13.4.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 120/29

---

Grozījumu pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2017/C 120/17)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret grozījumu pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

GROZĪJUMU PIETEIKUMS

Padomes Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību  (2)

GROZĪJUMU PIETEIKUMS SASKAŅĀ AR 9. PANTU

TERNERA DE EXTREMADURA

ES Nr.: ES-PGI-0105-01129 – 8.7.2013.

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīts(-i) grozījums(-i)

—	☐	Produkta nosaukums
—	☒	Apraksts
—	☐	Ģeogrāfiskais apgabals
—	☒	Izcelsmes apliecinājums
—	☒	Ražošanas metode
—	☐	Saite
—	☒	Marķējums
—	☒	Valsts prasības
—	☒	Cits [kontroles iestāde]

2.   Grozījuma(-u) veids

—	☒	Grozījumi vienotajā dokumentā vai kopsavilkuma lapā
—	☐	Grozījumi reģistrētu ACVN vai AĢIN specifikācijā, ja nav publicēts nedz vienots dokuments, nedz kopsavilkuma lapa
—	☐	Grozījumi specifikācijā, ja publicētajā vienotajā dokumentā (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 3. punkts) nav jāizdara grozījumi
—	☐	Pagaidu grozījumi specifikācijā, kas saistīti ar valsts iestāžu noteikto obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 4. punkts)

3.   Grozījums(-i)

Produkta apraksts

Lai precizētu terminoloģiju un izvairītos no pārpratumiem dokumentā, ir svītrots šāds teikums: “Šķirnes, kas tiek iegūtas no otrās paaudzes krustojumiem, nedrīkst būt vaislas šķirnes, kurām piemērojama šī AĢIN.” Tas ir aizstāts ar šādu teikumu: “Govis, kas tiek iegūtas no krustojumiem absorbcijas ceļā, nedrīkst būt vaislas govis, kurām piemērojama šī AĢIN.”

Rindkopas, kurās ir raksturoti dzīvnieku audzēšanas un barošanas apstākļi, kas atkārtoti norādīti E punktā “Produkta ražošanas metodes apraksts”, ir svītrotas.

Frāze “iepriekš apstiprināti uztura bagātinātāji” ir svītrota un aizstāta ar “apstiprināti uztura bagātinātāji”. Atļauto uztura bagātinātāju veids ir noteikts turpmāk E punktā “Produkta ražošanas metodes apraksts”.

Ņemot vērā uzņēmēju darba sistēmu, pH vērtības mērīšanas periods ir pagarināts (no 24 stundām līdz 48 stundām). Tas ir tāpēc, ka dzīvnieki tiek kauti dažādos laikos un uz gaļas sadalīšanas uzņēmumu nogādāti vienā laikā. Ir ietvertas arī citas pH vērtības mērīšanas jomas šā parametra pārbaudīšanai kautķermeņos, kas nogādāti sadalīšanai.

Elementi, kas garantē produkta izcelsmi attiecīgajā apgabalā

D.2. Sertifikācijas pārbaudes

Rindkopa, kurā aprakstītas gaļas piegādei saskaņā ar AĢIN Ternera de Extremadura atļautās šķirnes un kas atkārtoti aprakstīts B punktā “Produkta apraksts”, ir svītrota.

Saskaņā ar jauno sertifikācijas sistēmu, kas noteikta standartā UNE-EN 40511, dažas rindkopas ir grozītas, lai raksturotu, kā uzņēmēji īsteno kontroli saskaņā ar specifikāciju un kā Regulatīvās padomes Kontroles un sertifikācijas iestāde pārbauda atbilstību specifikācijas prasībām.

Lai atvieglotu dzīvnieku transportēšanu no mazām saimniecībām, ir atļauts, ka dzīvnieki, kas pieder mazām reģistrētām lauksaimniecības dzīvnieku fermām un kas paredzēti AĢIN, tiek vesti kopā ar citiem dzīvniekiem ar noteikumu, ka tie ir no vienas transportēšanai paredzētās partijas un ir nodrošināta to identifikācija. Tas ir tādēļ, ka dažādas saimniecības, kas apvienojušās kooperatīvos vai ražotāju grupās, transportēšanai uz kautuvi izmanto vienu transportlīdzekli. Turklāt dažās no tām iekārtas tiek izmantotas gan dzīvniekiem, uz kuriem attiecas šis regulējums, gan dzīvniekiem, uz kuriem tas neattiecas. Tiek uzskatīts, ka nav nepieciešams nošķirt šos dzīvniekus, kad tie tiek ievietoti transportā un vesti uz kautuvi.

Produkta ražošanas metodes apraksts

Lai precizētu saturu rindkopā par vaislas govju barošanu, ir grozīts tās formulējums.

Šā iemesla dēļ ir svītrotas un pārrakstītas šādas rindkopas:

—	frāze “un dārzeņi un atļautās koncentrētās šķiedrvielas” ir svītrota un aizstāta ar frāzi “proteīnaugi un citas izejvielas ar noteikumu, ka tās ir augu izcelsmes, un nepieciešamās minerālvielas un vitamīni”,

—	svītrota šāda rindkopa: “Regulējošajai padomei ir jāpublicē šo dzīvnieku barošanai izmantojamo atļauto izejvielu saraksti.”

Ir atļauts, ka vienlaikus tiek kauti dzīvnieki, kam piemērojama aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, gan tie, kam tā nav piemērojama, kā arī šo dzīvnieku kautķermeņu vienlaikus apstrāde, ar noteikumu, ka tiek nodrošināta to nošķiršana un identifikācija. Šis grozījums ir izdarīts, ņemot vērā kautuvju praksi, un tas neietekmē produkta identifikāciju un izsekojamību.

Šajā sadaļā ir veikti grozījumi rindkopās, kurās aprakstīta Regulatīvās padomes īstenotā kontrole, kas neatbilda pašreizējajai sertifikācijas sistēmai. Jaunajā redakcijā ir aprakstīts, kā uzņēmēji īsteno kontroli saskaņā ar specifikāciju un kā Regulatīvās padomes Kontroles un sertifikācijas iestāde pārbauda atbilstību specifikācijas prasībām saskaņā ar jauno sertifikācijas sistēmu, kas noteikta standartā UNE-EN 45011.

Pārbaudes iestāde

Ir atjaunināti Regulatīvās padomes dati, proti, nodibināta Kontroles un sertifikācijas iestāde, neatkarīga iestāde, kas pieņem pieteikumus un kuru ir akreditējusi E.N.A.C. pārtikas produktu sertifikācijai saskaņā ar standartā UNE-EN 45011 noteiktajiem kritērijiem (akreditācija 109/C-PR188).

Kritēriji pēc tam ir iestrādāti standartā UNE-EN ISO/IEC 17065:2012.

Marķējums

Lai nodrošinātu patērētājiem precīzāku informāciju par galaproduktu saistībā ar pirmās un otrā paaudzes krustojumiem (ko ir grūti pārbaudīt un kas netiek atainota produkta galīgajā identifikācijā), marķējumā norāda, vai gaļa ir iegūta no jebkuras paaudzes krustojumiem.

No šīs sadaļas ir svītrotas visas norādes uz izsekojamību, jo tās netiek ietvertas marķējumā.

Rindkopā: “dzīvnieku vienlaikus kaušana un kautķermeņu apstrāde …” formulējumā lietotais noliegums ir svītrots un ir iekļauta šāda frāze: “ar noteikumu, ka tiek nodrošināta to nošķiršana un identifikācija”.

Svītrota norāde uz marķējuma lietošanu.

Tiesību akti

Šī sadaļa ir svītrota, jo ir novecojusi tādēļ, ka ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regula (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (3).

Formālie grozījumi

Rindkopās, kurās vārds “pašreizējā” ir iekļauts ar atsauci uz specifikāciju, tas ir svītrots:

—	punkta “Apliecinājums, ka produkta izcelsmes vieta ir ģeogrāfiskais apgabals” 2. rindkopā,

—	punkta “Produkta ražošanas metodes apraksts” 3. rindkopā un

—	punkta “Marķējums” 2. rindkopā.

Pieteikumā netika atķeksēta aile “Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti”, jo grozījumi ir tīri formāli, proti, satura pārvietošana un svītrojumi atkārtošanās dēļ.

Pirmā, ceturtā un piektā rindkopa 3. punktā “Ražošana un apstrādes sistēma” ir svītrotas, jo tās atkārtojas B punktā “Produkta apraksts”.

Otrā un trešā rindkopa 3. punktā “Ražošana un apstrādes sistēma” ir svītrotas, jo tās atkārtojas E punktā “Produkta ražošanas metodes apraksts”.

VIENOTS DOKUMENTS

Padomes Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību  (4)

TERNERA DE EXTREMADURA

ES Nr.: ES-PGI-0105-01129 – 8.7.2013.

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Apzīmējums

Ternera de Extremadura

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.1. grupa. Svaiga gaļa (un subprodukti)

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Ternera de Extremadura attiecas uz tiem kautķermeņiem, kas iegūti no vietējo šķirņu ‘Retinta’, ‘Avileña Negra-Ibérica’, ‘Morucha’, ‘Blanca Cacereña’, ‘Berrendas’ mājlopiem un šo šķirņu savstarpējiem krustojumiem un krustojumiem ar ‘Charolais’ un ‘Limousin’ šķirnes mājlopiem, kuri ir lieliski piemērojušies videi, kā arī no minēto vietējo šķirņu krustojumiem, ja šie dzīvnieki audzēti saskaņā ar ekstensīvās ražošanas sistēmu.

Gaļai, uz kuru attiecas aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norāde Ternera de Extremadura, ir šādas īpašības:

I)	teļa gaļa: gaļa no dzīvniekiem, kurus paredzēts kaut 7 līdz 12 mēnešu vecumā mīnus viena diena. Tā ir koši sarkana ar baltiem taukiem, stingras konsistences, viegli valgana un ar maigu tekstūru;

II)	jaunlopu gaļa: gaļa no dzīvniekiem, kurus paredzēts kaut 12 līdz 16 mēnešu vecumā mīnus viena diena. Tā ir no gaiši sarkanā līdz purpursakanā krāsā ar baltiem taukiem, pieskaroties tai ir stingra konsistence, tā ir viegli valgana un ar maigu tekstūru;

III)	jaunu buļļu gaļa: gaļa no dzīvniekiem, kurus paredzēts kaut 16 līdz 36 mēnešu vecumā. Tā ir ķiršsarkanā krāsā ar taukiem krēmīgā krāsā, pieskaroties tai ir stingra konsistence, tā ir viegli valgana un ar maigu tekstūru, ar vidēju starpmuskuļu tauku daudzumu.

Kautķermeņu tipi ir koriģēti saskaņā ar šādiem standartiem:

1. –	A un E kategorijas kautķermeņi, kā norādīts Padomes Regulā (EEK) Nr. 1208/81 (5);

2. –	uzbūve: E.U.R.O.;

3. –	treknuma pakāpe 2., 3. un 4.;

4. –	higiēna: Eiropas un valsts standartu piemērošana;

5. –	24 līdz 48 stundas pēc kaušanas sadalīšanai paredzētajiem kautķermeņiem pH ir jābūt mazākam par 6 muguras garā muskuļa ribeņa daļā longissimus dorsi 5.–6. ribas līmenī un/vai plecu daļas muskuļos, un/vai ribu daļā, un/vai sānu daļā.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

Mātīšu audzēšanas praksē ir jābūt iekļautām metodēm un praksei, kas paredz izmantot dabas resursus ekstensīvās lauksaimniecības sistēmā. Vaislas govis baro ozolu ganībās un citās Estremaduras ekosistēmas dabiskajās ganībās, kur tās ganās visu gadu. Vajadzības gadījumā barību papildina ar sienu, salmiem, labību, proteīnaugiem un citām izejvielām, ar nosacījumu, ka tās ir augu izcelsmes, kā arī ar nepieciešamajām minerālvielām un vitamīniem.

Teļus nenošķir no mātēm vismaz līdz piecu mēnešu vecumam.

Jebkurā gadījumā saskaņā ar spēkā esošiem tiesību aktiem joprojām ir skaidri aizliegts izmantot produktus, kas varētu ietekmēt dzīvnieka augšanas un attīstības dabisko ritmu.

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Ģeogrāfiskajā apgabalā ir jāveic īpaši ražošanas posmi – piedzimšana, audzēšana, kaušana un sadalīšana.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

—

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai

Lai nodrošinātu patērētājiem precīzāku informāciju par galaproduktu, marķējumā norāda, vai gaļa ir iegūta no jebkuras paaudzes krustojumiem.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ģeogrāfiskais apgabals, kurā audzē dzīvniekus gaļai, kurai piemērojama aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde Ternera de Extremadura, ietver turpmāk uzskaitītos rajonus un to attiecīgās pašvaldības:

Alburquerque, Almendralejo, Azuaga, Badajoz, Brozas, Cáceres, Castuera, Coria, Don Benito, Herrera del Duque, Hervás, Jaraíz de la Vera, Jerez de los Caballeros, Logrosán, Llerena, Mérida, Navalmoral de la Mata, Olivenza, Plasencia, Puebla de Alcocer, Trujillo un Valencia de Alcántara.

Apstrādi veic ģeogrāfiskajā ražošanas apgabalā.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Attiecīgajā apgabalā 35 % teritorijas klāj krūmi (klinšrozes, irbulenes un virši) un krūmāju zeme (ozoli, korķa ozoli, Portugāles ozoli, Pireneju ozoli u. c.). Pārējo teritoriju sedz mājlopiem piemēroti zālāji.

Estremaduras apgabalā sastopamā mājdzīvnieku sugu fauna ir galvenokārt vietējās šķirnes, kas ir cieši saistītas ar apgabala tipisko dabas vidi (dehesa). Tās visas, ņemot vērā dzīvnieku izturību un spēju labi pielāgoties grūtiem vides apstākļiem, ļauj uzturēt un uzlabot ekosistēmu, mēslo augsni, uzlabo ganību kvalitāti un palēnina krūmāju zemes izplešanos. Tomēr būtu jānorāda, ka ganāmpulkos šīs šķirnes galvenokārt tiek audzētas, krustojot tās ar Spānijas gaļas šķirnēm, lai pielāgotu ražošanu pašreizējām tirgus prasībām.

Ekstremālie temperatūras un lietus apstākļi nozīmē, ka Ternera de Extremadura veidojošās šķirnes ir pielāgojušās vislabākajā iespējamajā veidā, jo tās spēj izturēt gan karstumu, gan aukstumu, kā arī ūdens trūkumu sausuma periodos.

Ekosistēma dehesa ir Vidusjūras mežos gadsimtiem ilgi piekoptās cilvēka darbības rezultāts. Šī sistēma klāj plašas Estremaduras apgabala teritorijas. Tradicionāli lopkopība šeit balstās uz ekstensīvo ražošanu, kurā dzīvnieku sugas (mājdzīvnieku un savvaļas sugas), vide un cilvēka iedarbība vienmēr ir bijusi līdzsvarota. Ekstensīvās ražošanas koncepcija ir cieši saistīta ar to, ka mājlopu ganībām ir izmantotas lielas platības, un mājlopi, ņemot vērā savu izturību, ir lieliski pielāgojušies šai videi. Ņemot vērā skarbo klimatu un zemas kvalitātes augsni, saimniecības dod priekšroku nodarboties ar lopkopību.

Dehesa ekosistēmai raksturīgi ir tas, ka vide tiek izmantota mājlopu ganībām, un to zālāji nodrošina lielāko daļu dzīvniekiem nepieciešamo enerģētisko vajadzību. Zālaugu platības nodrošina sistēmas lielāku apgādi ar energoresursiem, un šajās platībās aug daudzveidīga flora ar bagātīgu pašsējošos viengadīgo augu klāstu.

Saimniecībās, kas atrodas dehesa ekosistēmā, kokiem ir liela nozīme, jo ekosistēmas apsaimniekošanā vide piedāvā cilvēkam daudzveidīgas izmantošanas iespējas un ražošanas alternatīvas.

Dehesa ar kokiem klātajā daļā aug divas galvenās koku sugas – akmens ozols (Quercus ilex) un korķa ozols (Quercus suber), kā arī dažas mazāk izplatītas sugas, piemēram, Portugāles ozols (Quercus lusitanica), Spānijas kastaņa (Castanea sativa) un parastais ozols (Quercus robur). Kad mājlopiem trūkst zāles, ar kokiem apaugušajā teritorijā var baroties ar zīlēm, atvasēm un mežaudzes zemsegu.

Izplatītākās krūmāju sugas ir parastā klinšroze (Cistus ladaniferus), parastais slotzaris (Sarothamnus scoparius), kalnrozītes (Cistus monspeliense) un irbulene (Genista spp.).

Zālaugu platības var klasificēt atkarībā no augsnes, kurā zālaugi ir atrodami, piemēram,

—	ganības granīta augsnēs,

—	ganības slānekļa augsnēs,

—	ganības augsnēs ar terciārās un kvartāra ēras nogulumiem,

—	aitu ganības un

—	citas ganības, kas atrodas īpašos anklāvos, piemēram, kalnu ganības.

Jāatceras, ka bez ganībām dehesa ekosistēmā iegūst zīles, graudaugu barību (kvieši, mieži, auzas, rudzi un tritikāle), pākšaugus (turku zirņi, pupiņas utt.), korķi, malku, kokogles un citus resursus. Tāpēc nav šaubu, ka kopumā lauksaimniecībā nodarbinātiem iedzīvotājiem, piemēram, Estremaduras apgabala kopienai, dehesa ekosistēmai ir primāra ekonomiskā nozīme, kas nodrošina 45 % no galīgās lauksaimnieciskās ražošanas.

Dažādi pētījumi (Espejo Diaz, M. García Torres, S., Características específicas y diferenciadoras de las carnes de ganado Bovino de las dehesas españolas (“Spānijas dehesa teritorijās audzēto liellopu gaļas specifiskās un atšķirīgās īpašības”) liecina, ka galvenie kvalitātes rādītāji, ko patērētāji saskata, būtiski lielāki ir dehesa šķirnēm.

5.2.   Produkta specifika

Pētījums “Spānijas dehesa teritorijās audzēto liellopu gaļas specifiskās un atšķirīgās īpašības” tika prezentēts starptautiskajā simpozijā, kurā tika raksturoti dzīvnieku izcelsmes produkti no dehesa un kas notika Meridā (Badahosa, Spānija), EAAP 1998. gada publikācija Nr. 90. Pētījums parāda, ka gaļai, kurai piemērojama AĢIN Ternera de Extremadura un kas iegūta no šķirnēm, kas pazīstamas kā dehesa šķirnes, ir jo īpaša augsta kvalitāte. Organoleptiskā testēšana, ko veica apmācītu testētāju un patērētāju paneļgrupas, skaidri parādīja, ka šai gaļai ir atšķirīgas īpašības, kas tiek ļoti novērtētas.

Tāpēc gaļa, kurai piešķirts apzīmējums Ternera de Extremadura, ir definēta kā kvalitatīvs produkts, ņemot vērā tās organoleptiskās īpašības – maigumu, sulīgumu un aromātu.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Dažādu šķirņu līdzāspastāvēšana nozīmē, ka Ibērijas pussalā par Extremadura šķirnēm tiek atzītas gan senākās, gan pašreizējās šķirnes un to krustojumi.

Sakrustojot ‘Blanca Cacereña’ ar ‘Tronco de capa negra’ šķirni, ir izveidotas šķirnes ‘Ganado barroso cacereño’ un ‘Colorada extremeña’, kas šodien ir redzamas ‘Retinta’ šķirnē. Šīs šķirnes bija ļoti labi pārstāvētas 1913. gada Nacionālajās mājlopu sacensībās. Šķirne 1922., 1926. un 1930. gadā tika saukta par ‘Cacereña’ šķirni, pēdējos divos gados tā ieguva veidolu paradas de Cabestros. Tā turpinājās 1953., 1956. un 1959. gadā, pēc tam pakāpeniski izzuda, līdz 1975. gadā atgriezās izstādē ar iepirkumu no valsts ganāmpulka (Sánchez Belda A., Publicaciones de Extensión Agraria, 1984).

Mēs atrodam atsauces uz to arī gastronomijā, kur teļa gaļa ir atrodama daudzās Estremaduras apgabala ēdienu receptēs: Ternera asada al estilo de la Vera (teļa gaļas cepetis Vera gaumē) (izdevumā Cocina Tradicional de la Vera, José V. Serradilla Muñoz, 1992, 3. izdevums, 1999. gads, Gráficas Romero de Jaraíz de la Vera (Kasere)); Envueltillos de Ternera (teļa gaļas gabaliņi) (izdevumā La cocina día a día, Cocina extremeña, Ana María Calera, 1987, Plaza y Janes S.A.); Chuletas de vaca a la extremeña (kapāta Estremaduras apgabala liellopa gaļa) (izdevumā Gran Enciclopedia de la Cocina, ABC, 1994, Ediciones Nobel S.A., Madride), vai Entrecot al modo de Cáceres (antrekots Kaseres gaumē) (izdevumā Cocina Extremeña, Teclo Villalón y Pedro Plasencia, 1999, Everest).

20. gadsimtā mēs atrodam arī citas atsauces uz mūsu ganāmpulku, piemēram, 1927. gada 10. janvārī bija izveidota Sociedad Productos de la Ganadería Extremeña, lai vadītu jauno kautuvi Meridā. Nedaudz vēlāk, ap 1930. gadu, ir vēl viena atsauce starp dažādiem produktiem, kas pārdoti ārpus Estremaduras apgabala. Tajā laikā gaļas liellopi parādījās tirgos ārpus reģiona, kuros tika pārdoti 62 % no dzīvsvara kopapjoma. (Extremadura: la historia, Archivo Ediciones Extremeñas, S.L. 1997).

Atsauce uz produkta specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

http://www.gobex.es/filescms/con03/uploaded_files/SectoresTematicos/Agroalimentario/Denominacionesdeorigen/IGP_TerneraDeExtremadura_PliegoCondiciones.pdf

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 93, 31.3.2006., 1. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3)  Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

(4)  Skatīt 2. zemsvītras piezīmi.

(5)  OV L 123, 7.5.1981., 3. lpp.

---