Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības pilsoņu personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto brīvas pārvietošanās tiesības, izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošanu”

(COM(2018) 212 final – 2018/0104 (COD))

(2018/C 367/15)

Ziņotājs:

Jorge PEGADO LIZ

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 28.5.2018. Padome, 18.6.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 21. panta 2. punkts un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Biroja lēmums	22.5.2018.
Datums, kad pieņemts plenārsesijā	11.7.2018.
Plenārsesija Nr.	536
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	155/8/5

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē izskatāmo iniciatīvu, jo uzskata, ka tā ir vajadzīga un neatliekama, piekrīt izvēlētajam juridiskajam pamatam, jo uzskata, ka tas atbilst priekšlikuma ierobežotajai darbības jomai, un likumdošanas instrumenta izvēlei, kā arī apstiprina, ka iniciatīvā ir ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi un pamattiesības, un aicina nekavējoties pieņemt šo iniciatīvu.

1.2.

Komiteja atbalsta arī prasību dokumentā iekļaut dokumenta turētāja sejas attēlu un divu pirkstu nospiedumus sadarbspējīgos formātos, kā arī prasību, ka jābūt iespējai biometriskos datus nošķirt no citiem šajās apliecībās glabātajiem datiem.

1.3.

Tomēr Komiteja uzskata, ka Komisija nav pilnībā pamatojusi izvēlēto likumdošanas instrumentu un nav paskaidrojusi iemeslus, kuru dēļ Komisija nav ierosinājusi priekšlikumu, kas būtu balstīts uz plašāku tiesību aktu saskaņošanu un ar ko tiktu faktiski izveidota vienota personas identifikācijas dokumentu sistēma, kas nodrošinātu būtiskas priekšrocības drošības jomā, vienkāršotas un ātrākas kontroles, vienotas procedūras un nenoliedzami kalpotu pilsoņu interesēm. Nav saprotams, kādēļ atšķirībā no Savienības pilsoņiem izsniegtajiem uzturēšanās dokumentiem priekšlikumā nav noteikti obligātie elementi, kas paredzēti ietekmes novērtējuma pielikumā, proti, dokumenta nosaukums, dokumenta turētāja vārds, uzvārds, dzimums, valstspiederība, dzimšanas datums un vieta, kā arī dokumenta izsniegšanas vieta, paraksts un dokumenta derīguma termiņš.

1.4.

Turklāt Komiteja uzskata, ka priekšlikumā nav pilnībā ņemti vērā secinājumi, kas izdarīti saistībā ar programmu REFIT un apspriešanos ar iedzīvotājiem un kas liecina par situācijām, kuras nepārprotami kavē brīvu pārvietošanos Eiropas Savienības teritorijā, jo priekšlikumā paredzēts, ka dalībvalstis arī turpmāk pēc brīvprātības principa varēs ieviest savā teritorijā personas apliecības, noteikt darbības jomu, obligāto informāciju un šo identitātes dokumentu veidu.

1.5.

EESK būtu vēlējusies, lai Komisija izskata iespēju izstrādāt ES personas apliecību, kas ES pilsoņiem dotu tiesības ar to balsot, pat ja šajā nolūkā būtu jāizvēlas cits juridiskais pamats.

1.6.

EESK pauž bažas, ka jaunu apliecību atbilstības nodrošināšanas izmaksu pieaugums tiks novirzīts uz pilsoņiem, turklāt nav zināms, cik lielas būs šīs izmaksas, vai tās būs atbilstošas un samērīgas, jo lēmums pilnībā paliek dalībvalstu pārvaldes iestāžu kompetencē.

1.7.

EESK arī uzskata, ka būtu jāpievērš uzmanība arī citiem papildu elementiem, ko dalībvalstis pievieno šīm apliecībām, un iespējams būtu jāvienādo to iekļaušana vai nosacījumi, kā tos izmanto ieinteresētā persona vai trešās personas.

1.8.

EESK skatījumā ir svarīgi, lai Eiropas Komisija sekotu līdzi un pārraudzītu izskatāmā priekšlikuma īstenošanu un atbilstoši tā mērķim nodrošinātu dokumentu pilnīgu atzīšanu, jo tie ir ne tikai identifikācijas elementi, bet arī instrumenti, kas dokumenta turētājam dod tiesības veikt virkni darbību jebkurā dalībvalstī, piemēram, pārvietoties Šengenas zonā, iegādāties preces un pakalpojumus, tostarp finanšu pakalpojumus, kā arī piekļūt publiskajiem un privātajiem pakalpojumiem.

1.9.

Tā kā šāda regula ir vajadzīga un tā jāpieņem nekavējoties, EESK iesaka saīsināt tās spēkā stāšanās un turpmāko pasākumu termiņus.

1.10.

Komiteja aicina Komisiju, Eiropas Parlamentu un dalībvalstis izskatīt Komitejas izteiktās īpašās piezīmes par tās skatījumā būtiskiem elementiem, kā arī par dažiem nosacījumiem, kā šos dokumentus var izmantot trešās personas, jo izrādījies, ka atsevišķās dalībvalstīs šie nosacījumi ir būtiski.

2.   Īss priekšlikuma un tā pamatojuma kopsavilkums

2.1.

Paziņojumā Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei “Četrpadsmitais progresa ziņojums virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību” (1) Komisija ir iekļāvusi dažādas pārdomas par to, kā attīstās situācija saistībā ar diviem galvenajiem Eiropas aizsardzības pīlāriem, proti, cīņu pret terorismu un organizēto noziedzību, kā arī par līdzekļiem to atbalstam, no vienas puses, un mūsu aizsardzības pasākumu un izturētspējas stiprināšanu, saskaroties ar šiem draudiem, no otras puses. Kā vienu no līdzekļiem (2) Komisija minējusi tiesību akta priekšlikumu, kura mērķis ir uzlabot valstu izsniegto personas apliecību un uzturēšanās dokumentu drošību, jo “tas apgrūtinās teroristu un citu noziedznieku iespējas ļaunprātīgi izmantot vai viltot šādus dokumentus ar nolūku ieceļot vai pārvietoties ES teritorijā”.

2.2.

Paziņojumā arī norādīts, ka saskaņā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras statistikas datiem par viltotiem dokumentiem, “krāpnieciskos nolūkos visbiežāk izmantotie ceļošanas dokumenti ES ir valstu izsniegtas personas apliecības ar vājiem aizsardzības elementiem”. Īstenojot 2016. gada decembra rīcības plānā izklāstītos Eiropas atbildes pasākumus pret ceļošanas dokumentu viltošanu, Komisija kopā ar šo progresa ziņojumu ir pieņēmusi priekšlikumu regulai par Savienības pilsoņiem izsniegto personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošanu. “Ja tiks uzlaboti personas apliecību un uzturēšanās dokumentu aizsardzības elementi, noziedzniekiem būs sarežģītāk ļaunprātīgi izmantot vai viltot šādus dokumentus, lai pārvietotos ES teritorijā vai šķērsotu ES ārējās robežas. Drošāki personu apliecinoši dokumenti palīdzēs stiprināt ES ārējo robežu pārvaldību (tostarp risināt ārvalstu kaujinieku teroristu un viņu ģimenes locekļu atgriešanās problēmu), un vienlaikus, pateicoties drošākiem un uzticamākiem dokumentiem, ES pilsoņi varēs vieglāk īstenot brīvas pārvietošanās tiesības,” norādīts minētajā priekšlikumā.

2.3.

Komisijas priekšlikumā, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu un sabiedrisko apspriešanu, ir noteikti minimālie dokumentu drošības standarti attiecībā uz dalībvalstu izsniegtām personas apliecībām, tostarp prasība par biometriskajām fotogrāfijām un pirkstu nospiedumiem, kas jāglabā personas apliecības mikroshēmā. Priekšlikumā ir paredzēts arī informācijas minimums, kam jābūt ietvertam uzturēšanās dokumentos, kas izsniegti ceļojošiem ES pilsoņiem, kā arī trešo valstu valstspiederīgo ģimenes locekļu uzturēšanās atļauju pilnīga saskaņošana. Komisija aicina likumdevējus nekavējoties izskatīt šo tiesību akta priekšlikumu, lai panāktu drīzu vienošanos.

2.4.

Šādā vispārējā kontekstā ir jāizvērtē izskatāmais priekšlikums regulai, kuras mērķi ir šādi: a) uzlabot ārējo robežu pārvaldību; b) apkarot terorismu un organizēto noziedzību un veidot patiesu drošības savienību; c) veicināt to ES pilsoņu mobilitāti, kuri izmanto tiesības brīvi pārvietoties, un nodrošināt viņu identitātes apliecinājumu, ko izmantot publiskās un privātās iestādēs, kad viņi izmanto savas tiesības dzīvot citā ES valstī; d) pastiprināt ES reaģēšanu uz ceļošanas dokumentu viltošanu un samazināt dokumentu viltošanas risku; e) novērst ar nepietiekamu dokumentu drošību saistīto dokumentu ļaunprātīgu izmantošanu un iekšējās drošības apdraudējumu; f) nepieļaut izbraukšanu uz trešām valstīm, lai piedalītos teroristu darbībās un nesodīti atgrieztos Eiropas Savienībā.

2.5.

Lai sasniegtu šos mērķus, Komisija ir iesniegusi izskatāmo priekšlikumu regulai, jo uzskata, ka tas ir atbilstošs juridisks instruments. Tas balstīts uz Līguma par ES darbību 21. panta 2. punktu, tajā ir ievērots subsidiaritātes princips, un tas iekļaujas proporcionalitātes principa darbības jomā.

2.6.

No trim izvērtētajiem risinājumiem – saglabāt status quo, veikt plašu saskaņošanu vai ieviest minimālo drošības standartu sistēmu personas apliecībām, kopējās minimālās prasības uzturēšanās dokumentiem, ko izsniedz ES pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir ES pilsoņa ģimenes locekļi, izmantot vienotu uzturēšanās atļauju modeli trešo valstu valstspiederīgajiem – ir izvēlēts šis trešais risinājums, jo ir atzīts, ka tajā ievērotas pamattiesības, īpaši datu un privātuma aizsardzība.

2.7.

Izskatāmo priekšlikumu papildinās nesaistoši pasākumi, piemēram, izpratnes veidošanas un apmācības pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt netraucētu piemērošanu, kas pielāgota katras dalībvalsts konkrētajai situācijai un vajadzībām. To vidū var minēt šādus pasākumus: a) programmu izskatāmās regulas tiešo iznākumu, rezultātu un ietekmes uzraudzībai; b) vienu gadu pēc īstenošanas sākuma un pēc tam katru gadu dalībvalstis paziņos Komisijai informāciju, kurai ir būtiska nozīme minētās regulas darbības efektīvā uzraudzībā; c) ne agrāk kā sešus gadus pēc spēkā stāšanās Komisija izvērtēs apstiprinātā tiesiskā regulējuma efektivitāti, iedarbīgumu, atbilstību, saskaņotību un ES pievienoto vērtību, lai nodrošinātu datu pieejamību pietiekamā apjomā un organizēs apspriešanos ar ieinteresētajām personām, lai apzinātu viņu viedokļus par likumdošanas izmaiņu un īstenoto nesaistošo pasākumu ietekmi.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK ļoti pozitīvi vērtē izskatāmo iniciatīvu, uz kuras nepieciešamību Komiteja jau norādījusi citos atzinumos, piekrīt izvēlētajam juridiskajam pamatam, jo uzskata, ka tas atbilst priekšlikuma ierobežotajai darbības jomai, un likumdošanas instrumenta izvēlei, kā arī apstiprina, ka priekšlikumā ir ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi un pamattiesības, un aicina nekavējoties pieņemt šo iniciatīvu.

3.2.

Komiteja atbalsta arī prasību dokumentā iekļaut dokumenta turētāja sejas attēlu un divu pirkstu nospiedumus sadarbspējīgos formātos, kā arī paredzētos izņēmumus un prasību, ka jābūt iespējai biometriskos datus nošķirt no citiem datiem, kas šajās apliecībās ietverti saskaņā ar dalībvalstu lēmumu.

3.3.

EESK atsaucas uz secinājumiem, kas izdarīti saistībā ar programmu REFIT un apspriešanos ar iedzīvotājiem un kas liecina par situācijām, kuras nepārprotami kavē brīvu pārvietošanos Eiropas Savienības teritorijā, jo iestādes neatzīst identitātes apliecības par derīgu ceļošanas dokumentu, kā arī atšķirīgo derīguma termiņu dēļ, kas kavē to atzīšanu dalībvalstīs, un ar to saistīto grūtību dēļ – ar tām iedzīvotāji saskaras preču un pakalpojumu pieejamības jomā.

3.4.

Komiteja tomēr uzskata, ka priekšlikumā nav pilnībā ņemti vērā iepriekš minētie secinājumi, jo dalībvalstīm arī turpmāk nav noteikts obligāts pienākums ieviest to teritorijā personas apliecības, noteikt darbības jomu, informācijas minimumu un personas apliecības veidu.

3.5.

EESK norāda, ka personas apliecības parasti izsniedz kā galveno apliecinājumu dokumenta turētāja identitātei, nodrošinot tādējādi pilsoņu piekļuvi finanšu pakalpojumiem, tostarp kontu atvēršanai, sociālajiem pabalstiem, veselības aprūpei, izglītībai un juridisko un politisko tiesību īstenošanai.

3.6.

Turklāt, kā tas norādīts arī Eiropas Parlamenta pētījumā The Legal and Political Context setting for European Identity Document (Eiropas identitātes dokumenta ieviešanas juridiskais un politiskais konteksts), EESK būtu vēlējusies, lai Komisija izskata arī iespēju izstrādāt ES personas apliecību, kas ES pilsoņiem dotu tiesības ar to balsot, pat ja šajā nolūkā būtu jāizvēlas cits juridiskais pamats.

3.7.

EESK pauž bažas, ka jaunu apliecību atbilstības nodrošināšanas izmaksu pieaugums tiks novirzīts uz pilsoņiem, turklāt nav zināms, cik lielas būs šīs izmaksas, jo lēmums pilnībā paliek dalībvalstu pārvaldes iestāžu kompetencē. Šajā saistībā EESK uzskata, ka iepriekš ir jāizvērtē izmaksas, kas radīsies izskatāmā priekšlikuma ietekmē, lai nodrošinātu izmaksu atbilstību un samērību.

3.8.

EESK nevar nenorādīt, ka saskaņā ar izskatāmā priekšlikuma ietekmes novērtējumu daudzas dalībvalstis, kuras izsniedz personas apliecības, joprojām neļauj iegūt biometriskos datus (Itālija, Francija, Rumānija, Horvātija, Čehijas Republika, Somija, Malta, Slovākija un Slovēnija), tādēļ ir kvantitatīvi jānosaka un jānovērtē šo pasākumu finansiālā un tehnoloģiskā ietekme uz iedzīvotājiem un attiecīgajām publiskajām pārvaldes iestādēm.

3.9.

EESK arī uzsver, ka priekšlikumā ir svarīgi skaidri noteikt personas apliecības leģitimitāti, jo tas ir instruments, kas dokumenta turētājam dod tiesības veikt virkni darbību jebkurā dalībvalstī, piemēram, pārvietoties Šengenas zonā, iegādāties preces un pakalpojumus, tostarp finanšu pakalpojumus.

3.10.

Turklāt Komiteja vēlas norādīt uz grūtībām, kas saistītas ar uzturēšanās dokumentiem, jo īpaši to daudzveidību un atteikumu ieceļošanai dalībvalstīs, kā arī piekļuvi pamatprecēm un pamatpakalpojumiem, jo uzskata, ka izskatāmais priekšlikums varētu būt nepietiekams, lai atrisinātu šādas situācijas.

3.11.

Tomēr Komiteja uzsver, ka ir jāpanāk, lai tiktu ievērots datu apstrādes minimizēšanas princips, tādējādi nodrošinot, ka biometrisko datu vākšanas nolūks ir skaidrs, pārredzams un pakļauts leģitīmiem, precīzi noteiktiem un pārredzamiem mērķiem.

3.12.

Komiteja uzskata, ka Komisija nav pilnībā pamatojusi izvēlēto likumdošanas instrumentu un nav paskaidrojusi iemeslus, kuru dēļ Komisija nav ierosinājusi priekšlikumu, kas būtu balstīts uz plašāku tiesību aktu saskaņošanu un ar ko tiktu faktiski izveidota vienota personas identifikācijas dokumentu sistēma, kas nodrošinātu būtiskas priekšrocības drošības jomā, vienkāršotas un ātrākas kontroles, vienotas procedūras un nenoliedzami kalpotu pilsoņu interesēm. Komitejai nav arī saprotams, kādēļ šāda saskaņošana nav pat minēta kā mērķis, kas būtu jāsasniedz vidējā termiņā. Kā skaidri norādīts Komisijas dienestu darba dokumentā (SWD(2018) 111 final (3)), priekšroka tiek dota šim variantam, jo “vairākums aptaujāto ES pilsoņu atbalsta valsts personas apliecību plašāku saskaņošanu ES līmenī (“ID 2”) un kopumā saskaņotus uzturēšanās dokumentus (“RES 3”)”.

3.13.

Faktiski nav saprotams, kādēļ priekšlikumā atšķirībā no Savienības pilsoņiem paredzētajiem uzturēšanās dokumentiem nav noteikti obligātie elementi, kas paredzēti ietekmes novērtējuma pielikumā, proti, dokumenta nosaukums, dokumenta turētāja vārds, uzvārds, dzimums, valstspiederība, dzimšanas datums un vieta, kā arī dokumenta izsniegšanas vieta, paraksts un dokumenta derīguma termiņš.

3.14.

EESK uzsver nepieciešamību stiprināt krāpšanas gadījumu uzraudzības politiku, īpašu uzmanību pievēršot gaisa, sauszemes un jūras transportam, un nodrošināt robežkontroles dienestiem cilvēkresursus, loģistikas un tehniskos resursus, lai garantētu ne vien visu dalībvalstu dokumentu atzīšanu, bet arī to kontroles pastiprināšanu.

3.15.

Šajā ziņā Eiropas Komisijai noteikti ir jāpārrauga un jāuzrauga izskatāmā priekšlikuma īstenošana ar mērķi nodrošināt, lai dokumenti tiktu pilnībā atzīti par ceļošanas dokumentiem un nodrošinātu piekļuvi publiskajiem un privātajiem pakalpojumiem, kas arī ir šā priekšlikuma mērķis.

3.16.

EESK arī uzskata, ka būtu jāpievērš uzmanība arī citiem papildu elementiem, ko dalībvalstis pievieno šīm apliecībām, un iespējams būtu jāvienādo to iekļaušana vai nosacījumi, kā tos izmanto ieinteresētā persona vai trešās personas.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

1. pants. Ņemot vērā izskatāmā priekšlikuma tvērumu, EESK uzskata, ka tajā būtu jāiekļauj atsauce uz minimālajām informācijas prasībām. Komiteja uzsver nepieciešamību skaidri norādīt, ka regulā, uz kuru attiecas šis atzinums, ievērots likumības princips, kā arī pilsoņu identifikācijas datu autentiskuma, patiesuma, viennozīmīguma un drošības principi.

4.2.

2. pants. Papildus Direktīvas 2004/38/EK darbības jomai un neskarot to, EESK norāda, ka priekšlikumā ir jāiekļauj definīcija par “personas apliecībām, ko dalībvalstis (..) izsniedz saviem valstspiederīgajiem”, lai būtu skaidrs, ka runa ir par visās dalībvalstīs saskaņotu dokumentu.

4.3.

3. panta 2. punkts. EESK apšauba prasību norādīt dokumenta nosaukumu “vienā citā oficiālajā valodā”, jo uzskata, ka tas nebūs ne piemēroti, ne lietderīgi, lai atvieglotu dokumenta atzīšanu ārpus robežām.

4.4.

3. panta 10. punkts. EESK uzskata, ka regulā būtu jānosaka vienoti šo dokumentu derīguma termiņi vienotām vecuma grupām.

4.5.

5. pants. Vajadzētu noteikt, ka termiņš, kad apliecības tiek izņemtas no aprites, ir trīs gadi, nevis pieci gadi.

4.6.

6. pants

4.6.1.

Uzturēšanās dokumentos jāiekļauj arī šādi elementi: — tēva un mātes vārds, uzvārds, — valstspiederība, — dzimšanas vieta, — dzimums, — augums, — acu krāsa, — paraksts.

4.6.2.

Attiecībā uz turētāja vārdu un uzvārdu, ir jānorāda pilns uzvārds, kas atbilst dzimšanas apliecībā norādītajam uzvārdam, ievērojot oficiālo rakstību, lai garantētu personu individuālo identitāti.

4.7.

8. panta 2. punkts. Vajadzētu noteikt, ka termiņš, kad uzturēšanās atļaujas pakāpeniski tiek izņemtas no aprites, ir trīs gadi, nevis pieci gadi.

4.8.

10. pants. Neskarot Regulas (ES) 2016/679 piemērošanu, EESK uzskata, ka izskatāmajā priekšlikumā būtu jāiekļauj īpaši noteikumi par datubāzes mērķi, personas datu vākšanas un atjaunināšanas kārtību, to paziņošanu, apskatīšanu, piekļuvi tiem un to glabāšanu.

4.9.

12. panta 1. punkts. Vajadzētu noteikt, ka par regulas īstenošanu ziņo, kad apritējuši nevis četri gadi, bet trīs gadi, kā tas norādīts 21. apsvērumā.

4.10.

12. panta 2. punkts. Vajadzētu noteikt, ka izvērtējumu veic nevis pēc sešiem, bet pēc pieciem gadiem.

4.11.

EESK uzskata, ka būtu vēlams regulā noteikt laiku, no kura pēc piedzimšanas ir vajadzīga personas apliecība (piemēram, 30 dienas).

4.12.

Regulā turklāt vajadzētu precizēt, ka jebkādai publiskai vai privātai struktūrai, veicot identitātes pārbaudi, ir jārūpējas, lai derīga personas apliecība uzrādīšanas brīdī tiktu paturēta vai uzglabāta ne ilgāk, kā minimālo laiku, kas nepieciešams dalībvalstu drošības un aizsardzības nodrošināšanai. Regulā būtu arī jāaizliedz to kopēt jebkādā veidā bez turētāja nepārprotamas piekrišanas, ja vien tiesu iestāde nav lēmusi citādi acīmredzamu drošības, krāpšanas vai ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas apsvērumu dēļ, kā arī datu un privātuma aizsardzības nolūkā.

4.13.

Savukārt, ja apliecība ir pazaudēta, nozagta, ja notikusi identitātes zādzība vai apliecība ir nomainīta, ir jāparedz, ka datus nekavējoties dzēš, lai nepieļautu oficiālo dokumentu krāpniecisku izmantošanu.

---

(1)  COM(2018) 211 final, 17.4.2018.

(2)  Attiecīgie elementi ietver jaunus instrumentus elektronisko pierādījumu vākšanai kriminālprocesā, atvieglotu piekļuvi finanšu informācijai smagu noziegumu novēršanā, atklāšanā, izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, stingrākus noteikumus par sprāgstvielu prekursoriem, ko izmanto improvizētu sprāgstierīču izgatavošanai, šaujamieroču importa un eksporta kontroles pasākumu uzlabošanu, lai novērstu to nelikumīgu tirdzniecību, teroristiska satura apkarošanu tiešsaistē, informācijas sistēmu sadarbspēju un labāku informācijas apmaiņu, aizsardzību pret ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem riskiem un kodolriskiem un sabiedrisku vietu aizsardzību, cīņu pret kibernoziedzību un kiberdrošības uzlabošanu.

(3)  Ietekmes novērtējuma kopsavilkums, pavaddokuments dokumentam “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības pilsoņu personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto brīvas pārvietošanās tiesības, izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošanu”.