Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “ES koncepcijas pārejas posma pārvaldībai digitalizētā darba vidē – nozīmīgs ieguldījums baltajā grāmatā par darba nākotni”

(izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Austrijas pieprasījuma)

(2018/C 367/03)

Ziņotāja:	Franca SALIS-MADINIER
Līdzziņotājs:	Ulrich SAMM

Atzinums pēc Padomes prezidentvalsts Austrijas pieprasījuma	2018. gada 12. februāra vēstule
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants Reglamenta 29. panta 1. punkts Izpētes atzinums
Biroja lēmums	13.3.2018.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	6.6.2018.
Pieņemts plenārsesijā	11.7.2018.
Plenārsesija Nr.	536
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	152/1/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atbalsta taisnīgu digitālo pārveidi, kurā tiek ievērotas Eiropas vērtības, kas vērstas uz pilnīgu nodarbinātību, sociālo progresu, augstu aizsardzības līmeni, nabadzības un nevienlīdzības mazināšanu.

1.2.

EESK aicina nodrošināt, lai lielās iespējas, ko paver jaunās tehnoloģijas, dotu labumu visiem – darba ņēmējiem, iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Šajā attīstības procesā zaudētājs nedrīkst būt neviens. Politikām prioritāri jābūt virzītām uz individuālo iespēju stiprināšanu, lai nodrošinātu visiem iedzīvotājiem labas prasmes, un uz kolektīvi organizēto sociālā nodrošinājuma sistēmu stiprināšanu ar mērķi veicināt piekļuvi sociālā nodrošinājuma pabalstiem atbilstoši Pamattiesību hartai, prioritātēm, ko Eiropas sociālo tiesību pīlāra ietvaros Eiropas Savienības iestādes pasludinājušas Gēteborgā un SDO konvencijām.

1.3.

Automatizācijas, digitalizācijas un mākslīgā intelekta ietekmē, iespējams, tiks pārveidotas darbvietas. EESK uzskata, ka prioritārā kārtība ir jāpilnveido Eiropas darba ņēmēju prasmes, īpaši attiecībā uz tiem darba ņēmējiem, kuriem kvalifikācijas līmenis un novecojušās prasmes liedz strādāt jaunās darbvietās vai tehnoloģijas ietekmē pārveidotās darbvietās. Komiteja uzsver: lai atbalstītu atbilstīgu pedagoģiju, kas ļautu attīstīt radošās un digitālās prasmes, kuras arvien vairāk ir vajadzīgas jaunajās darbvietās, ES līmenī un dalībvalstīs ir nekavējoties jāizstrādā politika, kas veicinātu sākotnējās izglītības un mūžizglītības pārveidošanu.

1.4.

Dzimumu līdzsvarota pārstāvība jāizvirza par vienu no galvenajām prioritātēm, jo nozarēs ar spēcīgu digitālo komponenti strādā ļoti maz sieviešu (1). Ir svarīgi pārraudzīt un izvērtēt šīs tendences un veicināt šo nozaru pieejamību sievietēm.

1.5.

EESK konstatē, ka tikai 0,3 % no ES publisko izdevumu kopsummas (2) ir paredzēti ieguldījumiem sociālajā politikā. Nākamajā ES daudzgadu finanšu shēmā laikposmam pēc 2020. gada (3) ir jāparedz pietiekami līdzekļi šīs politikas nostiprināšanai un digitālās pārveides īstenošanai darba vidē, kas dotu labumu darba ņēmējiem, uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā.

1.6.

Papildu resursus varētu iegūt no digitalizācijas radītā darba ražīguma pieauguma. EESK iesaka nozares un uzņēmumu līmenī organizēt sociālo dialogu par pievienotās vērtības sadalījumu, lai vienotos par tās izmantošanas nosacījumiem.

1.7.

Lai ņemtu vērā visus digitalizācijas radītos elastīgos nodarbinātības veidus un neatstātu novārtā nevienu darba ņēmēju (4), EESK par prioritātēm izvirzījusi sociālās aizsardzības sistēmu kvalitātes un finansiālās stabilitātes saglabāšanu. Komiteja mudina Eiropas Komisiju un dalībvalstis organizēt apspriešanos ar sociālajiem partneriem, lai pielāgotu sociālās aizsardzības sistēmas un ietvertu tajās arī tos darba ņēmējus, kuri sava nodarbinātības statusa dēļ šajās sistēmās nav pietiekami aizsargāti.

1.8.

Saistībā ar jaunu tehnoloģiju, piemēram, robotu vai viedo iekārtu, ieviešanu EESK savā pētījumā norāda, ka svarīga nozīme ir darba ņēmēju pārstāvju iepriekšējai informēšanai un uzklausīšanai un ka nepieciešams organizēt kolektīvas sarunas par palīdzību šo tehnoloģiju radīto pārmaiņu īstenošanā (5). Komiteja arī atgādina, ka Eiropas Uzņēmumu padomes direktīvā paredzēts uzklausīšanas pienākums (6).

1.9.

Runājot par mākslīgo intelektu, EESK norāda, ka algoritmu darbības neparedzamība un to izdarītā izvēle, kas nav pakļauta cilvēka kontrolei, rada Eiropas Savienībai milzīgus izaicinājumus, kā arī izvirza būtiskus jautājumus par sabiedrību, kādā mēs vēlamies dzīvot. EESK jau ir uzsvērusi, ka jaunajā darba vidē ir ļoti svarīgi definēt cilvēka attiecības ar iekārtām. Ļoti svarīgi ir piemērot pieeju, kas vērsta uz cilvēka kontroli pār iekārtām (7).

1.10.

EESK atbalsta mākslīgā intelekta vispārējas stratēģiskas sistēmas, kas rada ES konkurences priekšrocības (8) un veicina sociāli atbildīga mākslīgā intelekta attīstīšanu, kas dod labumu visiem. Komiteja uzsver, ka ES ir jāatbalsta jaunais “kognitīvās ergonomikas” pētniecības virziens, kura mērķis ir pieņemt pasākumus, kas veicina viedo tehnoloģiju izmantošanu, kas virzīta uz cilvēku.

2.   Ievads

2.1.

Trijos izpētes atzinumos pēc Padomes prezidentvalstu Igaunijas un Bulgārijas pieprasījuma EESK jau ir izteikusi savu viedokli par jauniem darba veidiem un darba nākotni (9). Šos atzinumus papildināja plašākas pārdomas par tematu “Sociāli ilgtspējīga pieeja digitālajam laikmetam”, kas sagatavotas saistībā ar citu izpētes atzinumu, kas izstrādāts pēc prezidentvalsts Bulgārijas pieprasījuma (10).

2.2.

EESK nepiekrīt apgalvojumam, ka “digitalizācijas procesā būs gan ieguvēji, gan zaudētāji”. Šajā atzinumā EESK ierosinājusi priekšlikumus, kuru mērķis ir nodrošināt, lai digitalizācija dotu labumu visiem iedzīvotājiem un neviens netiktu aizmirsts.

2.3.

Lai neatstātu novārtā daļu darba ņēmēju un iedzīvotāju, ir jāpalielina izdevumi ieguldījumiem sociālajā politikā, jo patlaban šie izdevumi ir tikai 0,3 % no ES publisko izdevumu kopapjoma (11). Nākamajā ES daudzgadu finanšu shēmā laikposmam pēc 2020. gada (12) ir jāparedz pietiekams līdzekļu apjoms digitālās pārveides atbalstam darba vidē.

2.4.

Lai automatizācija dotu labumu visai sabiedrībai, EESK uzsver, ka ES un tās dalībvalstu rīcībā ir jābūt kvalitatīvai un labi strādājošai mūžizglītības sistēmai, pastāvīgam sociālajam dialogam starp iesaistītajām personām, atbilstīgām kolektīvām sarunām un piemērotai nodokļu sistēmai.

2.5.

Ir nekavējoties jārīkojas, lai nākotnē būtu pieejamas atbilstošas prasmes un ES un dalībvalstis saglabātu konkurētspēju un spētu radīt jaunus uzņēmumus un darbvietas, kā arī nodrošināt, ka cilvēki visā profesionālās karjeras laikā varētu iekļauties darba tirgū, un panākt labklājību visiem.

3.   Mākslīgais intelekts, kas kalpo cilvēkam un nodrošina taisnīgu un kvalitatīvu pāreju

3.1.

EESK norāda uz problēmām, ko ES rada mākslīgais intelekts, saprotot to kā tehnoloģiju kopumu, ar ko paredzēts datorizēti izpildīt kognitīvus uzdevumus, ko parasti veic cilvēks.

3.2.

Jāpanāk, ka digitalizācija un arvien spēcīgāks un efektīvāks mākslīgais intelekts dod labumu darba ņēmējiem, iedzīvotājiem, uzņēmumiem, dalībvalstīm un ES, tomēr tas ir jākontrolē, kā arī jāparedz un jāregulē tā iespējamās negatīvās sekas.

3.3.

EESK uzskata, ka tā sauktie jaunās paaudzes “kolaboratīvie” roboti var dot labumu visai sabiedrībai. Šādi roboti var kļūt par reāliem darba ņēmēju partneriem, kas atvieglo viņu ikdienas darbu, mazinot stresu darbā. Tie var arī palīdzēt personām ar fiziskiem vai kognitīviem traucējumiem un vēl vairāk – cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

3.4.

EESK atkārtoti uzsver (13), ka svarīga nozīme ir pieejai, kurā paredzēts, ka visu digitalizācijas procesu kontrolē cilvēks. Mūsu sabiedrībai ir jāpārvar bažas, ka, piemēram, mākslīgā intelekta sistēmas bez jebkādas cilvēka līdzdalības nākotnē varētu noteikt būtiskus mūsu dzīves aspektus. Pieejā, kurā paredzēts, ka cilvēks kontrolē iekārtas, noteikts princips, kas garantē, ka iekārtām nepārprotami ir jākalpo cilvēkam un ka cilvēks kontrolē sarežģītākos aspektus, kas saistīti ar cilvēku, piemēram, atbildības uzņemšanos, pretrunīgu un ētisku jautājumu vai neracionālas rīcības izvērtēšanu. Šo vispārīgo principu var izmantot par vadošo principu turpmākā regulējuma izstrādē.

3.5.

Pašiniciatīvas atzinumā par tematu “Mākslīgais intelekts” (14) EESK jau norādīja, ka algoritmu kontrole un pārredzamība ir liels izaicinājums mūsu demokrātijai un pamatbrīvībām, tostarp darba vidē. Sociāli un ētiski atbildīga digitālā pārveide jāizvirza par Eiropas Savienības mērķi. EESK atbalsta mākslīgā intelekta vispārējas stratēģiskas sistēmas, kas Eiropas Savienībai rada konkurences priekšrocības. Komiteja uzsver, ka Savienībai ir jāatbalsta jaunais “kognitīvās ergonomikas” pētniecības virziens, kura mērķis ir pieņemt pasākumus, kas veicina viedo tehnoloģiju izmantošanu cilvēka labā.

3.6.

Izmantojot neobjektīvus algoritmus, pieņemtie lēmumi un izdarītā izvēle var pastiprināt diskrimināciju uzņēmumos, piemēram, saistībā ar darbā pieņemšanu, un cilvēkresursu jomā kopumā (15). Tomēr ar efektīvu datu un algoritmu programmēšanu var sekmēt “gudrāku” un taisnīgāku darbā pieņemšanu un cilvēkresursu politiku.

3.7.

Eiropas pētniekiem, inženieriem un uzņēmējiem, kuri sekmē mākslīgā intelekta sistēmu izstrādi, attīstīšanu un laišanu tirgū, jārīkojas saskaņā ar ētiskās un sociālās atbildības kritērijiem. Šajā nolūkā piemērots risinājums var būt ētikas un humanitāro zinātņu iekļaušana inženierzinātņu mācību programmās (16). Noderīgs varētu būt arī rīcības kodekss.

3.8.

EESK vēlas vērst uzmanību uz apdraudējumu, ko mākslīgais intelekts rada kiberdrošībai un privātuma aizsardzībai. Jo ar šo jauno tehnoloģiju ir daudz vieglāk radīt augstas kvalitātes viltus attēlus, video, runas un tekstus. Lai novērstu šo nopietno apdraudējumu, ES politikā tas jāizvirza par absolūtu prioritāti.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1.   Ietekme uz darbvietām

4.1.1.

Ļoti pretrunīgs ir jautājums par to, kā automatizācija, digitalizācija un mākslīgais intelekts ietekmēs dažādus ražošanas procesus. Atkarībā no izmantotās metodes – darba uzdevumu vai darbvietu analīzes – prognozes par darbvietu skaita samazināšanos būtiski atšķiras (17).

4.1.2.

Lai kādas arī nebūtu šīs atšķirības, ir skaidrs, ka digitalizācija ietekmēs lielāko daļu darbvietu; dažas profesijas tā ietekmēs vairāk nekā citas, un tās jau drīzumā varētu izzust (18). Savukārt citas profesijas tiks pārveidotas, un būs vajadzīga pārkvalificēšanās.

4.1.3.

Eiropas Savienības dalībvalstis ļoti atšķirīgi vērtē automatizācijas ietekmi uz darbvietām (19). ESAO pētījums liecina, ka Apvienotajā Karalistē, Ziemeļvalstīs un Nīderlandē darbvietas parasti ir mazāk automatizētas nekā ES dalībvalstīs Austrumeiropā un Dienvideiropā (20). Šīs atšķirības izskaidrojamas ar vairākiem faktoriem: darba organizācijas atšķirības ekonomikas nozarēs, atšķirības nozaru struktūrā un ieguldījumos (valstīs, kuras vēl nav ieviesušas un ieguldījušas tehnoloģijās, kas varētu aizstāt darbaspēku, darba uzdevumu struktūra ir automatizācijai piemērotāka). Atšķirības vērojama arī darba vietu organizēšanā kopumā, kā arī darba ņēmēju izglītības līmenī.

4.2.   Galveno prasmju nodrošināšana visiem iedzīvotājiem

4.2.1.

Ņemot vērā iepriekšminēto, atbilstīgas prasmes var palīdzēt ES dalībvalstīm labāk iekļauties globalizētos tirgos un specializēties visprogresīvākajās tehnoloģijās, veidojot inovatīvākus konkurētspējīgus uzņēmumus. Lai to panāktu, visās nozarēs ir vajadzīgi darba ņēmēji, kuriem ir ne tikai augstas radošās un kognitīvās prasmes (lietotprasmes, digitālās prasmes un spējas risināt sarežģītas problēmas), bet arī vadības un komunikācijas spējas, kā arī spēja mācīties.

4.2.2.

Darba ņēmēji, kuriem nepieciešami prioritāri pasākumi un lielāks atbalsts, ir tie, kuri strādā mazkvalificētu darbu ar lielu automatizācijas, pārveides, nomaiņas vai izzušanas potenciālu.

4.2.3.

Savienībā palielinās plaisa starp prasmēm un nākotnes darbvietām. ES dalībvalstīs 22 % darba ņēmēju, iespējams, nebūs pietiekamu digitālo prasmju, kas nepieciešamas viņu darbvietu attīstībai (21). Kopš 2008. gada ir palielinājies bezdarba un ilglaicīga bezdarba perioda vidējais ilgums, jo īpaši mazkvalificētiem darba ņēmējiem.

4.2.4.

Kā norādīts nesenajā EESK atzinumā, ņemot vērā šo bezdarbnieku grūtības atrast darbu, nozaru un teritoriālajā, valsts un ES līmenī ar sociālo dialogu ir steidzami jārisina jautājums par apmācību un prasmēm (22), lai visiem darba ņēmējiem būtu pieejama pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un karjeras virzības iespējas.

4.3.   Sākotnējas izglītības pārveidošana un mūžizglītības veicināšana

4.3.1.

Ņemot vērā šīs problēmas, EESK uzsver, ka ES un dalībvalstu līmenī ir nekavējoties jāizstrādā mērķtiecīga politika, ar kuru atbalsta sākotnējās izglītības un mūžizglītības pārveidošanu, lai veicinātu atbilstīgu pedagoģiju, kas palīdzētu attīstīt radošās prasmes, kuras kļūst arvien nozīmīgākas.

4.3.2.

Viena vienīga vienveidīga politika ES līmenī var būt neefektīva, jo problēmas dalībvalstīs ir atšķirīgas, taču visur ir nepieciešama politika, kas mazina atšķirības starp pieejamām prasmēm un nākotnes darbvietām (23).

4.4.   Kam jāpievērš uzmanība saistībā ar iespējamo diskrimināciju darbā un sabiedrībā

4.4.1.

Dzimumu līdztiesība: nākotnes darbvietas ir saistītas ar STEM jomu (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātne un matemātika), un tās tiks vērtētas visaugstāk un būs vislabāk apmaksātas, īpaši informācijas tehnoloģiju nozarē (IT). Dzimumu līdzsvarota pārstāvība jāizvirza par vienu no galvenajām prioritātēm, jo nozarēs ar spēcīgu digitālo komponenti strādā ļoti maz sieviešu (24). Lai nākotnes darba vidē nepieļautu vēl lielāku nevienlīdzību, ir svarīgi pārraudzīt un izvērtēt šīs tendences un veicināt sieviešu piekļuvi minētajām nozarēm (25).

4.4.2.

Nevienlīdzība vecuma ziņā: pārmaiņas darba vidē ietekmē darba ņēmēju nodarbināšanas nosacījumus neatkarīgi no viņu vecuma. Šīs pārmaiņas var ietekmēt ilgtspējīgu darbu visas profesionālās karjeras laikā. Piemēram, terminētus darba līgumus patlaban diezgan netaisnīgi slēdz lielākoties ar gados jauniem darba ņēmējiem (26), bet tos varētu sākt attiecināt uz gados vecākiem darba ņēmējiem, radot attiecīgas sekas. Tajā pašā laikā ar digitalizāciju saistīta tehnoloģiju attīstība var pavērt iespējas gados vecākiem darba ņēmējiem. Šīs norises ir jāņem vērā pētījumos par darbu.

5.   Inovatīvs un prognozējošs sociālais un pilsoniskais dialogs

5.1.

Visu līmeņu – Eiropas, valsts, nozares, teritoriālā un uzņēmuma līmeņa sociālajā dialogā pilnībā jāiekļauj digitālie jautājumi un jāizstrādā uz derīgiem datiem balstītas prognozēšanas politikas attiecībā uz pārmaiņu skartajām profesijām, jaunizveidotajām darbvietām un jaunajās darbvietās vajadzīgo prasmju veidošanu.

5.2.

Lai ņemtu vērā jaunos riskus un iespējas, sociālajā dialogā plašāk jāpievēršas darba apstākļiem automatizācijas laikmetā. Eiropas Komisijai būtu jāizvērtē dažādās ES dalībvalstīs un nozarēs sociālā dialoga ceļā panāktās vienošanās, lai to rezultātus ieviestu praksē (tiesības atslēgt mobilās sakaru ierīces (27), vienošanās par attālināto darbu, personai nododamās tiesības, ar platformām parakstīts koplīgums (28) utt.) (29).

5.3.

Lai aptvertu visus digitalizācijas radītos elastīgos nodarbinātības veidus un neatstātu novārtā nevienu darba ņēmēju (30), viena no EESK prioritātēm ir sociālās aizsardzības sistēmu kvalitātes un finansiālas stabilitātes saglabāšana atbilstīgi ES sociālo tiesību pīlāram. Komiteja mudina Eiropas Komisiju un dalībvalstis organizēt apspriešanās ar sociālajiem partneriem, lai pielāgotu sociālās aizsardzības sistēmas jaunajiem nodarbinātības veidiem.

5.4.

Papildu resursus varētu iegūt no digitalizācijas radītā darba ražīguma pieauguma. Nozares un uzņēmumu līmenī ir jāorganizē sociālais dialogs par pievienotās vērtības sadali un pārdali.

5.5.

Lai nodrošinātu vienādu nodokļu līmeni visu veidu ienākumiem neatkarīgi no tā, vai tie gūti tradicionāli organizētajās nozarēs vai dalīšanās ekonomikā, ir rūpīgi jāizvērtē nodokļu sistēmu reformas.

5.6.

Šajās norisēs būtu aktīvi jāiesaista pilsoniskās sabiedrības ieinteresētās personas. Apmācības politikas, kas virzītas uz sabiedrības grupām, kuras ir mazāk aizsargātas pret straujām pārmaiņām tehnoloģiju jomā, kā arī mākslīgā intelekta un digitalizācijas veicināšanas politikas, kas ietekmē visus iedzīvotājus, leģitimizē pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīmīgo lomu.

---

(1)  Eiropas Komisija (2018. gads). Sievietes digitālajā laikmetā (angļu valodā).

(2)  COM(2017) 206 final, 28. lpp.

(3)  OV C 262, 25.7.2018., 1. lpp.

(4)  OV C 303, 19.8.2016., 54. lpp., un OV C 129, 11.4.2018., 7. lpp.

(5)  EESK (2017. gads). Impact of digitalization and the on-demand economy on labour markets and the consequences for employment and industrial relations (pieejams angļu un franču valodā).

(6)  OV L 122, 16.5.2009., 28. lpp.

(7)  OV C 288, 31.8.2017., 1. lpp.

(8)  OV C 288, 31.8.2017., 1. lpp.

(9)  OV C 434, 15.12.2017., 30. un 36. lpp., un OV C 237, 6.7.2018., 8. lpp.

(10)  OV C 237, 6.7.2018., 1. lpp.

(11)  Eiropas Savienība (2017. gads). Pārdomu dokuments par Eiropas sociālo dimensiju, 24. lpp.

(12)  OV C 262, 25.7.2018., 1. lpp.

(13)  OV C 288, 31.8.2017., 1. lpp.

(14)  OV C 288, 31.8.2017., 1. lpp.

(15)  SDO (2018. gads). The impact of technology on the quality and quantity of jobs; cf. Villani, C. (2018. gads). Donner un sens à l'intelligence artificielle: Pour une stratégie nationale et européenne.

(16)  Skatīt Cédric Villani ziņojumu par mākslīgo intelektu (2018. gada marts).

(17)  Nedelkoska, L. un G. Quintini (2018. gads). Automation, skills use and training. OECD Social, Employment and Migration Working Papers (ESAO darba dokumenti par sociālajiem jautājumiem, nodarbinātību un migrāciju), Nr. 202, OECD Publishing, Parīze.

(18)  France Stratégie (2018. gads). Intelligence artificielle et travail: rapport à la ministre du travail et au secrétaire d'État auprès du premier ministre, chargé du numérique.

(19)  Cedefop (2018. gads). Insights into skill shortages and skill mismatch: learning from Cedefop’s European skills and job survey.

(20)  Nedelkoska, L. un G. Quintini (2018. gads). Automation, skills use and training. OECD Social, Employment and Migration Working Papers (ESAO darba dokumenti par sociālajiem jautājumiem, nodarbinātību un migrāciju), Nr. 202, OECD Publishing, Parīze.

(21)  Cedefop (2018. gads). Insights into skill shortages and skill mismatch: learning from Cedefop’s European skills and job survey.

(22)  OV C 237, 6.7.2018., 8. lpp.

(23)  Cedefop (2018. gads). Insights into skill shortages and skill mismatch: learning from Cedefop’s European skills and job survey.

(24)  EK (2018. gads). Sievietes digitālajā laikmetā (angļu valodā).

(25)  EK (2015. gads). Monitoring the digital economy & society 2016–2021.

(26)  Eurofound (2017. gads), Non-standard forums of employment: Recent trends and future prospects, 7. lpp., un Eurofound (2017. gads), Working conditions of workers at different ages.

(27)  OV C 237, 6.7.2018., 8. lpp.

(28)  Skatīt Dānijā parakstīto vienošanos.

(29)  OV C 434, 15.12.2017., 30. lpp.

(30)  OV C 303, 19.8.2016., 54. lpp., un OV C 129, 11.4.2018., 7. lpp.