30.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 265/9

A.

tā kā topošā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) struktūra ir ļoti nozīmīga, lai Eiropas Savienības ārējās attiecības kļūtu saskaņotākas un efektīvākas un tām būtu lielāka ietekme;

B.

tā kā EĀDD izriet no trim jauninājumiem, ko ievieš ar Lisabonas līgumu, proti, tiek ievēlēts pastāvīgs Eiropadomes priekšsēdētājs, kurš ir atbildīgs par Eiropas Savienības ārējo pārstāvību valstu un valdību vadītāju līmenī; Eiropadome ar Komisijas priekšsēdētāja piekrišanu ieceļ Eiropas Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, kas būs par ārējām attiecībām atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks (PV/AP); turklāt Eiropas Savienībai tiek nepārprotami piešķirts juridiskās personas statuss, lai nodrošinātu tai pilnīgu rīcības brīvību starptautiskā līmenī;

C.

tā kā EĀDD ir loģisks papildinājums acquis communautaire Eiropas Savienības ārējo attiecību jomā, jo tas nodrošinās attiecīgo administratīvo vienību ciešāku sadarbību attiecībā uz kopīgu pieeju kopējai ārpolitikai un drošības politikai (KĀDP), un Kopienas ārējās attiecībās, kuras īsteno saskaņā ar Kopienas modeli; tā kā EĀDD papildina dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības, nemazinot to nozīmi;

D.

tā kā pēdējo desmit gadu laikā Eiropas Savienības nozīme pasaules līmenī ir palielinājusies un ir vajadzīga jauna pieeja, lai ES varētu īstenot kopīgu rīcību un saskaņoti, konsekventi un efektīvi risināt pasaules līmeņa problēmas;

E.

ta kā ir svarīgi uzsvērt, ka Eiropas Parlaments ir pastāvīgi aicinājis izveidot kopīgu Eiropas diplomātisko dienestu, kas atbilstu Eiropas Savienības starptautiskajai lomai un kas palielinās Eiropas Savienības pamanāmību un tās spēju efektīvi rīkoties starptautiskā mērogā; ta kā ir jāaicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis izmantot EĀDD izveides sniegto iespēju palielināt ārpolitikas saskaņotību, konsekvenci un efektivitāti;

F.

tā kā EĀDD izveidei ir jāsekmē dublēšanās, neefektivitātes un līdzekļu izšķērdēšanas novēršana Eiropas Savienības ārējās darbības jomā;

G.

tā kā EĀDD vajadzētu uzsvērt ES kā jaunattīstības valstu galvenās partneres lomu un balstīties uz ES ciešajām attiecībām ar jaunattīstības valstīm;

H.

tā kā Lisabonas līgumā sadarbība attīstības jomā ir izcelta kā patstāvīgs politikas virziens ar saviem konkrētiem mērķiem, kurš ir līdzvērtīgs pārējām ārpolitikas jomām;

I.

tā kā Deklarācijā Nr. 15 attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 27. pantu dalībvalstu valdības ir noteikušas, ka, tiklīdz ir parakstīts Lisabonas līgums, PV/AP, Komisijai un dalībvalstīm ir jāsāk sagatavošanās darbi saistībā ar EĀDD;

J.

tā kā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā PV/AP būs atbildīgs par Eiropas Savienības ārējās darbības saskaņotību; tā kā, veicot minēto uzdevumu, PV/AP pildīs pienākumus, kas saistīti ar Komisijas ārējām attiecībām, un vienlaicīgi īstenos KĀDP, ievērojot Padomes norādījumus (“dubultkompetence”); tā kā PV/AP izmantos EĀDD; tā kā EĀDD strādās Padomes Sekretariāta un Komisijas ierēdņi, kā arī valstu diplomātisko dienestu norīkotais personāls;

K.

tā kā saskaņā ar Līgumiem un Tiesas judikatūrā atzītajām Kopienas iestāžu tiesībām uz pašorganizēšanos Komisija, Kopienu ārējai darbībai paplašinoties, ir izveidojusi vairākas delegācijas trešās valstīs un starptautiskās organizācijās; tā kā Padomei ir sadarbības biroji Ņujorkā un Ženēvā attiecībām ar Apvienoto Nāciju Organizāciju; tā kā minētās Komisijas delegācijas un Padomes sadarbības biroji kopā vai to pārveidošana par Padomes un Komisijas kopīgām pārstāvniecībām radīs aptuveni 5 000 darbinieku lielu tīklu, kas būs viens no EĀDD izveides pamatelementiem;

L.

tā kā EĀDD organizatoriskos un darbības jautājumus noteiks Padomes lēmumā, ņemot vērā PV/AP priekšlikumu, pēc apspriešanās ar Parlamentu un pēc Komisijas piekrišanas saņemšanas, tiklīdz stāsies spēkā Lisabonas līgums;

M.

tā kā ir savlaicīgi jāatrisina vairāki būtiski jautājumi par EĀDD struktūru, lai pēc PV/AP iecelšanas amatā dienests pēc iespējas ātrāk var sākt darbu;

N.

tā kā, ņemot vērā, ka EĀDD izveide tiks apspriesta ar Parlamentu un tā ietekmēs budžetu, savlaicīgs un nozīmīgs dialogs ar Parlamentu ir svarīgs, lai efektīvi sāktu EĀDD darbību un nodrošinātu tam vajadzīgo finanšu resursu saņemšanu,

1.

norāda, ka pēc spraigām diskusijām par EĀDD izveidi Konvents ierosināja modeli, kurā Parlamentam un Komisijai paredzētas nozīmīgas funkcijas; norāda, ka īpašā procedūra, ko Starpvaldību konference tomēr vienojās iekļaut Lisabonas līgumā un kas paredz to, ka Padome pieņem vienprātīgu lēmumu, pamatojoties uz PV/AP ierosinājumu, pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Komisijas piekrišanas saņemšanas, saglabā Savienības institucionālo līdzsvaru un paredz konsensa risinājumus;

2.

atkārtoti atgādina Komisijai, ka lēmumu par EĀDD izveidi nevar pieņemt bez Komisijas piekrišanas; aicina Komisiju izmantot visu savu institucionālo ietekmi ar EĀDD izveidi saistīto sagatavošanās darbu veikšanā, lai Eiropas Savienības ārējo attiecību jomā saglabātu un pilnveidotu Kopienas modeli; turklāt atgādina, ka, veidojot EĀDD, ir jāvienojas arī par budžeta jautājumiem;

3.

aicina Komisiju, Padomi, dalībvalstis un nākamo PV/AP paust nepārprotamu apņemšanos, iesaistot Parlamentu, vienoties par visaptverošu, mērķtiecīgu un vienprātīgi atbalstītu EĀDD izveides plānu;

4.

iesaka izmantot empīrisku pieeju attiecībā uz EĀDD izveidi, ko īstenos saskaņā ar 18., 27. un 40. pantu Līgumā par Eiropas Savienību Lisabonas līguma redakcijā; uzskata, ka tādu struktūru kā EĀDD nevar jau sākotnēji pilnībā reglamentēt vai iepriekš izplānot; tās darbība ir jāuzsāk, balstoties uz savstarpēju uzticēšanos, pieaugošas kompetences un kopīgas pieredzes procesā;

5.

atgādina, ka Eiropas Ārējās darbības dienestam ir jāgarantē Pamattiesību hartas pilnīga piemērošana visos Eiropas Savienības ārējās darbības aspektos saskaņā ar Lisabonas līguma jēgu un mērķi; uzsver, ka EĀDD ir atbildīgs par to, lai garantētu savas ārējās darbības un citu savu politikas jomu saskanību atbilstīgi 21. panta 3. punktam Līgumā par Eiropas Savienību Lisabonas līguma redakcijā;

6.

apstiprina turpmāk norādītos principus un mudina Komisiju, sagatavojot turpmākos priekšlikumus, pieprasīt šo principu ievērošanu saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumu jēgu un mērķi un Konventa apsvērumu būtību:

7.

uzskata, ka EĀDD kā sui generis dienests no organizatoriskā un budžetārā viedokļa ir jāiekļauj Komisijas administratīvajā struktūrā, jo tādējādi tiktu nodrošināta pilnīga pārredzamība; uzskata, ka lēmumam par EĀDD izveidi, izmantojot PV/AP vadības pilnvaras, juridiski saistošā veidā ir jānodrošina, ka šim dienestam — kā paredzēts Lisabonas līgumā — ārpolitikas (KĀDP un KDĀP) tradicionālajās jomās saistoši ir Padomes lēmumi, bet kopējo ārējo attiecību jautājumos — Komisāru kolēģijas lēmumi; uzskata, ka EĀDD ir jāveido šādi:

8.

atgādina par nepieciešamību vienoties ar Parlamentu par turpmākajiem Komisijas priekšlikumiem, ar kuriem groza Finanšu regulu un Civildienesta noteikumus, atkārtoti pauž apņemšanos pilnībā īstenot savas budžeta pilnvaras saistībā ar minētajiem institucionālajiem jauninājumiem; uzsver, ka EĀDD finansējumam saskaņā ar Līgumiem ir jābūt pilnībā pakļautam budžeta lēmējinstitūcijas kontrolei;

9.

uzskata, ka:

10.

norāda, ka, tā kā ES delegācijas trešās valstīs papildinās dalībvalstu esošo diplomātisko pārstāvniecību darbu, būs iespējami ilgtermiņa ieguvumi efektivitātes ziņā, jo paredzētā ES delegācija daudzos gadījumos varētu pārņemt konsulāro dienestu funkcijas un risināt jautājumus saistībā ar Šengenas vīzām;

11.

uzskata, ka lēmumā, ar ko nosaka EĀDD organizāciju un darbību, jāparedz arī, ka Eiropas Savienības vēstniecībām trešās valstīs, ja vajadzīgs, atkarībā no viņu rīcībā esošajiem līdzekļiem ir jāsniedz materiāli tehniskais un administratīvais atbalsts visu Eiropas Savienības iestāžu pārstāvjiem;

12.

lai arī Eiropas Savienības delegācijas būs neatņemama EĀDD daļa un tām ir jāpilda PV/AP norādījumi un jābūt viņa uzraudzībā, savukārt administratīvā ziņā šīm delegācijām ir jābūt Komisijas struktūrā, pieprasa, lai nākamais PV/AP apņemas informēt Parlamenta Ārlietu komiteju un Attīstības komiteju par personām, kuras viņš ieceļ atbildīgos amatos EĀDD, un piekrist, ka komiteja, ja uzskata par vajadzīgu, rīko kandidātu uzklausīšanu; turklāt pieprasa, lai nākamais PV/AP apņemas atkārtoti pārrunāt ar Eiropas Parlamentu pašreizējo Iestāžu pamatnolīgumu (8), jo īpaši saistībā ar piekļuvi konfidenciālai informācijai un citiem jautājumiem, kas attiecas uz iestāžu sekmīgu sadarbību;

13.

ierosina noskaidrot, cik lielā mērā Eiropas Savienības vēstniecību darbinieki, kurus norīkojuši valstu konsulārie dienesti, papildus savu politisko un ekonomikas uzdevumu pildīšanai varētu pakāpeniski, ja vajadzīgs, uzņemties atbildību par konsulāriem uzdevumiem saistībā ar ārpuskopienas valstu valstspiederīgajiem un par uzdevumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības pilsoņu diplomātisko un konsulāro aizsardzību trešās valstīs, kā jau paredzēts EK līguma 20. pantā; turklāt ierosina, ka ir jāapsver Parlamenta ierēdņu un EĀDD sadarbības iespējas;

14.

uzskata, ka ir jāveic papildu pasākumi attiecībā uz Eiropas Savienības ierēdņu apmācību ārējo attiecību jomā; ierosina izveidot Eiropas diplomātu mācību iestādi, kas, cieši sadarbojoties ar attiecīgajām dalībvalstu struktūrām, nodrošinātu Eiropas Savienības ierēdņiem un dalībvalstu ierēdņiem, kuriem jāstrādā ārējo attiecību jomā, mācības, kas balstītas uz vienveidīgi saskaņotām izglītības programmām, tostarp atbilstošas mācības par konsulārām un diplomātiskām procedūrām, diplomātiju un starptautiskajām attiecībām, kā arī zināšanas par Eiropas Savienības vēsturi un darbību;

15.

aicina PV/AP sagatavot priekšlikumu lēmumam par EĀDD organizāciju un darbības veidu, ņemot vērā šajā rezolūcijā izklāstītās pamatnostādnes; saglabā tiesības pieņemt sīki izstrādātu nostāju par minēto priekšlikumu saskaņā ar 27. panta 3. punktu Līgumā par Eiropas Savienību Lisabonas līguma redakcijā un pārbaudīt finanšu aspektus budžeta procedūrā; tomēr iesaka jau sākotnēji panākt politisku vienošanos ar Parlamentu par visiem jautājumiem, lai pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā novērstu vērtīgā laika izšķiešanu politiskās nesaskaņās par EĀDD struktūru;

16.

aicina Komisiju piekrist PV/AP priekšlikumam vienīgi tad, ja tas kopumā atbilst šajā rezolūcijā noteiktajām pamatnostādnēm vai ja, īstenojot starpiestāžu saziņu, kurā piedalās Eiropas Parlaments, vienprātīgi ir panākts atšķirīgs kompromisa risinājums;

17.

apņemas prasīt nākamās Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kandidātam, tiekoties ar kompetento komiteju nākamās Komisijas iecelšanas procedūrā paredzētās uzklausīšanas laikā, paust savu nostāju par šajā rezolūcijā minētajiem jautājumiem;

18.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.