31.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 251/25

Ziņotājs:

Bernardo HERNÁNDEZ BATALLER

Līdzziņotājs:

Jans SIMONS

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par muitas riska pārvaldības stratēģiju un rīcības plānu. Lai šo stratēģiju piemērotu pareizi, muitas dienestiem jāsadarbojas savā starpā, kā arī ar citām valsts iestādēm, tostarp, piemēram, ar veselības aprūpes un patēriņa jomas dienestiem, kā arī drošības dienestiem, īstenojot tiesu iestāžu sadarbību.

EESK uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt Eiropas Savienības muitas noteikumu efektīvu piemērošanu un Savienības tiesību aktos paredzēto sadarbības mehānismu pareizu darbību.

1.2.

Lai nodrošinātu muitas riska visaptverošu pārvaldību, ir jāsaskaņo arī citas politikas jomas un jānodrošina to izpildes savietojamība. Dalībvalstu rīcībā jau ir oficiāli dati par minētajām jomām, tāpēc šādu informāciju nepieciešams apvienot un savstarpēji apmainīties ar to, it īpaši – nodrošinot tādu oficiālo datu savstarpēju izmantojamību, kas saistīti ar nopietniem riskiem.

1.3.

Pieņemot savus noteikumus un pilnveidojot savus nosacījumus, Eiropas Savienībai būtu jābalstās uz Riska pārvaldības noteikumu krājumu un citām Pasaules Muitas organizācijas (PMO) normām, lai ES muitas noteikumi atbilstu lielākajai daļai šajā nozarē spēkā esošo noteikumu.

1.4.

Saskaņā ar rīcības plāna 3. mērķi ir skaidri jānosaka, kas, kad un kur veiks kontroles atbilstoši risku un to gradācijas kartei, kas Komisijai būtu jāpieņem kā īstenošanas līdzeklis. Ņemot vērā minētā nozīmīgumu, komiteja uzskata, ka tas ir prioritāri īstenojams pasākums.

1.5.

Tā kā pirmām kārtām ir svarīgi nodrošināt ES muitas noteikumu vienveidīgu piemērošanu, ļoti nozīmīgs ir arī rīcības plāna 5. mērķis, jo visa stratēģija ir vērsta uz sadarbības veicināšanu starp visu veidu izpildi un atklāšanu, ko veic valstu iestādes, un informācijas apmaiņu starp valstu un ES iestādēm.

1.6.

Komiteja vēlas uzsvērt, ka, izstrādājot stratēģiju, jāņem vērā dalībvalstu muitas prakses atšķirīgās īpatnības, piemēram, attiecīgo tirdzniecības plūsmu intensitāte, apjomi un praktiskie risinājumi, taču tiem jābūt savstarpēji savietojamiem un tajos jāievēro Savienības principi un tiesību akti.

1.7.

EESK piekrīt Komisijas paziņojumā paustajam par sadarbības starp Komisiju un dalībvalstīm nozīmi, taču vēlas uzsvērt arī citu stratēģijā iesaistīto sociālo ieinteresēto personu nozīmi un iespējamo lomu.

1.8.

Lai arī paziņojumā uz to ir norādīts, bet tieši nav minēts, komiteja aicina nodrošināt vietējo pilotprojektu lielāku atpazīstamību, tādējādi izraisot iesaistīto dalībnieku ieinteresētību un līdz ar to gūstot papildu privātos ieguldījumus, kas veicinātu paziņojumā izklāstītās stratēģijas īstenošanu, pastiprināti sekmējot inovāciju.

2.1.

Riska pārvaldība ir viens no mūsdienu muitas kontroles metožu pamatprincipiem. Lai nodrošinātu kontroles procedūru efektivitāti visā attiecīgajā muitas teritorijā, muitas iestādes ievieš analīzes un pārbaudes mehānismus. Lai apmierinātu jaunas prasības, procedūras pastāvīgi jāpārskata un, ja nepieciešams, jāpielāgo.

2.2.

Ar riska pārvaldību muitas iestādes tiecas panākt saprātīgu un taisnīgu līdzsvaru starp krāpšanas apkarošanu, no vienas puses, un nepieciešamību pēc iespējas mazāk traucēt preču un cilvēku legālu kustību un saglabāt pēc iespējas zemākas izmaksas, no otras puses.

2.3.

Tā kā lielu daļu no precēm dažkārt praktiski nav iespējams kontrolēt, programmā SAFE ir izveidots pamats tā saukto atzīto uzņēmēju (AEO) sistēmai. Minētā sistēma ļauj uzņēmumus atzīt par uzticamiem partneriem muitas jautājumos, veicot ex ante revīziju. Tādēļ iestādēm ir pilnībā jāizprot komersanta darbība, jāgūst skaidrs priekšstats par viņa uzņēmējdarbības procesiem, uzņēmējdarbības vidi, kurā tas darbojas, un jābūt pastāvīgai piekļuvei viņa grāmatvedības uzskaitēm. Atzītā uzņēmēja statuss un tā piešķiršana Eiropas Savienībā noteikta Regulas (EK) Nr. 648/2005 (1) 5.a pantā. Uzņēmēju vidū valda uzskats, ka minētā statusa iegūšana ir nepieciešama, lai atbilstoši darbotos tirgū.

2.4.

Muitas savienība tāpat kā importa un eksporta tiesības un formalitātes saskaņā ar LESD ir ekskluzīvā Eiropas Savienības kompetencē. Šī politika ir nostiprināta primāro tiesību aktu līmenī kā pārvalstiskas tiesības sadaļas par brīvu preču apriti 28.–37. pantā. Taču mūsdienās muitas iestādēm tiek uzticēts aizvien vairāk citu uzdevumu. Faktiski eksistē trīs pīlāri: nodokļi, drošība un ar tarifiem nesaistītu noteikumu uzraudzība. Turklāt daļa uzdevumu ir reglamentēta, piemēram, LESD 87. pantā par policijas sadarbību, kas nav ES ekskluzīvā kompetencē.

2.5.

Ar Komisijas 2013. janvāra paziņojumu (2) ieviesta kopēja pieeja integrētai riska pārvaldībai, kas punktos, kur preces ieved muitas savienībā un izved no tās, ļauj īstenot šādus mērķus:

2.6.

EESK minēto 2013. gada paziņojumu novērtēja atzinīgi (3), uzskatot, ka kopēja pieeja muitas riska pārvaldībai un piegādes ķēdes drošībai ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu vienveidīgu un nediskriminējošu Eiropas normu piemērošanu no visu iesaistīto iestāžu puses visā muitas savienības teritorijā.

2.7.

Padome 2013. gada 18. jūnijā pieņēma secinājumus par piegādes ķēdes drošības un muitas riska pārvaldības stiprināšanu, aicinot Komisiju izstrādāt saskaņotu stratēģiju. ES atbalsta kopējos stratēģiskos mērķus aizsargāt piegādes ķēdes drošību un integritāti, iedzīvotāju drošību, ES un tās dalībvalstu finanšu intereses, kā arī mērķi atvieglot un paātrināt likumīgu tirdzniecību, lai veicinātu konkurētspēju.

2.8.

Spēkā esošajā pārstrādātajā Muitas kodeksā, kas pieņemts ar Regulu (ES) Nr. 952/2013 (4), ne vien noteikta riska pārvaldība kā muitas īpašā funkcija, bet arī definēti sistēmas pamati – kopējā muitas tarifa regulējums jeb “uzraudzības” funkcija. Riska pārvaldības iekļaušana Muitas kodeksā stiprina sadarbību un informācijas apmaiņu starp valstu muitas dienestiem, citām iestādēm un Komisiju, atsevišķos gadījumos piešķirot Komisijai arī attiecīgas īstenošanas pilnvaras.

3.1.

Komisija iepazīstina ar jaunu stratēģiju Eiropas Savienības muitas riska pārvaldības uzlabošanai un ar detalizētu rīcības plānu, kas ļaus efektīvāk pārvaldīt pieaugošo tirdzniecības apjomu aizvien sarežģītākā starptautiskajā piegādes ķēdē.

3.1.1.

Rīcības plānā katram mērķim ir sīki izstrādāti vairāki pasākumi. Tie ir pasākumi, kas vērsti uz konstatēto nepilnību novēršanu, lai pakāpeniski nostiprinātu Eiropas Savienības muitas dienestu spējas un izveidotu sistemātiskāku sadarbību ar citām struktūrām, uzņēmējiem un starptautiskajiem tirdzniecības partneriem, noteiktos gadījumos ietverot arī atbalstu starptautiskajiem noteikumiem un standartiem un to izstrādi.

3.1.2.

Komisija vēlas panākt papildināmību un saskaņotību ar citām Eiropas Savienības iniciatīvām kā muitas, tā arī citās politikas jomās, piemēram, iniciatīvām drošības, transporta un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā.

3.2.

Muitas dienesti riska pārvaldību izmanto, lai īstenotu efektīvu un iedarbīgu kontroli, izvairītos no likumīgas tirdzniecības nepamatotas traucēšanas un panāktu resursu efektīvu izmantošanu, tos organizējot un par prioritārām nosakot tās jomas, kas rada lielāku un nopietnāku risku.

3.3.

Stratēģija attiecas uz riska pārvaldību un kontroli tādām precēm, kuras ieved Savienībā, izved no Savienības vai šķērso to tranzītā, ievērojot minēto preču īpašās iezīmes, riska mērogu un izmaksas. Šajā nolūkā nepieciešama spēja identificēt, novērtēt un analizēt visus apdraudējumus un riskus, kas saistīti ar precēm un to pārvietošanu.

3.3.1.

Saskaņā ar paziņojumu galvenie principi ES veiktajai muitas riska pārvaldībai piegādes ķēdē ir šādi:

3.3.2.

Lai uzlabotu ES mēroga riska pārvaldības sistēmas efektivitāti un iedarbīgumu, Komisijai un dalībvalstīm jāsadarbojas, lai veicinātu muitas riska pārvaldību vairākos ES līmeņos ar mērķi pieņemt šādus nepieciešamos pasākumus:

3.3.3.

Paziņojumā izklāstīta konkrētā rīcība katra atsevišķa stratēģijas mērķa sasniegšanai, lai Komisijas un dalībvalstu sadarbības rezultātā tiktu pieņemti nepieciešamie pasākumi.

4.1.

EESK piekrīt Komisijas paziņojumam un to atbalsta, uzskatot, ka vienotāka pieeja muitas riska pārvaldībai un piegādes ķēdes drošība ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un Eiropas muitas noteikumu vienveidīgu piemērošanu, kas atvieglos preču brīvu apriti.

4.1.1.

Tiek ierosināts nostiprināt un piemērot dažus valstu iestāžu, Komisijas un uzņēmēju darbā pārbaudītus muitas instrumentus un papildus līdzšinējām tarifu un tirdzniecības pasākumu piemērošanas un statistiskas apkopošanas funkcijām iekļaut riska pārvaldības funkciju.

4.2.

Komisijas rīcības plānā ir noteikti mērķi un tādi līdzekļi to īstenošanai, kas stiprinās Savienības muitas veiktspēju un nodrošinās sistemātiskāku sadarbību ar citiem dalībniekiem – gan uzņēmējiem, gan arī starptautiskajiem tirdzniecības partneriem.

4.2.1.

Būtu skaidri jāuzsver stratēģijas pieejas papildināmība ar citām kompetentajām iestādēm, kuras saistītas ar piegādes ķēdē notiekošo preču pārvietošanu. Stratēģijas pienācīgai īstenošanai ir vajadzīga ciešāka un efektīvāka muitas iestāžu sadarbība starptautiskā līmenī, kā arī sadarbība starp muitas un citām publiskajām iestādēm, piemēram, veselības aprūpes un patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm.

4.2.2.

Lai arī attiecībā uz dažādiem robežkontroles pasākumiem valstu līmenī jau pastāv tā sauktie “oficiālie dati” un tos pārvalda, izmantojot informācijas sistēmas (ārējā cilvēku, dzīvnieku un augu veselības, kā arī zāļu un kosmētikas līdzekļu u. c. kontrole), tomēr tie nav ne centralizēti, ne arī koplietojami. Tāpēc sistēmas darbība jāuzlabo un muitas darbs jāatvieglo, jo šāds instruments ļauj atspoguļot ar preci saistītos riska datus visā piegādes ķēdē.

4.2.3.

Ņemot vērā apdraudējumu un attiecīgi to risinājumu starptautisko dimensiju, ir vēl jo steidzamāk jānodod koplietošanā “oficiālie dati”, kas jau tiek iegūti valstu līmenī. Tādēļ tiek ierosināts Eiropas Savienības līmenī noteiktos kritērijus balstīt uz kopējiem starptautiskajiem standartiem, kas ar minētajiem kritērijiem tiek papildināti atbilstoši Savienības vajadzībām. Tāpēc EESK uzsver, ka ir jānodrošina datu savietojamība, lai būtu iespējams efektīvi izpildīt un īstenot stratēģijā paredzētos pasākumus, jo starptautiskās dimensijas dēļ vēl vairāk saasinās nepieciešamība nodot koplietošanā valstu līmenī iegūtos “oficiālos datus”.

4.2.4.

Kopumā, lai risku atklāšanas sistēmas lietošanā stiprinātu administratīvo sadarbību, EESK uzskata, ka izmantotās sistēmas pamatā cita starpā jābūt šādiem principiem:

EESK atkārtoti uzsver, ka pārvaldes iestādēm ir jāapmainās ar informāciju.

4.2.5.

Attiecībā uz stratēģijā paredzētās sadarbības papildināmību jāņem vērā arī attiecīgie politikas pasākumi produktu drošuma, dzīvnieku drošības, pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīguma un vides aizsardzības jomās, kā arī iniciatīvas, kas saistītas ar intelektuālā īpašuma tiesībām (IĪT). EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi apmainīties ar informāciju par problēmām, kas nopietni apdraud sabiedrības veselību un apkārtējo vidi, kā arī pilsoņu drošību un aizsardzību.

4.3.

Attiecībā uz Riska pārvaldības noteikumu krājumu un citiem Pasaules Muitas organizācijas (PMO) noteikumiem uzskatām, ka šiem kopīgajiem standartiem jābūt par pamatu Eiropas Savienības līmenī noteiktajiem kritērijiem, kuri tos papildinātu atbilstoši ES vajadzībām.

4.4.

Pozitīvi vērtējams fakts, ka atzītā uzņēmēja (AEO) programmās atzītais uzņēmējs tiek saistīts ar riska pārvaldību, ņemot vērā uzņēmēja un tā vides plašo izvērtēšanas procesu sertifikāta piešķiršanai, jo tas atbilst muitas procedūru vienkāršošanai šāda sertifikāta ieguvējam.

4.5.

Veicot risku kontroles un mazināšanas pasākumus, kad tie nepieciešami, būtu jāņem vērā Pasaules Muitas organizācijas izstrādātajā krājumā ieteiktā metodoloģija.

4.6.

Veidojot risku gradācijas karti, kas pēc pienācīgas un pārredzamas konsultēšanās ar dalībvalstu ekspertiem un pēc ekonomikas dalībnieku uzklausīšanas Komisijai jāizstrādā, pamatojoties uz Kodeksa 50. panta 1. punktu un 284. pantu, būtu jākonkretizē rīcības plāna 3. mērķis, lai precizētu, kam, kad, kurā brīdī jāveic savlaicīga izvērtēšana vajadzības gadījumā un kas ir tās priekšmets. Patiesībā tā ir pirmā darbība, kas būtu jāveic, lai nodrošinātu lielāku skaidrību par citu rīcības plānu izpildi un risku novērtēšanu, kā arī lielāku juridisko noteiktību.

4.7.

Ārkārtīgi nozīmīgs ir arī rīcības plāna 5. mērķis, jo stratēģijas pamatvirziens ir sadarbības veicināšana un valstu un ES iestādēm pieejamās informācijas apmaiņa, ko EESK vienmēr ir uzskatījusi par ļoti svarīgu. Īsuma labad EESK norāda uz šajā jautājumā jau sniegtajiem ieteikumiem sava 2013. gada atzinuma 1.9. un 1.10. punktā un 4. punktā “Piegādes ķēdes riska pārvaldība” par strukturētāku un sistemātiskāku sadarbību starp muitas un citām iestādēm, kas darbojas iekšējā tirgū, kā arī uz saskaņotu un koordinētu rīcības plāna pasākumu īstenošanu.

4.8.

EESK atkārtoti uzsver, ka riska pārvaldības stratēģija nedrīkst traucēt dalībvalstīm piemērot muitas tiesību aktus, lai tās arī turpmāk būtu informētas par attiecīgo tirdzniecības plūsmu apjomu, taču ievērojot atbilstību Savienības tiesību aktiem.

4.9.

Šajā saistībā EESK uzskata, ka dalībvalstīm ir iespējams saglabāt augstu aizsardzības līmeni un vienlaikus pastiprināt tirdzniecības atvieglošanas pasākumus, proti, samazināt administratīvo slogu, sekmējot formalitātes bez dokumentu aizpildīšanas uz papīra, vienkāršojot procedūras un piemērojot atzīta uzņēmēja statusu.

4.10.

Cita starpā jāveicina cieša sadarbība ar citām ministrijām un šajā jomā kompetentajām valstu īstenošanas iestādēm, lai, cita starpā, līdz minimumam samazinātu tirgotāju izmaksas, ieskaitot administratīvās. Šajā nolūkā komiteja iesaka apsvērt IMI pamatprincipus. Ja beigās tiks lemts par labu saskaņošanai, muitas sadarbībai vai abu pieeju apvienojumam, priekšlikumu pamatā jābūt paraugpraksei, nevis Eiropas vidējam līmenim.

4.11.

Komiteja aicina stratēģijas formulēšanā un izstrādē ņemt vērā gaidāmos grozījumus Regulā (EK) Nr. 515/97 par savstarpēju palīdzību muitas lietās (priekšlikums COM(2013) 796), jo risināmie jautājumi ir cieši saistīti.

4.12.

EESK uzsver, ka jānodrošina lielāka informētība par pilotprojektiem, veicinot to īstenošanu, lai rosinātu ieinteresētās personas uzņemties nozīmīgāku lomu. Tas varētu veicināt privātus ieguldījumus, kas tādējādi turpinātu virzīt paziņojumā izklāstīto stratēģiju, un stimulēt inovāciju.

5.1.

Pasākumos, ko Komisija paredzējusi starptautisko noteikumu un standartu atbalstīšanai un izstrādei un kas minēti 3.1.1. punktā, būtu jāietver iespēja veicināt normatīvus aktus ar mērķi ieviest muitas zīmogu, kurš ļautu veikt kontroli ar automātisku sistēmu palīdzību, lai minētos normatīvos aktus iekļautu Pasaules Muitas organizācijas normatīvu sistēmā starptautiskās tirdzniecības drošībai un atvieglošanai (SAFE).

5.2.

Stratēģijā nav minēts ne krāpšanas risks attiecībā uz informāciju, ne iespēja ļaunprātīgi izmantot labu reputāciju (t. s. identity tag). Ar riska pārvaldības palīdzību muitas iestādēm jābūt spējīgām atklāt krāpšanu attiecībā uz informāciju un labas reputācijas ļaunprātīgu izmantošanu, lai nepieļautu viltotu un bīstamu produktu importu.

5.2.1.

Lai gan Komisija jau to ir minējusi 6. mērķī, komiteja rosina nepārprotamākā veidā atļaut tādus pilotprojektus, kuru mērķis ir ieviest jauninājumus kontroles sistēmās (protams, ievērojot virkni nosacījumu), un, ja gūtie rezultāti ir pozitīvi, atļaut to turpmāku pielietošanu.

5.3.

Kā norāda Eiropas Komisija, jaunā stratēģija pieaugošo tirdzniecības apjomu ar aizvien sarežģītāko starptautisko piegādes ķēdi (3.1. punkts) palīdzēs pārvaldīt efektīvāk, tāpēc ar to būtu jānodrošina efektīvāka pārvaldība, kas savukārt ļaus pilnveidot piegādes ķēdi.

5.4.

EESK izsaka nožēlu, ka ierosinātajā stratēģijā Komisija ir paredzējusi tikai sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju, neņemot vērā iepriekšējos atzinumos paustos ieteikumus apsvērt sadarbību ar uzņēmējiem.