Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par energoefektivitāti (pārstrādāta redakcija)”

(COM(2021) 558 final – 2021/0203 (COD))

(2022/C 152/22)

Ziņotāja:

Alena MASTANTUONO

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Parlaments, 13.9.2021. Eiropas Savienības Padome, 20.9.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 194. panta 2. punkts un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts plenārsesijā	9.12.2021.
Plenārsesija Nr.	565
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	118/1/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu pārstrādāt Energoefektivitātes direktīvu, jo tas attiecas uz darbības jomu, kas ir būtiska, lai panāktu ES ekonomikas un sabiedrības pilnīgu dekarbonizāciju.

1.2.

EESK atzinīgi vērtē to, ka jaunais ES mērķrādītājs ir saistošs. EESK atzīmē, ka arvien augstākie ES līmeņa efektivitātes mērķrādītāji, kas paredz, ka dalībvalstīm līdz 2030. gadam jāsamazina enerģijas patēriņš par 9 % salīdzinājumā ar 2020. gada atsauces scenārija prognozēm, ir grūti sasniedzami un vērienīgi. Saskaņā ar 2020. gada progresa ziņojumu (1) tikai 12 dalībvalstis ir lielākā vai mazākā mērā sasniegušas indikatīvos nacionālos mērķrādītājus 2020. gadam.

1.3.

Covid-19 pandēmija ir mazinājusi ES kolektīvos centienus, un tai noteikti būs turpmākas sekas attiecībā uz augstāku mērķrādītāju sasniegšanu. Lai nodrošinātu nacionālo indikatīvo devumu, visām dalībvalstīm būs jāpieliek lielākas pūles, un būtu jāņem vērā atšķirīgie apstākļi katrā dalībvalstī.

1.4.

EESK atkārtoti uzsver atzinumā par Eiropas Klimata aktu (2) pausto viedokli, ka mērķim jābūt ar iespējami mazākām sociāli ekonomiskajām izmaksām panākt vislielāko samazinājumu siltumnīcefekta gāzu emisiju jomā. EESK iesaka vajadzības gadījumā instrumentus, kas ir saderīgi ar labi regulētu tirgu, tostarp finanšu instrumentus ar daudzgadu finanšu shēmas un NextGenerationEU atbalstu apvienot ar regulatīviem pasākumiem nolūkā veicināt efektīvākas enerģētikas vides izveidi.

1.5.

EESK atzinīgi vērtē publiskā sektora, tostarp vietējo un reģionālo pašvaldību, svarīgo lomu, kas noteikta priekšlikumā pārstrādātajai Energoefektivitātes direktīvai, un uzsver, ka tādēļ būs nepieciešama pietiekama finansiālā un tehniskā palīdzība, kā arī apmācīts personāls. Komiteja atbalsta pasākumus, kas saistīti ar renovāciju un enerģijas patēriņa samazināšanu un kas jāveic publiskajam sektoram, un uzskata, ka tie palīdz būvniecības nozarei, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un ir stimuls izstrādāt un ieviest jaunas tehnoloģijas, kā arī radīt darbvietas saskaņā ar Renovācijas viļņa iniciatīvu.

1.6.

EESK arī atzinīgi vērtē to, ka lielāka uzmanība tiek pievērsta patērētāju informēšanai un iespēju nodrošināšanai, piemēram, saistībā ar līgumu prasībām vai skaidras un saprotamas valodas izmantošanu. Tā uzsver pilsoniskās sabiedrības svarīgo lomu informācijas kampaņās par ieguvumiem no energoefektivitātes.

1.7.

Enerģijas cenu pieaugums ir atklājis, cik ātri un smagi šī problēma var ietekmēt mājsaimniecības un uzņēmumus. Šo izmaksu mazināšanas pasākumu nozīmīgums ir kļuvis skaidrs agrāk nekā gaidīts. Šajā sakarā EESK atbalsta stimulus un instrumentus Energoefektivitātes direktīvas īstenošanai, lai palīdzētu neaizsargātiem patērētājiem un mājsaimniecībām, un norāda, ka vērienīgi mērķi centralizētās siltumapgādes/aukstumapgādes jomā var pasliktināt sociālo mājokļu apstākļus. Tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot Sociālo klimata fondu un aicina ievērot “taisnīgas pārkārtošanās” principu, lai ņemtu vērā atšķirīgās situācijas dalībvalstīs.

1.8.

EESK izprot principa “energoefektivitāte pirmajā vietā” nolūku un ieguvumus no tā. Tomēr tas ne vienmēr ir izmaksu ziņā efektīvs risinājums. Dažos gadījumos efektīvāk var būt nevis taupīt enerģiju, bet gan ražot to, izmantojot drošus un ilgtspējīgus mazoglekļa avotus.

1.9.

EESK aicina Eiropas iestādes nodrošināt sinerģiju starp iniciatīvām, kas iekļautas paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. Ja paketē tiks veikti būtiski grozījumi, EESK aicina ES iestādes sagatavot ietekmes novērtējumu.

2.   Vispārīga informācija un fakti

2.1.

Energoefektivitāte ir svarīga darbības joma ceļā uz Savienības ekonomikas pilnīgu dekarbonizāciju. Priekšlikums pārstrādātajai Energoefektivitātes direktīvai ir svarīga sastāvdaļa paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, ar ko īsteno ES zaļā kursa principus un nosaka veidu, kā sasniegt Savienības jaunos mērķus līdz 2030. gadam samazināt SEG emisijas vismaz par 55 %.

2.2.

Priekšlikums ir daļa no šīs plašākās politikas, un tam jābūt pilnībā saskaņotam ar citām iniciatīvām, kas paredzētas paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %” (piemēram, izmaiņām ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, finanšu mehānisma pielāgošanu, lai atbalstītu paketes īstenošanu, Kopīgo centienu regulu, Atjaunojamo energoresursu direktīvu, stingrākiem mehānisko transportlīdzekļu emisiju standartiem un pārskatīto direktīvu par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu), lai nodrošinātu vēlamo ES ilgtspējīgu attīstību.

2.3.

Priekšlikuma galvenais nolūks ir samazināt vispārējo enerģijas patēriņu un emisijas. Tā galvenie mērķi ir: realizēt neizmantotu enerģijas taupīšanas potenciālu visā ekonomikā, atspoguļot klimata mērķrādītāja plāna paaugstinātos energoefektivitātes mērķus un noteikt dalībvalstīm pasākumus, kuri ir saderīgi ar paaugstināto 2030. gada klimata mērķrādītāju – samazināt emisijas par 55 %. Tas ir jādara, pienācīgi ņemot vērā sociālos un ilgtspējas faktorus, veicinot cenas ziņā pieejamu un iekļaujošu enerģijas patēriņu, par ko panākta vienošanās kopīgajās Portu sociālajās saistībās, un vienlaikus pilnībā ievērojot “taisnīgas pārkārtošanās” principu.

2.4.

Tā pamatā ir galvenais princips “energoefektivitāte pirmajā vietā”, kas būtu jāievēro visās nozarēs, tostarp finanšu nozarē, ne tikai enerģētikas sistēmā.

2.5.

Pārstrādātajā direktīvā ierosināts noteikt vērienīgāku saistošu enerģijas patēriņa samazināšanas gada mērķrādītāju ES līmenī. Tās mērķis ir arī vadīt nacionālā devuma noteikšanu, kas gandrīz divkāršotu dalībvalstu ikgadējo enerģijas ietaupījuma pienākumu.

2.6.

Lai paātrinātu renovācijas vilni un ņemtu vērā energoefektivitāti preču, pakalpojumu, būvdarbu un ēku publiskajos iepirkumos, publiskajam sektoram kā procesa veicinātājam un nolūkā rādīt piemēru citām nozarēm būs katru gadu jāatjauno 3 % sava ēku fonda. Abām iniciatīvām ir potenciāls radīt jaunas, ilgtspējīgas darbvietas un samazināt publiskos izdevumus par enerģijas izmantošanu un izmaksām.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu par pārstrādātu Energoefektivitātes direktīvu, jo tas attiecas uz darbības jomu, kas ir būtiska, lai panāktu ES ekonomikas un sabiedrības pilnīgu dekarbonizāciju. Kopumā, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus, ir jāpārveido visa klimata un enerģētikas politika. Energoefektivitātes politikas satvara stiprināšana, izmantojot īpašu politikas pasākumu kopumu, palīdzēs mobilizēt pārkārtošanai nepieciešamās investīcijas. Tāpēc EESK uzskata, ka direktīvas pārskatīšanai, kas ietver ES vispārējo energoefektivitātes mērķi, būtu jāraida pareizais signāls šīs reformas veikšanai.

3.2.

EESK atzinīgi vērtē Energoefektivitātes direktīvas īstenošanas rezultātus. Vienlaikus Komiteja labi apzinās nepilnības ES kolektīvajos centienos samazināt enerģijas patēriņu.

3.3.

Covid-19 pandēmija ir mazinājusi ES kolektīvos centienus, un tai noteikti būs turpmākas sekas attiecībā uz augstāku mērķrādītāju sasniegšanu. Lai nodrošinātu indikatīvo valsts devumu, visām dalībvalstīm būs jāpastiprina centieni. EESK iesaka vajadzības gadījumā tādus ar labi regulētu tirgu saderīgus instrumentus kā nodokļi, akcīzes nodokļi un ierobežotas, bet tirgojamas tiesības, piemēram, ETS, apvienot ar regulatīviem pasākumiem.

3.4.

EESK atkārtoti uzsver atzinumā par Eiropas Klimata aktu (3) novēroto, ka mērķim jābūt ar iespējami mazākām sociāli ekonomiskajām izmaksām panākt vislielāko samazinājumu siltumnīcefekta gāzu emisiju jomā. Ir jāpanāk pareizs līdzsvars, lai ES mērķrādītājus sasniegtu ar minimālām kopējām izmaksām. Energotaupības pasākumu izmaksu efektivitāte parasti samazinās, ja ietaupītās enerģijas apjoms palielinās – sākotnējos pasākumus ir viegli piemērot, bet papildu pasākumi ir dārgāki un mazāk rezultatīvi. Priekšlikumam būtu jāpanāk līdzsvars un jānodrošina, ka pārmērīgās izmaksas netiek novirzītas enerģijas patērētājiem.

3.5.

EESK atbalsta iniciatīvas un instrumentus, kas vajadzīgi Energoefektivitātes direktīvas īstenošanai, lai mīkstinātu priekšlikuma sociālo ietekmi un palīdzētu mazāk aizsargātiem patērētājiem un mājsaimniecībām, kuras īpaši smagi skāris Covid-19. Tāpēc Komiteja īpaši atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot Sociālo klimata fondu, kam būtu jānodrošina papildu finanšu resursi, lai novērstu enerģētiskās nabadzības palielināšanos, un aicina ievērot “taisnīgas pārkārtošanās” principu, lai ņemtu vērā dažādo situāciju dalībvalstīs.

3.6.

EESK aicina Eiropas iestādes nodrošināt sinerģiju starp iniciatīvām, kas iekļautas paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. Ja paketē tiks veikti būtiski grozījumi, EESK aicina ES iestādes sagatavot ietekmes novērtējumu.

3.7.

EESK atzinīgi vērtē direktīvā noteikto valsts sektora, kura darbībai būtu jātiecas samazināt pakalpojumu un ēku enerģijas patēriņu, svarīgo lomu. EESK apzinās sarežģīto uzdevumu panākt progresu visās attiecīgajās nozarēs, galvenokārt transporta, sabiedrisko ēku, IKT, teritorijas plānošanas, kā arī ūdens un atkritumu apsaimniekošanas jomā. EESK ar gandarījumu atzīmē, ka ar direktīvas 6. pantu paplašināts renovācijas pienākuma tvērums, iekļaujot tajā visas publiskās struktūras visos pārvaldes līmeņos un visus to darbības aspektus. EESK uzsver, ka tam būs vajadzīga pietiekama finansiālā un tehniskā palīdzība, kā arī apmācīts personāls. Tāpēc saskaņā ar savu atzinumu par ES fiskālās sistēmas pārveidi (4) EESK iesaka piemērot “zelta likumu” attiecībā uz publiskajiem ieguldījumiem, lai nodrošinātu produktivitāti un sociālo un ekoloģisko pamatu nākamo paaudžu labklājībai. EESK mudina vietējās un reģionālās pašvaldības sadarboties ar centrālo valdību un visiem būvniecības nozares dalībniekiem, lai panāktu sinerģiju un novērstu nevajadzīgus šķēršļus renovācijas mērķu īstenošanā.

3.8.

EESK atbalsta pasākumus, kas jāveic publiskajam sektoram, lai atbalstītu būvniecības nozari, it īpaši mazos un vidējos uzņēmumus, un izstrādātu un ieviestu jaunas tehnoloģijas saskaņā ar Renovācijas viļņa iniciatīvu. Publiskajā iepirkumā būtu jāpiemēro tādi kritēriji kā izmaksu lietderība un ekonomiskā pamatotība, kā arī kvalitātes un sociālie kritēriji, un tie arī turpmāk būtu jāpiemēro citās jomās, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

3.9.

EESK atzinīgi vērtē to, ka jaunais ES mērķrādītājs ir saistošs, un tāpēc iesaka indikatīvajos nacionālajos mērķrādītājos ņemt vērā atšķirīgos sākuma punktus dažādās dalībvalstīs, kā arī īpašos apstākļus tajās un to emisiju samazināšanas potenciālu, tostarp attiecībā uz dalībvalstīm ar salām, un to veiktos pasākumus saskaņā ar Padomes 2020. gada decembra secinājumiem (5).

3.10.

EESK uzsver ciešo saikni starp centieniem panākt energoefektivitāti un instrumenta Next Generation EU uzdevumiem un mērķiem, it īpaši Atveseļošanas un noturības mehānismu. EESK aicina nodrošināt, lai ievērojama daļa no 37 % Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļu, kuri rezervēti zaļajiem projektiem, tiktu piešķirta energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem atbilstoši faktiskajam pieprasījumam un vajadzībām katrā dalībvalstī.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK izprot principa “energoefektivitāte pirmajā vietā” nolūku un ieguvumu no tā. Tomēr tas ne vienmēr ir izmaksu ziņā efektīvs risinājums, un šo principu nevajadzētu uzskatīt par dogmu. Dažos gadījumos efektīvāk var būt nevis taupīt enerģiju, bet gan ražot to, izmantojot drošus un ilgtspējīgus mazoglekļa avotus.

4.2.

Piemērojot Energoefektivitātes direktīvas 8. pantā noteiktās procentuālās daļas, EESK iesaka ņemt vērā valstu atšķirības – visām dalībvalstīm nevajadzētu piemērot vienu vienotu vērtību, bet gan diferencētu katras valsts apstākļiem pielāgotu vērtību. Ja formulā, pēc kuras aprēķina dalībvalstu devumu energoefektivitātes mērķrādītājos, ir daļēji jāizmanto IKP energointensitāte, tad tā ir jāpielāgo, lai atspoguļotu rūpniecības īpatsvaru IKP, nodrošinot, ka rūpnieciski attīstītās valstis nenonāk neizdevīgākā stāvoklī.

4.3.

EESK atzinīgi vērtē prasību dalībvalstīm ziņot par energoefektivitātes uzlabošanas instrumentiem, tostarp to sniegumu. Vienlaikus EESK kopā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas darbojas dalībvalstīs, tostarp sociālajiem partneriem, ir gatava atbalstīt palīdzības mehānismu izveidi valstu, reģionālajā un vietējā līmenī. EESK uzsver, ka ir svarīgi pienācīgi informēt visas ieinteresētās personas (ražotājus, piegādātājus, iekārtu apsaimniekotājus, lietotājus un patērētājus) par papildu prasībām, lai veicinātu energoefektivitātes un energosnieguma līgumu ieviešanu. Tā sagaida, ka Eiropas Komisija uzņemsies aktīvu un svarīgu lomu šajā jomā, un atkārtoti uzsver pilsoniskās sabiedrības, kura vēlas sniegt ieguldījumu izpratnes veidošanas un informēšanas kampaņās un popularizēt apmācības programmas, nozīmi.

4.4.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija nav noteikusi obligātus pienākumus attiecībā uz revīzijām, jo tādējādi uz uzņēmumu ieguldījumu plāniem tiktu attiecināti nosacījumi. Uzņēmumi vienmēr ir gatavi uzlabot energoefektivitāti, un energopārvaldības sistēmas ir izrādījušās izmaksu ziņā efektīva alternatīva revīzijām.

4.5.

EESK arī atzinīgi vērtē to, ka lielāka uzmanība tiek pievērsta patērētāju informēšanai un iespēju nodrošināšanai saistībā ar līgumiskajām prasībām un skaidras un saprotamas valodas lietošanu. Tajā ir uzsvērta regulatoru svarīgā nozīme šajā jomā, it īpaši tirgos ar ierobežotu ekonomikas dalībnieku skaitu.

4.6.

EESK uzskata, ka ir būtiski, lai visi speciālisti, kas sniedz ieguldījumu jaunajā pieejā energoefektivitātes politikai, būtu atbilstoši apmācīti un viņiem būtu vajadzīgās prasmes un kvalifikācija, vienlaikus atzīstot, ka šajā sektorā pastāv kvalificētu darbinieku trūkums.

4.7.

Tāpat kā atzinumā par Eiropas renovācijas vilni Komiteja uzsver, ka dobu sienu un grīdu izolācija ir visefektīvākais CO2 mazināšanas līdzeklis, kas turklāt ir vienkāršākais un lētākais. Tomēr arī šie salīdzinoši lētie pasākumi daudziem mājokļa īpašniekiem joprojām ir pārāk dārgi, kaut arī tie samazina enerģijas izmaksas. Tāpēc EESK aicina valstu valdības ieviest subsīdiju shēmu šiem pasākumiem, jo tiem ir arī potenciāls radīt darbvietas. Renovate Europe pētījums liecina, ka uz katru 1 miljonu euro, kas ieguldīts ēku energorenovācijā, Eiropas Savienībā tiek radītas vidēji 18 darbvietas (6).

4.8.

Lai gan EESK uzskata, ka enerģijas patēriņa maksimālā robežvērtība ir ļoti noderīgs rādītājs attiecībā uz, piemēram, mājsaimniecību patēriņu, tā pauž šaubas par to, ka šis rādītājs viens pats ir piemērots rūpniecības nozarei. Novatoriskas dekarbonizācijas tehnoloģijas daudzos gadījumos ir energoietilpīgākas nekā tradicionālās (bet vairāk piesārņojošās) alternatīvas. Tādējādi maksimālā patēriņa robežvērtības noteikšana ražošanas nozarei varētu kavēt procesu dekarbonizāciju šajā nozarē, vienlaikus samazinot arī produkcijas apjomu.

4.9.

EESK norāda, ka vērienīgi mērķi centralizētās siltumapgādes/aukstumapgādes jomā var veicināt enerģētiskās nabadzības palielināšanos, jo daudzas mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem dzīvo sociālajos mājokļos, kurus parasti pārvalda centralizēti. Grozījumi Energoefektivitātes direktīvā nedrīkst būt ar atpakaļejošu spēku, un izmaiņas efektīvas centralizētas siltumapgādes/aukstumapgādes definīcijā (24. pants) nebūtu jāpiemēro sistēmām, kas jau darbojas, bet tikai jaunām vai atjaunotām sistēmām.

---

(1)  COM(2020) 564 final.

(2)  OV C 364, 28.10.2020., 143. lpp.

(3)  OV C 364, 28.10.2020., 143. lpp.

(4)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “ES fiskālās sistēmas pārveide ilgtspējīgai atveseļošanai un taisnīgai pārejai”, pieņemts 20.10.2021 (OV C 105, 4.3.2022., 11. lpp.).

(5)  https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-22-2020-INIT/lv/pdf

(6)  https://www.renovate-europe.eu/wp-content/uploads/2020/06/BPIE-Research-Layout_FINALPDF_08.06.pdf