17.2.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 51/8

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Pārmaiņas un perspektīvas metālapstrādes nozarē” (pašiniciatīvas atzinums)

2011/C 51/02

Ziņotājs — RODRÍGUEZ GARCÍA-CARO kgs

Līdzziņotājs — GIBELLIERI kgs

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu 2010. gada 16. februārī nolēma sagatavot pašiniciatīvas atzinumu par tematu

“Pārmaiņas un perspektīvas metālapstrādes nozarē”.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komiteja savu atzinumu pieņēma 2010. gada 8. septembrī.

Ņemot vērā Komitejas pilnvaru termiņa atjaunošanu, pilnsapulce nolēma balsot par minēto atzinumu oktobra plenārajā sesijā un saskaņā ar Reglamenta 20. pantu iecēla Rodríguez Garcia Caro kgu par galveno ziņotāju.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 466. plenārajā sesijā, kas notika 2010. gada 21. oktobrī, ar 72 balsīm par un 8 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.   Stratēģiskā nozīme

Metālapstrādes nozarei ir būtiska nozīme, lai saskaņā ar stratēģijas “ES 2020” mērķiem virzītos uz resursu izmantošanas ziņā efektīvu tautsaimniecību ar zemām oglekļa emisijām. Lai sasniegtu mērķi efektīvāk izmantot resursus, nozarei būs jāvelta īpašas pūles, taču šis mērķis paver arī uzņēmējdarbības iespējas: metālapstrādes nozarei būs būtiska nozīme resursu ziņā efektīvas tautsaimniecības veidošanā. Metālapstrāde ir spēcīga nozare, kurā ir daudzas darba vietas un kura sniedz būtisku ieguldījumu pievienotās vērtības radīšanā. Minētā nozare stiprina Eiropas vērtības ķēdi un ir svarīgs šīs ķēdes posms ceļā uz resursu ziņā efektīvu tautsaimniecību.

1.2.   Metālapstrādes nozare ir arī ļoti svarīga inovācijas un piegādes nozare, īpaši saistībā ar iniciatīvu “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, kuras mērķis ir sekmēt tautsaimniecības izaugsmi neatkarīgi no resursu izmantošanas, atbalstīt virzību uz zemu emisiju tautsaimniecību, palielināt atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu, modernizēt transporta nozari un paaugstināt energoefektivitāti.

1.3.   Atpazīstamība

Metālapstrādes rūpniecība nav pietiekami plaši atpazīstama.

1.4.   Metālapstrādes nozari nedrīkstam jaukt ar metāla ražošanas nozari. Eiropas Kopienu Statistikas biroja publikācijā “Eiropas fakti un skaitļi” dzelzs, tērauda un dzelzs sakausējumu (Nace kods 27) ražošana ir analizēta kopā ar metālizstrādājumu ražošanu, t.i., metālapstrādi (Nace kods 28). Tāpēc ir ļoti grūti veikt pienācīgu analīzi attiecībā uz nodarbinātības un ražošanas tendencēm metālapstrādes nozarē. Nozares ierobežotā atpazīstamība atspoguļojas ietekmes novērtējumos, kuros nav pietiekami ņemta vērā jauno noteikumu nozīmīgā mikroekonomiskā ietekme uz šo nozari. Ļoti svarīgi ir atbalstīt metālapstrādes nozares potenciāla attīstību, it īpaši eksporta izaugsmi un gūt praktiskas atziņas no nozares uzņēmējdarbības kultūras un inovācijas.

1.4.1.   Tāpēc EESK aicina Eiropas Komisiju organizatoriskā ziņā un cilvēkresursu sadalē pienācīgu uzmanību veltīt šai pakārtotās rūpniecības nozarei un uzlabot nozares pārstāvību un iespējas vērsties Rūpniecības un uzņēmējdarbības, kā arī Tirdzniecības ģenerāldirektorātā, jo tai ir īpaša nozīme un tā spēj radīt darba vietas, proti, nodrošina darbu 4,3 miljoniem ES iedzīvotāju. Tāpēc EESK iesaka Eiropas Komisijai uzlabot metālapstrādes nozares interešu pārstāvību Komisijas dienestos un pasākumos (piemēram, ES un Ķīnas dialogā).

1.5.   Piemērotu pamatnosacījumu radīšana, ievērojot principu “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”.

Pienākums sniegt datus, kas pārvaldes iestādēm vajadzīgi saskaņā ar vietējā un Eiropas Savienības līmeņa noteikumiem, rada lielu administratīvo slogu. Tas sarežģī mazo un vidējo uzņēmumu ikdienas darbību. Daudzās valstīs arī vispārējais stāvoklis investīciju jomā ir tāds, ka uzņēmumiem ir aizvien vienkāršāk, ērtāk un ienesīgāk pirkt daļu produktu ārpus ES, nevis palielināt ražošanu, izstrādāt tehnoloģiju un ieguldīt inovācijā. Šāda prakse ilgtermiņā apdraudēs konkurētspēju un mazinās jauno tehniķu interesi par šo nozari.

EESK aicina efektīvāk ievērot principu “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” gan rūpniecības politikas jomā, īstenojot stratēģiju “Eiropa 2020” (kā Eiropadome norādīja 2010. gada jūnijā), gan gaidāmajā paziņojumā par rūpniecības politikas programmu Eiropai (kura pamatā ir pamatiniciatīva “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā”).

1.5.1.   EESK arī aicina dalībvalstu iestādes sniegt uzņēmējiem nepieciešamo atbalstu visos līmeņos, vienkāršojot uzņēmumu dibināšanas kārtību un veicinot uzņēmējdarbību.

Vispārējos uzņēmējdarbības apstākļus raksturo arī tāds būtisks aspekts kā sociālā un nodarbinātības politika. EESK aicina dalībvalstis apvienot pūliņus, īpaši sociālās politikas jomā, lai radītu labvēlīgāku vidi konkurētspējīgu un peļņu gūstošu uzņēmumu izaugsmei, jo tie Eiropā nodrošina ilgtspējīgas darba vietas metālrūpniecības nozarēs. Svarīgi, lai sociālais dialogs, informācijas pieejamība un savlaicīgas un efektīvas konsultācijas nozarei ļautu paredzēt iespējamās pārmaiņas uzņēmējdarbībā, klientu stratēģijās vai materiālu ražošanā. Šajā jomā varētu arī veicināt apmaiņu starp ES dalībvalstīm un sociālās jomas dalībniekiem, lai savstarpēji mācītos un apzinātu efektīvus instrumentus, kā arī analizētu elastdrošības nozīmi.

1.6.   Kvalificēts personāls, nepieciešamās apmācības paredzēšana un nozares popularizēšana jauniešu vidū

Ņemot vērā nozares uzņēmumu vidējo lielumu, arvien svarīgāka kļūst kvalificēta personāla pieejamība. Tāpēc būtisks jautājums ir pasākumi, ar kuriem novērst kvalificēta personāla trūkumu un darbiniekiem nodrošināt atbilstošu izglītību (gan formālo izglītību, gan profesionālo apmācību); tas attiecas gan uz piemērotiem mācekļiem, gan kvalificētiem darbiniekiem, tehniķiem, inženieriem un pētniekiem.

1.6.1.   EESK uzsver, ka ir būtiski īstenot pasākumus visos līmeņos, lai uzlabotu nozares tēlu un tai piesaistītu vairāk jauniešu. Svarīgi ir nodrošināt, lai šādā salīdzinoši darbietilpīgā nozarē varētu saglabāt darbaspēku un, ja iespējams, to attīstīt gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā ziņā. EESK aicina Komisiju apsvērt iespēju veikt Eiropas mēroga pētījumu par metālapstrādes nozarē nepieciešamo izglītību un tehniskajām prasmēm, lai izvērtētu, kāda apmācība būtu vajadzīga. Tas varētu būt nozīmīgs atsauces dokuments, lai paplašinātu nozares sadarbību ar tehniskajām universitātēm un profesionālās izglītības iestādēm. Šā pētījuma virzību un vadību EESK iesaka uzticēt nesen izveidotā Eiropas metālrūpniecības nozares sociālā dialoga dalībniekiem, kam būtu jāizpēta visas iespējas apmainīties ar informāciju, kura varētu noderēt MVU un to darbinieku stāvokļa uzlabošanai.

1.7.   Inovācija

Lai pētniecība un izstrāde būtu sekmīga, īpaši svarīga ir sadarbība starp metālu ražošanas un metālapstrādes nozarēm. Metālu ražošanas un metālapstrādes nozarēm un jo īpaši materiālu tehnoloģijām un nanotehnoloģijām jāpiešķir vairāk Eiropas pētniecības fondu līdzekļu, lai, veicot kopīgus pētījumus, uzlabotu metāla materiālu mehāniskās īpašības, tādējādi stiprinot un veicinot nozares konkurētspēju un inovācijas spēju un ar to saistītās priekšrocības. EESK iesaka Eiropas iestādēm un īpaši Komisijai, izstrādājot Astotās pamatprogrammas struktūru, darīt visu iespējamo, lai atvieglotu piekļuvi programmām. Īpaši jāatbalsta sadarbība ar MVU, jo tiem nav pietiekami daudz cilvēkresursu, kas ļautu apzināt iespējamos inovāciju projektus, tos iesniegt un pilnvērtīgi īstenot.

1.7.1.   Rūpniecības nozarē inovācijas pamats parasti ir ne tikai jaunas zinātniskas atziņas, bet arī vairāki citi inovācijas veidi, piemēram, jauninājumi loģistikā, tirdzniecībā, organizatoriskajā struktūrā, uzņēmējdarbības modeļos un produktu izstrādē, un EESK aicina to ņemt vērā ES inovācijas politikā.

1.7.2.   Tā kā produktu izstrāde un attīstīšana tiek pārcelta uz ražošanas ķēdes sākumu vai beigām, aizvien svarīgāka problēma ir intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība un preču viltojumi. Arī šai ziņā tikai daži metālapstrādes uzņēmumi var atļauties intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā ieguldīt tikpat daudz līdzekļu kā lielie uzņēmumi.

1.8.   Tēla trūkums

Metālapstrādes nozarei nav atbilstoša tēla. Pienācīga tēla izveide ir uzdevums, kas nozarei veicams, lai vairotu atpazīstamību un informētu par perspektīvām, un šai ziņā noderīgs būtu arī pārvaldes iestāžu atbalsts. Tāpēc EESK iesaka valstu un Eiropas līmeņa pārvaldes iestādēm analizēt stāvokli nozarē, ievērojot, ka tā ir “rūpniecības barometrs” un tās stāvoklis ir ticams rādītājs, kas atspoguļo rūpnieciskās ražošanas ķēdes “veselības stāvokli” un MVU ietekmi uz minēto “veselības stāvokli”.

Rūpniecības nozares un rūpnieciskie projekti kopumā nesaņem plašu atbalstu, jo pēdējās desmitgadēs izveidots negatīvs nozares tēls. Politiķiem, rūpniecības nozares pārstāvjiem un publiskajām struktūrām jāattīsta jauni sadarbības veidi, lai uzlabotu to uzņēmumu tēlu, kuri ievēro visas tiesību aktu prasības.

1.9.   Tirdzniecības politika

Gan Tirdzniecības ģenerāldirektorātam, gan Rūpniecības un uzņēmējdarbības ģenerāldirektorātam jābūt pietiekamām zināšanām par metālapstrādes nozari, un tiem būtu jāpiemēro līdzsvarota pieeja tādu pasākumu īstenošanā, kas ietekmē nozares uzņēmumus. Tāpēc EESK iesaka Eiropas Komisijai īstenot atbilstošus pasākumus un, pieņemot lēmumus par konkrētām nozarēm, ņemt vērā Kopienas intereses un attiecīgo ietekmi visos vērtību ķēdes līmeņos un visā rūpniecībā kopumā. Attiecībās ar trešām valstīm, īpaši tirdzniecības politikā, Eiropas Komisijai būtu jāievēro savstarpīguma princips.

1.10.   Klasteri

Vērojama liela interese izstrādāt metālapstrādes rūpniecības nākotnes redzējumu, pamatojoties uz dažādiem klasteriem, kas darbojas ES teritorijā. Interesi ir izrādījuši šādu reģionu pārstāvji: Basku zeme (Spānija), Breša (Itālija), Flandrija (Beļģija), Lietuva, Luāras apgabals (Francija), Silēzija (Polija), Dienvidvestfālene (Vācija), Forarlberga (Austrija) un Valensija (Spānija). Tomēr jāturpina pētījumi, lai novērtētu ietekmi, svarīgākās tendences, kā arī pārmaiņas rūpniecības struktūrā un iespējas veikt salīdzinošo novērtēšanu dažādajās nozarēs.

1.11.   Finansējums

EESK uzskata, ka vairāk jāuzsver nepieciešamība nodrošināt atbilstošus likviditātes mehānismus apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, īpaši metālapstrādes nozares maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tādējādi varētu uzlabot darbību visā Eiropā.

2.   Ievads

2.1.   Lisabonas līgumā ir noteikti jauni ES darbības pamatprincipi; Eiropas Komisija ir uzsākusi darbu jaunā sastāvā un 2009. gadā ir sācies jauns Eiropas Parlamenta pilnvaru periods. Taču pašlaik Eiropas Savienību kopumā un īpaši Eiropas ražošanas bāzi ietekmē notikumu attīstība pasaulē un problēmas, kas nav pieredzētas kopš ES dibināšanas.

2.2.   Šīs problēmas ir efektīvi jārisina, lai apturētu bezdarba pieaugumu, uzņēmumu un ražošanas struktūru iziršanu (kas vērojama aizvien biežāk) un lai sabiedrība aizvien vairāk nezaudētu uzticēšanos.

2.3.   Šajā pašiniciatīvas atzinumā par Eiropas metālapstrādes rūpniecību EESK vēlas sniegt dažas iespējamās atbildes uz jautājumiem, kas ilgtermiņā ietekmēs to, vai būs iespējams saglabāt Eiropas metālapstrādes nozares novatorisko spēju, ekonomisko elastīgumu un konkurētspēju pasaules tirgū. Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija analizē nozares problēmas un iespējas, kas rodas, pārejot uz ilgtspējīgu un resursu ziņā efektīvu tautsaimniecību saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020”.

2.4.   Jāaplūko šādi jautājumi: Kā risināt minētās problēmas? Vai ES iestādes attaisnos uz tām liktās cerības? Kur tās var radīt pievienoto vērtību? Vai stratēģija “Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” dos iespēju gūt panākumus?

3.   Metāla ražojumi ir visur

3.1.   Metālapstrādes uzņēmumi atrodas visā Eiropas Savienībā, gandrīz katrā tās reģionā un pilsētā. Tie ir elastīgi, novatoriski, parasti samērā mazi, pragmatiski, uz pakalpojumiem orientēti uzņēmumi, kas rada jaunas darba vietas un saglabā esošās. Tie ir iekļāvušies ierastajā rūpnieciskās piegādes ķēdē un ir tik dabiska tās sastāvdaļa, ka tos bieži uzskata par pašsaprotamiem. Atzinīgi jāvērtē pirmie īstenoti pasākumi stāvokļa uzlabošanai, īpaši pirmais Eiropas mēroga pētījums, ko publicējusi Eiropas Komisija. Tomēr daži metālapstrādes uzņēmumi — iespējams, sava lieluma, dažādības, universāluma un stabilitātes dēļ — tomēr lielā mērā palikuši ārpus sabiedrības uzmanības loka.

3.2.   Šo nepamanāmību atspoguļo, piemēram, Eiropas Kopienu Statistikas biroja publikācija “Eiropas fakti un skaitļi”, kurā dzelzs, tērauda un dzelzs sakausējumu (Nace kods 27) ražošana analizēta kopā ar pakārtoto darbību, proti, metālizstrādājumu ražošanu jeb, īsi sakot, metālapstrādi (Nace kods 28). Tāpēc ir ļoti grūti pienācīgi analizēt nodarbinātības un rūpniecības tendences tieši metālapstrādes nozarē.

3.3.   Šī nepamanāmība vairs nav attaisnojuma. Metālapstrādes nozare ir ES rūpnieciskās piegādes ķēdes “neredzamais” būtiskais posms, kas, neraugoties uz to, ka uzņēmumi ir salīdzinoši nelieli, Eiropas ekonomikā uzrāda pārsteidzošus rezultātus.

3.4.   Turpmāk minētie skaitļi īsumā ilustrē metālapstrādes nozares lielumu un stratēģisko nozīmi Eiropas tautsaimniecībā un nodarbinātībā.

3.4.1.

Nozarē darbojas ļoti daudzi MVU; visā Eiropā ir 400 000 metālapstrādes uzņēmumu, no kuriem lielākā daļa (aptuveni 95 %) nodarbina mazāk par 50 cilvēkiem.

3.4.2.

Metālapstrādes rūpniecība nodrošina darba vietas visā Eiropā; metālapstrādes nozarē strādā 4,2 miljoni cilvēku jeb apmēram 12 % no visa apstrādes nozarē nodarbināto skaita.

3.4.3.

Nozare rada jaunas darba vietas; atzīmējams ir fakts, ka atšķirībā no vairuma citu Eiropas nozaru metālapstrādes nozarē nodarbināto skaits pēdējās desmitgadēs — līdz pat nesenajai ekonomikas lejupslīdei — pastāvīgi pieauga. Piemēram, laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam nozarē nodarbināto skaits pieauga par aptuveni 8 %.

3.4.4.

Metālapstrāde ir svarīga ekonomikas nozare; ražošanas apjoms 2008. gadā bija 530 miljardi euro.

3.4.5.

ES rūpniecības struktūrā metālapstrādes nozarei ir īpaši svarīga nozīme, jo tā ražo citām nozarēm vajadzīgas sastāvdaļas.

4.   Metālapstrādes rūpniecības stratēģiskā nozīme

4.1.   Būtisks piegādes ķēdes posms

Eiropas metālapstrādes nozare ir būtisks Eiropas rūpnieciskās piegādes ķēdes posms, kas ražo sastāvdaļas un gala produktus visām citām rūpniecības nozarēm.

—	Sastāvdaļas galvenokārt ražo autorūpniecības, aviācijas, transporta un mehānikas nozarēm, un it sevišķi mašīnbūvei, tādējādi metālapstrādes nozare ir svarīgs elements rūpniecības pārejā uz resursu efektīvāku izmantošanu.

—	Tērauda profili un loksnes ir nepieciešamas inženiertehniskajā būvniecībā (tērauda karkasa ēkas, stiegrojuma stieņi, tērauda karkasa infrastruktūra, ēku apšuvums, stiprinājumi utt.).

—	Tvertnes, kas paredzētas pārstrādes rūpniecībai, piemēram, pārtikas, farmaceitisko izstrādājumu, ķīmisko vielu, petroķīmijas produktu u.c. rūpniecībai.

—	Savienotājelementi (skrūves, uzgriežņi, bultskrūves) un instrumenti, ko izmanto gan rūpniecībā, gan mājsaimniecībā.

4.2.   Stabila nozare

Metālapstrādes rūpniecība ir strukturāli stabila nozare, kam nav pārāk liels jaudas pārpalikums.

4.3.   Nozare, kas rada darba vietas

Metālapstrādes nozarē ir nodarbināti aptuveni 12 % no visās ES 27 dalībvalstīs apstrādes rūpniecībā strādājošajiem, un tajā darbojas apmēram viena piektdaļa no ES apstrādes rūpniecības uzņēmumiem.

4.4.   Nozare, kas rada pievienoto vērtību

Eiropas metālapstrādes nozare rada 10 % no visas pievienotās vērtības, kas radīta visā Eiropas Savienības apstrādes rūpniecības nozarē, un 2006. gadā veidoja 7,4 % no visa ES ražošanas kopapjoma. Šai ziņā metālapstrādes nozare (pēc bruto produkcijas rādītāja un ražošanas apgrozījuma) ir pirmajā vietā Eiropā pievienotās vērtības radīšanā, ievērojami apsteidzot citas apstrādes nozares.

4.5.   Liela nozare, ko veido mazi uzņēmumi

Eiropas metālapstrādes rūpniecība ir nozīmīga un pilnvērtīga apstrādes rūpniecības nozare, neraugoties uz to (vai tieši tāpēc), ka to galvenokārt veido daudzi atsevišķi un lielākoties mazi uzņēmumi (1) (vairāk nekā 90 % uzņēmumu ir maza un vidēja lieluma uzņēmumi, kas ir arī ģimenes uzņēmumi). Turklāt daudzās valstīs — galvenais izņēmums ir Vācija — nozarē dominē mikrouzņēmumi (10 vai mazāk darbinieki), kas veido 80 % no visiem nozares uzņēmumiem (2006. gadā).

4.6.   Nozare, kas stiprina Eiropas piegādes ķēdi

4.6.1.   Metālapstrādes nozares struktūra ir veidojusies drīzāk nevis nejauši, bet gan, praktiski piemērojoties tirgus vajadzībām, kas ir ietekmējušas Eiropas rūpnieciskās piegādes ķēdi, nodrošinot vajadzīgo elastību un nozares jauninājumu un nišas funkciju, kas šodien tai ir raksturīga. Tāpēc tas, ka metālapstrādes uzņēmumi galvenokārt ir maza vai vidēja lieluma, nebūtu jāuztver kā trūkums, bet gan kā relatīva stiprā puse.

4.6.2.   Arī pētījumi liecina, ka Eiropas metālapstrādes nozare ir un arī turpmāk būs nozare, ko galvenokārt veido mazie un vidējie uzņēmumi. Metālapstrādes rūpniecības uzņēmumi pat kļūst mazāki salīdzinājumā ar lielajiem piegādes ķēdes partneriem, kuri, atšķirībā no metālapstrādes rūpniecības, lielā mērā konsolidējas. Savukārt metālapstrādes rūpniecībā strukturālu iemeslu dēļ konsolidācijas iespējas kopumā ir ļoti ierobežotas.

4.6.3.   Cieši jāsadarbojas visos piegādes ķēdes posmos. Tāpēc EESK aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis analizēt nozīmīgo jautājumu par partnerību paplašināšanu un sadarbības stiprināšanu visos ķēdes posmos un jo īpaši iesaka veidot kanālus, ko metālapstrādes nozare varētu izmantot, lai apzinātu un ietekmētu jaunu tērauda īpašību un veidu attīstīšanu atbilstoši izteiktajām prasībām.

4.7.   Nozare, kas atrodas neizdevīgā situācijā

Tādos aspektos kā apjoms un apjomradīti ietaupījumi metālapstrādes nozares attiecības ar klientiem un piegādātājiem turpmākajos gados kļūs aizvien asimetriskākas. Tādēļ metālapstrādes nozare nonāk arvien neizdevīgākā situācijā, un samazinās tās iespējas kontrolēt stāvokli un ietekmēt uzņēmējdarbības vidi. Tas nozīmē, ka aizvien pieaug spiediens uz nemainīgajām izmaksām un nodarbinātības kvalitāti nozarē.

4.8.   Turpmāk veicamie pasākumi, pamatojoties uz rūpīgu analīzi

Pamatojoties uz minētajiem stratēģiskajiem elementiem, pašiniciatīvas atzinuma mērķis ir izteikt ierosinājumus, ņemot vērā reālo pieredzi metālapstrādes nozarē, kuras uzņēmumi un klasteri ikvienā nozīmīgākajā Eiropas reģionā rada darba un apmācību iespējas. Tā ir daudzpusīga, elastīga un novatoriska nozare, kas īpaši labi spēj pielāgoties un saglabāt darba vietas visdažādākajos apstākļos, turklāt, izmantojot tās modeli, varētu noteikt turpmākos pasākumus, it īpaši pasākumus, kas palīdzētu pielāgoties pārmaiņām.

5.   Eiropas līmenī veicamie pasākumi

5.1.   MVU īpašā loma metālapstrādes nozarē

5.1.1.   Lai gan absolūtajos skaitļos vērojamas reģionālas atšķirības (piemēram, Vācijā metālapstrādes uzņēmumi salīdzinoši ir lielāki nekā citās ES valstīs), skaidrs ir tas, ka, salīdzinājumā ar uzņēmumu lielumu citās tautsaimniecības nozarēs, metālapstrādē pārsvarā darbojas un ir plaši izplatīti mazi un vidēji uzņēmumi.

5.1.2.   EESK uzskata, ka nav pietiekami, ja politiķi šo faktu tikai atzīst, bet pēc tam no šā jautājuma novēršas un neīsteno konkrētus pasākumus. Nesen veikta analīze liecina, ka MVU izplatību nozarē vajadzētu uzskatīt nevis par maznozīmīgu iezīmi vai nejaušību, bet gan izšķirīgu faktoru spēcīgas pozīcijas nodrošināšanai.

5.1.3.   EESK aicina Eiropas Savienību turpmāk sīki analizēt nozares svarīgākās iezīmes un skaidri un precīzi apzināt, kuri faktori metālapstrādes nozari ietekmē labvēlīgi, rada tai priekšrocības un tādējādi sekmē pievienotās vērtības radīšanu ES rūpnieciskās ražošanas ķēdē.

5.1.4.   Eiropas Savienībai jānodrošina piemērota Eiropas politika MVU atbalstam, ievērojot to īpašās vajadzības. Lai šīs metālapstrādes MVU konkrētās vajadzības varētu apmierināt, jāapzina vislabākie paraugprakses piemēri un pasākumi, attiecīgos gadījumos izmantojot arī salīdzinošo novērtēšanu. Tas dotu iespēju palielināt un veicināt nozares priekšrocības un iespējas, kā arī sekmēt to, lai metālapstrādes nozarē arī turpmāk darbotos īpaši daudzi MVU.

5.1.5.   Nozares priekšrocību izpēte turklāt būtu gan apstiprinājums tam, ka metālapstrāde ir viens no inovācijas virzītājspēkiem Eiropas apstrādes nozarē, gan iespēja uzsvērt metālapstrādes nozares priekšrocības un uzlabot tās tēlu, kas ir ļoti vajadzīgs, lai piesaistītu darba ņēmējus (īpaši jauniešus). Vajadzīgs politisks redzējums, lai Eiropas apstrādes nozarei politiskajā līmenī pievērstu īpašu uzmanību, to uzskatot par ražošanas ķēdes novatorisku posmu, kas rada darba vietas.

Laikā, kad visā Eiropā dažādas pārvaldes iestādes nāk klajā ar teorētiskiem, retoriskiem un bieži neskaidriem izteikumiem par MVU nozīmi, tā vietā, lai piemērotu neskaidras “visiem gadījumiem piemērotas” pieejas, ir svarīgi precīzi un rūpīgi izstrādāt praktiskus, lejupējus un īstenojamus pasākumus, kuru mērķis ir izprast metālapstrādes nozares īpatnības, stiprināt tās priekšrocības un sekmēt tās attīstību.

5.1.6.   Tā kā metālapstrādes nozares uzņēmumi caurmērā ir vidēja lieluma, daudziem darba ņēmējiem nav piekļuves Eiropas uzņēmumu padomēm vai līdzīgiem Eiropas tīkliem, kuros pārstāvēt savas intereses. Tomēr vairums uzņēmumu jau darbojas Eiropas vērtību ķēdē vai tiem ir konkurenti citos nozares uzņēmumos, kas darbojas ārpus ES. Tādējādi atalgojums, darba laiki un apstākļi bieži ir pakļauti tiešai konkurencei. Lai izvairītos no sniegtā informācijas daudzuma dažādības, EESK iesaka rūpīgi un savlaicīgi nodrošināt informāciju, apspriesties ar darba ņēmējiem un veicināt sociālo dialogu. Ņemot vērā Eiropas MVU nodarbināto skaitu, Eiropai jāīsteno politika, kas atbilst viņu vajadzībām.

5.2.   Izejvielu, īpaši tērauda, pieejamība

5.2.1.   Metālapstrādes nozarei ir svarīgi, lai būtu pieejamas izejvielas par taisnīgām cenām, jo mainīgā un globalizētā tirgū izejvielām ir aizvien lielāka nozīme.

5.2.2.   ES metālapstrādes uzņēmumi darbaspēka izmaksu ziņā nevar konkurēt Eiropas Savienībā, un, tā kā tie pārsvarā ir mazi un atsevišķi uzņēmumi, tie nevar veikt tādus apjomradītus ietaupījumus kā to piegādātāji, piemēram, tērauda rūpnīcas. Tāpēc ir būtiski ar konkurētspējīgiem tirgus nosacījumiem nodrošināt piekļuvi izejvielām, tostarp enerģijai.

5.2.3.   EESK arī iesaka Eiropas Komisijai attiecībās ar trešām valstīm uzstāt uz savstarpīguma principu un šajā saistībā izpētīt vairākus faktorus, kuru dēļ Eiropas uzņēmumiem ir grūtāk piekļūt izejvielām nekā citu valstu piemēram, Ķīnas, uzņēmumiem, kas konkurē Eiropā, lai iepirktu metāllūžņus, kamēr Eiropas uzņēmumiem nav šādas iespējas nav, jo šis tirgus ir slēgts.

5.2.4.   Jāatbalsta arī spēja plānot turpmāko darbību un reaģēt uz nestabilitāti un dažādiem apstākļiem (riska pārvaldība), kā arī nodrošināt, ka Eiropas tērauda nozares tiesiskajā regulējumā nav šķēršļu ieguldījumiem šajā ES nozarē. Paredzams, ka pāreja no vairākgadu vai gada līgumiem uz īsākiem līgumiem vai — aizvien biežāk — tūlītējiem darījumiem šo tendenci pastiprinās un vēl vairāk ierobežos metālapstrādes uzņēmumu plānošanas iespējas. EESK iesaka Eiropas iestādēm ņemt vērā šo tendenci un izstrādāt pasākumus, kuru mērķis ir atbalstīt metālapstrādes MVU, lai tie varētu pielāgoties aizvien lielākajai cenu nestabilitātei. Komiteja īpaši iesaka šo svarīgo aspektu ņemt vērā, gatavojot paziņojumu par Eiropas izejvielu stratēģiju.

5.2.5.   EESK vērš uzmanību arī uz aizvien lielāko koncentrāciju dzelzsrūdas ieguves nozarē un aicina Eiropas Komisiju ņemt vērā risku, ko Eiropas rūpniecībai varētu radīt pasaules mēroga monopolu izveide, kā norādījuši Eiropas tērauda, inženiertehniskās un autobūves nozares pārstāvji sakarā ar paziņojumu apvienot ieguves uzņēmumus BHP Billiton plc un Rio Tinto plc.

5.3.   Enerģija

5.3.1.   ES metālapstrādes nozarei ir būtiski, lai tiktu nodrošināta stabila elektroenerģijas piegāde, turklāt enerģijas piegāde no visiem avotiem jānodrošina ar konkurētspējīgiem tirgus nosacījumiem.

5.3.2.   Lai nodrošinātu konkurenci starp elektrības piegādātājiem un izplatītājiem, svarīgi ir izveidot un finansēt infrastruktūru un nepieciešamos pārrobežu savienojumus, vienlaikus likvidējot uz valstu robežām pastāvošos šķēršļus, īpaši elektroenerģijas pārvadē.

5.3.3.   Pieņemot lēmumus par enerģētikas politiku, arī jāpanāk līdzsvars starp vides aspektu un ekonomisko ietekmi gan uz piegādes stabilitāti, gan piegādātāju cenām; tas ir būtiski, lai nodrošinātu nozares konkurētspēju.

5.4.   Līdzvērtīgi konkurences apstākļi

5.4.1.   Eiropas Savienībā dibinātie uzņēmumi saskaras ar aizvien lielāku starptautisko konkurenci gan iekšējā tirgū importēto produktu dēļ, gan eksporta tirgū. Stāvokli sarežģī tas, ka Eiropas Savienībā ir ļoti dažādi apstākļi, piemēram, atšķiras enerģijas cenas, ar iekārtām/ražotnēm saistīto atļauju izsniegšanas kārtība un darbības nosacījumi. EESK aicina Eiropas Komisiju nodrošināt līdzvērtīgus apstākļus konkurencei gan Eiropas Savienībā, gan pasaulē ar citām valstīm.

5.4.2.   EESK aicina Eiropas Komisiju gādāt par to, lai starptautiskā konkurence ar citām valstīm norisinātos līdzvērtīgos apstākļos.

5.4.3.   Visbeidzot, konkurences iestādēm būtu ciešāk jāuzrauga iespējamā ļaunprātīgā izmantošana, kas varētu rasties tāpēc, ka nozares uzņēmumi ir nelieli salīdzinājumā ar to klientiem un īpaši piegādātājiem.

5.5.   Finansējums

5.5.1.   Finanšu iestādēm ir svarīga nozīme rūpniecības politikas mērķu sasniegšanā, proti, tās uzņemas vai neuzņemas risku un regulē savu pakalpojumu pieejamību. Finanšu krīze, kas kopš 2008. gada beigām aptumšojusi reālās ekonomikas perspektīvas, ir ietekmējusi arī metālapstrādes nozari. Nelabvēlīgajos ekonomiskajos apstākļos 2009. gadā pieprasījums pēc aizdevumiem bija salīdzinoši neliels, savukārt 2010. gadā tas ir lielāks nekā paredzēts, un tāpēc uzņēmumiem aizvien vairāk trūkst finansējuma, jo pieprasījums pēc aizdevumiem atkal pieaug. Šo līdzekļu trūkumu visvairāk izjūt MVU, jo tie ir gandrīz pilnībā atkarīgi no banku finansējuma. Tā kā metālapstrādes nozarē ir liels MVU īpatsvars, tā jau tagad izjūt slikto finansiālo situāciju, kas draud izvērsties nopietnā krīzē.

5.5.2.   Bankas nebaidījās no riska, kad līdzekļus ieguldīja riska ieguldījumu fondos un citos vērtspapīros, taču tagad, kad tām jāpilda savs pamatuzdevumus, proti, jānodrošina līdzekļi reālajai ekonomikai, tās atkal apzinās iespējamo risku un to uzņemties nevēlas. Svarīgi ir uzsvērt, ka finanšu nozare ir līdzeklis mērķu sasniegšanai. Pašlaik banku nozare cenšas īstenot ES Kapitāla prasību direktīvu, kurā bankām paredzēts pienākums samazināt aizņemto līdzekļu īpatsvaru un ieviesti daudz stingrāki noteikumi attiecībā uz riska uzņemšanos. Lai izvairītos no negatīvas ietekmes uz kredītu pieejamību visai nozarei, jāveic rūpīgāka minēto noteikumu analīze.

5.5.3.   EESK uzskata, ka vairāk jāuzsver nepieciešamība nodrošināt atbilstošus likviditātes mehānismus apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, īpaši tādēļ, ka metālapstrādes nozarē darbojas daudzi MVU. Šādā veidā varētu uzlabot darbību visā Eiropā.

5.5.4.   Metālapstrādes nozare ir svarīga Eiropas eksporta nozare. EESK atzinīgi vērtētu tādus pasākumus, kuru mērķis būtu atbalstīt tās potenciāla attīstību, īpaši eksporta izaugsmi. Lai to sasniegtu, jāuzlabo arī piekļuve finansējumam un eksporta kredītiem.

---

(1)  Sk. Eiropas Komisija dokumentu “FWC Nozares konkurētspējas pētījums — ES metālapstrādes un metāla produktu ražošanas uzņēmumu konkurētspēja” (FWC Sector Competitiveness Studies - Competitiveness of the EU Metalworking and Metal Articles Industries), galīgais ziņojums, 2009. gada 18. novembris, 91. lpp. Nozares struktūra un uzņēmumu lielums, 2.7.1. punkts — MVU izplatība un nozīme minētajā nozarē: “Analīze par šīs nozares uzņēmumu lielumu (un tajos nodarbināto skaitu) […] liecina, ka tajā galvenokārt darbojas mikrouzņēmumi (kuros ir mazāk nekā 10 strādājošie), un tie ir 80 % no visiem šīs nozares uzņēmumiem (dati par 2006. gadu). Vienlaikus jānorāda, ka 17 % no visiem nozares uzņēmumiem klasificējami kā mazi (10 līdz 49 strādājošie, dati par 2006. gadu). Tādējādi 2006. gadā vairāk nekā 95 % nozares uzņēmumu katrs nodarbināja mazāk nekā 50 strādājošo; 3 % no visiem nozares uzņēmumiem varētu klasificēt kā vidējus (50 līdz 249 strādājošie), savukārt tikai pusprocents uzņēmumu bija lieli (vairāk nekā 250 strādājošie).”

---