Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 52021AE3947

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības” (COM(2021) 555 final – 2021/0200 (COD))

EESC 2021/03947

OV C 152, 6.4.2022, p. 189–191 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

6.4.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/189

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības”

(COM(2021) 555 final – 2021/0200 (COD))

(2022/C 152/31)

Ziņotājs:

Veselin MITOV

Līdzziņotājs:

Udo HEMMERLING

Atzinuma pieprasījums

Eiropas Parlaments, 13.9.2021.

Padome, 17.9.2021.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants un 192. panta 1. punkts

Atbildīgā specializētā nodaļa

Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

25.11.2021.

Pieņemts plenārsesijā

8.12.2021.

Plenārsesija Nr.

565

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

220/4/8

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

 EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu grozīt Kopīgo centienu regulu (ESR) – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/842 (1) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas jāpanāk dalībvalstīm –, lai pielāgotu ESR ieguldījumu virzībā uz vērienīgajiem 2030. gadam izvirzītajiem mērķiem, uz kuriem tiecas Eiropas zaļais kurss un kuri ar pārējo paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ir pārvērsti konkrētās darbībās.

1.2.

 Lai gan starptautiskā salīdzinājumā ES emisiju samazināšanas plānu vērienīgākie mērķi ir vērā ņemami, pat šie pastiprinātie centieni var nebūt pietiekami, lai līdz gadsimta beigām bagātās ekonomikas un vēsturē nozīmīgākie emitētāji sniegtu jēgpilnu ieguldījumu un sasniegtu sasilšanas scenāriju maksimāli 1,5 oC apmērā, ņemot vērā arī dramatiskās prognozes, kas izklāstītas nesen publicētajā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) sestajā ziņojumā (AR6) (2021) (2). Tāpēc ir būtiski, lai tiktu īstenots ES mēroga mērķis līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 55 %, un tādēļ šajā jomā izšķiroši svarīgi ir dalībvalstu centieni. Tāpēc EESK atzīst, ka dalībvalstīm ir svarīgi izvirzīt vērienīgus un saistošus ESR mērķus.

1.3.

 Tādējādi vērienīgie klimata mērķi, kas izvirzīti saistībā ar visu paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, nav apstrīdami. Tajā pašā laikā šo nepieciešamo klimata pasākumu distributīvā ietekme var būt ievērojama (gan starp dalībvalstīm, gan pašās dalībvalstīs), un tāpēc tai ir pienācīgi jāpievēršas.

1.4.

 Tādēļ EESK piekrīt viedoklim, ka atšķirības starp dalībvalstīm ir jāņem vērā, lai nodrošinātu maksimālu taisnīgumu un izmaksu lietderību. Lai taisnīgā veidā panāktu patiesu izmaksu lietderību, kopīgo centienu aprēķinos ideālā gadījumā būtu jāņem vērā abi aspekti vienlaicīgi un mērķi jānosaka tā, lai emisiju samazināšanas relatīvās izmaksas attiecībā pret IKP būtu vienādas katrai valstij. EESK uzskata, ka elastības mehānismiem ir izšķiroši svarīga nozīme un tiem ir jāpievērš īpaša uzmanība, lai kompensētu kopīgo centienu trūkumus.

1.5.

 Integrācija jāveic tādā veidā, kas veicina progresu virzībā uz klimatneitralitāti ilgtermiņā, un tāpēc jāņem vērā gan emisiju samazināšana, gan oglekļa dioksīda piesaiste, kā arī problēmas pielāgošanās un pārtikas nodrošinājuma jomā.

1.6.

 Ņemot vērā centienus izveidot jaunu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu autotransportam un ēkām, EESK atbalsta pašreizējo Komisijas priekšlikumu saglabāt gan šīs nozares ESR darbības jomā arī pēc tam, kad jauna emisijas kvotu tirdzniecības sistēma autotransportam un ēkām būs izveidota, un atzīmē, ka emisiju samazinājumi, kas izrietēs no emisijas kvotu tirdzniecības šajās nozarēs, tiks ņemti vērā dalībvalstu centienos izpildīt ESR saistības. EESK norāda, ka Komisijai un dalībvalstīm abu sistēmu mijiedarbība ir jānodrošina raiti un pārredzami.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

 Šā priekšlikuma, kas ir daļa no 2021. gada 14. jūlijā Eiropas Komisijas uzsāktās paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, mērķis ir grozīt Kopīgo centienu regulu (turpmāk – “ESR”), lai saskaņotu tās ieguldījumu mērķa līdz 2030. gadam par 55 % samazināt emisijas sasniegšanā saskaņā ar Eiropas Klimata aktu. Kopējais samazinājums būtu jāpalielina par aptuveni 11 procentpunktiem, salīdzinot ar 2018. gadā izvirzīto ESR samazinājuma mērķi līdz 2030. gadam – 29 %. Šajā atzinumā EESK pauž viedokli attiecībā uz ierosināto regulu par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem dalībvalstīs no 2021. līdz 2030. gadam.

2.2.

 ESR priekšlikums ir daļa no centieniem īstenot ES apņemšanos līdz 2030. gadam samazināt savas siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Kā ierosinājusi Komisija, 2030. gada mērķa sasniegšanai ir nepieciešams emisiju samazinājums par 61 % nozarēs, uz kurām attiecas pašreizējā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), par 43 % – ierosinātajā atsevišķajā ETS transporta un ēku nozarē un par 40 % – citās nozarēs, uz kurām neattiecas ETS, salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni.

2.3.

 Ierosinātā regula attiecas uz autotransportu un ēkām, uz ko attieksies atsevišķa emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kā norādīts paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, kā arī uz iekšzemes navigācijas nozari un darbībām, kas neietilpst-ETS, piemēram, lauksaimniecību un atkritumu jomu. EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu ESR arī turpmāk attiecināt uz iepriekš minētajām nozarēm. Paredzamā pievienotā vērtība – saskaņā ar Komisijas ietekmes novērtējumu – ir tāda, ka tādējādi šīs nozares panāks prasītos emisiju samazinājumus un ka [paplašināta] emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ir uzskatāma par papildu atbalstu vērienīgāku 2030. gada mērķu sasniegšanā. Ietekmes novērtējumā arī norādīts: lai palielinātu valstu mērķus ESR ietvaros, būs jāpārskata taisnīguma un izmaksu efektivitātes principi. Papildinoši instrumenti (tirgus un regulējums) tāpēc var būt vajadzīgi nozarēs, kurās tirgus nav elastīgs (nav piekļuves cenu ziņā pieejamiem mazoglekļa risinājumiem) un kuras tieši skar iedzīvotājus (it īpaši iedzīvotāju grupas ar zemiem ienākumiem). Saglabājot iespēju dalībvalstīm, kuras darbojas saskaņā ar ESR, uz šīm nozarēm arī turpmāk attiecināt savu regulējumu, tiek garantēta gaidīto rezultātu sasniegšana un var nodrošināt labāku aizsardzību un taisnīgumu. Tāpēc EESK atbalsta pašreizējo Komisijas priekšlikumu saglabāt šīs nozares ESR darbības jomā arī pēc tam, kad būs izveidota jauna emisijas kvotu tirdzniecības sistēma autotransportam un ēkām. EESK norāda, ka Komisijai un dalībvalstīm abu sistēmu mijiedarbība ir jānodrošina raiti un pārredzami.

2.4.

 Komisija ierosina saglabāt diferencētus valstu emisiju samazināšanas mērķus, lai ievērotu taisnīguma un izmaksu lietderīguma principus, uz ko aicināja Eiropadome. Atsevišķu dalībvalstu pārskatītie SEG samazināšanas mērķi ESR nozarēs 2030. gadam svārstās no 10 % līdz 50 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. EESK stingri atbalsta ideju, ka tām dalībvalstīm, kuras ir vislabāk ekonomiski sagatavotas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, būtu jādara salīdzinoši vairāk, vienlaikus apsverot arī izmaksu ziņā lietderīgu emisiju samazināšanas potenciālu, un šajā nolūkā elastības mehānismiem būtu jādod būtisks ieguldījums.

2.5.

 Attiecībā uz elastības mehānismiem būtu jāpiemēro arī elastība starp dalībvalstīm un elastība laika gaitā, izmantojot bankas vai aizņēmumus, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās iespējas un spējas, izmaksu ziņā lietderīgus risinājumus un ekonomikas ciklu ietekmi.

2.6.

 Komisija arī ierosina turpināt elastīguma sistēmu, kas ļauj iedalītos emisiju apjomus pārskaitīt starp dalībvalstīm un atlikt uz citu laikposmu. Komisija ierosina arī jaunas elastības iespējas, kas ļauj kopīgu centienu nozarei panākt dažus kompromisus ar ETS un ZIZIMM nozarēm.

2.7.

 Ierosinātā pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %” arī pievēršas siltumnīcefekta gāzu monitoringam un ziņošanai, tostarp uzskaites noteikumiem attiecībā uz zemes izmantošanu un mežsaimniecību.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.

 Komisija savā priekšlikumā pamatoti ņem vērā taisnīguma un izmaksu lietderības principus. EESK piekrīt, ka atšķirības starp dalībvalstīm ir jāņem vērā, lai nodrošinātu gan taisnīgumu, gan izmaksu lietderību. Tādējādi tiek atspoguļotas atšķirības dalībvalstu īpatnībās un sākumpunktos, kā arī to ekonomiskajā potenciālā attiecībā uz emisiju samazināšanu.

3.2.

 EESK uzsver, ka, apsverot valstu emisiju samazināšanas mērķus un to, kā tos sasniegt taisnīgā un izmaksu ziņā lietderīgā veidā, būtu pārdomātā veidā pakāpeniski jāatceļ pašreizējās valsts subsīdijas fosilās enerģijas ražošanai un patēriņam.

3.3.

 Tomēr EESK brīdina, ka ierosinātajā pieejā taisnīgums un izmaksu lietderība tiek apsvērti atsevišķi. Lai panāktu visefektīvāko rezultātu ES līmenī ar patiesu izmaksu lietderību taisnīgā veidā, aprēķiniem visaptverošā veidā būtu jāaptver abi aspekti visās dalībvalstīs.

3.4.

 Attiecībā uz zemes izmantošanu un mežsaimniecību – kas ir atsevišķa priekšlikuma temats, bet savā ziņā ietekmē arī citas nozares – Komisija ierosina, ka emisijām un piesaistei, ko aprēķina saskaņā ar uzskaites noteikumiem, katrā dalībvalstī jābūt līdzsvarā. Iekļaujot oglekļa piesaistītājus ES 2030. gada siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķī, neto siltumnīcefekta gāzu piesaiste ZIZIMM nozarē palielinātos līdz 310 miljoniem tonnu. Lai gan EESK uzskata, ka ir nepieciešami vērienīgāki mērķi, tā norāda, ka oglekļa piesaisti nevajadzētu uzskatīt par mehānismu citās nozarēs panākamo emisiju samazinājumu kompensēšanai.

3.5.

 EESK uzskata, ka ir nepieciešama efektīva un pārredzama sistēma, lai uzraudzītu elastības rezultātus. Tāpēc pašreizējā uzraudzības sistēma, kurā tiek izmantots ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/1124 (3) izveidotais reģistrs, būtu jāuzlabo, lai nodrošinātu, ka darījumu dati, tostarp elastības iespēju izmantošana, ir pilnībā pieejami sabiedrībai (4).

3.6.

 Attiecībā uz valstu emisiju samazināšanas mērķiem EESK mudina Komisiju analizēt, kādas citas dalībvalstu iezīmes būtu jāņem vērā, nosakot valstu mērķus – proti, būtu jāņem vērā ne tikai IKP uz vienu iedzīvotāju, bet arī citi rādītāji (piemēram, oglekļa dioksīda emisiju intensitāte, mazāk aizsargātu reģionu esamība) –, arī tādēļ, lai sniegtu atbalstu no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma.

Briselē, 2021. gada 8. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).

(2)  IPCC (2021): kopsavilkums politikas veidotājiem. Climate Change 2021: The Physical Science Basis. Contribution of Working Group I to the Sixth Assessment Report of the Intergovernmental Panel on Climate Change [MassonDelmotte V., P. Zhai, A. Pirani, S. L. Connors, C. Péan, S. Berger, N. Caud, Y. Chen, L. Goldfarb, M. I. Gomis, M. Huang, K. Leitzell, E. Lonnoy, J.B.R. Matthews, T.K. Maycock, T. Waterfield, O. Yelekçi, R. Yu un B. Zhou (red.)]. Cambridge University Press.

(3)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1124 (2019. gada 13. marts), ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2019/1122 attiecībā uz Savienības reģistra darbību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/842 (OV L 177, 2.7.2019., 66. lpp.).

(4)  Pašlaik darījumu dati, tostarp elastības iespēju izmantošana, ir publiski pieejami šādā vietnē (Union Registry). Turklāt Komisija katru gadu ziņo par atbilstību visiem ES tiesību aktiem klimata jomā, izmantojot progresa ziņojumu par pasākumiem klimata politikas jomā.

Top