteiktiem operatoriem apgrūtina kravas pārcelšanu no autotransporta uz dzelzceļa transportu vai ūdens transportu kādā ceļa posmā. Tas kavē pārvadātājus samazināt kaitīgās emisijas un citu negatīvo autotransporta ietekmi.

Eiropas iedzīvotāji sagaida, ka visiem transporta veidiem būs augsti drošuma un drošības standarti. ES politikas mērķis ir saglabāt un pilnveidot šos standartus un nodrošināt, ka tie ir pilnībā saskaņoti visā ES.

Autoceļu nozarē Komisija turpināja savas iniciatīvas, lai nodrošinātu kvalitatīvu infrastruktūru, kas veicinās ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanos. Komisija turpināja virzīt lietas pret Spāniju, Grieķiju, Itāliju, Horvātiju un Bulgāriju par to, ka nebija īstenoti visi pieprasītie pasākumi, lai nodrošinātu augstākā drošuma infrastruktūru un darbības standartus noteiktos autoceļu tuneļos .

Gaisa pārvadājumu nozarē, arīdzan saistībā ar drošuma jautājumu, Komisija uzsāka vai turpināja virzīt lietas pret 11 dalībvalstīm par to, ka nebija izraudzīta struktūra, kas nodrošinātu, ka darba devēji vai valsts iestādes nevar sodīt cilvēkus, kuri ziņo par atgadījumiem civilajā aviācijā, kas saistīti ar drošumu .

Iekšējais enerģijas tirgus

Ilgtspējīga enerģētikas sistēma, kura balstīta uz atjaunojamiem energoresursiem un arvien augošu energoefektivitāti, prasa labi strādājošu iekšējo enerģijas tirgu, kas ir atvērts konkurencei un garantē patērētāju tiesības. Integrēts gāzes tirgus ir ES enerģētikas savienības stūrakmens. Grozītā Dabasgāzes direktīva skaidri pasaka, ka ES enerģētikas tiesību aktu pamatprincipi, proti, trešo personu piekļuve, tarifu regulēšana, īpašumtiesību nošķiršana un pārredzamība, attieksies uz visiem dabasgāzes cauruļvadiem gan uz, gan no valstīm, kas nav Savienības dalībvalstis, līdz pat ES robežai. Tādējādi tiks nodrošināts, ka visi nozīmīgie cauruļvadi, kas šķērso ES teritoriju, atbilst ES noteikumiem, tiek ekspluatēti vienlīdz pārredzami, ir pieejami citiem operatoriem un darbojas efektīvi.

Komisija uzsāka pārkāpuma procedūras pret 13 dalībvalstīm par to, ka tās nebija pieņēmušas transponēšanas pasākumus un/vai nebija paziņojušas par tiem saskaņā ar direktīvu.

Enerģētiskā drošība

ES enerģijas noteikumi, balstoties uz dalībvalstu solidaritāti, nodrošina arī elektrības un gāzes piegāžu drošību. Lai garantētu ES noteikumu, kas reglamentē gāzes piegāžu drošību, pareizu īstenošanu, Komisija uzsāka 27 pārkāpuma procedūras saskaņā ar Regulu par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem, it sevišķi par paziņošanas pienākumiem un solidaritātes mehānisma piemērošanu starp dalībvalstīm.

Euratom noteikumu īstenošana

Atomenerģijas jomā 2020. gadā tika turpināts darbs, lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi transponēts un īstenots Euratom tiesiskais regulējums par darbinieku, pacientu un sabiedrības aizsardzību pret radiāciju un radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu.

Komisija uzsāka deviņas pārkāpuma procedūras un turpināja virzīt lietas pret Somiju un Zviedriju par Drošības pamatstandartu direktīvas nepilnīgu transponēšanu.

Komisija turpināja virzīt pārkāpuma procedūras pret Rumāniju un Apvienoto Karalisti par nepareizu Radioaktīvo atkritumu direktīvas transponēšanu. Komisija arī turpināja virzīt iepriekš sāktās pārkāpuma procedūras pret sešām dalībvalstīm un atvēra četras jaunas lietas par to, ka nebija pieņemta valsts programma par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu.

V.Mūsu eiropeiskā dzīvesziņa

“Mūsu pamatvērtību aizstāvēšanā nedrīkst pieļaut kompromisus. Draudi tiesiskumam apdraud tiesiskos, politiskos un ekonomiskos pamatprincipus, saskaņā ar kuriem Savienība darbojas.” 

Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas politikas pamatnostādnes

Eiropai, kas aizsargā, jāaizstāv arī taisnīgums un ES pamatvērtības. Draudi tiesiskumam apdraud Savienības tiesiskos, politiskos un ekonomiskos pamatprincipus. Komisijas redzējums par vienlīdzības, iecietības un sociālā taisnīguma Savienību ir balstīts uz tiesiskumu. Jaunai pieejai migrācijas jomā svarīgas ir spēcīgas robežas, ES patvēruma sistēmas modernizācija un sadarbība ar partnervalstīm.

Tiesiskums un pamattiesības

Septembrī Komisija publicēja pirmo gada ziņojumu par tiesiskumu . Tiesiskuma mehānisms plānots kā ikgadējs tiesiskuma veicināšanas cikls ar mērķi novērst problēmu rašanos vai padziļināšanos. Gadījumos, kad problēmas patiešām rodas un ir pretrunā ES tiesību aktiem, Komisijai var nākties izmantot instrumentus, kas ir pieejami tiesiskuma instrumentu kopumā , tai skaitā pārkāpuma procedūras.

Decembrī Komisija arī pieņēma jaunu stratēģiju , lai nodrošinātu Pamattiesību hartas pilnvērtīgu piemērošanu ES. Stratēģija papildina Eiropas Demokrātijas rīcības plānu un ziņojumu par tiesiskumu, atspoguļojot Komisijas visaptverošo pieeju ES pamattiesību un vērtību veicināšanai un aizsardzībai.

Eiropas Savienības pilsonība

Komisija uzsāka pārkāpuma procedūras pret Kipru un Maltu par ieguldītāju pilsonības shēmām, sauktām arī par “zelta pasu” shēmām. Komisija uzskatīja, ka sistemātiska valstspiederības un līdz ar to ES pilsonības piešķiršana apmaiņā pret iepriekš noteiktu maksājumu vai ieguldījumu bez patiesas saiknes ar attiecīgajām dalībvalstīm nav savietojama ar lojālas sadarbības principu. Komisija arī uzskatīja, ka šādas shēmas kaitē ES pilsonības statusam.

Personu brīva pārvietošanās

Komisija uzsāka divas pārkāpuma procedūras pret Apvienoto Karalisti par ES noteikumu par personu brīvu pārvietošanos neievērošanu. Apvienotā Karaliste ierobežo to cilvēku loku, kuri var īstenot ES tiesību aktos noteiktās brīvās pārvietošanās tiesības Apvienotajā Karalistē. Tā arī ierobežo ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu iespējas pārsūdzēt administratīvos lēmumus, kas ierobežo brīvas pārvietošanās tiesības. Papildus tam Komisija arī turpināja virzīt lietu pret Apvienoto Karalisti par to, ka tā neievēro ES noteikumus par visaptverošu medicīnisko apdrošināšanu ES pilsoņiem.

Līdztiesība un nediskriminēšana

Plašāka līdztiesības plāna galvenā sastāvdaļa — ES Dzimumu līdztiesības stratēģija iekļauj politikas mērķus un darbības, kas jāīsteno, lai panāktu ievērojamu progresu ceļā uz dzimumlīdztiesīgu Eiropu līdz 2025. gadam, kur abiem dzimumiem būtu vienādas iespējas.

Rasisms un ksenofobija, kā arī nelikumīga naida runa

Septembrī Komisija pieņēma ambiciozu ES rasisma apkarošanas rīcības plānu . Viena no šā plāna prioritātēm ir faktiskas kriminālatbildības noteikšana par naida runu un naida noziegumiem. Komisija arī spēra noteiktus soļus, lai garantētu, ka Pamatlēmums par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret rasismu un ksenofobiju , kura mērķis ir nodrošināt, ka smagas rasisma un ksenofobijas izpausmes ir sodāmas ar efektīviem, samērīgiem un atturošiem kriminālsodiem, tiek pareizi un pilnīgi transponēts visā ES.

2020. gada oktobrī Komisija uzsāka pārkāpuma procedūras pret Igauniju un Rumāniju , jo šo valstu tiesību aktos pamatlēmums nav transponēts pilnā apmērā un precīzi.

Patērētāju tiesības

Regulu par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā sāka piemērot 2020. gada janvārī, stiprinot patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktu izpildi ES. Jaunā izpildes sistēma bija ārkārtīgi lietderīga 2020. gadā, kad Covid-19 pandēmijas laikā tika apkarota krāpšana internetā. Sistēma palīdzēja dzēst vai bloķēt simtiem miljonu maldinošu ar koronavīrusu saistītu reklāmu un sludinājumu, kurus bija izvietojušas 11 pasaules līmeņa platformas .

Persondatu aizsardzības veicināšana

Covid-19 pandēmija izcēla to, cik nozīmīgs ir efektīvs datu aizsardzības režīms, kas ļauj vairot uzticēšanos un sniegt inovatīvus digitālos risinājumus. Komisija 2020. gada aprīlī izdeva pamatnostādnes par kontaktu izsekošanas lietotnēm, tajās ir atrunāti galvenie datu aizsardzības principi.

2020. gadā Komisija izdeva izvērtējuma ziņojumu par pirmajiem diviem Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas gadiem. Ziņojumā tika secināts, ka regula, kam ir liela nozīme uz cilvēku orientētā pieejā tehnoloģijām un digitālajā pārveidē, ir lielā mērā izpildījusi noteiktos mērķus, tomēr ir vajadzīgs turpmāks progress tās īstenošanā un izpildē. In J

Sadarbība krimināllietās un vienreizējie galvojumi krimināltiesībās

Saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās Komisija turpināja uzraudzīt, kā dalībvalstis ievēro Pamatlēmumu par Eiropas apcietināšanas orderi . 2020. gadā Komisija uzsāka pārkāpuma procedūras pret septiņām dalībvalstīm. Komisija turpināja uzraudzību arī saistībā ar Direktīvu par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības . Minētās direktīvas savlaicīga īstenošana ir vajadzīga, lai Eiropas Prokuratūra varētu pienācīgi strādāt. Līdz 2020. gada beigām vēl nebija slēgtas pārkāpuma procedūras pret trim dalībvalstīm par minētās direktīvas novēlotu transponēšanu. Komisija arī turpināja uzraudzīt procesuālo tiesību direktīvu transponēšanu.

Drošība

2020. gadā izpildes darbs tika veiksmīgi turpināts jaunās ES Drošības savienības stratēģijas 2020.–2025. gadam ietvaros, koncentrējoties uz prioritārajām jomām, kur ES var dot savu ieguldījumu, lai palīdzētu dalībvalstīm palielināt visu Eiropas iedzīvotāju drošību.

Komisija turpināja uzraudzīt, kā tiek īstenota Direktīva par pasažieru datu reģistra datu izmantošanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem.

Tajā pašā laikā Komisija veica turpmākus pasākumus pārkāpuma procedūrā pret Slovēniju par to, ka tā nebija pilnībā transponējusi direktīvu, un slēdza pret 13 dalībvalstīm uzsāktās lietas.

Komisija arī turpināja pārkāpuma procedūras par to, ka netika paziņoti valsts transponēšanas pasākumi diviem tiesību aktiem par narkotiskām vielām un policijas sadarbību.

Komisija turpināja virzīt lietas pret Austriju , Somiju , Portugāli , Slovēniju un Īriju par to, ka tās nebija pilnībā transponējušas Direktīvu par jaunu psihoaktīvu vielu iekļaušanu narkotiskās vielas definīcijā, un pret Īriju par to, ka tā nebija pilnībā transponējusi pirmo deleģēto direktīvu , kas tika pieņemta saskaņā ar iepriekš minēto direktīvu. Tomēr 13 pārkāpuma procedūras par abām direktīvām, kas bija uzsāktas pret 11 dalībvalstīm, tika slēgtas.

Papildus tam Komisija turpināja virzīt pārkāpuma procedūras pret Beļģiju un Grieķiju par to, ka tās nebija pilnībā transponējušas Pamatlēmumu par tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēju akreditāciju.

Jauns Migrācijas un patvēruma pakts

Komisija 2020. gadā ierosināja jaunu Migrācijas un patvēruma paktu , kurā izklāstīti visi dažādie elementi, kas nepieciešami visaptverošai Eiropas pieejai migrācijai. Pakts apraksta uzlabotas un ātrākas patvēruma un migrācijas sistēmas procedūras un iedibina līdzsvaru starp solidaritātes principiem un taisnīgu dalīšanos ar atbildību. Tas arī īpaši uzsver pamattiesību aizsardzību.

Komisijas migrācijas politika iekļauj visus migrācijas aspektus, tai skaitā robežu pārvaldību, vīzu politiku, neatbilstīgu migrāciju, patvērumu un likumīgo migrāciju. Lai politika būtu veiksmīga, izšķiroša nozīme ir konsekventai un efektīvai tās īstenošanai, kuras ietvaros tiek pilnībā ievērotas personu pamattiesības. 2020. gadā Komisija turpināja uzraudzīt, kā dalībvalstis īsteno ES migrācijas un patvēruma tiesību aktus.

Komisija arī uzsāka pārkāpuma procedūru pret Ungāriju , jo uzskatīja, ka Ungārijas likums, kas ierobežo piekļuvi patvēruma procedūrai, ir pretrunā Patvēruma procedūru direktīvai. Likums liedz personām, kas atrodas Ungārijas teritorijā, tai skaitā pie robežas, pieteikties starptautiskai aizsardzībai šajā valstī.

Tāpat Komisija uzsāka pārkāpuma procedūru pret Maltu , jo uzskatīja, ka “darba licence”, ko pieprasa trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir pastāvīgie iedzīvotāji, bet kas netiek prasīta Maltas pilsoņiem, ir nevienlīdzīga attieksme, kas pārkāpj Ilgtermiņa uzturēšanās direktīvu . 

Komisija turpināja virzīt pārkāpuma procedūru pret Zviedriju par to, ka tā sociālā nodrošinājuma jomā pret trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas Studentu un pētnieku direktīva , salīdzinājumā ar saviem valstspiederīgajiem pilna mērā nenodrošina vienlīdzīgu attieksmi.

Komisija turpināja virzīt pārkāpuma lietu pret Igauniju par to, ka tā uzliek papildu pienākumus ceļotājiem, kas šķērso ES ārējo sauszemes robežu; Komisija šos pienākumus uzskatīja par nesaderīgiem ar Šengenas Robežu kodeksu .

(1)      2020. gada 1. februārī stājās spēkā Izstāšanās līgums, kurā izklāstīti pasākumi, saskaņā ar kuriem notiek pienācīga Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, un Apvienotā Karaliste oficiāli kļuva par trešo valsti. Izstāšanās līgumā bija paredzēts pārejas periods, kas sākās 2020. gada 1. februārī un beidzās 2020. gada 31. decembrī. Šajā pārejas periodā, ja vien netika norādīts citādi, Savienības tiesību akti, tai skaitā pārkāpuma procedūras, joprojām attiecās uz Apvienoto Karalisti un bija spēkā Apvienotajā Karalistē. Tāpēc atsauces uz dalībvalstīm ietver arī Apvienoto Karalisti.