(1)

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (turpmāk “EK līgums”) IV sadaļā paredzēts juridiskais pamats Kopienas tiesību aktu pieņemšanai tiesu iestāžu sadarbības jomā civillietās.

(1)

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (turpmāk “EK līgums”) trešās daļas IV sadaļā paredzēts juridiskais pamats Kopienas tiesību aktu pieņemšanai tiesu iestāžu sadarbības jomā civillietās.

(2)

Tiesu iestāžu sadarbību civillietās starp dalībvalstīm un trešām valstīm tradicionāli reglamentē nolīgumi starp dalībvalstīm un trešām valstīm.

(2)

Tiesu iestāžu sadarbību civillietās starp dalībvalstīm un trešām valstīm tradicionāli reglamentē nolīgumi starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Šādu nolīgumu ir visai daudz un nereti tie atspoguļo īpašas saites starp dalībvalsti un konkrētu trešo valsti, un to mērķis ir sniegt atbilstošu tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu iesaistīto pušu konkrētās vajadzības.

(3)

EK līguma 307. pantā paredzēta prasība novērst nesaderību starp Kopienas acquis un starptautiskiem nolīgumiem, kas noslēgti starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Tas var būt saistīts ar vajadzību pārskatīt šos nolīgumus.

(3)

EK līguma 307. pantā paredzēta prasība dalībvalstīm veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu nesaderību starp Kopienas acquis un starptautiskiem nolīgumiem, ko dalībvalstis noslēgušas ar trešām valstīm. Tas var būt saistīts ar vajadzību pārskatīt šādus nolīgumus.

(4)

Var arī rasties vajadzība slēgt tādus jaunus nolīgumus ar trešām valstīm, kuri reglamentē civiltiesību jomas , kas ir EK līguma IV sadaļas darbības jomā.

(4)

Lai varētu sniegt atbilstošu tiesisko regulējumu un nodrošinātu dalībvalsts konkrētās vajadzības tās attiecībās ar trešo valsti, var arī rasties acīmredzama vajadzība slēgt tādus jaunus nolīgumus ar trešām valstīm, kuri saistīti ar civiltiesību jomām , kas ir EK līguma trešās daļas IV sadaļas darbības jomā.

(5)

EKT 2006. gada 7. februāra atzinumā 1/03 saistībā ar jaunās Lugāno konvencijas noslēgšanu apstiprināja, ka Kopiena ir ieguvusi ekskluzīvu ārējo kompetenci risināt sarunas un slēgt nolīgumus ar trešām valstīm par vairākiem svarīgiem jautājumiem, kas minēti EK līguma IV sadaļā . Jo īpaši Tiesa apstiprināja, ka Kopiena ir ieguvusi ekskluzīvu kompetenci slēgt starptautiskus nolīgumus ar trešām valstīm par jautājumiem, kas ietekmē noteikumus , kuri inter alia izklāstīti Regulā (EK) Nr. 44/2001 (“Brisele I”) , īpaši par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās.

(5)

Eiropas Kopienu Tiesa 2006. gada 7. februāra atzinumā 1/03 saistībā ar jaunās Lugāno konvencijas noslēgšanu apstiprināja, ka Kopiena ir ieguvusi ekskluzīvu kompetenci slēgt starptautisku nolīgumu (piemēram, Lugāno konvenciju) ar trešām valstīm par jautājumiem, kas ietekmē noteikumus Padomes Regulā (EK) Nr. 44/2001  (2000. gada 22. decembris) ) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (“Brisele I”) (1).

(6)

Tādējādi saskaņā ar EK līguma 300. pantu minētos nolīgumus starp Kopienu un trešām valstīm slēdz Kopiena, ciktāl tie ir Kopienas kompetencē .

(6)

Saskaņā ar EK līguma 300. pantu , Kopiena slēdz tos nolīgumus starp Kopienu un trešām valstīm , kuri attiecas uz jautājumiem, kas ir Kopienas ekskluzīvajā kompetencē .

(7)

EK līguma 10. pantā noteikts, ka dalībvalstis atvieglina Kopienas uzdevumu veikšanu un atturas no visiem pasākumiem, kas var traucēt sasniegt šā Līguma mērķus. Šis patiesas sadarbības pienākums ir vispārēji piemērojams un nav atkarīgs no Kopienas ekskluzīvās kompetences.

(7)

EK līguma 10. pantā noteikts, ka dalībvalstis atvieglina Kopienas uzdevumu veikšanu un atturas no visiem pasākumiem, kas var traucēt sasniegt šā Līguma mērķus. Šis uzticamas sadarbības pienākums ir vispārēji piemērojams un nav atkarīgs no Kopienas ekskluzīvās kompetences.

(8)

Vajadzīgs novērtējums par to, vai Kopiena ir pietiekami ieinteresēta aizstāt ar Kopienas nolīgumiem visus spēkā esošos vai ierosinātos divpusējos nolīgumus starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Līdz ar to jāizveido procedūra, kurai ir divkārši mērķi. Pirmkārt, jāļauj Kopienai izvērtēt, vai pastāv šāda pietiekama Kopienas ieinteresētība konkrēta divpusēja nolīguma noslēgšanā. Otrkārt, jāpilnvaro dalībvalstis noslēgt attiecīgo nolīgumu, ja Kopiena šobrīd nav ieinteresēta noslēgt šādu nolīgumu.

(9)

Jāizveido saskaņota un pārredzama procedūra, ar kuru ārkārtējos apstākļos pilnvaro dalībvalstis grozīt spēkā esošos nolīgumus ar trešām valstīm vai risināt sarunas un noslēgt jaunus nolīgumus , īpaši ja Kopiena nav norādījusi nodomu īstenot savas ārējās kompetences , lai noslēgtu nolīgumu. Šī procedūra neskar Kopienas ekskluzīvo kompetenci un EK līguma 300. un 307. pantu. Tā kā tā ir atkāpe no noteikuma, ka Kopienai ir ekskluzīva kompetence slēgt starptautiskus nolīgumus par šiem jautājumiem, ierosinātā procedūra ir jāuzskata par izņēmuma pasākumu, un tās darbības jomai ir jābūt ierobežotai.

(9)

Attiecībā uz nolīgumiem ar trešām valstīm par specifiskiem civiltiesību jautājumiem, uz kuriem attiecas Kopienas ekskluzīvā kompetence, jāizveido saskaņota un pārredzama procedūra, ar kuru dalībvalsti pilnvaro grozīt spēkā esošu nolīgumu vai risināt sarunas un noslēgt jaunu nolīgumu , īpaši ja Kopiena nav norādījusi nodomu īstenot savu ārējo kompetenci , lai noslēgtu nolīgumu , pamatojoties uz jau pastāvošu sarunu mandātu vai uz turpmāk plānotu mandātu . Šī procedūra neskar Kopienas ekskluzīvo kompetenci un EK līguma 300. un 307. pantu. Tā ir jāuzskata par izņēmuma pasākumu, un tai jābūt ierobežotai darbības jomas un laika ziņā.

(9a)

Šo regulu nevajadzētu piemērot, ja Kopiena ar attiecīgo trešo valsti vai attiecīgajām trešām valstīm jau ir noslēgusi nolīgumu par to pašu jautājumu. Uzskatīt, ka divi nolīgumi ir par vienu un to pašu jautājumu vajadzētu tikai tad un tikai tādā mērā, ja un ciktāl šie nolīgumi savā būtībā reglamentē vienu un to pašu konkrēto juridisko jautājumu. Noteikumus, kuros pausts vienīgi vispārējs nolūks sadarboties šajos jautājumos, nevajadzētu uzskatīt par tādiem noteikumiem, kuri attiecas uz vienu un to pašu jautājumu.

(9b)

Šai regulai vajadzētu attiekties uz dažiem reģionāliem nolīgumiem, uz kuriem ir atsauces spēkā esošos Kopienas tiesību aktos.

(9c)

Komisijai jānosaka prioritātes, lai izstrādātu Kopienas ārējo attiecību politiku attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās saskaņā ar pamatnostādnēm, ko nākotnē varētu pieņemt Padome.

(10)

Regulu piemēro vienīgi nolīgumiem, kas attiecas uz nozaru jautājumiem, kuri saistīti ar tādām jomām kā jurisdikcija, spriedumu un lēmumu atzīšana un izpilde laulības lietās, lietās par vecāku atbildību un uzturēšanas pienākumiem un piemērojamiem tiesību aktiem lietās, kas attiecas uz uzturēšanas pienākumiem.

(11)

Lai nodrošinātu, ka nolīgums, kuru ierosina dalībvalsts, nepadara neefektīvus Kopienas tiesību aktus un netraucē saskaņā ar to noteikumiem izveidoto sistēmu pienācīgu darbību, pilnvarojums ir vajadzīgs gan lai sāktu vai turpinātu sarunas, gan lai noslēgtu nolīgumu. Tas ļaus Komisijai novērtēt sarunu (iespējamā) iznākuma paredzamo ietekmi uz Kopienas tiesībām. Attiecīgos gadījumos Komisija var ierosināt sarunu pamatnostādnes vai pieprasīt, lai ierosinātajos nolīgumos tiktu iekļauti konkrēti punkti.

(11)

Lai nodrošinātu, ka nolīgums, kuru paredzējusi noslēgt dalībvalsts, nepadara neefektīvus Kopienas tiesību aktus un netraucē saskaņā ar to noteikumiem izveidotās sistēmas pienācīgu darbību, un arī nodrošinātu, ka šis nolīgums nekaitē Kopienas pieņemtajai ārējo attiecību politikai, attiecīgajai dalībvalstij būtu jāpaziņo Komisijai par saviem nodomiem, lai saņemtu pilnvarojumu sākt vai turpināt oficiālas sarunas par nolīgumu , kā arī lai noslēgtu nolīgumu. Šādu paziņojumu vajadzētu nosūtīt vēstulē vai ar elektroniskajiem saziņas līdzekļiem. Tajā vajadzētu iekļauj visu būtisko informāciju un dokumentus, kas ļautu Komisijai novērtēt sarunu iznākuma paredzamo ietekmi uz Kopienas tiesībām.

(11a)

Jāveic novērtējumu pat to, vai Kopiena ir ieinteresēta noslēgt divpusēju nolīgumu starp Kopienu un attiecīgo trešo valsti vai attiecīgā gadījumā aizstāt spēkā esošu divpusēju nolīgumu starp dalībvalsti un trešo valsti ar Kopienas nolīgumu.

Tāpēc visas dalībvalstis vajadzētu informēt par ikvienu paziņojumu, kuru Komisija saņēmusi saistībā ar kādas dalībvalsts paredzēto nolīgumu, lai ļautu pārējām dalībvalstīm izrādīt interesi pievienoties paziņojumu sniegušās dalībvalsts iniciatīvai. Ja pēc šīs informācijas apmaiņas varētu secināt, ka Kopiena ir ieinteresēta, Komisijai vajadzētu apsvērt iespēju ierosināt sarunu mandātu, lai noslēgtu Kopienas nolīgumu ar attiecīgo trešo valsti.

(11b)

Ja Komisija no dalībvalsts pieprasa papildu informāciju saistībā ar novērtējumu par to, vai dalībvalsti vajadzētu pilnvarot sākt sarunas ar trešo valsti vai trešām valstīm, tad šādam pieprasījumam nevajadzētu ietekmēt laika posmu, kurā Komisijai jāsniedz pamatots lēmums par attiecīgās dalībvalsts pieteikumu sākt šādas sarunas.

(11c)

Pilnvarojot sākt oficiālas sarunas, Komisijai vajadzības gadījumā vajadzētu spēt ierosināt sarunu pamatnostādnes vai lūgt paredzētajā nolīgumā iekļaut konkrētus punktus. Visos sarunu posmos Komisiju vajadzētu pilnībā informēt par jautājumiem, kas ir šīs regulas darbības jomā, un saistībā ar šiem jautājumiem tai varētu atļaut piedalīties sarunās kā novērotājai.

(11d)

Paziņojot Komisijai par nodomu sākt sarunas ar trešo valsti, dalībvalstīm ir jāinformē Komisija tikai par tām sastāvdaļām, kas ir svarīgas, lai tā varētu veikt novērtējumu. Komisijas apstiprinājumam un jebkādām iespējamām sarunu pamatnostādnēm vai attiecīgā gadījumā Komisijas atteikumam būtu jāattiecas tikai uz tiem jautājumiem, kuri ir šīs regulas darbības jomā.

(11e)

Eiropas Parlaments, Padome un dalībvalstis būtu jāinformē par ikvienu šajā regulā minēto paziņojumu Komisijai, kurš saistīts ar ierosinātiem vai sarunu gaitā panāktiem nolīgumiem, kā arī par ikvienu šajā regulā minēto pamatoto Komisijas lēmumu. Tomēr šai informācijai būtu pilnībā jāatbilst visām piemērojamām konfidencialitātes prasībām.

(11f)

Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu nodrošināt, ka ar konfidenciālo informāciju rīkojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (2).

(11g)

Ja Komisija, pamatojoties uz veiktajiem novērtējumiem, paredz nepiešķirt pilnvarojumu oficiālu sarunu sākšanai vai panāktā nolīguma noslēgšanai, tai pirms pamatota lēmuma sagatavošanas būtu jāsniedz attiecīgajai dalībvalstij atzinums. Ja minētais attiecas uz sarunu gaitā panākta nolīguma noslēgšanu, atzinums būtu jānosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

(12)

Lai nodrošinātu, ka nolīgums nerada šķēršļus Kopienas ārējās politikas īstenošanai tiesu iestāžu sadarbības jomā civillietās un krimināllietās, nolīgumā ir jāparedz tā denonsēšana, kad par tiem pašiem jautājumiem tiek noslēgts Kopienas nolīgums ar to pašu trešo valsti.

(12)

Lai nodrošinātu, ka nolīgums , par kuru vienošanās jau ir panākta, nerada šķēršļus Kopienas ārējās politikas īstenošanai tiesu iestāžu sadarbības jomā civillietās un krimināllietās, nolīgumā būtu jāparedz vai nu tā daļēja vai pilnīga denonsēšana, ja Kopiena vai Kopiena un tās dalībvalstis noslēdz nolīgumu par tiem pašiem jautājumiem ar to pašu trešo valsti , vai arī atbilstīgu noteikumu tieša aizstāšana ar šāda sekojoša nolīguma noteikumiem .

(13)

Jāparedz pārejas pasākumi, kas attiecas uz situācijām, kad šīs regulas spēkā stāšanās brīdī dalībvalstis risina vai arī ir pabeigušas sarunas ar trešo valsti, bet vēl nav izteikušas piekrišanu uzņemties nolīguma saistības.

(13)

Būtu jāiekļauj noteikums par pārejas pasākumiem , kas attiecas uz situācijām, kad šīs regulas spēkā stāšanās brīdī dalībvalsts risina vai arī ir pabeigusi sarunas ar trešo valsti, bet vēl nav izteikusi piekrišanu uzņemties nolīguma saistības.

(13a)

Lai nodrošinātu pietiekamas informācijas apkopošanu par šīs regulas piemērošanu, Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums ne agrāk kā 8 gadus pēc tās pieņemšanas. Šajā ziņojumā, īstenojot savas prerogatīvas, Komisijai būtu jāapstiprina šīs regulas pagaidu raksturs vai jāizsver, vai šo regulu būtu jāaizstāj ar citu regulu, kurā aptverti tie paši jautājumi vai iekļauti arī citi jautājumi, kas ietilpst Kopienas ekskluzīvā kompetencē, un kurus reglamentē citi Kopienas instrumenti.

(13b)

Ja ziņojumā, kuru Komisijai jāiesniedz, sniegts apstiprinājums regulas pagaidu raksturam, dalībvalstij tomēr pēc ziņojuma iesniegšanas vajadzētu spēt informēt Komisiju par notiekošajām vai jau izziņotajām sarunām, lai saņemtu pilnvarojumu oficiālu sarunu uzsākšanai.

(14)

Šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.

(15)

Atbilstīgi Līguma 5. pantā noteiktajam proporcionalitātes principam šī regula nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs tās mērķu sasniegšanai.

(15)

Atbilstīgi EK līguma 5. pantā noteiktajam proporcionalitātes principam šī regula nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs tās mērķu sasniegšanai.

(16)

Apvienotā Karaliste un Īrija saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, piedalās šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā, ciktāl tās piedalījās tās regulas pieņemšanā un piemērošanā, uz kuru attiecas šī regula, vai ciktāl pēc to pieņemšanas tās ir pieņēmušas iepriekšējās regulas.

(16)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste un Īrija ir paziņojušas savu vēlmi piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

a)

divpusēju nolīgumu starp dalībvalsti un trešo valsti ;

b)

reģionālus nolīgumus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 2201/2003 59. panta 2. punkta a) apakšpunktā, neskarot šīs regulas 59. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 59. panta 3. punktu, kā arī Regulas (EK) Nr. 4/2009 69. panta 3. punktā.

(a)

attiecīgā dalībvalsts ir parādījusi īpašu ieinteresētību noslēgt divpusējo nozares nolīgumu ar trešo valsti sakarā jo īpaši ar ekonomiskām, ģeogrāfiskām, kultūras vai vēsturiskām saitēm starp dalībvalsti un minēto trešo valsti; un

(a)

attiecīgā dalībvalsts ir sniegusi informāciju par to, ka tai ir īpaša ieinteresētība noslēgt nolīgumu saistībā ar ekonomiskām, ģeogrāfiskām, kultūras, vēsturiskām, sociālām vai politiskām saitēm starp dalībvalsti un attiecīgo trešo valsti;

(b)

Komisija ir secinājusi, ka ierosinātajam nolīgumam ir neliela ietekme uz Kopienas esošo noteikumu vienotu un konsekventu īstenošanu un ar minētajiem noteikumiem izveidoto sistēmu pienācīgu darbību.

(b)

balstoties uz dalībvalsts nosūtīto informāciju, secināms, ka ierosinātais nolīgums nepadara neefektīvus Kopienas tiesību aktus un netraucē saskaņā ar to noteikumiem izveidoto sistēmu pienācīgu darbību; un

(ba)

ierosinātais nolīgums neapdraudētu Kopienas ārējo attiecību politikas priekšmetu un mērķi, ko Kopiena ir pieņēmusi.

(a)

pilnīgu vai daļēju nolīguma denonsēšanu gadījumā, ja Kopiena vai Kopiena un tās dalībvalstis par to pašu jautājumu pēc tam noslēdz nolīgumu ar to pašu trešo valsti vai trešām valstīm, vai arī

(b)

attiecīga nolīguma noteikumi ir tieši aizstāti ar noteikumiem, kas ir ietverti tajā pašā jautājumā vēlāk noslēgtā Eiropas Kopienas vai Kopienas un tās dalībvalstu nolīgumā ar to pašu trešo valsti vai trešām valstīm.

a)

atbilst 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta prasībām;

b)

atbilst 4. panta 2. punkta ba) apakšpunkta prasībām, ciktāl ir parādījušies jauni un neparedzēti apstākļi saistībā ar šīm prasībām;

c)

atbilst 5. panta 2. punkta prasībām.

a)

apstiprina, ka ir pieņemami, ka šīs regulas darbības beigu termiņu nosaka saskaņā ar 10.a panta 1. punktu, vai

b)

iesaka no minētā datuma aizstāt šo regulu ar jaunu regulu.