24.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/42

Ziņotājs:

Petru Sorin DANDEA

Līdzziņotājs:

Paulo BARROS VALE

1.1.

Pēdējo gadu laikā cīņa pret agresīvu nodokļu plānošanu ir bijusi viena no galvenajām dalībvalstu un arī Eiropas Komisijas rūpēm. Komisijas piedāvātais rīcības plāns taisnīgas un efektīvas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas ieviešanai ir nozīmīgs solis uz priekšu šīs kaitnieciskās prakses ierobežošanā. EESK atzinīgi vērtē iepazīstināšanu ar minēto plānu un pauž atbalstu Komisijai cīņā pret šo situāciju, kas sekmē dalībvalstu nodokļu bāzu graušanu un veicina negodīgu konkurenci.

1.2.

Kā EESK paudusi jau iepriekš (1), tā atzinīgi vērtē kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes (KKUINB) ieviešanu, kas būtu obligāta uzņēmumiem, kuri veic pārrobežu darbības. Neobligāta KKUINB būtu daudz neefektīvāka, jo tie uzņēmumi, kuri veic peļņas novirzīšanu nolūkā izvairīties no nodokļu maksāšanas, varētu atteikties to pieņemt.

1.3.

EESK iesaka dalībvalstīm un Komisijai turpmāk attiecināt KKUINB uz visiem uzņēmumiem nolūkā izvairīties no divu dažādu nodokļu režīmu līdzāspastāvēšanas. Pirms KKUINB sistēmas paplašināšanas un tās attiecināšanas uz visiem uzņēmumiem jāveic pamatīgs ietekmes novērtējums, jo īpaši izskatot šīs sistēmas ietekmi uz mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, kas darbojas vietējā līmenī.

1.4.

EESK iesaka Komisijai, izstrādājot direktīvas priekšlikumu, formulēt skaidras definīcijas un jēdzienus, kas noteiks kopējo bāzi. Bez šādām skaidrām definīcijām nebūs iespējams nodrošināt transponēšanas procesa kvalitāti un izvairīties no būtisku atšķirību veidošanās starp dalībvalstīm, kas varētu ievērojami samazināt tiesību akta efektivitāti.

1.5.

EESK uzskata, ka zaudējumu pārrobežu kompensēšanas mehānisms, kuru Komisija vēlas ieviest līdz konsolidācijas shēmas pieņemšanai, nedrīkst ierobežot dalībvalstu tiesības uzlikt nodokļus peļņai, kas gūta no darbībām tās teritorijā.

1.6.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija izskatāmā paziņojuma pielikumā ir publicējusi sarakstu ar nodokļu jurisdikcijām, kas nesadarbojas. Komiteja cita starpā atgādina par priekšlikumu, ko tā izteikusi iepriekšējos atzinumos, proti, ES regulējumā būtu nepieciešams paredzēt sankcijas tiem uzņēmumiem, kuri turpinās savus darījumus caur nodokļu oāzēm, tādējādi izvairoties maksāt nodokļus, kas ir spēkā atbilstoši to dalībvalstu nodokļu režīmiem, kurās minētie uzņēmumi veic savas darbības.

1.7.

EESK iesaka Komisijai pēc KKUINB direktīvas pieņemšanas un pēc konsolidācijas mehānisma ieviešanas sagatavot jaunā regulējuma ietekmes novērtējumu. Ja tajā tiktu konstatēts, ka nav mazinājusies peļņas novirzīšana uz dalībvalstīm, kas piemēro zemākas nodokļu likmes, EESK ierosina veikt atbilstīgus papildu pasākumus.

1.8.

EESK mudina Komisiju, veicot Nodokļu labas pārvaldības platformas pilnvaru pārskatīšanu, paredzēt iespēju tās locekļu vidū iekļaut Eiropas sociālo partneru pārstāvjus. Viņi varētu sniegt būtisku ieguldījumu šīs platformas darbā.

2.1.

Eiropas Komisija 2015. gada 17. jūnijā publicēja paziņojumu (2), kurā iepazīstināja ar rīcības plānu taisnīgas un efektīvas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas ieviešanai Eiropas Savienībā. Minētais rīcības plāns ir turpinājums pasākumu kopumam nodokļu pārredzamības jomā, ar ko Eiropas Komisija iepazīstināja martā un kas ietvēra arī priekšlikumu direktīvai par obligāto automātisko informācijas apmaiņu par iepriekšējiem nodokļu nolēmumiem.

2.2.

Rīcības plāns attiecas uz četriem mērķiem, kas noteikti, lai veicinātu jaunu pieeju uzņēmējdarbības nodokļu jomā ES. Šie mērķi ir šādi: atjaunot saikni starp nodokļiem un vietu, kur saimnieciskā darbība tiek veikta; nodrošināt, lai dalībvalstis varētu pienācīgi novērtēt savas jurisdikcijas uzņēmumu darbību; izveidot konkurētspējīgu un uz izaugsmi vērstu uzņēmumu ienākuma nodokļa vidi Eiropas Savienībā; aizsargāt vienoto tirgu un nodrošināt spēcīgu ES pieeju ārējiem aspektiem saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokli, tostarp pasākumus, kas paredzēti, lai īstenotu ESAO BEPS projektu.

2.3.

Rīcības plānā izklāstīta virkne pasākumu nolūkā atvieglot minēto mērķu īstenošanu, piemēram, izveidot kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB); nodrošināt faktisku nodokļu uzlikšanu tur, kur peļņa tiek gūta; noteikt papildu pasākumus labākas nodokļu vides uzņēmējdarbībai izveidei; panākt turpmāku progresu nodokļu pārredzamības jomā; labāk izmantot ES koordinācijas instrumentus nodokļu jomā.

2.4.

Komisija arī vēlas aplūkot jautājumu par nodokļu atvieglojumiem, ko dalībvalstis piešķir patentiem. Tās mērķis ir nodrošināt, lai patenti neradītu izkropļojumus iekšējā tirgū, kā arī sniegt dalībvalstīm norādījumus attiecībā uz jauno pieeju. Ja Komisija konstatēs, ka dalībvalstis šo pieeju nepiemēro sistemātiski, tā sagatavos saistošus likumdošanas pasākumus.

2.5.

Komisija turpina savu sadarbību ar citiem starptautiskiem partneriem un uzsver, ka ir svarīgi īstenot ESAO BEPS rīcības plānu, ar kuru ir paredzēts ieviest vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz nodokļu uzlikšanu daudznacionāliem uzņēmumiem, tostarp jaunattīstības valstīs.

3.1.

Komisijas plāna mērķis ir apkarot kaitniecisko peļņas novirzīšanu, ko izmanto uzņēmumi, kuri veic pārrobežu darbības, respektīvi, tie novirza gūto peļņu uz valstīm vai jurisdikcijām ar ļoti zemiem nodokļiem vai uz nodokļu oāzēm, tādējādi izraisot dalībvalstu nodokļu bāzu samazināšanos un piespiežot dalībvalstis palielināt citus nodokļus, kas savukārt izpaužas kā nodokļu sloga pieaugums godīgiem nodokļu maksātājiem, proti, fiziskām personām vai MVU. EESK atzinīgi vērtē iesniegto rīcības plānu un pauž atbalstu Komisijai cīņā pret minēto fenomenu.

3.2.

Galvenais Komisijas plāna priekšlikums ir ieviest obligātu kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB). Direktīvas priekšlikumā, ar ko Komisija iepazīstināja 2011. gadā, tika ierosināta brīvprātīga KKUINB. Toreiz EESK publicēja atzinumu ar virkni būtisku priekšlikumu attiecībā uz KKUINB (3), kurus tā atbalsta vēl joprojām.

3.3.

Komisija uzskata, ka KKUINB vajadzētu būt saistošai, jo starptautiskie uzņēmumi, kuri veic agresīvu nodokļu plānošanu, izvairīsies no KKUINB, ja tā nebūs obligāta. EESK atbalsta priekšlikumu KKUINB noteikt par obligātu un iesaka Komisijai apsvērt iespēju nākotnē to attiecināt uz visiem uzņēmumiem nolūkā izvairīties no situācijas, kad dalībvalstīm būtu jādarbojas ar divām dažādām nodokļu bāzēm.

3.4.

Ņemot vērā apspriešanos ar dalībvalstīm, Komisija ierosina sākotnēji paredzēt iespēju izveidot kopēju nodokļu bāzi, bet konsolidāciju ieplānot vēlāk. Tā kā agresīva nodokļu plānošana nopietni grauj konkurenci vienotajā tirgū un izpaužas kā ievērojami ieņēmumu zaudējumi dalībvalstīm, EESK iesaka mainīt grafiku un paātrināt īstenošanu.

3.5.

Direktīvas priekšlikums būtu jāpublicē jau nākamgad. EESK iesaka Komisijai, izstrādājot direktīvas priekšlikumu, formulēt skaidras definīcijas un jēdzienus, kas noteiks kopējo bāzi. Bez šādām skaidrām definīcijām nebūs iespējams nodrošināt transponēšanas procesa kvalitāti un izvairīties no būtisku atšķirību veidošanās starp dalībvalstīm, kas varētu ievērojami samazināt tiesību akta efektivitāti.

3.6.

Komisija ierosina direktīvas priekšlikumā ietvert zaudējumu pārrobežu kompensēšanas mehānismu, kam vajadzētu būt spēkā līdz vēlāk paredzētajai konsolidācijai. Tā kā konsolidācija ir galvenais ekonomiskais ieguvums no KKUINB, tas būtu bijis jāievieš jau pašā sākumā. Tomēr panākt politisku vienošanos par šo jautājumu ir grūti, tāpēc EESK piekrīt ierosinātajam mehānismam. Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un dalībvalstu izteiktos lūgumus peļņu aplikt ar nodokli vietā, kur tā tiek gūta, EESK uzskata, ka minētais kompensēšanas mehānisms nedrīkst nepamatoti apdraudēt dalībvalstu tiesības uzlikt nodokļus peļņai, kas gūta no darbībām tās teritorijā.

3.7.

No Komisijas veiktā novērtējuma izriet, ka daži uzņēmumi, kas veic pārrobežu darbības, novirza peļņu uz dalībvalstīm, kurās piemēro zemāku nodokļu likmi. Minēto procesu veicina spēkā esošo tiesību aktu noteikumi (4), kuri attiecas uz uzņēmumiem. Ja pēc konsolidācijas šāda uzņēmumu prakse vēl pastāvēs vienotajā tirgū, EESK uzskata, ka ir jāpieņem atbilstīgi tiesiskie pasākumi.

4.1.

Agresīva nodokļu plānošana, ko izvērš uzņēmumi, kas veic pārrobežu darbības, katru gadu rada zaudējumus dalībvalstu budžetā simtiem miljardu euro apmērā. EESK atbalsta KKUINB ieviešanu un uzskata, ka tai jākļūst par vispārēju standartu attiecībā uz peļņas aplikšanu ar nodokli ES. Tādējādi tiktu vienkāršots uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms un novērsta situācija, kurā dalībvalstīm vajadzētu piemērot KKUINB uzņēmumiem, kas veic pārrobežu darbības, bet citiem uzņēmumiem – atšķirīgu režīmu.

4.2.

EESK iesaka Komisijai pēc KKUINB direktīvas pieņemšanas un pēc konsolidācijas mehānisma ieviešanas sagatavot jaunā regulējuma ietekmes novērtējumu. Ja tajā tiktu konstatēts, ka nav mazinājusies peļņas novirzīšana uz dalībvalstīm, kas piemēro zemākas nodokļu likmes, EESK ierosina veikt speciālus tiesiskus pasākumus, kas atturētu uzņēmumus, kuri veic pārrobežu darbības, no turpmākas peļņas novirzīšanas uz dalībvalstīm, kurās piemēro zemāku nodokļu likmi.

4.3.

Komisija ierosina labāk reglamentēt uzņēmuma “pastāvīgas darījumdarbības vietas” koncepciju. EESK uzskata, ka tās peļņas aplikšana ar nodokli, kas gūta no dalībvalsts teritorijā veiktās saimnieciskās darbības, uzskatāma par vienīgo līdzekli, kas liegtu uzņēmumiem jebkādu iespēju noteiktos apstākļos mākslīgi izvairīties no aplikšanas ar nodokli šajā dalībvalstī. ESAO BEPS plāna pieņemšana varētu ievērojami samazināt to gadījumu skaitu, kad uzņēmumiem izdodas izvairīties no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas, ievērojot spēkā esošos Eiropas tiesību aktus.

4.4.

Konsolidācija ir darbība, ar kuras starpniecību iespējams apvienot uzņēmuma peļņu un zaudējumus visā ES teritorijā. EESK atzīst, ka, tiklīdz konsolidācija būs pieņemta, tā kļūs par galveno KKUINB trumpi cīņā pret sarežģītiem transfertcenu paņēmieniem, ko izmanto uzņēmumi, kas veic pārrobežu darbības Savienības teritorijā, nolūkā maksāt mazākus nodokļus. Tomēr tā iesaka Komisijai ņemt vērā nepieciešamību saglabāt katras dalībvalsts tiesības aplikt ar nodokli peļņu, kas gūta no uzņēmumu veiktās saimnieciskās darbības tās teritorijā.

4.5.

Komisijas paziņojuma pielikumā ietverts saraksts ar tām valstīm un teritorijām, kas nesadarbojas nodokļu jomā. EESK uzskata, ka tas ir tikai pirmais solis cīņā pret nodokļu jurisdikcijām, kas nesadarbojas un kas zināmas kā nodokļu oāzes. Turklāt EESK atgādina par priekšlikumu, ko tā izteikusi iepriekšējos atzinumos (5), proti, ES regulējumā būtu jāparedz sankcijas tiem uzņēmumiem, kuri turpinās savus darījumus caur nodokļu oāzēm, tādējādi izvairoties maksāt nodokļus, kas ir spēkā atbilstoši to dalībvalstu nodokļu režīmiem, kurās minētie uzņēmumi veic savas darbības.

4.6.

Komisija atzīst to grupu nozīmīgo lomu, kuras ir nodrošinājušas sadarbību ar dalībvalstīm nodokļu jomā. Konkrēti ir runa par Rīcības kodeksa jautājumu grupu (uzņēmējdarbības nodokļi) un Nodokļu labas pārvaldības platformu. EESK iesaka Komisijai un dalībvalstīm izzināt, vai būtu iespējams Rīcības kodeksa noteikumus pārņemt Eiropas tiesību aktos, lai tie kļūtu saistoši.

4.7.

EESK mudina Komisiju, veicot Nodokļu labas pārvaldības platformas pilnvaru pārskatīšanu, ne vien turpināt tās darbību pēc 2016. gada, bet arī paredzēt iespēju tās pārstāvju vidū iekļaut Eiropas sociālos partnerus, Viņi varētu sniegt būtisku ieguldījumu šīs platformas darbā.

4.8.

EESK iesaka Komisijai un dalībvalstīm turpināt spēkā esošā tiesiskā regulējuma vienkāršošanu un saskaņošanu gan ES, gan valstu līmenī. Tādējādi būtu iespējams veicināt ieguldījumus Eiropas līmenī un radīt pamatu ilgtspējīgai izaugsmei un darba vietu radīšanai.