Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumspar tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz konkrētām maksām par pārrobežu maksājumiem Savienībā un maksām par valūtas maiņu groza Regulu (EK) Nr. 924/2009”

(COM(2018) 163 final – 2018/0076 (COD))

(2018/C 367/05)

Ziņotājs:

Daniel MAREELS

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 19.4.2018. Eiropadome, 3.5.2017.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	7.6.2018.
Pieņemts plenārsesijā	11.7.2018.
Plenārsesija Nr.	536
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	116/0/0

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Komiteja atzinīgi vērtē izskatāmo priekšlikumu, kas palīdzēs samazināt maksu par pārrobežu maksājumiem euro valūtā ES dalībvalstīs, kuras nav eurozonas dalībvalstis, kā arī palielināt valūtas maiņas maksas pārredzamību. EESK aicina šo priekšlikumu ieviest pēc iespējas ātrāk.

1.2.

Priekšlikuma tiešā ietekme vispirms būs jūtama dalībvalstīs, kuras nav pievienojušās eurozonai. Paredzams, ka augstā maksa, ko iekasē par pārrobežu maksājumiem euro valūtā Eiropas Savienības robežās, izzudīs, jo tā būs jāsaskaņo ar zemāku maksu, ko piemēro iekšzemes darījumiem nacionālajā valūtā. Komiteja pauž gandarījumu par šo izmaksu samazināšanu, kas nāks par labu kā patērētājiem, tā arī uzņēmumiem, īpaši MVU.

1.3.

Turklāt izmaksu samazināšana noteikti palielinās pārrobežu pārvietošanos un brīvu tirdzniecību visā ES, un dos labumu visām ES dalībvalstīm. Pēc Komitejas domām, šāda vienotā tirgus padziļināšana un tās radītā pozitīvā ekonomiskā ietekme ir būtiski svarīga.

1.4.

EESK pauž gandarījumu, ka šis pasākums palīdzēs arī sasniegt SEPA sākotnējo mērķi – uzskatīt, ka ES teritorijā visi euro maksājumi ir iekšzemes maksājumi. Tajā pašā laikā tas ļaus arī konkrēti izveidot mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu vienoto tirgu, jo tiks likvidēta plaisa starp lietotājiem eurozonā un ārpus tās. Samazinātā maksa, ko maksā lietotāji eurozonā, tiks piemērota arī lietotājiem ārpus eurozonas.

1.5.

Saskaņā ar vairākkārtējiem aicinājumiem aizsargāt banku sektora daudzveidību, kas garantē sistēmas stabilitāti un efektivitāti, un lai ņemtu vērā turpmākās attīstības tendences un problēmas, EESK aicina lielāku uzmanību pievērst jautājumam par izmaksām, kas attiecīgajām bankām radīsies saistībā ar šo priekšlikumu.

1.6.

Tirgus dalībnieku pienākums būs informēt par valūtas maiņas kopējām izmaksām ārvalstīs un pirms darījuma par to informēt attiecīgās personas. Komiteja uzskata, ka jaunās papildu pārredzamības prasības ir noderīgas, jo tās ļautu patērētājiem darījuma brīdī izdarīt pārdomātu izvēli par pieņemamu cenu. Tomēr arī šajā gadījumā ir jāņem vērā šā jautājuma lielā tehniskā sarežģītība un pakalpojuma sniedzējiem radītās izmaksas.

1.7.

Visbeidzot, EESK vēlas uzsvērt: lai arī jautājums ir ļoti tehnisks, tas neapšaubāmi paver lielisku iespēju efektīvi un saprotami komunicēt ar visiem ES pilsoņiem. Izmaiņas šajā jomā var izmantot, lai skaidrotu, kā ES ievieš pozitīvas pārmaiņas visiem un rod risinājumus ikdienas problēmām.

2.   Vispārīga informācija

2.1.

Kopš 2000. gadu sākuma jau ir veikti pasākumi ar mērķi saskaņot bezskaidras naudas maksājumu veikšanu Eiropā. Līdz ar euro ieviešanu sākās vienotās euro maksājumu telpas (SEPA – Single Euro Payments Area) (1) veidošana. Tā bija pakāpeniska pāreja no valsts maksājumu sistēmas uz ES maksājumu sistēmu. Šis process ir pabeigts 2014. gadā.

2.2.

Līdz ar to valdības, uzņēmumi un tirgotāji var viegli veikt maksājumus visā eurozonā un Eiropas Savienībā (2), izmantojot vienus un tos pašus maksāšanas līdzekļus: kartes, pārskaitījumus un automātiskos norēķinus. Maksājumi vairs nav atkarīgi no dzīvesvietas valsts: visi maksājumi Eiropā ir “iekšējie maksājumi”.

2.3.

Ir uzsāktas arī vairākas citas iniciatīvas ne tikai nolūkā palielināt maksājumu maksas pārredzamību, bet arī samazināt maksu. Pamatojoties uz iepriekšminēto, maksa par pārrobežu euro maksājumiem Savienībā ir pielīdzināta maksai par iekšzemes maksājumiem euro valūtā. Šīs izmaiņas ieviestas ar Regulu (EK) Nr. 2560/2001, ko vēlāk aizstāja ar Regulu (EK) Nr. 924/2009.

2.4.

Praksē šīs izmaiņas notikušas tikai eurozonas dalībvalstīs (3). Arī Zviedrija izmantoja iespēju (4), kas paredz, ka citas dalībvalstis var šo režīmu piemērot attiecīgās valsts valūtai.

2.5.

2017. gada marta “Rīcības plānā par patēriņa finanšu pakalpojumiem: labāki produkti, lielāka izvēle” Komisija apņēmās ierosināt pasākumus, ar kuriem paredzēts samazināt pārrobežu darījumu izmaksas visās dalībvalstīs un izvērtēt dinamiskas valūtas maiņas praksi (5).

2.6.

Ar izskatāmo priekšlikumu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 (6), paredzēts attiecināt minēto sistēmu, ko piemēro darījumiem euro valūtā Eiropas Savienībā, uz privātpersonām un uzņēmumiem dalībvalstīs, kuras nav pievienojušās eurozonai. Maksu par pārrobežu maksājumiem Eiropas Savienībā varētu samazināt, ja to pielīdzinātu maksai par iekšzemes darījumiem dalībvalsts valūtā.

2.7.

Vienlaikus (7) ir noteiktas papildu pārredzamības prasības attiecībā uz valūtas maiņas praksi. Tajās paredzēts, ka turpmāk pārrobežu darījumu izmaksas tiks publiskotas.

2.8.

Komiteja ir gandarīta, ka ir noteiktas vairākas papildu pārredzamības prasības arī tirgus dalībniekiem, kuri veic valūtas maiņu. Tādējādi attiecīgajām personām jau pirms darījuma veikšanas būs zināmas pārrobežu darījuma kopējās izmaksas.

3.   Komentāri un piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumus, kuros paredzēts SEPA priekšrocības attiecināt uz pilsoņiem un uzņēmumiem no dalībvalstīm, kuras nav pievienojušās eurozonai. Tas palīdzēs kopumā samazināt pārrobežu euro maksājumu izmaksas Eiropas Savienībā, jo īpaši minētajās dalībvalstīs. Turklāt vienlaikus tiks noteiktas stingrākas pārredzamības prasības attiecībā uz valūtas maiņas maksu.

3.2.

Šie priekšlikumi veicina mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu vienotā tirgus izveidi, novēršot pašreizējo dalījumu pārrobežu euro maksājumu tirgū ES robežās. Lietotāji eurozonā var pilnībā izmantot SEPA priekšrocības šāda veida maksājumiem, bet lietotājiem dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, šādas iespējas nav.

3.3.

Lielākā daļa lietotāju eurozonā var šos maksājumus veikt par zemu vai niecīgu maksu. Taču tas neattiecas uz lietotājiem ārpus eurozonas. Parasti tiem jāmaksā augsta maksa par šiem darījumiem. Būtu taisnīgi un ļoti svarīgi šādu situāciju novērst. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem minētajās dalībvalstīs maksa par pārrobežu darījumiem euro valūtā būs jāpielīdzina maksai par iekšzemes darījumiem valsts valūtā, kas parasti ir zemāka.

3.4.

Šī izmaksu samazināšana varētu pozitīvi ietekmēt brīvu pārvietošanos un pārrobežu tirdzniecību Eiropas Savienībā un visās dalībvalstīs. Tā ļaus patērētājiem ārpus eurozonas vieglāk piekļūt eurozonas tirgiem un gūt no tā labumu. Tā kā šie tirgi būs vieglāk pieejami arī uzņēmumiem, īpaši MVU, tie varēs uzlabot savu stāvokli tirgū un konkurētspēju, un tas nāks par labu uzņēmumiem.

3.5.

EESK atbalsta lēmumu orientēt ierosināto sistēmu uz darījumiem euro valūtā. Atzinumā par tematu “Rīcības plāns par patēriņa finanšu pakalpojumiem” Komiteja atzinīgi vērtēja to, “ka šajā posmā Eiropas Komisija atturas no regulatīviem pasākumiem” (8). Tajā pašā laikā tas ir nozīmīgs solis uz priekšu attiecīgajām dalībvalstīm, kurām jau sen bija iespēja uzņemties šo iniciatīvu, taču tās to nedarīja (9).

3.6.

Neskarot dažus citus iemeslus (10), šī izvēle ir arī vidusceļš starp maksājumu pakalpojumu sniedzēju (11) un lietotāju (12) neatlaidīgākajiem pieprasījumiem. Turklāt ierosinātais risinājums vairāk atbilst idejai par “īpaši pielāgotu” risinājumu. Tas dod iespēju ņemt vērā attiecīgo dalībvalstu konkrēto situāciju, jo īpaši attiecībā uz maksājumu sistēmām un pakalpojumu sniedzējiem.

3.7.

Tirgus dalībniekiem ir noteiktas arī vairākas papildu pārredzamības prasības, kas nodrošinās, ka patērētāji, mainot valūtu ārvalstīs, var izdarīt pareizo izvēli, jo patlaban, šķiet, to ir grūti izdarīt, jo patērētājiem ne vienmēr laikus ir pieejama pareiza informācija. Tādējādi pārrobežu darījuma kopējās izmaksas būs publiskotas, un tās būs zināmas attiecīgajām personām jau pirms darījuma veikšanas.

3.8.

Komiteja uzskata, ka ļoti svarīga nozīme ir šai pārskatāmības prasībai lietotāju un patērētāju labā, kā arī darījumu drošībai. Komiteja uzskata: kamēr vēl nav ieviesti galīgie pasākumi, ir svarīgi arī noteikt šo pakalpojumu izmaksas maksimālo apjomu (13). Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem šis ir ļoti sarežģīts un grūts jautājums. Tāpēc ir jāpievērš uzmanība ar to saistītajām izmaksām.

3.9.

Izmaksas un zaudējumi, ko šie priekšlikumi radīs maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nav nenozīmīgi (14). Pat ja pašreizējā situācija, iespējams, nav pilnīgi apmierinoša un ilgtermiņā zaudējumi zināmā mērā var mazināties, tomēr šķiet, ka izmaksu aspektam būtu jāpievērš pietiekami daudz uzmanības.

3.10.

Kā jau Komiteja nesen uzsvērusi savā aicinājumā veicināt banku nozares daudzveidību (15), uzmanība jāpievērš jautājumam par izmaksām, lai nodrošinātu sistēmas stabilitāti un efektivitāti (16). Jāņem arī vērā, ka bankas patlaban saskaras ar daudziem būtiskiem izaicinājumiem, piemēram, attiecībā uz regulatīvo un uzraudzības sistēmu, vairākām attīstības perspektīvām (17), joprojām zemām procentu likmēm un vairākiem citiem jautājumiem (18).

3.11.

Visbeidzot, EESK vēlas uzsvērt: lai arī jautājums ir ļoti tehnisks, tas paver lielisku iespēju efektīvi un saprotami komunicēt ar visiem ES pilsoņiem. Izmaiņas šajā jomā var izmantot, lai skaidrotu, kā ES ievieš pozitīvas pārmaiņas uzņēmēju, pilsoņu un patērētāju dzīvē un rod risinājumus ikdienas problēmām, kas rodas, piemēram, ceļojumu laikā.

---

(1)  Plašāku informāciju par SEPA skatīt Eiropas Maksājumu padomes tīmekļa vietnē: https://www.europeanpaymentscouncil.eu/.

(2)  Ģeogrāfiski SEPA ietver 34 valstis un teritorijas: 28 dalībvalstis, Islandi, Norvēģiju, Lihtenšteinu, Šveici, Monako un Sanmarīno. Skatīt 1. zemsvītras piezīmē minēto tīmekļa vietni.

(3)  Un tātad – euro maksājumiem.

(4)  Šāda iespēja visām dalībvalstīm paredzēta Regulā (EK) Nr. 2560/2001 un vēlāk – Regulā (EK) Nr. 924/2009 par pārrobežu maksājumiem.

(5)  Skatīt COM(2017) 139 final, http://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/TXT/?uri=CELEX:52017DC0139. Skatīt, konkrēti, 1. un 2. ierosināto darbību.

(6)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz konkrētām maksām par pārrobežu maksājumiem Savienībā un maksām par valūtas maiņu groza Regulu (EK) Nr. 924/2009. Skatīt http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1524213305690&uri=CELEX:52018PC0163.

(7)  Tajā pašā regulas priekšlikumā.

(8)  Skatīt OV C 434, 15.12.2017., 51. lpp., 1.1. punkts.

(9)  Skatīt 2.4. punktā minēto iespēju.

(10)  Daži iemesli ir apkopoti dokumentā “Biežāk uzdotie jautājumi: Pārrobežu maksājumi”, kas publicēts vienlaikus ar paziņojumu presei par izskatāmo priekšlikumu. Skatīt http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-18-2424_lv.htm.

(11)  Pakalpojumu sniedzēji agrāk atbalstīja status quo scenāriju.

(12)  Viņi drīzāk vēlējās, lai būtu regulēts vēl lielāks skaits darījumu.

(13)  Ņemot vērā šā jautājuma tehnisko raksturu un strauji mainīgo vidi, pēc regulas spēkā stāšanās ir paredzēts termiņš, kas nedrīkst pārsniegt 36 mēnešus.

(14)  Priekšlikuma paskaidrojuma rakstā minēts, ka pārrobežu euro darījumu summa ir 900 miljoni EUR gadā.

(15)  Skatīt OV C 434, 15.12.2017., 51. lpp.; atzinums INT/822, 3.6. punkts.

(16)  Skatīt OV C 251, 31.7.2015., 7. lpp., 1.1. punkts, un OV C 451, 16.12.2014., 45. lpp., 1.11. punkts.

(17)  Piemēram, attiecībā uz finanšu tehnoloģiju, blokķēdēm un ilgtspējīgas ekonomikas finansēšanu. Saistībā ar Komisijas rīcības plānu par ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanu, skatīt dokumentu COM(2018) 97 final (http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52018DC0097&from=lv).

(18)  Konkrētāk, ES stratēģija ienākumus nenesošu kredītu jomā (https://ec.europa.eu/info/business-economy-euro/banking-and-finance/financial-supervision-and-risk-management/managing-risks-banks-and-financial-institutions/non-performing-loans-npls_lv).