Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Muitas savienības pāreja uz nākamo līmeni: rīcības plāns””

(COM(2020) 581 final)

(2021/C 220/07)

Ziņotājs:

Anastasis YIAPANIS

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 11.11.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	2.3.2021.
Pieņemts plenārsesijā	24.3.2021.
Plenārsesija Nr.	559
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	259/0/6

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē ļoti konkrēto rīcības plānu, ar kuru nākamajos piecos gados plānots atbalstīt valstu muitas dienestus. To īstenojot un veicot regulārus ietekmes novērtējumus, tiks patiesi modernizēta muitas darbība visā ES.

1.2.

Lai gan modernizācija sākās 2016. gadā ar Savienības Muitas kodeksa ieviešanu (1), nesenās tendences, piemēram, augošas tirdzniecības plūsmas, plaukstoša e-komercijas nozare, izvairīšanās no muitas nodokļu un PVN maksāšanas, nelikumīga tirdzniecība un preču vērtības samazināšana liek reaģēt nekavējoties un koordinēti. Apvienotās Karalistes izstāšanās no muitas savienības jau rada lielāku darba slodzi un īpašus sarežģījumus muitas dienestiem.

1.3.

Šādam vērienīgam plānam ir vajadzīgs atbilstošs kopīgs finansējums. EESK nav pārliecināta, ka visas dalībvalstis ir gatavas iekļauties ierosinātajā laika grafikā un ieguldīt savu daļu līdzekļu.

1.4.

Ir ātri jāuzlabo sadarbība un sadarbspēja starp muitas dienestiem un citām tiesībaizsardzības iestādēm un administrācijām. Paraugprakses apmaiņa varētu arī uzlabot muitas dienestu produktivitāti, savukārt liela pieejamo datu apjoma pienācīga pārvaldība varētu ļaut gudri uzraudzīt ieviešamās piegādes ķēdes un uzlabot prognozēšanas spējas.

1.5.

Muitas dienestiem būtu jāsaņem pienācīgi resursi visu ar finansēm nesaistīto uzdevumu veikšanai, tajā pašā laikā ieviešot minimālos kontroles un vajadzīgo darbinieku skaita standartus. EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi pēc iespējas drīzāk pieņemt īstenošanas aktus tirgus uzraudzības regulai (2).

1.6.

Ārkārtīgi ilgais nākamās daudzgadu finanšu shēmas apstiprināšanas process un ES 27 dalībvalstu vadītāju grūtības vienoties par ļoti svarīgām darbībām apdraud gan ES ekonomikas pienācīgu atveseļošanu, gan tūlītējo atbalstu, kas vajadzīgs iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

1.7.

EESK iesaka nekavējoties izskatīt iespēju ierosinātajā rīcības plānā ieviest blokķēdes tehnoloģiju. Turklāt tehnoloģiju progresu un esošos inovatīvos robotikas un mākslīgā intelekta risinājumus varētu viegli īstenot, radot tūlītējus, nozīmīgus rezultātus.

1.8.

EESK iesaka īpašu uzmanību pievērst visneaizsargātākajiem ievešanas un izvešanas punktiem un atzinīgi vērtē to, ka muitas savienības stiprums tiek vērtēts pēc tās vājākā posma. Atbilstoša, koordinētāka un integrēta riska pārvaldības sistēma samazinātu atšķirības starp iestādēm un stiprinātu vājākos ķēdes posmus. Tāpēc jaunā riska pārvaldības stratēģija, kas paziņota 2021. gada 2. ceturksnim, ir vērtējama atzinīgi.

1.9.

Ir jānodrošina īpaši finanšu resursi, lai ICS2 savienotu ar citām elektroniskām sistēmām. EESK uzsver, ka ir svarīga šāda kompleksa tīkla pienācīga pārvaldība.

1.10.

EESK norāda uz vajadzību nodrošināt pietiekamus cilvēkresursus, kā arī darbinieku pienācīgu apmācību datu analītikas īstenošanā pirms kravu iekraušanas un pirms kravu ierašanās. Tā jau aicināja “izstrādāt kopējas apmācības sistēmas, pamatojoties uz “ES muitas kompetenču satvaru” (3)”.

1.11.

ES nodokļu informācijas centra izveide Eurofisc nodokļu krāpšanas apkarošanas tīkla ietvaros ir ievērojams uzlabojums, un EESK gaida Komisijas novērtējumu šajā saistībā.

1.12.

E-komercija ir ļoti svarīga nozare MVU. EESK pauž bažas par to, ka paziņojumā nekas nav minēts par MVU labvēlīga satvara izveidi šajā vērienīgajā rīcības plānā.

1.13.

EESK uzskata, ka platformām ir ievērojami dati, ko muita varētu izmantot, taču būtu jāveic īpaši ieguldījumi IT programmatūrā, piemēram, automatizētās robotikas sistēmās. Tām būtu jāsaņem finansējums, lai vāktu datus, kas tām citādi nav vajadzīgi. Taču EESK atzinīgi vērtē pārskatīšanu, ko Komisija pašlaik veic par tiešsaistes tirdzniecības vietu lomu un pienākumiem.

1.14.

Steidzami ir vajadzīga visaptveroša analīze par Savienības starptautiskajām sistēmām sadarbībai un savstarpējai administratīvajai palīdzībai nodokļu jomā. Tā nodrošinātu labāku izpildi.

1.15.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu ieviest ES vienloga sistēmas vidi un pauž tam pilnīgu atbalstu.

1.16.

EESK pauž bažas par to, ka gadījumā, ja dalībvalstis neapstiprinātu pretrunīgi vērtēto priekšlikumu par ES muitas savienības aģentūras projektu, šādas komplicētas un savstarpēji savienotas sistēmas pārvaldība radītu papildu slogu Komisijas struktūrvienībām.

1.17.

EESK stingri uzskata, ka sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšana palīdzēs šādu vērienīgu rīcības plānu īstenot, vienlaikus nodrošinot tā sniegto ieguvumu sabiedrībai un uzņēmumiem plašu izplatīšanu.

2.   Ievads

2.1.

ES muitas savienība pastāv kopš 1968. gada un nodarbojas ar preču tirdzniecības jautājumiem 27 dalībvalstīs. Ik gadu muitas savienība atvieglo preču tirdzniecību vairāk nekā 3,5 triljonu EUR vērtībā, un ik sekundi ES muitas dienestiem tiek deklarētas 27 vienības.

2.2.

Pēc tam, kad Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula von der Leyen savu pilnvaru termiņa sākumā paziņoja politiskās pamatnostādnes, Eiropas Komisija (EK) 2020. gada 28. septembrī publicēja vērienīgu rīcības plānu muitas savienības uzlabošanai, lai līdz 2025. gadam to padarītu gudrāku, vienkāršāku un efektīvāku digitālā ziņā. Tas labvēlīgi ietekmētu gan ES ieņēmumus, gan Eiropas iedzīvotāju drošību un drošumu. Turklāt vienkāršākas un ātrākās ziņošanas pienākumi sniegtu ieguvumus uzņēmumiem.

2.3.

EESK jau uzsvēra, ka “efektīva muitas savienība ir svarīgs Eiropas integrācijas priekšnoteikums brīvai preču apritei, kas ir efektīva, droša un pārredzama, un vienlaikus maksimālai patērētāju un vides aizsardzībai, kā arī veiksmīgai krāpšanas un viltošanas apkarošanai” (4).

2.4.

Tāpēc EESK atzinīgi vērtē ļoti konkrēto rīcības plānu nākamajiem 5 gadiem, kurā iekļautas 30 plānotas un grafikā iekļautas darbības četrās stratēģiskās politikas sadaļās, lai atbalstītu valstu muitas dienestus: riska pārvaldība, e-komercijas pārvaldība, noteikumu ievērošana un muitas dienesti, kas darbojas vienoti.

2.5.

Pašreizējā muitas sistēmā ir nepilnības un vājie posmi, un liels daudzums datu, kas tiek nodoti starp muitas dienestiem visās dalībvalstīs, netiek izmantoti efektīvi. Eiropas Parlaments un Eiropas Revīzijas palāta jau ir pauduši bažas par to, ka importēto preču neefektīvas muitas kontroles dēļ tiek zaudēti ieņēmumi.

2.6.

Muitas nodokļi veido ievērojamu daļu no ES budžeta, radot aptuveni 14 % no kopējiem ieņēmumiem. Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ziņoja, ka krāpšana muitas jomā ir plaši izplatīta, un ieteica par 2017.–2019. gada periodu muitas nodokļos atgūt vairāk nekā 2,7 miljardus EUR. No trešām valstīm importētu viltotu preču vērtība gadā tiek lēsta 121 miljarda EUR apmērā, savukārt intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi rada pārdošanas ieņēmumus vairāk nekā 83 miljardu EUR apmērā un to rezultātā tiek zaudēti nodokļu ieņēmumi 15 miljardu EUR apmērā.

2.7.

Pozitīvi ir tas, ka gandrīz 100 % muitas deklarāciju tiek iesniegtas elektroniski.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Muitas savienībai ir vajadzīgi steidzami ieguldījumi koordinētiem programmatūras atjauninājumiem un cilvēku spēju uzlabošanai. Lai gan modernizācija sākās 2016. gadā ar Savienības Muitas kodeksa ieviešanu (5), augošas tirdzniecības plūsmas, plaukstoša e-komercijas nozare, izvairīšanās no muitas nodokļu un PVN maksāšanas, nelikumīga tirdzniecība un preču vērtības pazemināšana liek reaģēt nekavējoties un koordinēti. Turklāt muitai ir pienākums pārbaudīt preces daudzos ar finansēm nesaistītos nolūkos. EESK atzinīgi vērtē to, ka muitas savienības stiprums tiek vērtēts pēc tās vājākā posma, un tāpēc ierosina īpašu uzmanību pievērst visneaizsargātākajiem ievešanas un izvešanas punktiem. Dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto jaunais finansiālā atbalsta instruments muitas kontroles iekārtām, kas ir īpaši paredzēts, lai palīdzētu modernākā muitas aprīkojuma iegādē, uzturēšanā un nomaiņā.

3.2.

Apvienotās Karalistes izstāšanās no muitas savienības jau rada lielāku darba slodzi un īpašus sarežģījumus muitas dienestiem. Gaidāms, ka muitas deklarāciju skaits ievērojami pieaugs, vienlaikus atjaunojot muitas kontroles.

3.3.

Ir ātri jāuzlabo sadarbība un sadarbspēja starp muitas dienestiem un citām tiesībaizsardzības iestādēm un administrācijām. EESK jau ir brīdinājusi, ka “sadarbība starp dažādām dalībvalstu iestādēm un struktūrām – policijas, izlūkdienestu, tiesu, muitas un nodokļu iestādēm – vēl ne tuvu nav optimāla” (6).

3.4.

Muita ir ļoti iesaistīta cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību. 2019. gadā vien muita konfiscēja 400 tonnu narkotiku, 3699 šaujamieroču un 3,5 miljardus vienību tabakas un cigarešu. 11,5 % no visām skaidras naudas deklarācijām nebija pareizas, to summai sasniedzot aptuveni 331 miljonus EUR (7).

3.5.

Datu pārvaldība ir ārkārtīgi svarīga nozarei, kas gūst ieguvumus no ļoti daudzām deklarācijām, produktu informācijas, nodokļiem u. tml. Liela pieejamo datu apjoma veiksmīga pārvaldība radītu tūlītējus un nozīmīgus uzlabojumus pašreizējā muitas sistēmā un arī palīdzētu labāk un izlēmīgāk reaģēt uz augošajām problēmām. Tā arī ļautu gudri uzraudzīt piegādes ķēdes un uzlabot prognozēšanas spējas.

3.6.

EESK ir diezgan vīlusies par to, ka paziņojuma pēdējā teikumā Komisija aicina šo rīcības plānu atbalstīt TIKAI Eiropas Parlamentam un Padomei, nemaz neiekļaujot Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju. Mēs esam stingri pārliecināti, ka sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšana palīdzēs šādu vērienīgu rīcības plānu īstenot, vienlaikus nodrošinot tā sniegto ieguvumu sabiedrībai un uzņēmumiem plašu izplatīšanu.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK jau pašā sākumā atzinīgi vērtē vērienīgo ceļvedi un konkrētus termiņus darbību īstenošanai. Tas nepārprotami ir solis uz priekšu un pēc īstenošanas kopā ar regulāriem ietekmes novērtējumiem izraisīs reālu muitas modernizāciju visā ES.

4.2.

Šādam vērienīgam plānam ir vajadzīgs atbilstošs finansējums. Lai gan dažām no ierosinātajām darbībām ir vajadzīgs kopīgs finansējums un ES ir gatava tajā uzņemties savu daļu, EESK šaubās, vai visas dalībvalstis ir gatavas iekļauties ierosinātajā grafikā un sniegt savu līdzekļu daļu. Tikai rūpīgi koordinēts finansējums un īstenošana nodrošinās priekšlikuma veiksmīgu izdošanos.

4.3.

Taču ES ir apliecinājusi, ka tās struktūras ir trauslas, un ir novēloti un nekoordinēti reaģējusi kritiskās situācijās, tostarp Covid-19 pandēmijā. Francijas prezidenta Emmanuel Macron aicinājums reorganizēt Šengenas zonu un prasība no jauna izvērtēt cilvēku brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā ir jāuztver nopietni un rada pamatu satraukumam.

4.4.

Turklāt neticami ilgais nākamās daudzgadu finanšu shēmas apstiprināšanas process apdraud gan ES ekonomikas pienācīgu atveseļošanu, gan tūlītējo atbalstu, kas vajadzīgs sabiedrībai un uzņēmumiem. Šķiet, ka ES 27 dalībvalstu vadītājiem ir arvien grūtāk vienoties par ļoti svarīgām darbībām, savukārt risinājumu ilgums un neizlēmīgais raksturs apliecina, ka ES pārvaldības sistēma ir novecojusi un neefektīva.

4.5.

Lai gan par blokķēdes tehnoloģiju jau 2018. gadā tika veiktas diskusijas un analīze, pašreizējais priekšlikums neietver nekādu blokķēdes tehnoloģiju izmantošanu. EESK uzskata, ka muitas sistēmai ir vajadzīgā struktūra, lai šādu attīstību pieņemtu, un iesaka nekavējoties apsvērt blokķēdes tehnoloģijas ieviešanu ierosinātajā rīcības plānā.

4.6.

EESK arī norāda, ka nav pilnīgi nekādas analīzes par robotikas un mākslīgā intelekta iespējamo izmantošanu muitas darbību atjaunināšanai. EESK uzskata, ka tehnoloģiju progresu un esošos inovatīvos risinājumus, ko piedāvā robotika un mākslīgais intelekts, šādā kompleksā rīcības plānā varētu viegli īstenot, radot tūlītējus un nozīmīgus rezultātus.

4.7.   Riska pārvaldība

4.7.1.

Kopš Savienības Muitas kodeksā 2005. gadā tika ieviesti drošības grozījumi, ES jau ir veikusi riska pārvaldības darbības, pamatojoties uz divām aizsardzības līnijām – novērtēšanu iepriekš un kontroli pirms un pēc preču ievešanas muitas teritorijā. EESK uzskata, ka lielāko problēmu rada procedūru nekoordinēta piemērošana dalībvalstīs un nepietiekama informācijas nodošana starp valstīm. Atbilstošas, koordinētākas un integrētas riska pārvaldības sistēmas nodrošināšana samazinātu atšķirības starp iestādēm un stiprinātu vājākos ķēdes posmus. Tāpēc jaunā riska pārvaldības stratēģija, kas paziņota 2021. gada 2. ceturksnim, ir ļoti daudzsološa.

4.7.2.

Digitalizācija un e-komercijas pieaugums atvieglo patērētāju iepirkšanos tiešsaistē visā pasaulē. Taču ne visi produkti atbilst Eiropas augstajiem produktu drošuma un/vai patērētāju aizsardzības standartiem. Patērētājiem tas nereti ir negaidīti. EESK atzinīgi vērtē mērķi stiprināt riska pārvaldības procesu, lai vienoto tirgu un īpaši iedzīvotājus labāk aizsargātu pret neatbilstošiem un nedrošiem produktiem.

4.7.3.

Priekšlikums uzsākt kopējās analītikas spēju iniciatīvu nepārprotami ir solis uz priekšu. Arī datu apmaiņa ar krāpšanas apkarošanas iestādēm ir vērtējama atzinīgi. Taču EESK interesē, vai būs pieejams vajadzīgais finansējums ICS2 savienošanai ar citām elektroniskām sistēmām. Nākamais izrietošais jautājums ir saistīts ar šāda kompleksa tīkla pārvaldību un vajadzīgajiem specializētajiem un pienācīgi apmācītajiem cilvēkresursiem.

4.7.4.

Turklāt EESK pauž bažas par to, ka gadījumā, ja dalībvalstis neapstiprinātu jauno ES muitas savienības aģentūras projektu, šādas kompleksas un savstarpēji savienotas sistēmas pārvaldība radītu papildu slogu esošajām Komisijas struktūrvienībām.

4.7.5.

EK ir ierosinājusi līdz 2024. gadam īstenot datu analītiku pirms kravu iekraušanas un pirms kravu ierašanās attiecībā uz visiem produktiem un visiem transporta veidiem. Taču nav skaidrs, kāda veida cilvēkresursi būs vajadzīgi katrā dalībvalstī vai kāda līmeņa un ilguma apmācības šādiem darbiniekiem būs nepieciešamas. Tas pats attiecas arī uz papildu riska pārvaldības procesu, kas ir plānots procedūrām “pēc ierašanās”. EESK jau ir aicinājusi “izstrādāt kopējas apmācības sistēmas, pamatojoties uz “ES muitas kompetenču satvaru”, kura mērķis ir saskaņot un uzlabot muitas darbības standartus visā ES” (8).

4.8.   E-komercijas pārvaldība

4.8.1.

E-komercija ir sniegusi lielus ieguvumus un iespējas gan sabiedrībai, gan uzņēmumiem. Taču tā arī rada ievērojamus sarežģījumus attiecībā uz nodokļu un muitas prasību ievērošanu tirgotām precēm un attiecībā uz lielo skaitu muitošanas pieprasījumu dažādām kontrolēm, kas veiktas ar finansēm nesaistītos nolūkos, tostarp drošuma, drošības un intelektuālā īpašuma nolūkos. EESK atzīst muitas dienestu nozīmīgo lomu centienos nepieļaut, ka vienotajā tirgū nonāk neatbilstoši un/vai nedroši produkti, un secina, ka šādiem dienestiem ir jāsaņem pienācīgi resursi arī visu ar finansēm nesaistīto pienākumu veikšanai.

4.8.2.

Gaidāms, ka tiesību aktu kopuma par PVN e-komercijai (9) īstenošana no 2021. gada radīs vērā ņemamus ieņēmumus dalībvalstu budžetos un vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmējdarbības vidē. ES nodokļu informācijas centra izveide Eurofisc nodokļu krāpšanas apkarošanas tīkla ietvaros tiek uzskatīta par ievērojamu uzlabojumu, lai muitas dienestiem sniegtu piekļuvi informācijai. EESK gaida Komisijas novērtējumu šajā saistībā.

4.8.3.

EESK uzskata, ka vislabākais veids, kā regulēt un pārvaldīt e-komerciju, ir uzlabota sadarbība ar citām ESAO un G20 valstīm. EESK jau ir uzsvērusi, ka “ekonomikas digitalizācijai un operatīvo instrumentu un risinājumu izstrādei piemērojamā fiskālā politika ir jākoordinē starptautiskā līmenī” (10).

4.8.4.

E-komercija ir ļoti svarīga nozare mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Taču dažādu esošo šķēršļu dēļ pārrobežu komercija jau ir sadrumstalota, un EESK pauž bažas par to, ka paziņojumā nav nekādas norādes uz MVU labvēlīga satvara radīšanu šajā vērienīgajā rīcības plānā. Saskaņā ar septembra Eirobarometra datiem tikai 4 % no MVU pārdod savas preces patērētājiem citās dalībvalstīs (11).

4.8.5.

Priekšlikums piemērot platformām muitas ziņošanas prasības potenciāli var radīt slogu likumīgiem uzņēmumiem. Platformām ir ievērojami dati, ko muita varētu izmantot, taču būtu jāveic īpaši ieguldījumi IT programmatūrā, kas šādus datus var apkopot un sniegt. Nekavējoties vajadzētu apsvērt automatizētu robotikas sistēmu izmantošanu, jo tās var būt ārkārtīgi vērtīgas ziņošanas prasības procesa atvieglošanā. Turklāt EESK uzskata, ka šādiem uzņēmumiem būtu jāsaņem nepieciešamais finansējums, ja tiem tiek lūgts vākt datus, kas tiem citādi nebūtu vajadzīgi. Pārvaldīt šādus datus ir ārkārtīgi svarīgi, lai mazinātu krāpniecību muitas un PVN jomā, preču vērtības pazemināšanu, nepatiesas izcelsmes deklarācijas u. tml. EESK jau ir paudusi aicinājumu, “lai tiktu izstrādāts Eiropas standarts to datu un informācijas vākšanai par platformu lietotājiem, kas platformām būs jāpaziņo” (12).

4.8.6.

Tomēr EESK atzinīgi vērtē Komisijas pašlaik veikto pārskatīšanu par tiešsaistes tirdzniecības vietu lomu un pienākumiem, kurām būtu jāuzņemas lielākas saistības un atbildība pārbaudīt, vai viņu platformās tirgotās preces atbilst prasībām un ir drošas.

4.9.   Noteikumu ievērošanas veicināšana

4.9.1.

Uzticami tirgotāji jau tiek atalgoti ar ieguvumu shēmu par ES muitas tiesību aktu ievērošanu. EESK atbalsta ierosināto pārraudzību esošajiem preferenciālas tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm; visaptveroša analīze par ES starptautiskajām sistēmām sadarbībai un savstarpējai administratīvai palīdzībai muitas jautājumos nodrošinātu labāku izpildi.

4.9.2.

Priekšlikums ieviest ES vienloga sistēmas vidi ir abpusēji izdevīgs projekts, un EESK to pilnībā atbalsta. Privātais sektors iegūtu no iespējas ziņot ar vienu darbību, savukārt dažādas iestādes varētu atlasīt vajadzīgos datus. Tas nepārprotami ir solis uz priekšu visām iesaistītajām pusēm, un ir gaidāms, ka pirmajos septiņos īstenošanas gados tas uzņēmumiem ļaus ietaupīt līdz 690 miljoniem EUR muitas administrācijā.

4.9.3.

Tomēr ir diezgan grūti saprast, kā ierosinātā Savienības Muitas kodeksa analīze varētu liecināt, ka elektroniskās sistēmas mazāk nekā četrus gadus pēc priekšlikuma pieņemšanas ir novecojušas.

4.9.4.

Sadrumstalotās sankcijas par atbilstības nenodrošināšanu, kas tiek piemērotas dalībvalstīs, rada konkurences kropļojumus vienotajā tirgū, vienlaikus ļaujot sistēmā parādīties vājākiem posmiem. Stabila un vienota satvara izveide stiprinātu muitas savienību kopumā. Lai gan teorētiski tas ir izcils, EESK interesē, kā EK plāno to integrēt, jo 2013. gada priekšlikums par to pašu tematu tika noraidīts.

4.9.5.

Turklāt ir sarežģīti nodrošināt vienādu kontroles līmeni, ja uz 100 000 iedzīvotāju atkarībā no dalībvalsts ir no 7 līdz 70 muitas ierēdņiem (13). EESK iesaka iekļaut minimālos kontroles un nepieciešamo darbinieku skaita standartus.

4.9.6.

Covid-19 krīze ir atklājusi muitas sistēmas trūkumus, neatbilstīgiem un nedrošiem produktiem vairākos gadījumos nonākot ES teritorijā. EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi pēc iespējas drīzāk pieņemt īstenošanas aktus tirgus uzraudzības regulai (14).

4.9.7.

Turklāt EESK atbalsta priekšlikumu pievērst īpašu uzmanību preferenciālas izcelsmes noteikumu un procedūru piemērošanai 41 ES brīvās tirdzniecības nolīgumam. Attiecībā uz citiem tirdzniecības partneriem, jo īpaši Ķīnu, e-komercijas straujais pieaugums ir palielinājis esošos sarežģījumus muitai. Tāpēc bija vajadzīga pilnīgi saprotamā prasība izvērtēt un regulēt.

4.10.   Muitas dienesti, kas darbojas vienoti

4.10.1.

Analīze liecina, ka pārrobežu sadarbību ir iespējams būtiski uzlabot. EESK atbalsta to, ka vienīgais risinājums ir nodrošināt plašāku un labāku sadarbību starp dažādu dalībvalstu muitas dienestiem un starp muitu un citām valsts iestādēm. Paraugprakses apmaiņa varētu arī uzlabot muitas dienestu produktivitāti.

4.10.2.

Ir vajadzīgi nozīmīgi ieguldījumi, lai iepirktu nepieciešamo muitas kontroles aprīkojumu šādas sadarbības īstenošanai praksē. EESK norāda, ka sākotnējā priekšlikumā (15) Komisija piekrita segt tikai 80 % no vajadzīgajiem ieguldījumiem. Atlikušos 20 % segtu dalībvalstis. Ņemot vērā finansiālo situāciju, kurā valstis atrodas Covid-19 pandēmijas dēļ, EESK necer, ka visas 27 dalībvalstis 2021. gadā spēs ieguldīt attiecīgās summas.

4.10.3.

Visbeidzot, Komisija drosmīgi piedāvā pretrunīgi vērtēto priekšlikumu līdz 2023. gadam sagatavot ietekmes novērtējumu par ES muitas aģentūras izveidi. EESK šaubās, vai dalībvalstis tam piekritīs.

---

(1)  OV L 269 10.10.2013., 1. lpp.

(2)  OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.

(3)  EESK atzinums “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Integrētās robežu pārvaldības fonda satvarā izveido finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām” (OV C 62, 15.2.2019., 67. lpp.).

(4)  OV C 367, 10.10.2018., 39. lpp.

(5)  OV L 269 10.10.2013., 1. lpp.

(6)  OV C 246, 28.7.2017., 22. lpp.

(7)  2. divgadu ziņojums par ES muitas savienības izveidē un tās pārvaldībā gūto progresu.

(8)  OV C 62, 15.2.2019., 67. lpp.

(9)  PVN modernizēšana pārrobežu e-komercijai.

(10)  OV C 364, 28.10.2020., 62. lpp.

(11)  Eirobarometra 486. zibensaptauja.

(12)  OV C 364, 28.10.2020., 62. lpp.

(13)  Union of Finance Personnel in Europe aptauja.

(14)  OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.

(15)  COM(2018) 321 final.