15.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 13/192

Ziņotājs:

Bernd DITTMANN

1.1.

Labāks pārdomāts regulējums ir kopējs uzdevums visām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstīm, un tā galvenais mērķis ir uzlabot Eiropas tiesiskā regulējuma kvalitāti, lai sniegtu labumu iedzīvotājiem, uzņēmumiem, patērētājiem un darba ņēmējiem. Taču labāks regulējums neaizstāj politiskos lēmumus. Labāks regulējums ir process, kas pastāvīgi tiek attīstīts. Tāpēc jau tagad ir bijuši iespējami daudzi sasniegumi, taču joprojām pastāv arī uzlabojumu iespējas.

1.2.

EESK jau ilgstoši ir piedalījusies šā jautājuma visaptverošā risināšanā, par ko liecina kopsavilkums par nozīmīgākajiem atzinumiem labāka regulējuma jomā (1). Tāpēc EESK uzņemas īpašu atbildību par Eiropas tiesību aktu un labāka regulējuma atbalstīšanu un pieņemšanu pilsoniskajā sabiedrībā.

1.3.

EESK secina, ka labāka regulējuma programmā nepietiekami ir ņemta vērā tās loma, kas noteikta saskaņā ar ES līgumiem un sadarbības nolīgumiem ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu. Tā prasa iekļaut ES padomdevējas iestādes Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu

1.4.

EESK atbalsta ieinteresēto pušu visaptverošu iesaistīšanu, izmantojot konsultācijas, politisku pasākumu visā dzīves ciklā, un norāda uz EESK atzinumu par konsultēšanās pamatnostādņu novērtējumu. Tā vēlas uzsvērt, ka pareiza mērķa grupu izvēle un iesaistīto personu pārstāvība ir būtiski labāka regulējuma aspekti, kas jāuzlabo.

1.5.

EESK uzskata, ka to ekspertu atlasē, kas piedalīsies Regulējuma kontroles padomē, REFIT platformā un visās citās struktūrās, uzklausīšanās, semināros un citos gadījumos, jānodrošina vislielākā iespējamā neatkarība, objektivitāte un pārredzamība.

1.6.

EESK aicina iekļaut pašregulēšanu un kopregulēšanu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu, un politisko jautājumu risināšanā tās ir jāņem vērā vienādā mērā ar regulatīviem pasākumiem.

1.7.

EESK aicina tikai īpašos gadījumos izmantot neoficiālus trialogus un lielāko daļu likumdošanas pieņemt saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

1.8.

EESK atgādina Komisijai, ka nepieciešams pievērst vairāk uzmanības trūkumiem ES tiesību aktu īstenošanā dalībvalstīs, un aicina direktīvu vietā izmantot regulas.

2.1.

EESK ir pārliecināta, ka labāka regulējuma pasākumiem un instrumentiem būtu jāpalīdz uzlabot Eiropas tiesību aktu kvalitāti un efektivitāti, izveidot vienkāršus, saprotamus un konsekventus noteikumus, kas veicina ES Līgumos noteikto mērķu sasniegšanu, īpaši Eiropas iekšējā tirgus stiprināšanu un pilnīgošanu, kā arī rada pievienoto vērtību iedzīvotājiem, uzņēmumiem, patērētājiem un darba ņēmējiem Eiropā.

2.2.

Eiropa ir vienota tiesiskuma telpa, kurā ir jānodrošina labs, uzticams un īstenojams tiesiskais regulējums. Labāka regulējuma princips, kas ir vērsts gan uz ex ante pasākumiem ES līmenī, gan uz ES tiesību aktu konsekventu ieviešanu un īstenošanu dalībvalstīs un ietver labāka regulējuma pasākumus visos tiesību aktu izstrādes un piemērošanas posmos (2), sniegs vērā ņemamu labumu Eiropas integrācijai un iedzīvotājiem, ja tiks ne tikai ieviesta jauna tehnokrātiska pieeja un instrumenti, bet visas Eiropas iestādes un dalībvalstis arī apņemsies radīt labāka regulējuma kultūru.

2.3.

Komisija savu paziņojumu un ar to saistītos dokumentus piesaka kā jaunu sākumu. Priekšlikumi neapšaubāmi ir raksturojami kā vērienīgi. Tomēr komiteja gribētu arī norādīt, ka labāka regulējuma jautājums nav nekāds jaunums un tas jau vairākus gadus tiek apspriests un risināts. Tikmēr radītie uzlabojumi ir palīdzējuši nodrošināt, ka ES tiesību aktu kvalitāte pamatā ir paaugstinājusies, sniedzot labumu iedzīvotājiem, uzņēmumiem, patērētājiem un darba ņēmējiem Eiropā. EESK uzskata, ka – salīdzinājumā ar valstu likumdevējiem vai starptautisko līmeni – mehānismi un izveidotā pieeja ES līmenī darbojas pietiekami labi, lai nodrošinātu augstu tiesiskā regulējuma kvalitāti (3). Tomēr, kā izklāstīts šajā ziņojumā, pastāv arī turpmāku uzlabojumu iespējas. Taču EESK atzīst, ka ar labāka regulējuma palīdzību jau ir sasniegts un izdarīts daudz.

2.4.

Ņemot vērā labāka regulējuma principa pieaugošo kritiku, EESK uzsver, ka jautājumam nevajadzētu būt par “vairāk” vai “mazāk” regulējuma Eiropas Savienībā vai par konkrētu politikas jomu regulējuma atcelšanu vai pakļaušanu citām prioritātēm, tādējādi apšaubot ES noteiktās vērtības – sociālo aizsardzību, vides aizsardzību un pamattiesības (4). Labāks regulējums pirmām kārtām ir līdzeklis, ar kuru nodrošināt, ka politiskie mērķi, pamatojoties uz faktos balstītiem pamatprincipiem un ņemot vērā iepriekš minētās vērtības, tiek efektīvi īstenoti praksē, neierobežojot vides vai patērētāju tiesības vai sociālos standartus un līdz ar struktūru izveidi neizraisot kompetences novirzīšanu institucionālajās sistēmās. Labāks regulējums nevar un nedrīkst aizstāt politiskos lēmumus.

2.5.

EESK aktīvi līdzdarbojas ES tiesību aktu demokrātiskas izstrādes un īstenošanas jomā. EESK jau vairākus gadus ir plaši iesaistījusies labāka regulējuma jautājuma risināšanā un sagatavojusi vairākus atzinumus, kuros minēti konkrēti ieteikumi labāka regulējuma principa turpmākai attīstībai. Minēto ieteikumu apkopojums ir pieejams (5), un tas ir jāizmanto kā ierosme un ideju avots turpmākai labāka regulējuma programmas uzlabošanai. Tas liecina, ka EESK ir jāuzņemas īpaša atbildība par labāka regulējuma mērķu atbalstīšanu un pieņemšanu pilsoniskajā sabiedrībā. Komiteja jau tagad ir gatava sniegt savu ieguldījumu pārredzamā, demokrātiskā un konsekventā labākā regulējumā.

2.6.

EESK vēl jo vairāk pauž nožēlu par to, ka Komisijas paziņojumā un visā labāka regulējuma dokumentu kopumā ir nepietiekami ņemta vērā Līgumos noteiktā EESK loma, funkcija un nozīme, tādējādi neizmantojot iespēju pielietot EESK locekļu kompetenci un īpašās zināšanas un izpildīt EESK uzdevumus. EESK līdzdalība šajā labāka regulējuma programmā ir paredzēta tikai REFIT platformas ietvaros (ex post jomā) un nepietiekami atspoguļo tās uzdevumus un atbildību par demokrātiskās leģitimitātes un iestāžu efektivitātes stiprināšanu.

2.7.

Tāpēc EESK prasa to samērīgi ņemt vērā labāka regulējuma programmā. Šajā ziņojumā minēti priekšlikumi par to, kā un kādā mērā būtu jāiesaista EESK.

3.1.

Komisijas ziņojumā cita starpā minēti plānotie Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (IIA) pasākumi. EESK uzskata, ka priekšlikums par IIA ir viens no pamatelementiem labāka regulējuma programmā. Tāpēc Komisija ir jāatbalsta labāka regulējuma mērķu pastāvīgā attīstīšanā ar visas pilsoniskās sabiedrības līdzdalību. Taču tam jo īpaši ir nepieciešams likumdevēju iestāžu – Padomes un EP – atbalsts. IIA priekšlikums ir vērienīgs, un tas var izdoties tikai ar visu iestāžu skaidru apņemšanos ievērot labāka regulējuma mērķus un saturu un ar minēto IIA priekšlikumu konsekventu piemērošanu, ņemot vērā ES līgumus. Sarunu neizdošanās nozīmētu ievērojamu soli atpakaļ pat salīdzinājumā ar 2003. gada IIA saistībām.

3.2.

Neskatoties uz to, ka EP atzina EESK lomu un nozīmi (6), IIA nolīgumā nevienā vietā nekas nav minēts par EESK un Reģionu komitejas (RK) dalību, kā arī par to lomu un funkcijām, kas noteiktas Līgumos. Tas ir nepieņemami.

3.3.

Ja Komisija savlaicīgi konsultēsies ar EESK, tā ir gatava atbalstīt ES iestāžu pasākumus labāka regulējuma jomā, attīstīt jaunas idejas, atbilstoši savai kompetencei paust visaptverošu viedokli par plānotajiem projektiem, nodrošināt to augstu kvalitāti un sekot attiecīgajām ES iniciatīvām, un īpašos gadījumos būt par pārbaudītāju plānotajām iniciatīvām.

3.4.

Tāpēc EESK prasa iekļaut abas ES padomdevējas iestādes IIA nolīgumā saistībā ar labāka regulējuma pasākumiem, kuri tām uzticēti saskaņā ar ES līgumiem un sadarbības nolīgumiem ar Komisiju un EP.

3.5.

IIA konkrētā praktiskā satura novērtējums tiek veikts pašiniciatīvas atzinumā pēc tā pieņemšanas Padomē un EP.

4.1.1.

Komisija ar savu jauno iekšējo plānu un savu pasākumu pielāgošanu politiskajām pamatnostādnēm, saskaņotu darba programmu ES līmenī un ciešāku sadarbību ar iestādēm vēlas nodrošināt labāku regulējumu un labākus rezultātus.

4.1.2.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija veic strukturētu apmaiņu ar Padomi un EP par gada darba programmu un daudzgadu programmas plānošanu un atbilstoši sadarbības līgumam ar EESK pirms gada darba programmas publicēšanas par to konsultējas ar komiteju. Apmaiņai būtu jāaptver visi programmas plānošanas posmi un jānodrošina sinerģija, izmantojot EESK regulāru dialogu ar EP, Komisiju un Padomi un tajā mērķtiecīgi sekojot līdzi darba programmas pasākumiem arī pēc to pieņemšanas un uzlabojot kopējo sadarbību. EESK mudina jaunu iniciatīvu un prioritāšu plānošanā ņemt vērā arī esošās stratēģijas un integrācijas plānus (piemēram, stratēģiju “Eiropa 2020”, gada programmu izaugsmei un Eiropas pusgada ieteikumus vai konkrētai valstij adresētus ieteikumus) un sniegt detalizētu informāciju par to, kā plānotie pasākumi iekļaujas esošajās stratēģijās un atspoguļo to mērķus. Tas ļaus novērst to, ka konkrētas politikas jomas un mērķi tiek vērtēti augstāk par jau esošajām stratēģijām vai ir tām pakārtoti.

4.2.1.

Komisija plāno visos politisko pasākumu posmos, izmantojot konsultācijas, iesaistīt ieinteresētās puses. Ceļveži, ietekmes novērtējumi sākotnējā posmā, Komisāru kolēģijā pieņemtie tiesību akti, ex post novērtējumi un atbilstības pārbaudes, kā arī deleģēto un īstenošanas aktu projekti ir jāapspriež ar ieinteresētajām personām. Turklāt ir jāuzlabo tiesību aktu pamatojums.

4.2.2.

EESK kopumā atzinīgi vērtē mērķi uzlabot pārredzamību un visos tiesību aktu izstrādes un darbības posmos vairāk iesaistīt ieinteresētās personas. EESK vienmēr ir uzsvērusi, ka ir svarīgas intensīvas konsultācijas ar visām attiecīgajām personām (7), jo visaptveroša ieinteresēto personu uzklausīšana var tiktāl veicināt likumdošanas kvalitāti un piemērotību, kamēr tiek atrasts līdzsvars starp politisko mērķu sasniegšanu un pārvaldības vienkāršošanu. Labāks konsultēšanās process veicina labāku informētību par problēmām un uzlabo noteikumu piemērošanu (8).

4.2.3.

EESK jau 2015. gada jūlijā atzinumā “Novērtējums par EK konsultācijām ar ieinteresētajām personām” (9) pauda ieteikumus par to, kā uzlabot iespējas konsultācijām ar ieinteresētajām personām, un uz tiem šajā atzinumā ir sniegtas visaptverošas norādes. EESK šajā saistībā atzīst, ka pamatnostādnēm kopumā ir labi priekšnosacījumi, lai varētu īstenot kvalitatīvas un vērtīgas konsultācijas. Tomēr, kā skaidri norādīts minētajā atzinumā, atbildīgie Komisijas dienesti daudzos (arī pašlaik notiekošos) gadījumos jaunās pamatnostādnes joprojām nepiemēro konsekventi. Tāpēc EESK prasa noteikt, ka pamatnostādņu kā kvalitātes standartu, ko izmanto ieinteresēto personu uzklausīšanā, piemērošana Komisijai ir saistoša.

4.2.4.

Pareizo mērķgrupu izvēle konkrētām konsultācijām ir pamatnosacījums, lai saņemtu nepieciešamo informāciju. EESK savas kompetences ietvaros un ciešā sadarbībā ar visām attiecīgajām organizācijām un Komisiju varētu palīdzēt mērķgrupu vidū apzināt pārstāvības organizācijas (10). EESK uzskata par nepieciešamu, izmantojot pastiprinātu konsultāciju mehānismu ar ieinteresētajām personām, nodrošināt pārredzamību to ekspertu izvēlē, kas piedalās komitejās, konferencēs, semināros u. c. Tāpat arī vairāk jāņem vērā ieinteresēto personu pārstāvētība, un rezultātu novērtēšanā jāparedz kvalitatīvi un kvantitatīvi kritēriji atkarībā no tā, vai viedokli pauž tikai atsevišķa persona vai arī pilsonisko sabiedrību pārstāvoša organizācija. Attiecīgi lielāka nozīme ir jāpiešķir organizāciju atsauksmēm.

4.2.5.

Jautājumu (bieži vien suģestīvu) kvalitāte, to izvēle un Komisijas atsauksmju mehānismi nereti liek vēlēties daudz vairāk (11). EESK šajā saistībā ir paudusi visaptverošus ieteikumus par to, kā šādus trūkumus būtu iespējams novērst (12). EESK varētu piedalīties konsultācijās izmantojamo aptauju un jautājumu sagatavošanā, palīdzot izstrādāt jautājumus vai regulāri darbojoties kā pārbaudes struktūra, lai pārliecinātos, vai jautājumi ir piemēroti. Konsultāciju pārbaude un pārraudzība, kā arī attiecīga novērošanas centra izveide ar EESK palīdzību (13) varētu sniegt pienācīgu ieguldījumu, lai uzlabotu konsultāciju kvalitāti.

4.2.6.

Svarīga ir arī samērīga konsultāciju grafika noteikšana. Ar šādu grafiku regulatīvais process nebūtu nepamatoti jāpaildzina, taču, no otras puses, četru, astoņu vai divpadsmit nedēļu konsultāciju termiņš daļēji sarežģītām vai ļoti tehniskām iniciatīvām varētu būt pārāk īss, lai iegūtu konstruktīvas atsauksmes. Strukturēts un pastāvīgi atjaunināts konsultāciju plānojums (Komisijas ceļvežos), kā arī paziņojums par to mērķiem, tostarp uzticama informācija par laiku, varētu ieinteresētajām personām palīdzēt iepriekš sagatavot savu ieguldījumu.

4.2.7.

Lai vēl vairāk uzlabotu pārredzamību un pārskatāmību ieinteresētajām personām, EESK mudina nodrošināt, ka Komisijas galvenajā konsultācijām veltītajā tīmekļa vietnē (14) tiek reģistrētas un saskaņoti un pārredzami norādītas visas notiekošās ES iestāžu, Eiropas aģentūru un pakārtoto struktūru konsultācijas (15), kā arī visas konsultācijas par deleģētajiem un īstenošanas aktiem, un par tām visā Eiropā tiktu sniegta labāka informācija, izmantojot visaptverošu komunikācijas stratēģiju.

4.2.8.

Īpaši atzinīgi vērtējamas konsultācijas saistībā ar deleģētajiem aktiem (LESD 290. pants) un īstenošanas aktiem (LESD 291. pants). Iepriekšējo konsultāciju sistēmai raksturīgā nepārredzamība, neapšaubāma juridiskā nenoteiktība un nepietiekama politiskā kontrole pār tiesību aktiem pakārtotajiem aktiem bieži ir pamatoti kritizēta (16). EESK arī mudina ieviest savu reģistru par deleģētajiem aktiem atbilstoši komiteju reģistram. Deleģēto un īstenošanas aktu piemērošana ir stingri jāierobežo un īpaši jāpamato. Pasākumiem pakārtotā līmenī jābūt konsekventi vērstiem uz tiesību pamataktu. Politiskie lēmumi nedrīkst tikt vājināti deleģēto un īstenošanas aktu līmenī.

4.2.9.

Turklāt ir arī jānodrošina, ka nenotiek nekāda pārklāšanās starp konsultācijām par deleģētajiem un īstenošanas aktiem un to saturu un konsultācijām par ES aģentūru pamatnostādnēm vai to saturu.

4.2.10.

Principā ir jānošķir konsultācijas ar sociālajiem partneriem – saskaņā ar ES līgumos (LESD 154. un 155. pants) paredzēto kārtību attiecībā uz sociālo dialogu – un atklātās konsultācijas ar visām pilsoniskās sabiedrības aprindām (saskaņā ar LES 11. panta 3. punktu). Katram no minētajiem veidiem ir īpašas funkcijas un atšķirīga leģitimitāte.

4.2.11.

Informācija labāka regulējuma instrumentu komplektā norāda uz to, ka sociālo partneru konsultācijām nav piemērojami minimālie konsultāciju standarti un attiecīgi arī publisko konsultāciju prasības. Tomēr EESK vēlas skaidri norādīt, ka šo paziņojumu nekādā gadījumā nedrīkst izmantot par ieganstu, lai Eiropas sociālo partneru konsultācijām vai to sarunu rezultātiem piemērotu ex ante vai ex post pārbaudi, izmantojot publiskas konsultācijas. Sociālais dialogs ir īpašs process, kas noteikts LESD (17) un ir jāievēro. Tāpēc publiskās konsultācijas nekādā veidā nevar aizstāt sociālo partneru konsultācijas (18). Sociālo partneru vienošanās rezultātu īstenošana ir jānodrošina saskaņā ar LESD 155. panta noteikumiem (19).

4.3.1.

Komisija turpmāk piemēros jaunās integrētās labāka regulējuma pamatnostādnes (20) jauniem pasākumiem, apņemas pārbaudīt arī neleģislatīvās iespējas, piemēram, kopregulēšanu un pašregulēšanu, īpašu uzmanību velta principam “Vispirms domāt par mazākajiem”, MVU testam un mikrouzņēmumu iespējamajai atbrīvošanai no atsevišķiem Eiropas noteikumiem.

4.3.2.

EESK atzinīgi vērtē to, ka labāka regulējuma pamatnostādnes ir precizētas, pārstrādātas un aizstātas ar konsolidētu versiju, izmantojot padziļinātu instrumentu komplektu. EESK uzskata, ka šādi instrumenti, pateicoties to vienotam izklāstam dokumentos, var ievērojami palīdzēt uzlabot likumdošanas procesu un nodrošināt plašu atbalstu un konsekventu piemērošanu no Komisijas darbinieku puses. Ģenerālsekretariātam ir jānodrošina to ievērošana visos Komisijas dienestos.

4.3.3.

Komisija atkārtoti pauž, ka saistībā ar labāka regulējuma pamatnostādnēm “ES konkurētspēja un ES ilgtspējīgā attīstība joprojām ir prioritāte visā, ko mēs darām” (21). ES darbībā šajā jomā ir jānodrošina līdzsvarots samērs starp ES kopējiem mērķiem un konkurētspējas veicināšanu. Tāpēc EESK aicina par visiem leģislatīvajiem un neleģislatīvajiem priekšlikumiem veikt efektīvu un konsekventu pārbaudi atbilstīgi LES 3. panta mērķiem un veikt regulāras “konkurētspējas pārbaudes”.

4.3.4.

EESK vienmēr ir uzsvērusi, ka procesam jābūt pārredzamākam un vienmēr samērīgā un visaptverošā veidā ir jāņem vērā ekonomikas, sociālie, ekoloģiskie un patērētāju aizsardzības apsvērumi (22). Tas ir konsekventi jāpārbauda katrā ietekmes novērtējumā. EESK savu kompetenču ietvaros varētu palīdzēt samērīgā šo instrumentu un procedūru novērtēšanā.

4.3.5.

Tiesību akti principā ir jāveido tā, lai tos vienādā mērā varētu piemērot visiem uzņēmumiem. Komisijas atkārtotā īpašā apņemšanās attiecībā uz principu “Vispirms domāt par mazākajiem” un MVU (tostarp mikrouzņēmumu) interešu ņemšana vērā ir vērtējama atzinīgi.

4.3.6.

Nav nekādu šaubu, ka regulējums ar tiesību aktiem jebkāda lieluma uzņēmumiem ir nepieciešams, taču mazajiem uzņēmumiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem, tas bieži rada sarežģījumus uzņēmuma dibināšanā un uzņēmējdarbības veikšanā. EESK norāda, ka mikrouzņēmumi nav principā jāizslēdz. Drīzāk leģislatīvo aktu priekšlikumos būtu jāizmanto atsevišķiem gadījumiem piemērota pieeja, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu (23). Šādā procesā jāievēro mikrouzņēmumu tiesības, un nedrīkst ierobežot ne darba ņēmēju, ne patērētāju aizsardzības tiesības.

4.3.7.

EESK atzinīgi vērtē Ietekmes novērtējuma padomes (Impact Assessment Board) pārveidi par regulējuma kontroles padomi un aicina tajā nodrošināt augstāko iespējamo pārredzamību un ekspertu neatkarību. Ārējo ekspertu uzņemšana ir solis pareizajā virzienā. Tas ļauj nodrošināt labāku šīs struktūras objektivitāti, turklāt uzdevumu paplašināšana līdz novērtēšanai un atbilstības pārbaudēm, visticamāk, radīs arī labāku saskaņotību un sinerģiju ietekmes analīzē. Taču mērķim joprojām ir jābūt izveidot vienotu un neatkarīgu ietekmes novērtējuma komiteju, kura atbild par visām ES iestādēm un veic apmaiņu ar esošajām padomdevējām iestādēm, EESK un RK. Šādai neatkarīgai komitejai jāizmanto ārēji speciālisti, tai ir jābūt ārējam priekšsēdētājam un ir jāpārbauda Komisijas priekšlikumi (24). Komisijai ir skaidri jāpauž, ka tās mērķis ir neatkarīga, ārēja komiteja, kuras pašreizējais sastāvs ir jāuzskata tikai kā viens no šā procesa posmiem. Tas ļautu nodrošināt pārredzamību un tehnisko zinātību un novērst atsevišķu interešu ietekmi ES likumdošanas procesā.

4.3.8.

EESK pētījumos (25) un atzinumos (26) ir norādījusi uz pašregulēšanas un kopregulēšanas nozīmi un to īpašībām kā “horizontālās subsidiaritātes” gadījumu (27). 2003. gada Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu šim jautājumam ir veltīta atsevišķa nodaļa. EESK uzskata, ka dažos gadījumos pašregulēšana un/vai kopregulēšana var būt efektīvs preventīvs līdzeklis vai līdzeklis, kas lietderīgi papildina likumdošanas darbības, ja vien to pienācīgi īsteno plaša, skaidra, precīzi izstrādāta un uz pārredzamības, neatkarības, efektivitātes un atbildības principiem balstīta regulējuma ietvaros (28).

4.3.9.

Labāka pārredzamība, piemērojot labāka regulējuma pasākumus, vispirms ir jārada neoficiālajos trialogos, kas tiek izmantoti aizvien vairāk (29). To varētu nodrošināt, publiskojot attiecīgās trialoga sanāksmes rezultātus, kā arī trialoga rezultātus pirms pieņemšanas Padomē un EP. Lai arī jāatzīst, ka trialoga izmantošanai kopumā ir jāpaātrina likumdošanas process, tas noved pie galvenās problēmas pašreizējā tiesību aktu sagatavošanas praksē – proti, Padomes dalībvalstis pastāvīgi veido tā dēvēto sarunu paketi, sasaistot atšķirīgus tiesību aktus, lai plānotu vairākuma atbalstu atsevišķām direktīvām. Pārāk bieži tas notiek nepārredzami un ļoti ierobežotā laika posmā, nepietiekami iesaistot dalībvalstu, EP un Komisijas ekspertus, kā arī nepietiekami pārbaudot šādas sarunu paketes galveno elementu ietekmi. Tas attiecīgi ietekmē arī tiesību aktu kvalitāti un pārredzamību.

4.3.10.

Tāpēc labāka regulējuma procedūras ietvaros ir jānodrošina, ka neoficiālais trialogs tiek izmantots tikai īpašos ārkārtas gadījumos un pārliecinoši lielākā daļa tiesību aktu tiek pieņemti parastā likumdošanas procedūrā. Tikai tā var nodrošināt pilnībā demokrātisku leģitimitāti un līdzdalību.

4.4.1.

Komisija arī ierosina vairāk uzmanības pievērst novērtēšanai un veikt tiesību aktu novērtējumus visos to izstrādes un darbības posmos, mērķtiecīgāk veidot REFIT programmu, to iekļaut darba programmā un veikt atbilstības pārbaudes. Tiesību aktu īstenošana ir jāuzlabo, un ir jāizveido REFIT platforma, kurā oficiāli līdzdarbotos arī EESK pārstāvis.

4.4.2.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu piešķirt īpašu nozīmi novērtēšanai un šajā procesā iesaistīt arī citas ES struktūras un pilsonisko sabiedrību. Ex post novērtējumi, kuros noteiktie mērķi tiek salīdzināti ar konstatētajiem rezultātiem, ir būtiski analīzes instrumenti, jo īpaši ņemot vērā to, ka saskaņā ar tiesību aktu izstrādes un darbības modeli ar šādu instrumentu palīdzību iegūtie secinājumi ir tieši iekļaujami iespējamā ietekmes novērtējumā, kas izmantojams tiesību aktu pārstrādei. Ir atzinīgi vērtējams arī tas, ka šādā procesā, izmantojot mērķtiecīgas un publiskas konsultācijas, jāiesaista organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kā arī uzņēmumu, darba ņēmēju un patērētāju pārstāvji, uz kuriem principā attiecas konkrētie tiesību akti. Tomēr EESK norāda: lai iegūtu nozīmīgus datus un informāciju par tiesību aktu ietekmi, novērtējumi ir jāuzsāk tikai tad, kad tiesību akti jau samērīgu laika posmu tiek īstenoti (30).

4.4.3.

EESK iesaistīšana šajā procesā ir būtiski svarīga. Sadarbības nolīgumos ar Komisiju un Eiropas Parlamentu šajā saistībā ir paredzēta EESK līdzdalība, kas varētu arī veicināt sinerģiju sadarbībā ar EP. Ņemot vērā tiesību aktu izstrādes un darbības posmu modeli, kas izklāstīts šajā dokumentā, ir jānodrošina EESK ieguldījuma savlaicīga ņemšana vērā. Vajadzības gadījumā EESK varētu veikt pati savus novērtējumus un to rezultātus darīt pieejamus REFIT platformā pārējām ieinteresētajām personām, dalībvalstīm un Komisijai, tādējādi uzlabojot sadarbību ar iestādēm un REFIT programmai iesniedzot novērtēšanas ierosinājumus. Iekļaujot REFIT programmu nākamajā attiecīgajā Komisijas gada darba programmā, tiktu nodrošināta vēl plašāka EESK līdzdalība programmas plānošanā.

4.4.4.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas centienus uzlabot REFIT programmas procedūru un instrumentus. Šajā saistībā tā norāda uz agrākiem atzinumiem (31).

4.4.5.

Atsevišķu novecojušu tiesību aktu atcelšana Komisijā ir pieņemta prakse, un tā jāturpina. Atbilstības pārbaužu īstenošana ir principā atbalstāma (32). Komisijai tīmeklī ir jāpublisko un pārredzami jānorāda visas īstenotās, notiekošās un plānotās atbilstības pārbaudes.

4.4.6.

REFIT platformas izveide ar EESK līdzdalību neapšaubāmi ir vērtējama atzinīgi. Platformā ir jāsaņem un jāanalizē priekšlikumi par administratīvo vienkāršošanu, kas izriet no Savienības tiesību normām un no to īstenošanas un piemērošanas dalībvalstīs. EESK mudina vērst uzmanību uz līdzsvara nodrošināšanu ieinteresēto personu grupas sastāvā, jo no tā būs atkarīgi platformas panākumi. EESK šajā ieinteresēto personu grupā ir jāpārstāv augsta līmeņa speciālistam. Tomēr Komisijas uzdevums ir precizēt, kā EESK un RK pārstāvības mandāts ir saistīts ar REFIT platformu. Ir jāņem vērā EESK un RK īpašā institucionālā loma salīdzinājumā ar pārējām ieinteresētajām personām. Dalībvalstu līdzdalība šādā struktūrā principā ir vērtējama atzinīgi, un tas dotu iespēju jebkurā laikā veikt apmaiņu ar dalībvalstu pārstāvjiem. Eiropas Parlamentam ir regulāri jāsaņem informācija par REFIT platformas darbu, un tam ir jābūt iespējai piedalīties platformas ikgadējā sanāksmē.

4.4.7.

EESK uzskata, ka viens no lielākajiem Eiropas labāka regulējuma programmas trūkumiem ir tas, ka nepietiekami tiek iesaistītas dalībvalstis. Tas rada sarežģījumus ne tikai dalībvalstīm, bet arī ES, jo nav nekāds pārsteigums, ka dalībvalstis tad, ja trūkst rūpīgu un uz faktiem balstītu īstenošanas pasākumu un plānu, kā arī pasākumu efektīvai īstenošanai, ES tiesību aktus dažkārt īsteno negribīgi, novēloti, nepareizi vai tos neīsteno vispār.

4.4.8.

Ir žēl, ka Komisijas paziņojumā tas nekādā veidā nav ņemts vērā un nav sniegti nekādi priekšlikumi par to, kā to novērst. Piemēram, 2013. gadā pret dalībvalstīm joprojām tika uzsāktas 1 300 pārkāpuma procedūras. Pašlaik mazāk pārkāpuma procedūru ir saistītas ar novēlotu īstenošanu (2013. gadā bija uzsāktas 390 procedūras), bet gan, tāpat kā 2012. gadā, lielākā daļa pārkāpumu (62 % no visiem gadījumiem) bija saistīti ar ES noteikumu neievērošanu vides, nodokļu un transporta jomā, kā arī attiecībā uz vienoto tirgu un pakalpojumiem (33).

4.4.9.

Viens iespējamais risinājums būtu, ja Komisija šajā saistībā vairāk vērstu uzmanību uz publisko informāciju, jo to dalībvalstu valdības, kuras nepareizi vai novēloti īsteno tiesību aktus vai tos neīsteno, tiem ir paudušas savu piekrišanu Padomē. Tās ir atbildīgas par ES tiesību kopuma principā nepietiekamo īstenošanu, kas ik gadu tiek konstatēta ziņojumos par Kopienas tiesību aktu piemērošanu. Komisijai turklāt būtu sistemātiski jāpārbauda, kādi pasākumi ir nepieciešami būtiskai pašreizējās situācijas maiņai, un jāņem vērā iepriekšējie EESK priekšlikumi (34).

4.4.10.

Ja ir nepieciešams regulējums, katrā atsevišķajā gadījumā atkarībā no satura un apstākļiem ir jāpārbauda, vai piemērotākas ir direktīvas vai regulas. Piemēram, lai novērstu atšķirīgus īstenošanas pasākumus vai pārmērīgu reglamentēšanu (35), būtu vairāk jāizmanto regulas, nevis direktīvas (36). Tas ļautu nodrošināt labāku juridisko skaidrību un juridisko noteiktību.

4.4.11.

ES tiesību aktu īstenošana un transponēšana ir arī nozīmīgi rādītāji to vēlākai novērtēšanai, kas jāveic attiecīgajām valdībām. Komisijas pienākums sagatavot nozīmīgu direktīvu “īstenošanas plānus” (37), kuru uzdevums ir ar atbalstošiem Komisijas pasākumiem atvieglot to īstenošanu dalībvalstīs, ir atzinīgi vērtējams elements jaunajā labāka regulējuma dokumentu kopumā. Tas ietver arī iespēju, ka Komisija dalībvalstīm var lūgt iesniegt paskaidrojošus dokumentus par valstī pieņemto īstenošanas stratēģiju un veikt divu līmeņu atbilstības pārbaudi. EESK uzskata, ka tas neapšaubāmi ir solis pareizajā virzienā. Tas, cik veiksmīgi šie pasākumi izdosies, būs redzams praksē.