1.

kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) un Eiropas drošības un aizsardzības politiku (EDAP) (šajā kontekstā šai komitejai palīdz drošības un aizsardzības apakškomiteja);

2.

attiecībām ar citām ES iestādēm un struktūrām, ANO un citām starptautiskām organizācijām un parlamentārajām asamblejām jautājumos, kas ietilpst tās kompetencē;

3.

politisko attiecību stiprināšanu ar trešām valstīm, it īpaši ar tām, kas atrodas tieši blakus Eiropas Savienībai, cieši ar tām sadarbojoties un īstenojot palīdzības programmas, vai noslēdzot tādus asociācijas un partnerattiecību nolīgumus;

4.

sarunu uzsākšanu, pārraudzību un noslēgšanu par Eiropas valstu pievienošanos Eiropas Savienībai;

5.

jautājumiem saistībā ar cilvēktiesībām, minoritāšu tiesību aizsardzību un demokrātisko vērtību veicināšanu trešās valstīs. Šajā kontekstā komitejai palīdz cilvēktiesību apakškomiteja. Neskarot attiecīgos noteikumus, citu šajā jomā kompetento komiteju un struktūru locekļus aicina piedalīties apakškomitejas sanāksmēs.

1.

Eiropas Savienības attīstības un sadarbības politikas veicināšanu, īstenošanu un pārraudzību, it īpaši par:

2.

jautājumiem saistībā ar ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu un attiecībām ar atbilstošajām struktūrām;

3.

Parlamenta iesaistīšanos vēlēšanu novērošanas misijās, kad nepieciešams, sadarbībā ar citām atbilstošām komitejām un delegācijām.

1.

finansiālajām, ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar trešām valstīm un reģionālajām organizācijām;

2.

saskaņošanas vai standartizācijas tehniskajiem pasākumiem jomās, uz kurām attiecas starptautisko tiesību instrumenti;

3.

attiecībām ar atbilstošām starptautiskām organizācijām un organizācijām, kas veicina reģionu ekonomikas un tirdzniecības reģionālo integrāciju ārpus Eiropas Savienības;

4.

attiecībām ar PTO, ieskaitot tās parlamentāro dimensiju.

1.

Eiropas Savienības ieņēmumu un izdevumu daudzgadu finanšu programmu un Eiropas Savienības pašas resursu sistēmu;

2.

Parlamenta budžeta prerogatīvām, proti, Eiropas Savienības budžetu, kā arī sarunām par iestāžu nolīgumu un tā piemērošanu šajā jomā;

3.

Parlamenta tāmi saskaņā ar Reglamentā noteikto procedūru;

4.

decentralizēto struktūru budžetu;

5.

Eiropas Investīciju bankas finansiālo darbību;

6.

Eiropas Attīstības fonda iekļaušanu budžetā, neskarot tās komitejas pilnvaras, kas ir atbildīga par ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu;

7.

Kopienas tiesību aktu finansiālo ietekmi un to samērīgumu ar daudzgadu finanšu programmu, neskarot attiecīgo komiteju kompetences;

8.

kārtējā budžeta izpildes gaitu un izpildes novērtēšanu, neskatoties uz Reglamenta 72. panta 1. punktu, apropriāciju pārvietošanu, ar amata sarakstiem saistītajām procedūrām, administratīvajām apropriācijām un viedokļiem saistībā ar ēku celtniecības projektiem, kuriem ir nozīmīga finansiāla ietekme;

9.

Finanšu regulu, atskaitot jautājumus, kas saistīti ar budžetu izpildi, pārvaldi un kontroli.

1.

Eiropas Savienības un Eiropas Attīstības fonda budžeta izpildi un lēmumiem, ko pieņem Parlaments par budžeta izpildes apstiprināšanu, ieskaitot iekšējo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, kā arī par visiem citiem pasākumiem saistībā ar šādiem lēmumiem vai to īstenošanu;

2.

Eiropas Savienības, tās iestāžu un jebkuras struktūras, kas no tās saņēmusi finansējumu, kontu un bilanču slēgšanu, uzrādīšanu un revīziju, ieskaitot pārvietojamo apropriāciju un saldo noteikšanu;

3.

Eiropas Investīciju bankas finansiālās darbības kontroli;

4.

dažādu Kopienas finansēšanas veidu rentabilitātes uzraudzību, tai īstenojot Eiropas Savienības politikas virzienus;

5.

Eiropas Savienības budžeta izpildes gaitā konstatēto krāpšanas gadījumu un pārkāpumu izskatīšanu, pasākumiem, kuru mērķis ir šādus gadījumus novērst un par tiem iesniegt prasību tiesā, kā arī Eiropas Savienības finansiālo interešu vispārēju aizsardzību;

6.

attiecībām ar Revīzijas palātu, tās locekļu iecelšanu un tās ziņojumu izskatīšanu;

7.

Finanšu regulu, ciktāl tas attiecas uz budžeta izpildi, pārvaldi un kontroli.

1.

Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro politiku, Eiropas Ekonomiskās un monetārās savienības un Eiropas monetārās un finansiālās sistēmas darbību (ieskaitot attiecības ar attiecīgajām iestādēm vai organizācijām);

2.

kapitāla un maksājumu brīvu apriti (pārrobežu maksājumi, vienota maksājumu telpa, maksājumu bilance, kapitāla aprite un aizņēmumu un aizdevumu politika, tāda kapitāla aprites kontrole, kuram ir izcelsme trešā valstī, pasākumi Eiropas Savienības kapitāla eksporta veicināšanai);

3.

starptautisko monetāro un finansiālo sistēmu (ieskaitot attiecības ar finanšu iestādēm un organizācijām);

4.

konkurences noteikumiem un noteikumiem par valsts vai sabiedriskā sektora atbalstu;

5.

fiskālajiem noteikumiem;

6.

finanšu pakalpojumu, iestāžu un tirgu reglamentēšanu un uzraudzību, ieskaitot finanšu atskaites, revīziju, grāmatvedības noteikumus, uzņēmumu vadību un citus jautājumus saistībā ar uzņēmumu tiesībām, kuri īpaši attiecas uz finanšu pakalpojumiem.

1.

nodarbinātības politiku un visiem sociālās politikas aspektiem, tādiem kā darba apstākļi, sociālā nodrošināšana un sociālā aizsardzība;

2.

pasākumiem saistībā ar veselības aizsardzību un drošību darba vietā;

3.

Eiropas Sociālo fondu;

4.

arodmācības politiku, ieskaitot profesionālās kvalifikācijas celšanu;

5.

darba ņēmēju un pensionāru brīvu pārvietošanos;

6.

sociālo dialogu;

7.

jautājumiem, kas saistīti ar visa veida diskrimināciju darba vietā un darba tirgū, atskaitot diskrimināciju saistībā ar dzimumu;

8.

attiecībām ar:

kā arī attiecībām ar citām atbilstošām ES struktūrām un starptautiskām organizācijām.

1.

vides politiku un pasākumiem vides aizsardzībā, it īpaši saistībā ar:

2.

veselības aizsardzību, it īpaši:

3.

jautājumiem saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, it īpaši:

1.

Eiropas Savienības rūpniecības politiku un jaunu tehnoloģiju ieviešanu, ieskaitot pasākumus saistībā ar MVU;

2.

Eiropas Savienības pētniecības politiku, ieskaitot pētniecības rezultātu izplatīšanu un izmantošanu;

3.

kosmosa politiku;

4.

Kopējā pētījumu centra, Kodolenerģijas mērījumu centrālā biroja, kā arī kopuzņēmuma “Joint European Torus” (JET), Starptautiskā eksperimentālā kodolreaktora (ITER) darbību un citiem tās pašas jomas projektiem;

5.

Kopienas pasākumiem saistībā ar enerģētikas politiku vispār, enerģijas piegādes drošību un energoresursu efektivitāti, ieskaitot Eiropas komunikāciju tīkla izveidi un attīstību enerģētikas infrastruktūras nozarē;

6.

Euratom līgumu un Euratom Sagādes aģentūru (AAE), kodoldrošību, kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu un kodolatkritumu apglabāšanu kodolenerģētikas sektorā;

7.

informācijas sabiedrību un informācijas tehnoloģiju, ieskaitot Eiropas komunikāciju tīklu izveidi un attīstību telekomunikāciju infrastruktūras nozarē.

1.

dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu Kopienas līmenī saistībā ar iekšējo tirgu un muitas savienību, it īpaši:

2.

pasākumiem, kuru mērķis ir identificēt un novērst iespējamos šķēršļus iekšējā tirgus darbībai;

3.

patērētāju ekonomisko interešu veicināšanu un aizsardzību, atskaitot veselības aizsardzības un pārtikas nekaitīguma jomas, saistībā ar iekšējā tirgus izveidi.

1.

jautājumiem saistībā ar kopējās dzelzceļa, autoceļu, iekšējo ūdensceļu, jūras un gaisa transporta politikas attīstīšanu, it īpaši:

2.

pasta pakalpojumiem;

3.

tūrismu.

a)

Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Kohēzijas fondu un citiem Eiropas Savienības reģionālās politikas instrumentiem,

b)

novērtējumu, kāda ietekme ir citiem Eiropas Savienības politikas virzieniem uz ekonomisko un sociālo kohēziju,

c)

Eiropas Savienības strukturālo instrumentu koordinēšanu,

d)

attālākajiem reģioniem un salām, kā arī pārrobežu un starpreģionālo sadarbību,

e)

attiecībām ar Reģionu komiteju, starpreģionālās sadarbības organizācijām un vietējām un reģionālajām varas iestādēm.

1.

kopējās lauksaimniecības politikas darbību un attīstību;

2.

lauku attīstību, ieskaitot attiecīgo finanšu instrumentu darbību;

3.

likumdošanu šādās jomās:

4.

lauksaimniecības produktu kvalitātes uzlabošanu;

5.

lauksaimniecības izejvielu piegādēm;

6.

Kopienas Augu šķirņu biroju;

7.

mežsaimniecību.

1.

kopējās zivsaimniecības politikas darbību un attīstību, kā arī tās vadību;

2.

zivju krājumu saglabāšanu;

3.

zvejniecības produktu tirgus kopējo organizāciju;

4.

struktūrpolitiku zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, ieskaitot zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumentus;

5.

starptautiskajiem zvejniecības nolīgumiem.

1.

Eiropas Savienības kultūras aspektiem, it īpaši:

2.

Eiropas Savienības izglītības politiku, ieskaitot Eiropas Augstākās izglītības telpu, Eiropas skolu sistēmas un mūžizglītības veicināšanu;

3.

audiovizuālo politiku un kultūras un izglītības aspektiem informācijas sabiedrībā;

4.

jaunatnes politiku un sporta un brīvā laika pavadīšanas politikas attīstīšanu;

5.

informācijas un plašsaziņas līdzekļu politiku;

6.

sadarbību ar trešām valstīm kultūras un izglītības jomās un attiecībām ar atbilstošām starptautiskām organizācijām un iestādēm.

1.

Eiropas tiesību interpretēšanu un piemērošanu, to atbilstību primārajiem tiesību aktiem, proti, juridiskā pamata izvēli, kā arī subsidiaritātes un proporcionalitātes principa ievērošanu;

2.

starptautisko tiesību interpretēšanu un piemērošanu, ciktāl tas skar Eiropas Savienību;

3.

Kopienas tiesību vienkāršošanu, it īpaši likumdošanas priekšlikumiem to oficiālai kodifikācijai;

4.

Parlamenta tiesību un prerogatīvu juridisko aizsardzību, ieskaitot tā iesaistīšanos Eiropas Kopienu Tiesas un Pirmās instances tiesas procesos;

5.

Kopienas tiesību aktiem, kas skar dalībvalstu tiesisko regulējumu, it īpaši tādās jomās kā:

6.

pasākumiem attiecībā uz tiesu iestāžu un valsts pārvaldes sadarbību civillietās;

7.

atbildību par vidi un sankcijām par noziegumiem pret vidi;

8.

ētikas jautājumiem, kas saistīti ar jaunajām tehnoloģijām, attiecīgajām komitejām piemērojot procedūru ar iesaistītajām komitejām;

9.

Deputātu nolikumu un Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem;

10.

privilēģijām un imunitāti, kā arī deputātu pilnvaru pārbaudi;

11.

Kopienu Tiesas organizatorisko struktūru un statūtiem;

12.

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju.

1.

pilsoņu tiesību, cilvēktiesību un pamattiesību aizsardzību Eiropas Savienības teritorijā, ieskaitot minoritāšu tiesību aizsardzību, kā noteikts Līgumos un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

2.

pasākumiem, kas jāveic, lai apkarotu visu veidu diskrimināciju, atskaitot diskrimināciju dzimuma dēļ vai diskrimināciju darba vietā vai darba tirgū;

3.

likumdošanu tādās jomās kā pārredzamība un fizisko personu aizsardzība saistībā ar personas datu apstrādi;

4.

brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidi un attīstību, it īpaši:

5.

Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru un Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centru, Eiropolu, Eurojust, Eiropas Policijas koledžu Cepol un citām šīs nozares struktūrām un aģentūrām;

6.

nepārprotama apdraudējuma noteikšanu, dalībvalstij nopietni pārkāpjot dalībvalstīm kopējos principus.

1.

Eiropas integrācijas attīstības procesa institucionālajiem aspektiem, it īpaši saistībā ar konventu un starpvaldību konferenču sagatavošanu un norisi;

2.

ES līguma īstenošanu un tā darbības novērtēšanu;

3.

Eiropas Savienības paplašināšanās sarunu izraisītajām pārmaiņām iestāžu sistēmā;

4.

iestāžu attiecībām, ieskaitot iestāžu nolīgumu izskatīšanu pirms to apstiprināšanas plenārsesijā saskaņā ar Reglamenta 120. panta 2. punktu;

5.

vienotu vēlēšanu procedūru;

6.

Eiropas līmeņa politiskajām partijām, neskarot Prezidija kompetences;

7.

tādu gadījumu noteikšanu, kad dalībvalsts vairākkārt nopietni pārkāpusi dalībvalstīm kopīgos principus;

8.

iekšējā Reglamenta interpretēšanu un piemērošanu un tā grozījumu priekšlikumiem.

1.

sieviešu tiesību definēšanu, veicināšanu un aizstāvību Eiropas Savienībā un ar to saistītajiem Kopienas pasākumiem;

2.

sieviešu tiesību veicināšanu trešās valstīs;

3.

vienlīdzīgu iespēju politiku, ieskaitot vīriešu un sieviešu vienlīdzību attiecībā uz iespējām darba tirgū un attieksmi darbā;

4.

visa veida uz dzimumu balstītas diskriminācijas novēršanu;

5.

vienlīdzīgu iespēju principa īstenošanu un turpmāku attīstību visos politikas virzienos;

6.

to starptautisko nolīgumu un konvenciju pārraudzību un īstenošanu, kas attiecas uz sieviešu tiesībām;

7.

informācijas politiku attiecībā uz sieviešu jautājumu.

1.

lūgumrakstiem;

2.

attiecībām ar Eiropas ombudu.”