Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02012R0260-20140131

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 260/2012 ( 2012. gada 14. marts ), ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 (Dokuments attiecas uz EEZ)

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2012/260/2014-01-31

2012R0260 — LV — 31.01.2014 — 001.001


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 260/2012

(2012. gada 14. marts),

ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 094, 30.3.2012, p.22)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

►M1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 248/2014 (2014. gada 26. februāris),

  L 84

1

20.3.2014




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 260/2012

(2012. gada 14. marts),

ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009

(Dokuments attiecas uz EEZ)



EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu ( 1 ),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru ( 3 ),

tā kā:

(1)

Lai iekšējais tirgus pareizi darbotos, jārada integrēts euro elektronisko maksājumu tirgus, kurā nebūtu atšķirības starp iekšzemes un pārrobežu maksājumiem. Tāpēc vienotās euro maksājumu telpas (SEPA) projekta mērķis ir izstrādāt kopīgus Savienības mēroga maksājumu pakalpojumus, kas aizstātu pašreizējos iekšzemes maksājumu pakalpojumus. Atklātu kopīgu maksāšanas standartu, noteikumu un prakses ieviešanas un integrētas maksājumu apstrādes rezultātā SEPA būtu jānodrošina Savienības iedzīvotājiem un uzņēmumiem droši, lietotājdraudzīgi un droši euro maksājumu pakalpojumi par konkurētspējīgām cenām. Tam būtu jāattiecas gan uz iekšzemes, gan pārrobežu SEPA maksājumiem, piemērojot vienādus pamatnosacījumus, kā arī saskaņā ar vienādām tiesībām un pienākumiem neatkarīgi no atrašanās vietas Savienībā. SEPA izveide būtu jāpabeidz tā, lai atvieglotu jaunu tirgus dalībnieku piekļuvi un jaunu produktu izstrādi, kā arī radītu labvēlīgus nosacījumus lielākai maksājumu pakalpojumu konkurencei un ar maksājumiem saistītu inovāciju netraucētai attīstībai un straujai īstenošanai visā Savienībā. Tādējādi lielākam apjomradītam ietaupījumam, paaugstinātai darbības efektivitātei un pastiprinātai konkurencei būtu jārada lejupvērsts spiediens uz euro elektronisko maksājumu pakalpojumu cenām, pamatojoties uz labāko pieejamo risinājumu. Tā sekām vajadzētu būt īpaši nozīmīgām, jo īpaši dalībvalstīs, kurās salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm maksājumi ir relatīvi dārgi. Tādēļ migrācijai uz SEPA būtu jānotiek bez vispārēja cenu pieauguma maksājumu pakalpojumu lietotājiem (MPL) kopumā un jo īpaši patērētājiem. Tā vietā gadījumos, kad MPL ir patērētājs, būtu jāveicina augstākas maksas nepiemērošanas princips. Komisija turpinās pārraudzīt cenu pārmaiņas maksājumu sektorā, un tā tiek aicināta iesniegt šo pārmaiņu ikgadēju analīzi.

(2)

SEPA veiksmīga ieviešana ir ļoti svarīga no ekonomiskā un politiskā viedokļa. SEPA pilnībā atbilst stratēģijai “Eiropa 2020”, kuras mērķis ir lietpratīga tautsaimniecība, kurā labklājību rada inovācijas un pieejamo resursu efektīvāka izmantošana. Gan Eiropas Parlaments 2009. gada 12. marta ( 4 ) un 2010. gada 10. marta ( 5 ) rezolūcijā par SEPA izveidi, gan Padome 2009. gada 2. decembrī pieņemtajos secinājumos ir uzsvērusi, cik liela nozīme ir straujai migrācijai uz SEPA.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/64/EK (2007. gada 13. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū ( 6 ) paredz mūsdienīgu juridisko pamatu maksājumu iekšējā tirgus izveidei, kuras pamatelements ir SEPA.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 924/2009 (2009. gada 16. septembris) par pārrobežu maksājumiem Kopienā ( 7 ) arī paredz vairākus SEPA panākumu veicināšanas pasākumus, piemēram, vienādas maksas principa attiecināšanu uz pārrobežu tiešā debeta maksājumiem un sasniedzamību tiešā debeta maksājumiem.

(5)

Eiropas banku nozares pašregulācijas centieni ar SEPA iniciatīvas palīdzību bijuši nepietiekami, lai gan piedāvājuma, gan pieprasījuma pusē virzītu saskaņotu migrāciju uz Savienības mēroga kredīta pārvedumu un tiešā debeta maksājumu shēmām. Jo īpaši nav pietiekamā mērā un pārredzamā veidā ņemtas vērā patērētāju un citu lietotāju intereses. Būtu jāuzklausa visas iesaistītās personas. Turklāt minētais pašregulācijas process nav bijis pakļauts piemērotiem pārvaldības mehānismiem, kas var daļēji izskaidrot lēno ieviešanu pieprasījuma pusē. Lai gan nesenā SEPA Padomes izveide ir būtisks uzlabojums SEPA projekta pārvaldībā, šī pārvaldība būtībā un oficiāli joprojām paliek Eiropas Maksājumu padomes (EMP) pārziņā. Tādēļ Komisijai līdz 2012. gada beigām būtu jāpārskata visa SEPA projekta pārvaldības kārtība un vajadzības gadījumā jāiesniedz priekšlikums. Veicot minēto pārskatīšanu, inter alia būtu jāpārskata EMP sastāvs, tās mijiedarbība ar plašākas pārvaldības institūciju, piemēram, SEPA Padomi, un minētās plašākas pārvaldības institūcijas loma.

(6)

Tikai strauja un visaptveroša migrācija uz Savienības mēroga kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem ļaus pilnībā izmantot integrēta maksājumu tirgus sniegtās priekšrocības, likvidējot augstās izmaksas, ko rada vēsturisko un SEPA produktu vienlaicīga izmantošana. Tādēļ būtu jāparedz noteikumi, kas aptvertu visu euro denominēto kredīta pārvedumu un tiešā debeta maksājumu darījumu izpildi visā Savienībā. Tomēr darījumus ar kartēm šajā posmā nevajadzētu iekļaut, jo Savienības kopīgie standarti maksājumiem ar kartēm vēl tikai tiek izstrādāti. Minēto noteikumu darbības jomā nevajadzētu iekļaut naudas pārvedumus, iekšēji apstrādātus maksājumus, liela apjoma maksājuma darījumus, pakalpojumu sniedzēju (MPS) savstarpējos maksājumus, ko tie veic uz sava rēķina, un maksājumus, kurus veic ar mobilā tālruņa vai kāda cita telekomunikāciju līdzekļa vai digitālas vai IT ierīces palīdzību, jo minētie maksājumu pakalpojumi nav salīdzināmi ar kredīta pārvedumiem vai tiešā debeta maksājumiem. Ja maksājumu karti tirdzniecības vietā vai kādu citu ierīci, piemēram, mobilo tālruni, izmanto, lai ierosinātu maksājuma darījumu tirdzniecības vietā vai attālināti, tieši izraisot kredīta pārvedumu vai tiešā debeta maksājumu uz maksājumu kontu un no maksājumu konta, kas identificēts ar pašreizējo iekšzemes pamata bankas konta numuru (BBAN) vai starptautisko bankas konta numuru (IBAN), minētais maksājuma darījums tomēr būtu jāiekļauj minēto noteikumu darbības jomā. Turklāt, ņemot vērā ar liela apjoma maksājumu sistēmu palīdzību apstrādātu maksājumu īpašās iezīmes, proti, augsto prioritāti, steidzamību un galvenokārt lielo apjomu, nav atbilstīgi iekļaut šādus maksājumus šīs regulas darbības jomā. Minētajai neiekļaušanai nevajadzētu attiekties uz tiešā debeta maksājumiem, ja vien maksātājs nav skaidri pieprasījis maksājumu nosūtīt ar liela apjoma maksājumu sistēmas palīdzību.

(7)

Pašlaik ir vairāki maksājumu pakalpojumi, galvenokārt maksājumiem internetā, kuros arī izmanto IBAN un uzņēmuma identifikācijas kodu (BIC) un kuru pamatā ir kredīta pārvedumi vai tiešā debeta maksājumi, bet kuriem ir papildu iezīmes. Paredzams, ka minētie pakalpojumi pārsniegs pašreizējās valsts robežas un spēs apmierināt patērētāju pieprasījumu pēc inovatīviem, drošiem un lētiem maksājumu pakalpojumiem. Lai šādi pakalpojumi netiktu izslēgti no tirgus, šajā regulā noteiktajiem kredīta pārvedumu un tiešā debeta maksājumu beigu datumiem būtu jāattiecas tikai uz to kredīta pārvedumu vai tiešā debeta maksājumu, kas ir minēto darījumu pamatā.

(8)

Lielākajā daļā Savienībā veikto maksājuma darījumu unikālo maksājumu kontu iespējams identificēt, izmantojot tikai IBAN, papildus nenorādot BIC. Ņemot to vērā, vairākās dalībvalstīs bankas jau izveidojušas direktoriju, datubāzi vai citus tehniskus līdzekļus konkrētajam IBAN atbilstošā BIC noteikšanai. BIC tiek prasīts vairs tikai ļoti nedaudzos gadījumos. Šķiet, ka nav pamata likt visiem maksātājiem un maksājuma saņēmējiem visā Savienībā papildus IBAN vienmēr norādīt BIC tikai mazā minēto gadījumu skaita dēļ, kuros tas nepieciešams, radot tiem lieku apgrūtinājumu. Daudz vienkāršāka pieeja būtu MPS un citām iesaistītajām personām atrisināt un izskaust tādus gadījumus, kad maksājumu kontu nevar nepārprotami identificēt tikai ar konkrētā IBAN palīdzību. Tādēļ būtu jāizstrādā nepieciešamie tehniskie līdzekļi, lai visi lietotāji maksājumu kontu varētu nepārprotami identificēt, izmantojot tikai IBAN.

(9)

Lai varētu izpildīt kredīta pārvedumu, maksājuma saņēmēja maksājumu kontam ir jābūt sasniedzamam. Tādēļ, lai veicinātu Savienības mēroga kredīta pārveduma un tiešā debeta pakalpojumu veiksmīgu ieviešanu, visā Savienībā būtu jānosaka sasniedzamības pienākums. Turklāt pārredzamības uzlabošanai ir lietderīgi minēto pienākumu un ar Regulu (EK) Nr. 924/2009 jau noteikto sasniedzamības pienākumu, kas attiecas uz tiešā debeta maksājumiem, apvienot vienotā tiesību aktā. Visiem saņēmēja maksājumu kontiem, kas ir sasniedzami iekšzemes kredīta pārvedumam, vajadzētu būt sasniedzamiem arī ar Savienības mēroga kredīta pārvedumu shēmas palīdzību. Visiem maksātāju maksājumu kontiem, kas sasniedzami iekšzemes tiešā debeta maksājumam, vajadzētu būt sasniedzamiem arī ar Savienības mēroga tiešā debeta maksājumu shēmas palīdzību. Tas būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai MPS nolemj piedalīties kādā konkrētā kredīta pārvedumu vai tiešā debeta maksājumu shēmā vai nepiedalīties šajā shēmā.

(10)

Viens no konkurences priekšnoteikumiem ir tehniskā sadarbspēja. Lai radītu integrētu tirgu euro elektronisko maksājumu sistēmām, ir būtiski, lai kredīta pārvedumu un tiešā debeta maksājumu apstrādi netraucētu darbības noteikumi vai tehniski šķēršļi, piemēram, prasība par obligātu vairāk nekā vienas sistēmas izmantošanu pārrobežu maksājumu norēķinu veikšanā. Kredīta pārvedumi un tiešā debeta maksājumi būtu jāveic atbilstīgi shēmai, kuras pamatnoteikumus ievēro MPS, kas pārstāv vairākumu MPS lielākajā daļā dalībvalstu un vispārēju MPS vairākumu Savienībā, šiem pamatnoteikumiem esot vienādiem gan attiecībā uz pārrobežu, gan tikai attiecībā uz iekšzemes kredīta pārveduma un tiešā debeta maksājumu darījumiem. Gadījumos, kad ir vairāk par vienu maksājumu sistēmu šādu maksājumu apstrādei, minētajām sistēmām vajadzētu būt sadarbspējīgām, izmantojot Savienības līmeņa un starptautiskus standartus, lai visi MPL un visi MPS varētu izmantot nevainojamu neliela apjoma euro maksājumu sniegtās priekšrocības visā Savienībā.

(11)

Ņemot vērā uzņēmumu savstarpējo darījumu tirgus specifiskās iezīmes, lai gan uzņēmumu veikto savstarpējo kredīta pārvedumu vai tiešā debeta maksājumu shēmām jāatbilst visiem citiem šīs regulas nosacījumiem, tostarp vienādu noteikumu piemērošanai pārrobežu un iekšzemes darījumiem, prasība dalībniekiem pārstāvēt vairākumu MPS lielākajā daļā dalībvalstu būtu jāpiemēro, tikai paredzot, ka MPS, kas sniedz uzņēmumu savstarpējo kredīta pārvedumu vai tiešā debeta maksājumu pakalpojumus, pārstāv vairākumu MPS lielākajā daļā dalībvalstu, kurās šādi pakalpojumi pieejami, un veido šādus pakalpojumus sniedzošu MPS vairākumu Savienībā.

(12)

Ir svarīgi noteikt tehniskās prasības, kas nepārprotami noteiktu iezīmes, kurām jāatbilst Savienības mēroga maksājumu shēmām, kas izstrādājamas atbilstīgi piemērotai pārvaldības kārtībai, lai nodrošinātu maksājumu sistēmu sadarbspēju. Šādas tehniskās prasības nedrīkstētu ierobežot elastību un inovācijas, bet tām vajadzētu būt atvērtām un neitrālām attiecībā uz potenciāliem jauninājumiem un uzlabojumiem maksājumu tirgū. Tehnisko prasību izstrādē būtu jāņem vērā kredītu pārvedumu un tiešā debeta maksājumu īpašās iezīmes, sevišķi attiecībā uz maksājuma ziņojumā iekļaujamiem datu komponentiem.

(13)

Ir svarīgi veikt pasākumus, lai stiprinātu MPL uzticēšanos šādu maksājumu pakalpojumu lietošanai, īpaši attiecībā uz tiešā debeta maksājumiem. Šādiem pasākumiem būtu jāļauj maksātājiem sniegt norādījumu saviem MPS ierobežot tiešā debeta maksājumu iekasēšanu līdz noteiktai summai vai periodiskumam un izveidot īpašus maksātāju “baltos” vai “melnos” sarakstus. Izveidojot Savienības mēroga tiešā debeta maksājumu shēmas, būtu lietderīgi sniegt patērētājiem iespēju izmantot šādu pārbaužu priekšrocības. Tomēr šādu pārbaužu praktiskai īstenošanai attiecībā uz maksājumu saņēmējiem ir svarīgi, lai MPS varētu veikt pārbaudes, pamatojoties uz IBAN un pārejas periodā, bet tikai vajadzības gadījumā, uz BIC vai kādu citu unikālu konkrēto maksājuma saņēmēju identifikatoru. Citas attiecīgās lietotāju tiesības jau noteiktas Direktīvā 2007/64/EK, un to ievērošanai vajadzētu būt pilnībā nodrošinātai.

(14)

Tehniskā standartizācija ir tādu tīklu kā Savienības maksājumu tirgus integrācijas stūrakmens. No noteikta datuma attiecībā uz visiem attiecīgajiem darījumiem vajadzētu būt obligātai starptautisko vai Eiropas standartizācijas organizāciju izstrādāto standartu lietošanai. Saistībā ar maksājumiem šādi obligātie standarti ir IBAN, BIC un finanšu pakalpojumu ziņojumapmaiņas standarts ISO 20022 XML. Tādēļ, lai nodrošinātu pilnīgu sadarbspēju visā Savienībā, minētie standarti obligāti jāizmanto visiem MPS. Īpaši IBAN obligāta lietošana nepieciešamības gadījumā būtu jāveicina ar plašiem komunikācijas un procesa atvieglošanas pasākumiem dalībvalstīs, lai jo īpaši patērētājiem nodrošinātu netraucētu un vieglu pāreju uz Savienības mēroga kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem. MPS vajadzētu būt iespējai divpusēji vai daudzpusēji vienoties par latīņu alfabēta rakstzīmju pamatkopas paplašināšanu, lai atbalstītu SEPA standarta ziņojumu reģionālās variācijas.

(15)

Ir būtiski svarīgi, lai visi dalībnieki, un īpaši Savienības iedzīvotāji, tiktu pienācīgi un laikus informēti un tādējādi būtu pilnībā gatavi ar SEPA ieviešanu saistītajām pārmaiņām. Tādēļ galvenajām iesaistītajām pusēm, piemēram, MPS, valsts administrācijas iestādēm un valstu centrālajām bankām, kā arī citiem svarīgiem regulāro maksājumu lietotājiem būtu jāveic īpašas un plašas informācijas kampaņas, kas būtu atbilstošas attiecīgajām vajadzībām un pēc nepieciešamības pielāgotas to auditorijai, lai veicinātu sabiedrības informētību un sagatavotu iedzīvotājus migrācijai uz SEPA. It īpaši iedzīvotāji jāiepazīstina ar migrāciju no BBAN uz IBAN. Šādu informācijas kampaņu koordinēšanai vispiemērotākās ir valstu SEPA koordinācijas komitejas.

(16)

Lai varētu notikt saskaņota pāreja un lai tā būtu patērētājiem skaidra un vienkārša, būtu lietderīgi noteikt vienotu migrācijas beigu termiņu, līdz kuram visiem kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumu darījumiem būtu jāatbilst minētajām tehniskajām prasībām, vienlaikus saglabājot tirgus atvērtību turpmākajai attīstībai un inovācijām.

(17)

Dalībvalstīm pārejas periodā vajadzētu būt iespējai ļaut MPS atļaut patērētājiem arī turpmāk izmantot BBAN iekšzemes maksājuma darījumiem ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta sadarbspēja, BBAN tehniski un droši pārveidojot par attiecīgā MPS attiecīgo unikālo maksājumu konta identifikatoru. MPS saistībā ar minēto pakalpojumu nevajadzētu piemērot nekādu tiešu vai netiešu maksu vai cita veida samaksu.

(18)

Lai gan kredīta pārveduma un tiešā debeta maksājumu pakalpojumu attīstības līmenis dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgs, kopīga beigu termiņa noteikšana īstenošanas laikposmam, kas būtu pietiekams visu nepieciešamo procesu veikšanai, veicinātu koordinētu, saskaņotu un integrētu migrāciju uz SEPA un palīdzētu novērst divu ātrumu SEPA izveidošanos, kas patērētājiem radītu lielāku neskaidrību.

(19)

MPS un MPL būtu jāatvēl pietiekami daudz laika, lai tie varētu pielāgoties tehniskajām prasībām. Tomēr pielāgošanās laikposms nedrīkstētu nevajadzīgi aizkavēt brīdi, kad patērētāji varēs baudīt sniegtās priekšrocības, vai kaitēt tiem proaktīvajiem operatoriem, kas jau pārgājuši uz SEPA. Lai nodrošinātu netraucētu un drošu pāreju uz šajā regulā noteikto tehnisko prasību īstenošanu, iekšzemes un pārrobežu maksājuma darījumos MPS būtu jāsniedz privātajiem klientiem nepieciešamie tehniskie pakalpojumi.

(20)

Ir svarīgi maksājumu pakalpojumu nozarei nodrošināt juridisko noteiktību attiecībā uz tiešā debeta maksājumu darbības modeļiem. Ir būtiski regulēt daudzpusējo savstarpējās apmaiņas maksu (DSAM) attiecībā uz tiešā debeta maksājumiem, lai radītu neitrālus MPS konkurences apstākļus un tādējādi ļautu attīstīties vienotam tiešā debeta maksājumu tirgum. Šāda maksa par tādiem darījumiem, kuri tiek noraidīti, atteikti, nosūtīti atpakaļ vai pārvesti atpakaļ tāpēc, ka tos nevar pareizi izpildīt vai tie rada ārkārtas apstrādes nepieciešamību (t. s. R darījumi, kur ar burtu “R” var apzīmēt noraidījumu (reject), atteikumu (refusal), nosūtīšanu atpakaļ (return), reverso tiešo debetu (reversal), atsaukumu (revocation) vai atcelšanas pieprasījumu (request for cancellation)), varētu palīdzēt efektīvi sadalīt izmaksas iekšējā tirgū. Tādēļ varētu būt lietderīgi efektīva Eiropas tiešā debeta maksājumu tirgus izveides nolūkā aizliegt piemērot DSAM katram darījumam. Tomēr maksa par R darījumiem būtu jāatļauj ar noteikumu, ka tā atbilst konkrētiem nosacījumiem. Lai nodrošinātu pārredzamību un patērētāju aizsardzību, MPS patērētājiem jānodrošina skaidra un saprotama informācija par R darījumu maksu. Jebkurā gadījumā noteikumi par R darījumu maksu neskar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. un 102. panta piemērošanu. Turklāt būtu jāatzīmē, ka kopumā tiešā debeta maksājumiem un maksājumiem ar kartēm ir atšķirīgas iezīmes, jo īpaši tāpēc, ka tiešā debeta maksājuma gadījumā maksājuma saņēmējiem ir lielākas iespējas ar jau pastāvoša līguma palīdzību mudināt maksātājus izmantot tiešā debeta maksājumus, savukārt maksājumu ar kartēm gadījumā šāda iepriekšēja līguma nav un maksājuma darījums bieži vien ir atsevišķs un neregulārs darījums. Tādēļ noteikumi par DSAM attiecībā uz tiešā debeta maksājumiem neskar maksājuma ar kartēm darījumiem piemērojamās DSAM analīzi saskaņā ar Savienības konkurences noteikumiem. Saskaņā ar šo regulu noteiktais aizliegums neattiecas uz papildu izvēles pakalpojumiem, ja tie skaidri un nepārprotami nošķirti no tiešā debeta maksājumu pamatpakalpojumiem un ja MPS un MPL ir pilnīga rīcības brīvība attiecīgi piedāvāt vai izmantot šādus pakalpojumus. Tomēr šādiem pakalpojumiem joprojām piemēro Savienības un valsts noteikumus konkurences jomā.

(21)

Tādēļ iespēja iekšzemes un pārrobežu tiešā debeta maksājumiem piemērot DSAM par katru darījumu laika ziņā būtu jāierobežo un būtu jānosaka vispārīgi nosacījumi par savienojuma maksas piemērošanu R darījumiem.

(22)

Komisijai būtu jāpārrauga R darījumu maksu līmenis Savienībā. R darījumu maksai iekšējā tirgū laika gaitā būtu jāizlīdzinās, lai tā dalībvalstīs neatšķirtos tik nozīmīgi, ka apdraudētu līdzvērtīgus darbības nosacījumus.

(23)

Dažās dalībvalstīs ir atsevišķi vēsturiski maksājumu pakalpojumi, kuri ir kredīta pārvedumi vai tiešā debeta maksājumi, bet kuriem ir ļoti specifiskas funkcijas – parasti vēsturisku vai juridisku iemeslu dēļ. Šādu pakalpojumu darījumu apjoms parasti ir niecīgs. Tādēļ šādus pakalpojumus varētu uzskatīt par nišas produktiem. Pārejas periodam šādiem nišas produktiem, kas būtu pietiekami ilgs, lai minimizētu migrācijas ietekmi uz MPL, būtu jāpalīdz abām tirgus pusēm pirmām kārtām koncentrēties uz kredīta pārvedumu un tiešā debeta maksājumu pamatapjoma migrāciju, tādējādi ļaujot lielāko daļu integrēta Savienības maksājumu tirgus potenciālo priekšrocību izmantot jau agrāk. Dažās dalībvalstīs tiek izmantoti īpaši tiešā debeta maksājumu instrumenti, kas, šķiet, ir ļoti līdzīgi darījumiem ar maksājumu karti no tā viedokļa, ka maksātājs maksājuma darījuma ierosināšanai tirdzniecības vietā izmanto karti, bet pamatā esošais maksājuma darījums ir tiešā debeta maksājums. Šādos maksājuma darījumos karti izmanto tikai nolasīšanai, lai maksātājam atvieglotu tirdzniecības vietā parakstāmā mandāta elektronisku izveidi. Lai gan šādus maksājumu pakalpojumus nevar uzskatīt par nišas produktu, šādiem maksājumu pakalpojumiem nepieciešams pārejas periods darījumu būtiskā apjoma dēļ. Lai iesaistītās personas varētu ieviest piemērotu SEPA aizstājēju, minētajam pārejas periodam vajadzētu būt pietiekami ilgam.

(24)

Lai nodrošinātu maksājumu iekšējā tirgus pareizu darbību, ir būtiski nodrošināt, lai tādi maksātāji kā patērētāji, uzņēmumi vai valsts iestādes varētu sūtīt kredīta pārvedumus uz maksājumu kontiem, kas maksājuma saņēmējiem ir MPS, kuri atrodas citās dalībvalstīs un kuri ir sasniedzami saskaņā ar šo regulu.

(25)

Lai nodrošinātu netraucētu pāreju uz SEPA, derīgam maksājuma saņēmēja pilnvarojumam iekasēt periodiskus tiešā debeta maksājumus vēsturiskā shēmā vajadzētu būt derīgam arī pēc šajā regulā noteiktā migrācijas termiņa beigām. Šāds pilnvarojums būtu jāuzskata par piekrišanu tam, ka maksātāja MPS izpilda periodiskos tiešā debeta maksājumus, ko maksājuma saņēmējs iekasē atbilstīgi šai regulai gadījumos, kad nav valsts tiesību aktu, kuri nosaka mandāta derīguma saglabāšanos, vai klientu līgumu, kas maina tiešā debeta maksājumu mandātus, lai atļautu to turpmāko izmantošanu. Tomēr jāaizsargā patērētāju tiesības un gadījumos, kad jau izdots tiešā debeta maksājumu mandāts paredz beznosacījumu atmaksas tiesības, šādas tiesības būtu jāsaglabā.

(26)

Būtu jānodrošina kompetentajām iestādēm pilnvaras efektīvi pildīt pārraudzības pienākumus un veikt visus nepieciešamos pasākumus, tostarp izskatīt sūdzības, lai nodrošinātu, ka MPS ievēro šo regulu. Dalībvalstīm arī būtu jānodrošina, ka sūdzības par MPL saistībā ar šīs regulas neievērošanu iespējams iesniegt un ka šo regulu var efektīvi īstenot ar administratīviem vai tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Lai veicinātu atbilstību šai regulai, dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāsadarbojas savā starpā un vajadzības gadījumā – ar Eiropas Centrālo banku (ECB) un dalībvalstu valstu centrālajām bankām, kā arī citām attiecīgām kompetentām iestādēm, piemēram, Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 ( 8 ) (EBI), kuras norādītas Savienības vai valstu tiesību aktos, ko piemēro MPS.

(27)

Dalībvalstīm būtu jānosaka noteikumi par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un būtu jānodrošina, ka minētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas un ka tās tiek piemērotas. Minētās sankcijas nevajadzētu piemērot patērētājiem.

(28)

Lai nodrošinātu, ka šīs regulas nepareizas piemērošanas gadījumos vai gadījumos, kad saistībā ar šo regulu starp MPL un MPS rodas strīdi par tiesībām un pienākumiem, ir iespējama tiesiska aizsardzība, dalībvalstīm būtu jāievieš atbilstošas un iedarbīgas ārpustiesas sūdzību un tiesību aizsardzības procedūras. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai lemt par to, ka minētās procedūras piemēro tikai attiecībā uz patērētājiem vai tikai uz patērētājiem un mikrouzņēmumiem.

(29)

Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, EBI un ECB ziņojums par šīs regulas piemērošanu. Vajadzības gadījumā ziņojumam būtu jāpievieno šīs regulas grozījumu priekšlikums.

(30)

Lai nodrošinātu tehnisko prasību attiecībā uz euro kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem aktualitāti, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz minētajām tehniskajām prasībām. Saskaņā ar Deklarāciju (Nr. 39) par LESD 290. pantu, kas pievienota Starpvaldību konferences Nobeiguma aktam, ar kuru pieņēma Lisabonas līgumu, konference pieņēma zināšanai Komisijas nodomu atbilstoši tās iedibinātajai praksei apspriesties ar dalībvalstu norīkotiem ekspertiem, izstrādājot deleģēto aktu projektus finanšu pakalpojumu jomā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas un pārredzamas apspriešanās, tostarp ar ECB un visām iesaistītajām personām. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(31)

Tā kā MPS, kas atrodas dalībvalstīs, kuru naudas vienība nav euro, būtu jāveic īpašs sagatavošanās darbs ārpus to valsts valūtas maksājumu tirgus, šādiem MPS būtu jāļauj uz noteiktu laiku atlikt minēto tehnisko prasību piemērošanu. Lai izveidotu īstenu Eiropas maksājumu telpu, kas stiprinās iekšējo tirgu, dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro, tomēr būtu jāievēro minētās tehniskās prasības.

(32)

Lai nodrošinātu plašu sabiedrības atbalstu SEPA, liela nozīme ir augstam maksātāju aizsardzības līmenim, īpaši attiecībā uz tiešā debeta maksājumu darījumiem. Pašreizējā vienīgā patērētājiem paredzētā Eiropas mēroga tiešā debeta maksājumu shēma, ko izstrādājusi EMP, paredz tiesības uz autorizētu maksājumu beznosacījumu atmaksu bez sīkāku paskaidrojumu sniegšanas astoņu nedēļu laikā no attiecīgās summas debetēšanas dienas, tomēr saskaņā ar Direktīvas 2007/64/EK 62. un 63. pantu minētās tiesības uz atmaksu ir atkarīgas no vairākiem nosacījumiem. Ņemot vērā tirgū valdošo situāciju un nepieciešamību nodrošināt patērētājiem augsta līmeņa aizsardzību, minēto noteikumu ietekme būtu jānovērtē ziņojumā, kuru saskaņā ar Direktīvas 2007/64/EK 87. pantu Komisija vēlākais līdz 2012. gada 1. novembrim iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un ECB, attiecīgā gadījumā pievienojot priekšlikumu to pārskatīt.

(33)

Personas datu apstrādi, ko veic atbilstīgi šai regulai, reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti. ( 9 ) Migrācijai uz SEPA un maksājumiem piemērojamu kopēju standartu un noteikumu ieviešanai būtu jābalstās uz to valsts tiesību aktu ievērošanu, kurus dalībvalstis pieņēmušas sensitīvu personas datu aizsardzības jomā, un būtu jāaizsargā Savienības iedzīvotāju intereses.

(34)

Uz finanšu ziņojumiem, kas attiecas uz maksājumiem un pārvedumiem SEPA, neattiecas 2010. gada 28. jūnija Nolīgums starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par tādu finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi un nodošanu, kurus Eiropas Savienība dara pieejamus ASV, lai īstenotu Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu ( 10 ).

(35)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, noteikt tehniskās un darbības prasības attiecībā uz euro kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tās mēroga vai iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(36)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 924/2009 5. panta 1. punktu dalībvalstīm ir jāatceļ prasība, ka maksājumu bilances statistikas sagatavošanas vajadzībām MPS jāsniedz informācija par to klientu maksājuma darījumiem ar apjomu līdz EUR 50 000. Tādu maksājumu bilances statistikas datu vākšana, kuri pamatojas uz norēķiniem, parādījās pēc ārvalstu valūtas darījumu ierobežojumu atcelšanas un līdz šim ir būtisks datu avots kopā ar citiem datu avotiem, piemēram, tiešajiem pētījumiem, uzlabojot statistikas kvalitāti. Kopš 20. gs. 90. gadu sākuma dažas dalībvalstis izvēlējās vairāk paļauties uz informāciju, ko tieši sniedz uzņēmumi un mājsaimniecības, nekā uz datiem, ko savu klientu vārdā sniedz bankas. Lai gan uz norēķiniem balstīta informācijas sniegšana ir risinājums, kas kopumā no sabiedrības viedokļa samazina maksājumu bilances datu vākšanas izmaksas, vienlaikus nodrošinot labas kvalitātes statistikas datus, strikti no pārrobežu maksājumu viedokļa šādas informācijas sniegšanas saglabāšana dažās dalībvalstīs varētu samazināt efektivitāti un palielināt izmaksas. Tā kā viens no SEPA mērķiem ir samazināt pārrobežu maksājumu izmaksas, uz norēķiniem balstīta maksājumu bilances datu sniegšana būtu pilnībā jāpārtrauc.

(37)

Lai veicinātu juridisko noteiktību, ir lietderīgi Regulas (EK) Nr. 924/2009 7. pantā noteiktos savstarpējās apmaiņas maksas piemērošanas termiņus saskaņot ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem.

(38)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 924/2009,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.



1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.  Šajā regulā izklāstīti noteikumi attiecībā uz euro denominētiem kredīta pārveduma un tiešā debeta maksājumu darījumiem Savienībā gadījumos, kad gan maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, gan maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas Savienībā vai kad vienīgais maksājuma darījumā iesaistītais maksājumu pakalpojumu sniedzējs (MPS) atrodas Savienībā.

2.  Šī regula neattiecas uz:

a) maksājuma darījumiem, kurus veic starp MPS, tostarp starp to aģentiem vai filiālēm, un to iekšienē uz sava rēķina;

b) maksājuma darījumiem, kurus apstrādā un par kuriem veic norēķinus liela apjoma maksājumu sistēmās, izņemot tiešā debeta maksājuma darījumus, kuru nosūtīšanu ar liela apjoma maksājumu sistēmas palīdzību maksātājs nav skaidri pieprasījis;

c) maksājuma darījumiem ar maksājumu karti vai līdzīgu ierīci, tostarp skaidrās naudas izņemšanai, ja vien attiecīgā maksājumu karte vai līdzīgā ierīce netiek izmantota tikai tādas informācijas radīšanai, kas vajadzīga, lai tiešā veidā veiktu kredīta pārvedumu vai tiešā debeta maksājumu uz maksājumu kontu, kas identificēts ar BBAN vai IBAN, un no šāda maksājumu konta;

d) maksājuma darījumiem, ko veic ar jebkādas telekomunikāciju, digitālas vai IT ierīces palīdzību, ja šādu maksājuma darījumu rezultāts nav kredīta pārvedums vai tiešā debeta maksājums uz maksājumu kontu, kas identificēts ar BBAN vai IBAN, un no šāda maksājumu konta;

e) Direktīvas 2007/64/EK 4. panta 13. punktā definētajiem naudas pārveduma darījumiem;

f) maksājuma darījumiem, ar kuru palīdzību tiek pārskaitīta elektroniskā nauda, kas definēta 2. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību ( 11 ), ja vien šādu darījumu rezultāts nav kredīta pārvedums vai tiešā debeta maksājums uz maksājumu kontu, kas identificēts ar BBAN vai IBAN, un no šāda maksājumu konta.

3.  Ja maksājumu shēmas pamatojas uz kredīta pārveduma vai tiešā debeta maksājuma darījumiem, bet tām ir arī citas papildu izvēles iezīmes vai pakalpojumi, šo regulu piemēro tikai pamatā esošajiem kredīta pārvedumiem vai tiešā debeta maksājumiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

1) “kredīta pārvedums” ir iekšzemes vai pārrobežu maksājuma pakalpojums maksājuma saņēmēja maksājumu konta kreditēšanai ar maksājuma darījumu vai virkni maksājuma darījumu no maksātāja maksājumu konta, kurus, pamatojoties uz maksātāja sniegtu rīkojumu, veic tas MPS, kurš ir maksātāja maksājumu konta turētājs;

2) “tiešā debeta maksājums” ir iekšzemes vai pārrobežu maksājuma pakalpojums no maksātāja maksājumu konta, ja maksājuma darījumu ierosina maksājuma saņēmējs, pamatojoties uz maksātāja piekrišanu;

3) “maksātājs” ir tāda fiziska vai juridiska persona, kas ir maksājumu konta turētājs un kas ļauj veikt maksājuma uzdevumu no minētā maksājumu konta, vai gadījumā, ja nav maksātāja maksājumu konta, tad tāda fiziska vai juridiska persona, kura sniedz maksājuma uzdevumu pārveduma veikšanai uz maksājuma saņēmēja maksājumu kontu;

4) “maksājuma saņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir maksājumu konta turētāja un kas ir ar maksājuma darījumu pārvedamo līdzekļu iecerētā saņēmēja;

5) “maksājumu konts” ir tāds konts uz viena vai vairāku maksājumu pakalpojumu lietotāju vārda, ko izmanto maksājuma darījumu izpildei;

6) “maksājumu sistēma” ir līdzekļu pārvešanas sistēma, kurā ir oficiālas un standartizētas procedūras un kopīgi noteikumi attiecībā uz maksājuma darījumu apstrādi, tīrvērti vai norēķinu;

7) “maksājumu shēma” ir vienots noteikumu, prakses, standartu un/vai īstenošanas vadlīniju kopums maksājuma darījumu veikšanai Savienībā un dalībvalstīs, par kuru vienojušies MPS un kurš ir nošķirts no jebkādas infrastruktūras vai maksājumu sistēmas, ar kuras palīdzību tiek nodrošināta tā darbība;

8) “MPS” ir maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas ietilpst kādā no Direktīvas 2007/64/EK 1. panta 1. punktā minētajām kategorijām un kas ir kāda no Direktīvas 2007/64/EK 26. pantā minētajām fiziskām vai juridiskām personām, bet nav neviena no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu ( 12 ) 2. pantā uzskaitītajām struktūrām, kurām piemēro atbrīvojumu saskaņā ar Direktīvas 2007/64/EK 2. panta 3. punktu;

9) “MPL” ir fiziska vai juridiska persona, kas izmanto maksājumu pakalpojumu kā maksātājs vai maksājuma saņēmējs;

10) “maksājuma darījums” ir maksātāja vai maksājuma saņēmēja ierosināta darbība, pārvedot līdzekļus starp maksājumu kontiem Savienībā, neatkarīgi no maksātāja vai maksājuma saņēmēja attiecību pamatā esošajiem pienākumiem;

11) “maksājuma uzdevums” ir maksātāja vai maksājuma saņēmēja rīkojums savam MPS, ar kuru pieprasa izpildīt maksājuma darījumu;

12) “savstarpējas apmaiņas maksa” ir maksa, ko maksātāja MPS un maksājuma saņēmēja MPS viens otram maksā par tiešā debeta maksājumu darījumiem;

13) “DSAM” ir daudzpusēja savstarpējas apmaiņas maksa, uz kuru attiecas vienošanās starp vairāk nekā diviem MPS;

14) BBAN” ir maksājumu konta numura identifikators, kas nepārprotami identificē atsevišķu maksājumu kontu MPS kādā dalībvalstī un ko var izmantot tikai iekšzemes maksājuma darījumiem, savukārt pārrobežu maksājuma darījumiem to pašu maksājumu kontu identificē ar IBAN;

15) IBAN” ir starptautisks maksājumu konta numura identifikators, kas nepārprotami identificē atsevišķu maksājumu kontu kādā dalībvalstī un kura elementus sīkāk nosaka Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO);

16) BIC” ir uzņēmuma identifikācijas kods, kas nepārprotami identificē MPS un kura elementus sīkāk nosaka ISO;

17) “standarts ISO 20022 XML” ir elektronisku finanšu ziņojumu izveides standarts, ko noteikusi ISO un kas aptver maksājuma darījumu fizisko atveidojumu XML sintaksē saskaņā ar darbības noteikumiem un īstenošanas vadlīnijām tādu Savienības mēroga maksājuma darījumu shēmās, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma;

18) “liela apjoma maksājumu sistēma” ir maksājumu sistēma, kuras galvenais mērķis ir apstrādāt, savstarpēji ieskaitīt atsevišķus augstas prioritātes un steidzamus maksājuma darījumus, kuri galvenokārt aptver lielas summas, vai veikt norēķinus par šādiem maksājuma darījumiem;

19) “norēķina datums” ir datums, kurā maksātāja MPS un maksājuma saņēmēja MPS savstarpēji izpilda ar līdzekļu pārvedumu saistītos pienākumus;

20) “iekasēšana” ir tiešā debeta maksājuma darījuma daļa no brīža, kad maksājuma saņēmējs to ierosina, līdz tās pabeigšanai, izdarot parasto maksātāja maksājumu konta debetēšanu;

21) “mandāts” ir piekrišanas paušana un atļauja, ko maksātājs sniedz maksājuma saņēmējam un (tieši vai netieši – ar maksājuma saņēmēja starpniecību) maksātāja MPS, lai ļautu maksājuma saņēmējam ierosināt iekasēšanu, debetējot maksātāja norādīto maksājumu kontu, un lai ļautu maksātāja MPS izpildīt šādus norādījumus;

22) “neliela apjoma maksājumu sistēma” ir maksājumu sistēma, kuras galvenais mērķis ir apstrādāt, savstarpēji ieskaitīt vai veikt norēķinus par kredīta pārvedumiem vai tiešā debeta maksājumiem, kuri parasti tiek apvienoti kopīgai nosūtīšanai un kuri galvenokārt aptver mazas summas, un kuru prioritāte ir zema; un šī sistēma nav liela apjoma maksājumu sistēma;

23) “mikrouzņēmums” ir uzņēmums, kas brīdī, kad noslēdz maksājumu pakalpojumu līgumu, ir uzņēmums, kas noteikts Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK ( 13 ) pielikuma 1. pantā un 2. panta 1. un 3. punktā;

24) “patērētājs” ir fiziska persona, kas maksājumu pakalpojumu līgumos darbojas nolūkos, kuri nav saistīti ar tirdzniecību, uzņēmējdarbību vai profesiju;

25) “R darījums” ir maksājuma darījums, kuru MPS nevar pienācīgi izpildīt vai kura rezultātā ir nepieciešama ārkārtas apstrāde, inter alia, līdzekļu trūkuma, atsaukuma, nepareizas summas vai nepareiza datuma, mandāta trūkuma vai nepareiza vai slēgta konta dēļ;

26) “pārrobežu maksājuma darījums” ir maksājuma darījums, ko ierosina maksātājs vai maksājuma saņēmējs, ja maksātāja MPS un maksājuma saņēmēja MPS atrodas dažādās dalībvalstīs;

27) “iekšzemes maksājuma darījums” ir maksājuma darījums, ko ierosina maksātājs vai maksājuma saņēmējs, ja maksātāja MPS un maksājuma saņēmēja MPS atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī;

28) “references persona” ir fiziska vai juridiska persona, kuras vārdā maksātājs veic maksājumu vai maksājuma saņēmējs saņem maksājumu.

3. pants

Sasniedzamība

1.  Maksājuma saņēmēja MPS, kas maksājumu shēmas ietvaros ir sasniedzams iekšzemes kredīta pārvedumam, saskaņā ar Savienības mēroga maksājumu shēmas noteikumiem ir sasniedzams kredīta pārvedumiem, kurus maksātājs ierosina ar tāda MPS starpniecību, kas atrodas jebkurā dalībvalstī.

2.  Maksātāja MPS, kas maksājumu shēmas ietvaros ir sasniedzams iekšzemes tiešā debeta maksājumam, saskaņā ar Savienības mēroga maksājumu shēmas noteikumiem ir sasniedzams tiešā debeta maksājumiem, kurus maksājuma saņēmējs ierosina ar tāda MPS starpniecību, kas atrodas jebkurā dalībvalstī.

3.  Panta 2. punkts attiecas tikai uz tiešā debeta maksājumiem, kuri pieejami patērētājiem, kas saskaņā ar maksājumu shēmu ir maksātāji.

4. pants

Sadarbspēja

1.  Maksājumu shēmas, kas MPS jāizmanto kredīta pārvedumu un tiešā debeta maksājumu veikšanai, atbilst šādiem nosacījumiem:

a) to noteikumi ir vienādi attiecībā uz Savienībā veiktiem iekšzemes un pārrobežu kredīta pārveduma darījumiem un tāpat arī attiecībā uz Savienībā veiktiem iekšzemes un pārrobežu tiešā debeta maksājumu darījumiem; un

b) maksājumu shēmas dalībnieki pārstāv MPS vairākumu lielākajā daļā dalībvalstu un Savienībā veido MPS vairākumu, ņemot vērā tikai tos MPS, kuri sniedz attiecīgi kredīta pārvedumu vai tiešā debeta maksājumu pakalpojumus.

Punkta pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkā, ja ne maksātājs, ne maksājuma saņēmējs nav patērētājs, vērā ņem tikai tās dalībvalstis, kurās MPS dara pieejamus šādus pakalpojumus, un tikai tos MPS, kuri sniedz šādus pakalpojumus.

2.  Operators vai – ja nav oficiāla operatora – neliela apjoma maksājumu sistēmas dalībnieki Savienībā nodrošina, ka to maksājumu sistēma ir tehniski sadarbspējīga ar citām neliela apjoma maksājumu sistēmām Savienībā, izmantojot starptautisko un Eiropas standartizācijas organizāciju izstrādātus standartus. Turklāt tie nepieņem tādus darbības noteikumus, kuri ierobežo sadarbspēju ar citām neliela apjoma maksājumu sistēmām Savienībā. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās ( 14 ) noteiktajām maksājumu sistēmām ir pienākums nodrošināt tehnisko sadarbspēju tikai ar citām saskaņā ar to pašu direktīvu noteiktām maksājumu sistēmām.

3.  Kredīta pārvedumu un tiešā debeta maksājumu apstrādi netraucē tehniski šķēršļi.

4.  Maksājumu shēmas īpašnieks vai – ja nav oficiāla shēmas īpašnieka – jaunizveidotās neliela apjoma maksājumu shēmas, kurai ir dalībnieki vismaz astoņās dalībvalstīs, vadošais dalībnieks var lūgt tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā atrodas maksājumu shēmas īpašnieks vai vadošais dalībnieks, pagaidu atbrīvojumu no 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā noteikto nosacījumu ievērošanas. Minētās kompetentās iestādes pēc apspriešanās ar to pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās jaunizveidotajai maksājumu shēmai ir kāds dalībnieks, kā arī ar Komisiju un ECB šādu atbrīvojumu var piešķirt uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs gadus. Minētās kompetentās iestādes savu lēmumu pamato ar jaunizveidotās maksājumu shēmas potenciālu kļūt par pilntiesīgu Eiropas mēroga maksājumu shēmu un ar tās ieguldījumu konkurences uzlabošanā vai inovāciju veicināšanā.

5.  Izņemot tos maksājumu pakalpojumus, kuriem piemēro atbrīvojumu saskaņā ar 16. panta 4. punktu, šis pants stājas spēkā līdz 2014. gada 1. februārim.

5. pants

Prasības attiecībā uz kredīta pārveduma un tiešā debeta maksājuma darījumiem

1.  MPS veic kredīta pārveduma un tiešā debeta maksājuma darījumus saskaņā ar šādām prasībām:

a) maksājumu kontu identificēšanai tiem ir jāizmanto pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā noteiktais maksājumu konta identifikators neatkarīgi no attiecīgo MPS atrašanās vietas;

b) pārsūtot maksājuma darījumus citam MPS vai izmantojot neliela apjoma maksājumu sistēmu, tiem ir jāizmanto pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā minētie ziņojumu formāti;

c) tiem ir jānodrošina, ka MPL maksājumu kontu identificēšanai izmanto pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā noteikto maksājumu konta identifikatoru neatkarīgi no tā, vai maksātāja MPS un maksājuma saņēmēja MPS vai maksājuma darījumā iesaistītais vienīgais MPS atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī vai dažādās dalībvalstīs;

d) tiem ir jānodrošina, ka gadījumos, kad MPL, kas nav patērētājs vai mikrouzņēmums, ierosina vai saņem atsevišķu kredīta pārvedumu vai atsevišķus tiešā debeta maksājumus, kas nav nosūtīti atsevišķi, bet gan apvienoti kopīgai nosūtīšanai, izmanto pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā noteiktos ziņojumu formātus.

Neskarot punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, MPS pēc īpaša MPL pieprasījuma darījumos ar attiecīgo MPL izmanto pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā noteiktos ziņojumu formātus.

2.  Pildot visus pienākumus, kas noteikti valsts tiesību aktos, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK, MPS veic kredīta pārvedumus saskaņā ar šādām prasībām:

a) maksātāja MPS ir jānodrošina, ka maksātājs sniedz pielikuma 2. punkta a) apakšpunktā noteiktos datus;

b) maksātāja MPS maksājuma saņēmēja MPS ir jāsniedz pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā noteiktie dati;

c) maksājuma saņēmēja MPS maksājuma saņēmējam ir jāsniedz vai jādara pieejami pielikuma 2. punkta d) apakšpunktā noteiktie dati.

3.  Pildot visus pienākumus, kas noteikti valsts tiesību aktos, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK, MPS veic tiešā debeta maksājumus saskaņā ar šādām prasībām:

a) maksājuma saņēmēja MPS ir jānodrošina, ka:

i) veicot pirmo tiešā debeta maksājumu un vienreizēju tiešā debeta maksājumu, kā arī veicot katru nākamo maksājuma darījumu, maksājuma saņēmējs sniedz pielikuma 3. punkta a) apakšpunktā noteiktos datus;

ii) maksātājs sniedz piekrišanu gan maksājuma saņēmējam, gan maksātāja MPS (tieši vai netieši – ar maksājuma saņēmēja starpniecību); mandātus kopā ar vēlāk izdarītajiem labojumiem vai atsaukumu glabā maksājuma saņēmējs vai – maksājuma saņēmēja vārdā – trešā persona; un saskaņā ar Direktīvas 2007/64/EK 41. un 42. pantu maksājuma saņēmēju par šo pienākumu informē MPS;

b) maksājuma saņēmēja MPS ir jāsniedz maksātāja MPS pielikuma 3. punkta b) apakšpunktā noteiktie dati;

c) maksātāja MPS maksātājam ir jāsniedz vai jādara pieejami pielikuma 3. punkta c) apakšpunktā noteiktie dati;

d) maksātājam ir jābūt tiesībām savam MPS sniegt rīkojumu:

i) ierobežot tiešā debeta maksājumu iekasēšanu līdz noteiktai summai vai periodiskumam, vai abiem;

ii) gadījumos, kad mandāts maksājumu shēmas ietvaros neparedz tiesības uz atmaksu, pirms tā maksājumu konta debetēšanas, pamatojoties uz informāciju, kas saistīta ar mandātu, pārbaudīt katru tiešā debeta maksājuma darījumu un pārliecināties, vai iesniegtā tiešā debeta maksājuma darījuma summa un periodiskums atbilst mandātā noteiktajai summai un periodiskumam;

iii) bloķēt jebkuru tiešā debeta maksājumu no maksātāja maksājumu konta vai bloķēt jebkuru tiešā debeta maksājumu, ko ierosinājis viens vai vairāki konkrēti maksājuma saņēmēji, vai atļaut tikai tādus tiešā debeta maksājumus, kurus ierosinājis viens vai vairāki konkrēti maksājuma saņēmēji.

Gadījumos, kad ne maksātājs, ne maksājuma saņēmējs nav patērētājs, MPS neprasa ievērot d) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktu.

Saskaņā ar Direktīvas 2007/64/EK 41. un 42. pantu maksātāja MPS informē maksātāju par d) apakšpunktā minētajām tiesībām.

Veicot pirmo tiešā debeta maksājuma darījumu vai vienreizēju tiešā debeta maksājuma darījumu, kā arī veicot katru nākamo maksājuma darījumu, maksājuma saņēmējs nosūta savam MPS ar mandātu saistīto informāciju, un maksājuma saņēmēja MPS attiecīgo ar mandātu saistīto informāciju pārsūta maksātāja MPS kopā ar katru tiešā debeta maksājuma darījumu.

4.  Kad tiek pieprasīts kredīta pārvedums, maksājuma saņēmējs, kurš saņem kredīta pārvedumus, papildus 1. punktā minētajām prasībām paziņo tā maksātājiem pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā noteikto sava maksājumu konta identifikatoru un līdz 2014. gada 1. februārim attiecībā uz iekšzemes maksājuma darījumiem, kā arī līdz 2016. gada 1. februārim attiecībā uz pārrobežu maksājuma darījumiem, bet tikai tad, ja tas ir nepieciešams, sava MPS BIC.

5.  Pirms pirmā tiešā debeta maksājuma darījuma maksātājs paziņo pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā noteikto sava maksājumu konta identifikatoru. Līdz 2014. gada 1. februārim attiecībā uz iekšzemes maksājuma darījumiem un līdz 2016. gada 1. februārim attiecībā uz pārrobežu maksājuma darījumiem maksātājs paziņo maksātāja MPS BIC, bet tikai tad, ja tas ir nepieciešams.

6.  Gadījumos, kad starp maksātāju un maksātāja MPS noslēgtais pamatlīgums neparedz tiesības uz atmaksu, maksātāja MPS, neskarot 3. punkta a) apakšpunkta ii) punktu, pirms maksātāja maksājumu konta debetēšanas, pamatojoties uz informāciju, kas saistīta ar mandātu, pārbauda katru tiešā debeta maksājuma darījumu, lai pārliecinātos, vai iesniegtā tiešā debeta maksājuma darījuma summa atbilst mandātā noteiktajai summai un periodiskumam.

7.  Pēc 2014. gada 1. februāra attiecībā uz iekšzemes maksājuma darījumiem un pēc 2016. gada 1. februāra attiecībā uz pārrobežu maksājuma darījumiem MPS neprasa MPL norādīt maksātāja MPS vai maksājuma saņēmēja MPS BIC.

8.  Maksātāja MPS un maksājuma saņēmēja MPS nepiemēro papildu samaksu vai cita veida maksu nolasīšanas procesam, lai automātiski izveidotu mandātu attiecībā uz tiem maksājuma darījumiem, kurus ierosina ar maksājumu karti vai ar tās palīdzību tirdzniecības vietā un kuru rezultāts ir tiešā debeta maksājums.

6. pants

Beigu datumi

1.  Ne vēlāk kā 2014. gada 1. februārī kredīta pārvedumus veic saskaņā ar 5. panta 1., 2. un 4. punktā un pielikuma 1. un 2. punktā noteiktajām tehniskajām prasībām.

2.  Ne vēlāk kā 2014. gada 1. februārī tiešā debeta maksājumus veic saskaņā ar 8. panta 2. un 3. punktu un 5. panta 1., 3., 5., 6. un 8. punktā un pielikuma 1. un 3. punktā noteiktajām prasībām.

3.  Neskarot 3. pantu, tiešā debeta maksājumus veic saskaņā ar 8. panta 1. punktā noteiktajām prasībām ne vēlāk kā 2017. gada 1. februārī attiecībā uz iekšzemes maksājumiem un ne vēlāk kā 2012. gada 1. novembrī attiecībā uz pārrobežu maksājumiem.

4.  Attiecībā uz iekšzemes maksājuma darījumiem dalībvalsts vai – ar attiecīgās dalībvalsts apstiprinājumu – dalībvalsts MPS pēc tam, kad ņemta vērā un novērtēta valsts iedzīvotāju gatavība un sagatavotība, var noteikt datumus, kas ir agrāki par 1. un 2. punktā noteiktajiem.

7. pants

Mandātu derīgums un tiesības uz atmaksu

1.  Maksājuma saņēmēja atļauja iekasēt periodiskus tiešā debeta maksājumus vēsturiskā shēmā, kas sniegta pirms 2014. gada 1. februāra, ir derīga arī pēc minētā datuma un ir uzskatāma par piekrišanu maksātāja MPS veikt periodiskos tiešā debeta maksājumus, ko attiecīgais maksājuma saņēmējs iekasē atbilstīgi šai regulai gadījumos, kad nav valsts tiesību aktu vai klientu līgumu, kuri paredz tiešā debeta maksājumu mandātu derīguma turpināšanos.

2.  Panta 1. punktā minētie mandāti paredz beznosacījumu atmaksu un atmaksu ar atpakaļejošu datumu, kas atbilst atmaksātā maksājuma datumam, ja šāda atmaksa bijusi paredzēta ar esošo mandātu.

8. pants

Savstarpējās apmaiņas maksa par tiešā debeta maksājuma darījumiem

1.  Neskarot 2. punktu, tiešā debeta maksājuma darījumiem nepiemēro DSAM par katru tiešā debeta maksājuma darījumu vai citu norunātu atlīdzību ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām.

2.  R darījumiem var piemērot DSAM, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a) vienošanās mērķis ir efektīvi uzlikt izmaksu segšanu attiecīgi tam MPS, kurš ir izraisījis R darījumu, vai tam MPS, kura MPL ir izraisījis R darījumu, vienlaikus ņemot vērā darījuma izmaksu esamību, un šāda vienošanās nodrošina to, ka maksu nepiemēro automātiski maksātājam un ka MPS ir aizliegts piemērot MPL konkrēta veida maksu par R darījumu, kura pārsniedz izmaksas, kas MPS radušās saistībā ar šādiem darījumiem;

b) maksa ir strikti pamatota ar izmaksām;

c) maksas līmenis nepārsniedz tādas R darījuma apstrādes faktiskās izmaksas, kuru veic izmaksu ziņā visefektīvākais salīdzināmais MPS, kas darījumu apjoma un pakalpojumu rakstura ziņā ir reprezentatīvs vienošanās pārstāvis;

d) maksas piemērošana saskaņā ar a), b) un c) apakšpunktu liedz MPS uzlikt saviem attiecīgajiem MPL papildu maksu, kas saistīta ar izmaksām, uz kurām attiecas minētā savstarpējās apmaiņas maksa;

e) vienošanās nav praktiskas un ekonomiski dzīvotspējīgas alternatīvas, kas nodrošinātu R darījumu vienlīdz efektīvu vai vēl efektīvāku apstrādi ar vienādām vai zemākām izmaksām patērētājiem.

Punkta pirmās daļas vajadzībām, aprēķinot maksu par R darījumu, iekļauj tikai tās izmaksu kategorijas, kuras tieši un nepārprotami attiecas uz R darījuma apstrādi. Minētās izmaksas tiek precīzi noteiktas. Izmaksu summas sadalījumu, tostarp katra tā komponenta atsevišķu identifikāciju, ietver vienošanās, lai būtu iespējama viegla pārbaude un pārraudzība.

3.  Panta 1. un 2. punktu mutatis mutandis piemēro MPS vienpusēji noteiktai kārtībai un tādām MPS divpusējām vienošanām, kuru mērķis vai sekas ir tādas pašas kā daudzpusējām vienošanām.

9. pants

Maksājumu pieejamība

1.  Maksātājs, kas veic kredīta pārvedumu maksājuma saņēmējam, kuram ir maksājumu konts Savienībā, neprecizē to dalībvalsti, kurā minētajam maksājumu kontam ir jāatrodas, ar nosacījumu, ka šis maksājumu konts ir sasniedzams saskaņā ar 3. pantu.

2.  Maksājuma saņēmējs, kas saņem kredīta pārvedumu vai izmanto tiešā debeta maksājumu, lai iekasētu līdzekļus no maksātāja, kuram ir maksājumu konts Savienībā, neprecizē to dalībvalsti, kurā minētajam maksājumu kontam ir jāatrodas, ar nosacījumu, ka šis maksājumu konts ir sasniedzams saskaņā ar 3. pantu.

10. pants

Kompetentās iestādes

1.  Par kompetentajām iestādēm, kuru pienākums ir nodrošināt šīs regulas ievērošanu, dalībvalstis norīko valsts iestādes, struktūras, kuras atzītas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, vai valsts iestādes, kam šajā nolūkā saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķirtas skaidras pilnvaras, tostarp valstu centrālās bankas. Par kompetentajām iestādēm dalībvalstis var norīkot jau esošās struktūras.

2.  Dalībvalstis līdz 2013. gada 1. februārim paziņo Komisijai saskaņā ar 1. punktu norīkotās kompetentās iestādes. Tās nekavējoties paziņo Komisijai un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei – EBI) par jebkādām turpmākām izmaiņām attiecībā uz minētajām iestādēm.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētajām kompetentajām iestādēm ir visas to pienākumu izpildei nepieciešamās pilnvaras. Ja to jautājumu risināšanai, uz kuriem attiecas šī regula, dalībvalsts teritorijā ir vairāk nekā viena kompetentā iestāde, dalībvalstis nodrošina, ka minētās iestādes cieši sadarbojas, lai tās varētu efektīvi izpildīt savus attiecīgos pienākumus.

4.  Kompetentās iestādes efektīvi pārrauga to, kā MPS ievēro šo regulu, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu tās ievērošanu. Tās savstarpēji sadarbojas saskaņā ar Direktīvas 2007/64/EK 24. pantu un Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. pantu.

11. pants

Sankcijas

1.  Dalībvalstis līdz 2013. gada 1. februārim nosaka noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis par minētajiem noteikumiem un pasākumiem paziņo Komisijai līdz 2013. gada 1. augustam un nekavējoties paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas ietekmē šos noteikumus un pasākumus.

2.  Panta 1. punktā minētās sankcijas nepiemēro patērētājiem.

12. pants

Ārpustiesas sūdzību un tiesiskās aizsardzības procedūras

1.  Dalībvalstis nosaka atbilstošas un iedarbīgas ārpustiesas sūdzību un tiesību aizsardzības procedūras, lai izšķirtu strīdus par tiesībām un pienākumiem, kuri saistībā ar šo regulu radušies starp MPL un to MPS. Šajā nolūkā dalībvalstis norīko jau esošās struktūras vai vajadzības gadījumā izveido jaunas struktūras.

2.  Dalībvalstis līdz 2013. gada 1. februārim paziņo Komisijai, kuras ir 1. punktā minētās struktūras. Tās nekavējoties paziņo Komisijai par jebkādām turpmākām izmaiņām attiecībā uz minētajām struktūrām.

3.  Dalībvalstis var noteikt, ka šo pantu piemēro tikai attiecībā uz tiem MPL, kas ir patērētāji vai kas ir patērētāji un mikrouzņēmumi. Dalībvalstis par jebkuru šādu noteikumu paziņo Komisijai līdz 2013. gada 1. augustam.

13. pants

Pilnvaru deleģēšana

Lai ņemtu vērā tehnisko progresu un tirgus norises, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14. pantu grozījumu veikšanai pielikumā.

14. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2012. gada 31. marta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 13. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

15. pants

Pārskatīšana

Komisija līdz 2017. gada 1. februārim iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, ECB un EBI ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumu.

16. pants

Pārejas noteikumi

▼M1

1.  Atkāpjoties no 6. panta 1. un 2. punkta, MPS var turpināt līdz 2014. gada 1. augustam apstrādāt maksājumu darījumus euro tādos formātos, kas atšķiras no tiem, kuri nepieciešami kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem, kā noteikts šajā regulā.

Dalībvalstis noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par 6. panta 1. un 2. punkta pārkāpumiem un noteiktas saskaņā ar 11. pantu, piemēro no 2014. gada 2. augusta.

Atkāpjoties no 6. panta 1. un 2. punkta, dalībvalstis var atļaut MPS līdz 2016. gada 1. februārim sniegt MPL pārveidošanas pakalpojumus attiecībā uz iekšzemes maksājuma darījumiem, ļaujot MPL, kas ir patērētāji, pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā noteiktā maksājumu konta identifikatora vietā turpināt lietot BBAN ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta sadarbspēja, tehniski un droši pārveidojot maksātāja un maksājuma saņēmēja BBAN par attiecīgo pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā noteikto maksājumu konta identifikatoru. Attiecīgajā gadījumā pirms maksājuma izpildes minēto maksājumu konta identifikatoru paziņo darījumu ierosinošajam MPL. Šādā gadījumā MPS nepiemēro nekādu samaksu vai cita veida maksu no MPL, kas tieši vai netieši saistīti ar minētajiem pārveidošanas pakalpojumiem.

▼B

2.  MPS, kas piedāvā euro denominētu maksājumu pakalpojumus un kas atrodas dalībvalstī, kuras naudas vienība nav euro, atbilstību 3. pantam attiecībā uz euro denominētu maksājumu pakalpojumu piedāvāšanu nodrošina līdz 2016. gada 31. oktobrim. Tomēr, ja kāda no šīm dalībvalstīm ievieš euro pirms 2015. gada 31. oktobra, MPS, kas atrodas attiecīgajā dalībvalstī, atbilstību 3. pantam nodrošina viena gada laikā no dienas, kad attiecīgā dalībvalsts pievienojusies eurozonai.

3.  Dalībvalstis var atļaut savām kompetentajām iestādēm līdz 2016. gada 1. februārim atbrīvot no visu vai dažu 6. panta 1. un 2. punktā minēto prasību izpildes attiecībā uz tiem kredīta pārveduma vai tiešā debeta maksājuma darījumiem, kuru kumulatīvā tirgus daļa saskaņā ar ECB katru gadu publicētajiem oficiālajiem maksājumu statistikas datiem ir mazāka nekā 10 % no šajā dalībvalstī reģistrētā attiecīgi kredīta pārveduma vai tiešā debeta maksājumu darījumu kopējā skaita.

4.  Dalībvalstis var atļaut savām kompetentajām iestādēm līdz 2016. gada 1. februārim atbrīvot no visu vai dažu 6. panta 1. un 2. punktā minēto prasību izpildes attiecībā uz tiem maksājuma darījumiem, kurus rada, izmantojot maksājumu karti tirdzniecības vietā un kuru rezultāts ir tiešā debeta maksājums uz tādu maksājumu kontu un no tāda maksājumu konta, kurš identificēts ar BBAN vai IBAN.

5.  Atkāpjoties no 6. panta 1. un 2. punkta, dalībvalstis var atļaut savām kompetentajām iestādēm līdz 2016. gada 1. februārim piemērot atbrīvojumu no īpašas prasības izpildes – izmantot pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā noteiktos ziņojumu formātus, kas 5. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteikti tiem MPL, kuri ierosina vai saņem atsevišķus kredīta pārvedumus vai tiešā debeta maksājumus, kas apvienoti kopīgai nosūtīšanai. Neraugoties uz iespējamu atbrīvojumu, MPS pilda 5. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktās prasības, ja MPL pieprasa šādu pakalpojumu.

6.  Atkāpjoties no 6. panta 1. un 2. punkta, dalībvalstis var atlikt 5. panta 4., 5. un 7. punktā minēto prasību izpildi – paziņot BIC iekšzemes maksājuma darījumu gadījumos – līdz 2016. gada 1. februārim.

7.  Ja dalībvalsts paredzējusi izmantot 1., 3., 4., 5. vai 6. punktā noteikto atkāpi, tā par to attiecīgi paziņo Komisijai līdz 2013. gada 1. februārim un pēc tam atļauj savai kompetentajai iestādei piemērot atbrīvojumu attiecīgi no dažām vai visām 5. pantā, 6. panta 1. vai 2. punktā un pielikumā noteiktajām prasībām attiecīgajos punktos vai daļās minēto atbilstīgo maksājuma darījumu gadījumā uz laiku, kas nepārsniedz atkāpes piemērošanas laiku. Dalībvalstis paziņo Komisijai par maksājuma darījumiem, kuriem piemēro šo atkāpi, un par jebkādām turpmākām izmaiņām.

8.  MPS, kas atrodas dalībvalstī, kuras naudas vienība nav euro, un MPL, kas izmanto maksājumu pakalpojumu šādā dalībvalstī, atbilstību 4. un 5. panta prasībām nodrošina līdz 2016. gada 31. oktobrim. Neliela apjoma maksājumu sistēmu operatori dalībvalstī, kuras naudas vienība nav euro, atbilstību 4. panta 2. punkta prasībām nodrošina līdz 2016. gada 31. oktobrim.

Tomēr, ja kāda no šīm dalībvalstīm euro ievieš pirms 2015. gada 31. oktobra, MPS vai attiecīgajā gadījumā minētajā dalībvalstī esošo neliela apjoma maksājumu sistēmu operatori un MPL, kas izmanto maksājumu pakalpojumu minētajā dalībvalstī, atbilstību attiecīgajiem noteikumiem nodrošina viena gada laikā no dienas, kad attiecīgā dalībvalsts pievienojusies eurozonai, bet ne agrāk kā dienā, kas noteikta tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro 2012. gada 31. martā.

17. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 924/2009

Regulu (EK) Nr. 924/2009 groza šādi:

1) regulas 2. panta 10. punktu aizstāj ar šādu:

“10) “līdzekļi” ir banknotes un monētas, virtuālā nauda un elektroniskā nauda, kā tā noteikta 2. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un uzraudzību ( 15 );

2) regulas 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.  Maksa, ko maksājumu pakalpojumu sniedzējs iekasē no maksājumu pakalpojumu lietotāja par pārrobežu maksājumiem, ir tāda pati kā maksa, ko minētais maksājumu pakalpojumu sniedzējs iekasē no maksājumu pakalpojumu lietotājiem par tādas pašas vērtības atbilstošiem iekšzemes maksājumiem tajā pašā valūtā.”;

3) regulas 4. pantu groza šādi:

a) panta 2. punktu svītro;

b) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.  Maksājumu pakalpojumu sniedzējs var iekasēt no maksājumu pakalpojumu lietotāja maksu papildus tai maksai, ko iekasē saskaņā ar 3. panta 1. punktu, ja minētais lietotājs dod maksājumu pakalpojumu sniedzējam rīkojumu veikt pārrobežu maksājumu, nepaziņojot IBAN, un attiecīgā gadījumā un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 260/2012 (2012. gada 14. marts), ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 ( 16 ), – atbilstīgo BIC maksājumu kontam citā dalībvalstī. Minētā maksa ir atbilstīga un samērīga ar izmaksām. Par šo maksu vienojas maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājumu pakalpojumu lietotājs. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs laikus – pirms šāda vienošanās kļūst saistoša maksājumu pakalpojumu lietotājam – informē maksājumu pakalpojumu lietotāju par papildmaksas summu.

4) regulas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.  Ar 2016. gada 1. februāri dalībvalstis atceļ prasību maksājumu pakalpojumu sniedzējiem maksājumu bilances statistikas vajadzībām nodrošināt uz norēķiniem balstītu informāciju par savu klientu maksājuma darījumiem.”;

5) regulas 7. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktā datumu “2012. gada 1. novembrim” aizstāj ar “2017. gada 1. februārim”;

b) panta 2. punktā datumu “2012. gada 1. novembrim” aizstāj ar “2017. gada 1. februārim”;

c) panta 3. punktā datumu “2012. gada 1. novembra” aizstāj ar “2017. gada 1. februāra”;

6) regulas 8. pantu svītro.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




PIELIKUMS

TEHNISKĀS PRASĪBAS (5. PANTS)

1. Papildus 5. pantā izklāstītajām pamatprasībām kredīta pārveduma un tiešā debeta maksājuma darījumiem piemēro šādas tehniskās prasības:

a) regulas 5. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā minētajam maksājumu konta identifikatoram jābūt IBAN;

b) regulas 5. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktā minētā ziņojumu formāta standartam jābūt ISO 20022 XML;

c) pārveduma informācijas datu laukā ir jābūt vietai 140 rakstzīmēm. Maksājumu shēmas var paredzēt lielāku rakstzīmju skaitu, izņemot gadījumu, kad informācijas pārsūtīšanai izmantojamai ierīcei ir tehniski ierobežojumi attiecībā uz rakstzīmju skaitu, – tad tiek piemērots ierīces tehniskais limits;

d) pārveduma references informācija un visi pārējie datu komponenti, kas jāsniedz saskaņā ar šā pielikuma 2. un 3. punktu, ir jānodod starp maksājuma ķēdes MPS pilnīgi un bez pārmaiņām;

e) ja nepieciešamie dati pieejami elektroniskā veidā, ir jāatļauj veikt pilnīgi automatizētu elektronisku maksājuma darījumu apstrādi visos maksājuma ķēdes procesa posmos (pilnībā automatizētu maksājumu apstrādi), kas dod iespēju visu maksāšanas procesu izpildīt elektroniski bez atkārtotas ievadīšanas vai manuālas iejaukšanās nepieciešamības. Kad vien iespējams, tas jāpiemēro arī kredīta pārveduma un tiešā debeta maksājuma darījumu ārkārtas apstrādei;

f) maksājumu shēmām nedrīkst noteikt kredīta pārveduma un tiešā debeta maksājuma darījuma minimālo summu, tomēr tām nav jāapstrādā maksājuma darījumi, kuru summa ir nulle;

g) maksājumu shēmām nav pienākuma veikt kredīta pārvedumus un tiešā debeta maksājumus, kuru apjoms pārsniedz EUR 999 999 999,99.

2. Papildus 1. punktā minētajām prasībām kredīta pārveduma darījumiem piemēro arī šādas prasības:

a) regulas 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētie datu komponenti ir šādi:

i) maksātāja vārds un/vai maksātāja maksājumu konta IBAN;

ii) kredīta pārveduma summa;

iii) maksājuma saņēmēja maksājumu konta IBAN;

iv) maksājuma saņēmēja vārds, uzvārds, ja pieejams;

v) jebkāda informācija par pārvedumu;

b) regulas 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētie datu komponenti ir šādi:

i) maksātāja vārds, uzvārds;

ii) maksātāja maksājumu konta IBAN;

iii) kredīta pārveduma summa;

iv) maksājuma saņēmēja maksājumu konta IBAN;

v) jebkāda informācija par pārvedumu;

vi) jebkāds maksājuma saņēmēja identifikācijas kods;

vii) maksājuma saņēmēja references personas vārds, uzvārds;

viii) jebkāds kredīta pārveduma mērķis;

ix) jebkāda kredīta pārveduma mērķa kategorija;

c) papildus maksātāja MPS maksājuma saņēmēja MPS ir jāsniedz šādi obligāti datu komponenti:

i) maksātāja MPS BIC (ja nav citādas vienošanās starp maksājuma darījumā iesaistītajiem MPS);

ii) maksājuma saņēmēja MPS BIC (ja nav citādas vienošanās starp maksājuma darījumā iesaistītajiem MPS);

iii) maksājumu shēmas identifikācijas kods;

iv) kredīta pārveduma norēķinu datums;

v) maksātāja MPS kredīta pārveduma ziņojuma references numurs;

d) regulas 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētie datu komponenti ir šādi:

i) maksātāja vārds;

ii) kredīta pārveduma summa;

iii) jebkāda informācija par pārvedumu.

3. Papildus 1. punktā minētajām prasībām tiešā debeta maksājuma darījumiem piemēro šādas prasības:

a) regulas 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta i) punktā minētie datu komponenti ir šādi:

i) tiešā debeta maksājuma veids (periodisks, vienreizējs, pirmais, pēdējais vai reversais);

ii) maksājuma saņēmēja vārds, uzvārds;

iii) maksājuma saņēmēja tā maksājumu konta IBAN, kurš tiks kreditēts, maksājumu saņemot iekasēšanas nolūkā;

iv) maksātāja vārds, uzvārds, ja pieejams;

v) maksātāja tā maksājumu konta IBAN, kurš tiks debetēts iekasēšanas nolūkā;

vi) mandāta unikālā reference;

vii) ja maksātāja mandāts sniegts pēc 2012. gada 31. marta – tā parakstīšanas datums;

viii) iekasējamā summa;

ix) ja mandātu pārņēmis maksājuma saņēmējs, kas nav tas pats maksājuma saņēmējs, kurš devis mandātu, – mandāta unikālā reference, ko sniedzis sākotnējais maksājuma saņēmējs, kurš devis mandātu;

x) maksājuma saņēmēja identifikators;

xi) ja mandātu pārņēmis maksājuma saņēmējs, kas nav tas pats maksājuma saņēmējs, kurš devis mandātu, – sākotnējā maksājuma saņēmēja, kas devis mandātu, identifikators;

xii) maksājuma saņēmēja maksātājam sniegtā jebkāda informācija par pārvedumu;

xiii) iekasēšanas mērķis;

xiv) iekasēšanas mērķa kategorija;

b) regulas 5. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētie datu komponenti ir šādi:

i) maksājuma saņēmēja MPS BIC (ja nav citādas vienošanās starp maksājuma darījumā iesaistītajiem MPS);

ii) maksātāja MPS BIC (ja nav citādas vienošanās starp maksājuma darījumā iesaistītajiem MPS);

iii) maksātāja references personas vārds, uzvārds (ja ir dematerializētā mandātā);

iv) maksātāja references personas identifikācijas kods (ja ir dematerializētā mandātā);

v) maksājuma saņēmēja references personas vārds, uzvārds (ja ir dematerializētā mandātā);

vi) maksājuma saņēmēja references personas identifikācijas kods (ja ir dematerializētā mandātā);

vii) maksājumu shēmas identifikācijas kods;

viii) iekasēšanas norēķina datums;

ix) maksājuma saņēmēja MPS reference iekasēšanai;

x) mandāta veids;

xi) tiešā debeta maksājuma veids (periodisks, vienreizējs, pirmais, pēdējais vai reversais);

xii) maksājuma saņēmēja vārds, uzvārds;

xiii) maksājuma saņēmēja tā maksājumu konta IBAN, kurš tiks kreditēts iekasēšanas nolūkā;

xiv) maksātāja vārds, uzvārds, ja pieejams;

xv) maksātāja tā maksājumu konta IBAN, kurš tiks debetēts iekasēšanas nolūkā;

xvi) mandāta unikālā reference;

xvii) ja maksātājs mandātu sniedzis pēc 2012. gada 31. marta – mandāta parakstīšanas datums;

xviii) iekasējamā summa;

xix) mandāta unikālā reference, ko sniedzis sākotnējais maksājuma saņēmējs, kurš devis mandātu (ja mandātu pārņēmis maksājuma saņēmējs, kas nav maksājuma saņēmējs, kurš devis mandātu);

xx) maksājuma saņēmēja identifikators;

xxi) sākotnējā maksājuma saņēmēja, kas devis mandātu, identifikators (ja mandātu pārņēmis maksājuma saņēmējs, kas nav maksājuma saņēmējs, kurš devis mandātu);

xxii) jebkāda informācija par pārvedumu, kuru maksājuma saņēmējs sniedz maksātājam;

c) regulas 5. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētie datu komponenti ir šādi:

i) mandāta unikālā reference;

ii) maksājuma saņēmēja identifikators;

iii) maksājuma saņēmēja vārds, uzvārds;

iv) iekasējamā summa;

v) jebkāda informācija par pārvedumu;

vi) maksājumu shēmas identifikācijas kods.



( 1 ) OV C 155, 25.2.2011., 1. lpp.

( 2 ) OV C 218, 23.7.2011., 74. lpp.

( 3 ) Eiropas Parlamenta 2012. gada 14. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2012. gada 28. februāra lēmums.

( 4 ) OV C 87 E, 1.4.2010., 166. lpp.

( 5 ) OV C 349 E, 22.12.2010., 43. lpp.

( 6 ) OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.

( 7 ) OV L 266, 9.10.2009., 11. lpp.

( 8 ) OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.

( 9 ) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

( 10 ) OV L 195, 27.7.2010., 5. lpp.

( 11 ) OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.

( 12 ) OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

( 13 ) OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

( 14 ) OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.

( 15 ) OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.”;

( 16 ) OV L 94, 30.3.2012., 22. lpp.”;

Top