15.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 11/39

1.1

EESK zaļo grāmatu atbalsta un uzskata, ka tā ir solis pareizajā virzienā.

1.2

Lai gan nevar apšaubīt, ka finanšu sistēmai nepieciešama likviditāte, kas kopš laika pirms finanšu krīzes lielā mērā ir bijusi atkarīga no paralēlās banku sistēmas (PBS), krīzes laikā gūta pieredze liecina, ka regulatīvajā procesā par pilnīgu prioritāti jānosaka finanšu sistēmas stabilitāte.

1.3

Pat ja tiesību aktos tas nav paredzēts, valstu valdībām, centrālajām bankām un publiskajām noguldījumu garantiju institūcijām faktiski bijis jārisina problēmas, ko izraisījuši paralēlās banku sistēmas sabiedrību (shadow banks) radītie zaudējumi.

1.4

Par vienu no zaļās grāmatas galvenajiem mērķiem jāizvirza izvairīšanās no regulējuma arbitrāžas riska.

1.5

Pirmās Bāzeles vienošanās sekmēja paralēlo banku izveidošanos, jo banku bilancēm tika piemērots stingrs regulējums, bet ārpusbilances darījumi netika kontrolēti. EESK uzskata, ka vēlākās Bāzeles vienošanās, kuras EK transponējusi Kapitāla prasību direktīvās (KPD III un KPD IV) trūkumus regulējumā novērsīs. Patiesi, “paralēlas darbības” nebūtu pieļaujamas, un tāpēc attiecībā uz PBS ir jāizvirza tādas pašas regulatīvās un uzraudzības prasības kā finanšu sistēmai kopumā.

1.6

Jaunā regulējuma mērķim jābūt arī Eiropas patērētāju tiesību augsta līmeņa aizsardzībai.

1.7

EESK uzsver pasaules mēroga uzraudzības koordinācijas un informācijas apmaiņas nozīmi.

1.8

Finanšu sistēmai visās tās izpausmēs jādarbojas par labu reālajai ekonomikai, nevis spekulācijai.

1.9

EESK uzsver finanšu sistēmas būtisko nozīmi ieguldījumu jomā, darba vietu izveidē un sabiedrības labklājībā.

1.10

Lai atjaunotu ekonomikas ilgtspēju, būtiska nozīme ir jaunajam finanšu tirgu regulējumam.

—

divu veidu darbībām:

—

piecu veidu sabiedrībām:

—

parasto banku un PBS sabiedrību sadarbība (ziņojumu sniegs Bāzeles Banku uzraudzības komiteja, BCBS),

—

naudas tirgus fondu sistēmiskie riski (ziņojumu sniegs Starptautisko Vērtspapīru komisiju organizācija, IOSCO),

—

vērtspapīrošanas prasības (IOSCO un BCBS),

—

citas paralēlās banku sistēmas sabiedrības (FSP) un

—

vērtspapīru aizdevumi un repo darījumi (FSP).

3.1

EESK uzskata, ka zaļā grāmata ir svarīgs solis pareizajā virzienā, un tajā sniegta ar PBS saistīto problēmu nepieciešamā analīze.

3.2

Tradicionāli bankas savus darījumus finansēja ar pašu kapitālu un komercnoguldījumiem. Lai palielinātu aizdošanas spējas, par ierastu praksi kļuva kredītportfeļu vērtspapīrošana. Atsevišķos gadījumos vērtspapīrošana var būt lietderīga, bet laikposmā pirms krīzes šī prakse tika izmanto pārāk daudz, jo kredītportfeļu kvalitāte bija zema (sub-prime) un vērtspapīri tika laisti apgrozījumā vairākkārt (atvasinājumi), lai vairotu banku ienākumus. Banku darbības apjomu nosaka pēc summas, par kuru tiek palielināts saistību īpatsvars pret aktīviem. Lai gan Bāzeles vienošanās regulēja bilances līdzsvaru, ārpusbilances darījumu līdzsvars netika regulēts un to īpatsvars bija milzīgs. Zemas kvalitātes kredītportfeļu pārmērīga izmantošana un pārāk liela aizņemto līdzekļu īpatsvara palielināšana notika paralēlajā banku sistēmā. Turklāt banku galvenā darbība, proti, saistību termiņa konversija, īsāka termiņa aktīvu pārvēršana ilgāka termiņa aizdevumos, kļuva ļoti riskanta, jo bankas kļuva pārlieku atkarīgas no īstermiņa savstarpējā banku finansējuma. Minētā atkarība izraisīja likviditātes krīzi brīdī, kad sagruva atvasinājumu tirgus. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka, pieņemot jaunās Bāzeles vienošanās, tiks regulēti atvasinājumi, saistību īpatsvara palielināšana un likviditāte.

3.3

Noteikumu atcelšana izraisījusi būtiskas izmaiņas banku darbībā. Krīzes dēļ banku tradicionālā komercdarbība, kas gadu desmitiem sekmējusi labklājības un dzīves līmeņa paaugstināšanos, ir ievērojami cietusi. Izskaužot paralēlās banku sistēmas lielos pārspīlējumus, regulatoriem tagad par pilnīgu prioritāti jānosaka finanšu sistēmas stabilitāte.

3.4

Paralēlās bankas veica likviditātes un saistību termiņu konversiju līdzīgi kā tradicionālās bankas. Lai gan atšķirībā no tradicionālajām bankām tās oficiāli nevar piekļūt pēdējās instances aizdevējiem (centrālajām bankām), tomēr kā liecina nesenā pieredze, praktiski publiskajām iestādēm, izmantojot dažādus mehānismus, bijis jārisina problēmas, ko izraisījuši paralēlās banku sistēmas sabiedrību radītie zaudējumi. Lielākais zaudētājs bija nodokļu maksātājs.

3.5

PBS nebija pakļauta tādiem pašiem uzraudzības noteikumiem kā tradicionālās bankas. Tomēr pastāv dažādās iespējas, kas paralēlās banku sistēmas sabiedrībām ļauj darboties, “kopējot” tradicionālās bankas, un to lielāko daļu kontrolēja tradicionālas bankas. Par vienu no zaļās grāmatas galvenajiem mērķiem jāizvirza izvairīšanās no regulējuma arbitrāžas riska.

3.6

FSP ziņojumā galvenā uzmanība pamatoti pievērsta nozīmei, kāda sistēmisku risku akumulācijas noteikšanā var būt makrouzraudzībai. Ir svarīgi cieši uzraudzīt saikni un kanālus, pa kuriem risks no paralēlās banku sistēmas var pāriet uz regulēto nozari. EESK uzskata, ka būtu lietderīgi atšķirt:

“Paralēlas darbības” nebūtu pieļaujamas, un tāpēc attiecībā uz PBS — ja tai tiek atvēlēta vieta jaunajos noteikumos — ir jāizvirza tādas pašas regulatīvās un uzraudzības prasības kā finanšu sistēmai kopumā. Šā mērķa sasniegšana jāsekmē ar jau spēkā esošajām reformām vai ar tām, kas patlaban tiek izstrādātas, proti, kapitāla prasību direktīvām (KPD III un KPD IV), direktīvu “Maksātspēja II” un “Bāzele III” sistēmu.

3.7

EESK uzskata, ka vienam no PBS regulējuma mērķiem vajadzētu būt arī Eiropas patērētāju aizsardzībai, nodrošinot viņiem piedāvāto produktu pārredzamību. Klientiem ir tiesības saņemt objektīvu novērtējumu un godīgus ieteikumus. Komiteja jau ir atbalstījusi tādas finansiālo pakalpojumu patērētāju aizsardzības Eiropas aģentūras izveidi, kas līdzīga ASV ar Dodd-Frank Aktu izveidotajam Patērētāju finansiālo interešu aizsardzības birojam (Bureau of Consumer Financial Protection) (1), lai tādējādi stiprinātu patērētāju tiesību aizsardzību, palielinot pārredzamību un veicinot sūdzību efektīvu izskatīšanu.

3.8

Turklāt, lai sekmētu finanšu sistēmas sakārtošanu, EESK arī paudusi atbalstu sūdzību iesniedzēju aizsardzībai un attiecīgu stimulu radīšanai, izmantojot juridiskas normas, kas garantētu viņu imunitāti gadījumos, kad iestādes tiek informētas par nelikumīgām darbībām.

3.9

Attiecībā uz paralēlās banku sistēmas problēmām ir vajadzīga vispārēja pieeja un politisku risinājumu priekšlikumi. Jāuzsver pasaules līmeņa uzraudzības koordinācijas un informācijas apmaiņas nozīme. Jebkurā gadījumā, starptautiskas vienošanās trūkums nedrīkst būt šķērslis tam, ka ES veic atbilstošus juridiskus pasākumus.

3.10

Saistībā ar lielo finanšu krīzi ir jāizdara būtisks secinājums, ka finanšu sistēmai visās tās izpausmēs jādarbojas reālās ekonomikas labā. Atteikšanās no tradicionālajiem noteikumiem, kas banku darbību regulēja gadu desmitiem, izraisīja spekulatīvu produktu eksplozīvu pieaugumu, nodarot lielu kaitējumu ekonomikai.

3.11

Vēsturiski bankām un visām valsts regulētām finanšu iestādēm ir būtiska funkcija ekonomikā, jo tās ir struktūras, kur tiek deponēti un novirzīti iedzīvotāju un uzņēmumu uzkrājumi, sniedzot iespēju finansēt ieguldījumus, darba vietu radīšanu un kopumā — sabiedrības labklājību. Pirmskrīzes gados šī funkcija ne vienmēr bija galvenā.

3.12

EESK ierosina zaļās grāmatas mērķos iekļaut finanšu nozares sociālo atbildību un mērķi “nodrošināt, ka visa finansiālā darbība sekmē ekonomikas izaugsmi”. Jaunais finanšu tirgu regulējums ir ļoti svarīgs instruments ilgtspējīgas ekonomikas atjaunošanai.

3.13

Ņemot vērā regulējumu, kas stājies spēkā pēdējo gadu laikā vai pašreiz stājas spēkā, EESK atgādina par labas tiesību aktu izstrādes mērķi, kas īstenojams, pamatojoties uz vienkāršumu un skaidrību. Ir svarīgi novērst dublēšanos un neskaidrības, kas var radīt tiesisko nenoteiktību un arbitrāžas iespējas.

3.14

Uzraudzības vajadzībām izveidotajām struktūrām, tostarp galvenokārt Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK), jāuzrauga finanšu sistēmas attīstība un jo īpaši paralēlās banku sistēmas darbība, lai noteiktu sistēmisko risku rašanos un ierosinātu pasākumus to mazināšanai.

3.15

EESK uzsver, ka Eiropas Savienībai jāsniedz ieguldījums FSP darbā, kas saistīts ar paralēlo banku sistēmu, un ES iniciatīvas jāsaskaņo ar šo struktūru, lai nodrošinātu konsekvenci gan satura, gan termiņu ziņā.

3.16

EESK īpaši uzsver, ka ar regulatīvajiem uzraudzības noteikumiem un uzraudzību jānovērš negodīga konkurence finanšu sistēmā.

a)

Vai jūs piekrītat ierosinātajai paralēlās banku sistēmas definīcijai?

Jā. Terminu plašā nozīme ļauj definīcijā ietvert visu komplekso sabiedrību un darbību kopumu, kas veido PBS. Saskaņotas definīcijas trūkums nedrīkstētu būt šķērslis tam, ka attiecīgās iestādes veic reglamentējošus un uzraudzības pasākumus.

b)

Vai jūs piekrītat šim paralēlās banku sistēmas sabiedrību un darbību pagaidu uzskaitījumam? Vai būtu jāanalizē vēl citas sabiedrības un/vai darbības? Ja jā, tad kādi?

a)

Vai jūs piekrītat, ka paralēlā banku sistēma var pozitīvi ietekmēt finanšu sistēmu? Vai šīm darbībām ir kāda cita pozitīva ietekme, ko vajadzētu saglabāt un sekmēt arī turpmāk?

Paralēlā banku sistēma veicināja ekonomikas finansializāciju un nekustamā īpašuma burbuli, kas kopš 2007. gada ietekmēja dažādas attīstītas valstis, to ekonomikai nonākot uz sabrukuma sliekšņa. Tādējādi var uzskatīt, ka paralēlā banku sistēma ir būtiski, pat ja ne ekskluzīvi, atbildīga par lielo recesiju, kas skārusi ASV un vairākas ES valstis.

Visai finanšu sistēmai jādarbojas reālās ekonomikas interesēs.

b)

Vai jūs piekrītat to veidu aprakstam, kuros paralēlās banku sistēmas darbības rada jaunus riskus vai novirza tos uz citām finanšu sistēmas daļām?

Jā. Četras riska grupas atbilst finanšu krīzes laikā gūtajai pieredzei.

c)

Vai būtu jāņem vērā arī citi veidi, kādos paralēlās banku sistēmas darbības rada jaunus riskus vai novirza tos uz citām finanšu sistēmas daļām?

a)

Vai jūs piekrītat, ka ir vajadzīga paralēlās banku sistēmas sabiedrību ciešāka kontrole un regulējums?

b)

Vai jūs piekrītat ierosinājumiem par attiecīgo sabiedrību un darbību apzināšanu un kontroli? Vai jūs domājat, ka ES būtu vajadzīgas pastāvīgas procedūras nolūkā ES uzraudzības iestāžu, Komisijas, ECB un citu centrālo banku līmenī ievākt un apmainīties ar informāciju par apzināšanas un uzraudzības praksi?

c)

Vai jūs piekrītat iepriekš izklāstītajiem paralēlās banku sistēmas uzraudzības vispārīgajiem principiem?

d)

Vai jūs piekrītat iepriekš izklāstītajiem regulatīvo darbību vispārīgajiem principiem?

Atbilde uz visiem četriem jautājumiem ir “jā”. EESK uzsver nepieciešamību īstenot vispārēju uzraudzību visās finanšu sistēmas jomās, kā arī nodrošināt, lai visos kontroles un regulatīvo struktūru līmeņos būtu pietiekams skaits kvalificētu darbinieku un atbilstoši finanšu līdzekļi.

e)

Kādi pasākumi būtu jāparedz, lai nodrošinātu starptautisku konsekvenci saistībā ar paralēlo banku sistēmu un izvairītos no regulatīvās arbitrāžas pasaules līmenī?

Būtiska nozīme ir koordinācijai un pilnīgai saskaņotībai starp G20 valstīm. Saskaņā ar FSP 2012. gada 8. jūnija priekšlikumu juridiskās personas identifikators ((Legal Entity Identifier, LEI) palīdzēs novērst statistikas nepilnības, uzlabot risku pārvaldību uzņēmumos, uzlabot sistēmisko un iekšējo risku novērtējumu, ierobežot tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un krāpniecisku darbību finanšu jomā.

a)

Kāds ir jūsu viedoklis par pašreizējiem pasākumiem, kurus jau veic ES līmenī, lai risinātu ar paralēlo banku sistēmu saistītos jautājumus?

EESK vairākos atzinumos ir paudusi atbalstu ES pieņemtajiem pasākumiem. Daži no tiem ir: Finanšu instrumentu tirgu direktīva (MiFID) (2), Alternatīvo ieguildījumu fondu pārvaldnieku (AIFM) direktīva (3), regulas par kredītreitingu aģentūrām (4) u.c. Īpaši jāuzsver direktīvas KPD III (5), KPD IV (6) un “Maksātspēja II” (7).

a)

Vai jūs piekrītat analīzei par jautājumiem, ko aptver pieci galvenie virzieni, kuros Komisija pētī turpmākās iespējas?

Jā. Ir svarīgi panākt pēc iespējas efektīvāku regulējumu ne tikai Eiropā, bet arī starptautiskā mērogā. Naudas tirgus fondi (MMF), piemēram, galvenokārt atrodas ASV.

b)

Vai būtu vēl jāaptver arī kādi citi jautājumi? Ja jā, tad kādi?

c)

Kādas izmaiņas būtu nepieciešamas pašreizējā ES regulējumā, lai pienācīgi novērstu riskus un problēmas, kas uzskaitīti iepriekš?

Atbilde uz b) un c) jautājumiem: Anglijas Bankas pārvaldnieka vietnieka un FSP locekļa Paul Tucker desmit priekšlikumi (2012. gada 27. aprīļa konference Briselē):

d)

Kādi citi pasākumi (piemēram, pastiprināta kontrole vai nesaistoši pasākumi) būtu jāapsver?

EESK iesaka: