(1)

Padomes 1992. gada 22. septembra Direktīva 92/75/EEK par sadzīves tehnikas enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm (4), ir vairākkārt būtiski grozīta (5). Skaidrības labad tā būtu jāpārstrādā, jo ir paredzēts izdarīt vēl citus grozījumus.

(2)

Direktīvas 92/75/EEK darbības jomā ietilpst tikai sadzīves tehnika. Komisijas 2008. gada 16. jūlija paziņojumā “Ilgtspējīga patēriņa un ražošanas un ilgtspējīgas rūpniecības politikas rīcības plāns” ir pierādīts, ka, paplašinot Direktīvas 92/75/EEK darbības jomu, to attiecinot uz tiem ar energopatēriņu saistītajiem ražojumiem , tostarp būvmateriāliem , kas lietošanas laikā tieši vai netieši nozīmīgi ietekmē enerģijas patēriņu, tiktu uzlabotas potenciālās sinerģijas starp spēkā esošajiem tiesību aktiem un jo īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 6. jūlija Direktīvu 2005/32/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem (6)║. Šai direktīvai būtu jāpapildina, bet tā nekādi nedrīkstētu skart Direktīvas 2005/32/EK piemērošanu. Mērķtiecīgi īstenojot holistisku pieeju un radot papildu enerģijas ietaupījumus un ieguvumus no vides aizsardzības viedokļa, šī direktīva būtu jāskata kā daļa no vēl plašāka tiesiskā regulējuma, kas ietver Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulu (EK) Nr. 1980/2000 par pārskatīto Kopienas ekoetiķetes piešķiršanas programmu  (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti  (8).

(3)

Eiropadomes 2007. gada 8. un 9. marta sanāksmes prezidentvalsts secinājumos ir uzsvērts, ka Kopienā jāpanāk tāds energoefektivitātes palielinājums, lai sasniegtu mērķi līdz 2020. gadam par 20 % samazināt energopatēriņu Kopienā, un prasīts pilnībā un ātri īstenot galvenās jomas, kas noteiktas Komisijas 2006. gada 19. oktobra paziņojumā “Energoefektivitātes rīcības plāns: potenciāla izmantošana”. Rīcības plānā akcentēja milzīgās iespējas taupīt enerģiju ražojumu nozarē.

(4)

Turklāt, lai veicinātu energoefektivitāti un energotaupību, ir svarīgi, ka ES un dalībvalstis par tiesiski saistošu padara mērķi līdz 2020. gadam par 20 % samazināt energopatēriņu, kā arī ierosina un īsteno saskaņotus pasākumus, lai to sasniegtu.

(5)

No uzlabotas ar energopatēriņu saistītu ražojumu efektivitātes, patērētājiem izdarot uz informāciju pamatotu izvēli, iegūs ES ekonomika kopumā, kā arī ražošanas nozare, jo oglekļa cena emisiju tirdzniecības sistēmā samazināsies.

(6)

Precīzai , būtiskai un salīdzināmai informācijai par specifisku enerģijas patēriņu attiecībā uz ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, būtu jāietekmē galalietotāja izvēle par labu ražojumiem, kas patērē mazāk enerģijas vai, kurus izmantojot, tiek netieši patērēts mazāk enerģijas vai citu nozīmīgu resursu, tādējādi mudinot ražotājus veikt pasākumus to ražoto ražojumu enerģijas un citu nozīmīgu resursu patēriņa samazināšanai. Tam netieši vajadzētu sekmēt arī šo ražojumu efektīvu izmantošanu , lai sekmētu to, ka tiek sasniegts ES mērķis par 20 % samazināt energopatēriņu . Šīs informācijas trūkuma gadījumā tirgus mehānismi vien nenodrošinās enerģijas un citu nozīmīgu resursu racionālu patēriņu šiem ražojumiem.

(7)

Tā kā ēkas veido 40 % no ES kopējā energopatēriņa un tā kā Direktīvas 2002/91/EK pārskatīšanas mērķis ir sekmēt rentablākus ēku kopējās energoefektivitātes uzlabojumus, tad dažu ar enerģiju saistītus būvizstrādājumu iekļaušanai šīs direktīvas darbības jomā būtu jāpalīdz privātām mājsaimniecībām izvēlēties energoefektīvākos un rentablākos materiālus, veicot ēku pārbūvi.

(8)

Lai nodrošinātu paredzamību ražotājiem un skaidrību galalietotājiem, Komisijai būtu jāizveido tādu ar energopatēriņu saistīto ražojumu, tostarp būvizstrādājumu, prioritāšu saraksts, kuri ietilpst šīs direktīvas darbības jomā un uz kuriem turpmāk attieksies dalībvalstu un Komisijas īstenošanas pasākumi.

(9)

Informācijai ir būtiska nozīme tirgus mehānismu darbībā, un tādēļ nepieciešams ieviest vienotu marķējumu visiem viena veida ražojumiem, lai potenciālajiem pircējiem sniegtu standartizētu papildinformāciju par šo ražojumu izmaksām enerģijas un citu nozīmīgu resursu patēriņa izteiksmē un lai nodrošinātu, ka potenciālie galalietotāji, kas neredz izstādītos ražojumus un tādējādi neredz arī marķējumu, saņemtu šo informāciju. Lai tas noritētu efektīvi un veiksmīgi, marķējumam vajadzētu būt viegli pamanāmam galalietotājiem, vienkāršam un precīzam. Šim nolūkam pašreizējais marķējuma izkārtojums būtu jāsaglabā kā pamats galapatērētāju informēšanai par ražojumu energoefektivitāti. Enerģijas patēriņš un cita informācija par katru ražojumu veidu mērāma atbilstoši saskaņotiem standartiem un metodēm.

(10)

Kā norādīts Komisijas sagatavotajā ietekmes novērtējumā, kas pievienots šīs direktīvas priekšlikumam, sākotnējais veiksmīgais A–G marķējums ir izmantos kā modelis dažādās pasaules valstīs, piemēram, Argentīnā, Brazīlijā, Čīlē, Dienvidāfrikā, Irānā, Izraēlā un Ķīnā.

(11)

Dalībvalstīm būtu regulāri jāuzrauga atbilstība minētajai direktīvai , un attiecīgā informācija jāiekļauj ziņojumā, kas tām reizi divos gados ir jāiesniedz Komisijai saskaņā ar šo direktīvu , jo īpaši ņemot vērā piegādātāju un tirgotāju pienākumus.

(12)

Ieviešot pilnīgi brīvprātīgu sistēmu, tikai atsevišķus ražojumus marķētu vai tiem pievienotu standarta informāciju par preci, kas varētu radīt neskaidrības dažiem galalietotājiem vai pat viņus maldināt . Tādējādi pašreizējai sistēmai jānodrošina enerģijas un citu nozīmīgu resursu patēriņa norādīšana, izmantojot obligātas etiķetes un standarta speciālas zīmes uz visiem attiecīgajiem ražojumiem.

(13)

Ar energopatēriņu saistītie ražojumi to izmantošanas laikā tieši vai netieši ietekmē dažādu enerģijas veidu patēriņu, starp kuriem nozīmīgākie ir elektroenerģija un gāze. Tāpēc šai direktīvai būtu jāattiecas uz tiem ar energopatēriņu saistītiem ražojumiem, kas izmantošanas laikā tieši vai netieši ietekmē jebkāda veida enerģijas patēriņu , atbilstīgi ES energoefektivitātes uzlabošanas, atjaunojamo enerģijas avotu (AEA) veicināšanas un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas mērķiem .

(14)

▐ Uz tiem ar energopatēriņu saistītiem ražojumiem, kuri izmantošanas laikā tieši vai netieši nozīmīgi ietekmē enerģijas patēriņu vai attiecīgā gadījumā citus nozīmīgus resursus, būtu jāattiecina īstenošanas pasākums ▐ ja uz etiķetes norādītā informācija mudina galalietotājus iegādāties energoefektīvākus ražojumus.

(15)

Tā kā ēkas veido 40 % no ES kopējā energopatēriņa un tā kā ES saistībā ar Kioto protokolā pausto apņemšanos ir noteikusi mērķi līdz 2020. gadam par 20 % samazināt energopatēriņu, ir svarīgi noteikt prioritāti īstenošanas pasākumu izstrādei attiecībā uz būvizstrādājumiem, piemēram, logiem.

(16)

Pakāpeniski ir jāpalielina to dalībvalstu skaits, kurās ir spēkā publiskā iepirkuma noteikumi ar prasību līgumslēdzējām iestādēm iepirkt energoefektīvus ražojumus , līdz ir sasniegts mērķis aptvert visu Eiropas Savienības teritoriju . Tas pats jāattiecina uz vairākām dalībvalstīm, kuras ir ieviesušas stimulējošus pasākumus saistībā ar energoefektīviem ražojumiem. Lai novērstu traucējumus tirgū un, lai gan atkarībā no dalībvalsts kritēriji ražojumiem, kas atbilst publiskā iepirkuma noteikumiem vai stimulējošiem pasākumiem, var būtiski atšķirties , tiem būtu jāatbilst Eiropas Savienības stratēģiskajiem mērķiem attiecībā uz energoefektivitāti . Nosakot energoefektivitātes klasi kā rādītāju konkrētiem ražojumiem, kā izklāstīts šīs direktīvas īstenošanas pasākumos, var samazināt publiskā iepirkuma un stimulējošo pasākumu fragmentāciju un palielināt energoefektīvu ražojumu popularitāti.

(17)

Nosakot publiskā iepirkuma noteikumus šīs direktīvas īstenošanas pasākumos, attiecībā uz publiskā iepirkuma vērtību un apjomu jāparedz atbilstošas robežvērtības, ņemot vērā administratīvo slogu un iepirkuma noteikumu izpildāmību dalībvalstīs.

(18)

Viens no stimulējošiem pasākumiem, ko dalībvalstis drīkst paredzēt energoefektīvu ražojumu popularizēšanai, varētu būt valsts atbalsts. Direktīva neskar jebkādu tādu turpmāku valsts atbalsta procedūru rezultātus, ko var veikt atbilstīgi Līguma 87. un 88. panta noteikumiem. Tomēr uz valsts atbalstu vides aizsardzības jomā, jo īpaši energotaupības jomā, kas kalpo Eiropas kopējām interesēm, attiecas atbrīvojumi saskaņā ar dažādiem Kopienas instrumentiem un tajos paredzētajiem nosacījumiem kā noteikts Kopienas vadlīnijās par valsts atbalstu vides aizsardzībai  (9) .

(19)

Energoefektīvu ražojumu popularizēšana, izmantojot etiķetes, publiskā iepirkuma noteikumus un stimulējošos pasākumus, nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt šo ražojumu vispārējos ekoloģiskos raksturlielumus.

(20)

Šīs direktīvas noteikumi par reklāmas saturu būtu jāuzskata par ārkārtas pasākumu. Tādēļ šiem noteikumiem nekādā citā veidā nevajadzētu ierobežot reklāmu saskaņā ar citiem Kopienas tiesību aktiem.

(21)

Pasākumi, kas nepieciešami šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (10).

(22)

Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas pasākumus, lai, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm, norādītu ar energopatēriņu saistītu ražojumu enerģijas un citu nozīmīgu resursu patēriņu izmantošanas laikā . Lai izveidotu sistēmu, kas ir gan paredzama ražotājiem, gan saprotama paterētājiem, Komisijai būtu jāatbild par enerģijas marķējuma klasifikācijas(-u) derīguma termiņa noteikšanu un par atkārtotu un regulāru klasifikācijas efektivitātes indeksa robežvērtību aktualizēšanu. Pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. Komisijai reizi divos gados būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam ziņojums par ES kopumā un par katru dalībvalsti atsevišķi, tajā ietverot izsmeļošu informāciju par īstenošanas pasākumu pieņemšanu, kā arī standarta informāciju par ražojumiem.

(23)

Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos jāattiecina uz tiem noteikumiem, kuri būtiski mainīti salīdzinājumā ar iepriekšējo direktīvu. Pienākums transponēt nemainītos noteikumus izriet no iepriekšējās direktīvas.

(24)

Dalībvalstīm, īstenojot šīs direktīvas atbilstošos noteikumus, jāizvairās no tādu pasākumu piemērošanas, ar kuriem tiek radītas nepamatotas birokrātiskas un apgrūtinošas saistības maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), un iespēju robežās jāņem vērā īpašās MVU vajadzības, kā arī to ierobežotie finanšu un administratīvie resursi.

(25)

Šī direktīva nedrīkst skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem I pielikuma B daļā norādītajiem termiņiem direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai,

a)

lietotiem ražojumiem;

b)

transportlīdzekļiem, kas paredzēti pasažieru vai kravu pārvadāšanai;

c)

normēšanas plāksni vai tās ekvivalentu, kas drošības nolūkā pievienots šiem ražojumiem.

—

“ar energopatēriņu saistītais ražojums”(ražojums), ir jebkura prece, kas tās izmantošanas laikā ietekmē enerģijas patēriņu, ko laiž tirgū un/vai nodod ekspluatācijā Kopienā, tostarp sastāvdaļas, kuras paredzēts iestrādāt ar energopatēriņu saistītajos ražojumos, uz kuriem attiecas šī direktīva, un kuras laistas tirgū un/vai nodotas ekspluatācijā kā atsevišķas sastāvdaļas, kas paredzētas tiešajiem lietotājiem; to ietekmi uz vidi var izvērtēt atsevišķi;

—

“būvizstrādājums” ir ar energopatēriņu saistīts ražojums, kuru izmanto ēku būvniecībā vai atjaunošanā;

—

“speciālā zīme” ir standarta informācijas tabula par ražojumu;

—

“citi nozīmīgi resursi” ir ūdens, izejmateriāli vai citas vielas, ko ražojums parasti patērē izmantošanas laikā;

—

“papildinformācija” ir cita informācija par ražojuma darbību un īpašībām, kas ir saistīta ar tā enerģijas patēriņu laika vienībā vai citu nozīmīgu resursu patēriņu vai palīdz to novērtēt, pamatojoties uz izmērāmiem datiem, tostarp tiem, kas saistīti ar ražojuma izgatavošanu vai jebkuru citu nozīmīgu vides aspektu ;

—

“būtiski vides aspekti” ir tie aspekti, kuri saskaņā ar Direktīvas 2005/32/EK īstenošanas pasākumu attiecībā uz ražojumiem, kas ir saistīti ar energopatēriņu, konkrētam ražojumam ir noteikti kā būtiski;

—

“tieša ietekme” ir to ražojumu ietekme, kuri faktiski patērē enerģiju;

—

“netieša ietekme” ir to ražojumu ietekme, kuri nepatērē enerģiju, taču ietekmē energopatēriņu, turklāt šo ražojumu efektivitātes novērtējums balstās uz objektīviem un neatkarīgiem parametriem, kuros neņem vērā klimata svārstības;

—

“tirgotājs” ir mazumtirgotājs vai cita persona, kas pārdod, iznomā, piedāvā pirkšanai uz nomaksu vai demonstrē ražojumus galapatērētājiem;

—

“piegādātājs” ir ražotājs, importētājs vai tā pilnvarots pārstāvis Kopienā vai persona, kas piedāvā ražojumu Kopienas tirgū;

—

“galalietotājs” ir juridiska vai fiziska persona, kas izmanto ražojumu profesionāliem vai personīgiem mērķiem. Šī persona ir ražojuma tiešais lietotājs un jo īpaši persona, kurai ražojums ir izstrādāts, un tā var nebūt persona, kas iegādājas ražojumu. Šī definīcija attiecas uz individuāliem lietotājiem un lietotāju grupām. Ja valsts iestādes iegādājas ar energopatēriņu saistītus ražojumus, arī tās uzskata par galalietotājiem šīs direktīvas nolūkā.

a)

visi to teritorijā esošie piegādātāji un tirgotāji pilda pienākumus, kas noteikti šīs direktīvas 5. un 6. pantā un 10. panta 3. un 4. punktā ;

b)

ražojumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, citu etiķešu, zīmju, simbolu vai uzrakstu izvietošana, kas neatbilst šīs direktīvas prasībām un citiem īstenošanas pasākumiem, ir aizliegta, ja šāda izvietošana var maldināt vai radīt neskaidrības galalietotājiem saistībā ar enerģijas vai attiecīgā gadījumā citu nozīmīgu resursu patēriņu to izmantošanas laikā ;

c)

etiķešu un speciālo zīmju sistēmas ieviešanu attiecībā uz enerģijas patēriņu vai taupīšanu papildina izglītojošas un reklāmas informācijas kampaņas, kuru mērķis ir veicināt energoefektivitāti un galalietotāju apdomīgāku enerģijas patēriņu;

d)

tiek veikti atbilstīgi pasākumi, lai veicinātu sadarbību starp Komisiju un valstu iestādēm, kas atbildīgas par šīs direktīvas īstenošanu, kā arī informācijas apmaiņu to starpā, lai palīdzētu šīs direktīvas piemērošanā.

Administratīvajā sadarbībā un informācijas apmaiņā, cik iespējams, izmanto elektroniskos saziņas līdzekļus, un to var atbalstīt ar attiecīgām Kopienas programmām. Šāda sadarbība vajadzības gadījumā garantē procedūras gaitā sniegtās klasificētās informācijas aizsardzību un konfidencialitāti. Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai veicinātu un atbalstītu sadarbību starp dalībvalstīm ║.

1)

galalietotāja uzmanība papildinformācijai un informācijai par elektroenerģijas, citu enerģijas formu un citu nozīmīgu resursu patēriņu to izmantošanas laikā saskaņā ar šīs direktīvas īstenošanas pasākumiem tiek pievērsta ar speciālu zīmju un etiķešu palīdzību, kas attiecas uz ražojumiem, kas tiek pārdoti, iznomāti, piedāvāti pirkšanai uz nomaksu vai demonstrēti galapatērētājiem tieši vai netieši, izmantojot tālpārdošanas veidus, tostarp internetu;

2)

panta 1. punktā minēto informāciju sniedz par integrētiem vai ekspluatācijā nodotiem ražojumiem tad, ja šāda prasība ir noteikta ar piemērojamo īstenošanas pasākumu;

3)

jebkura ar energopatēriņu saistīta ražojuma specifiska modeļa reklāma, kas ir saskaņā ar šajā direktīvā noteiktajiem īstenošanas pasākumiem un ja tiek atklātas tehniskās specifikācijas, sniedz galalietotājiem vajadzīgo informāciju par energopatēriņu vai energotaupību, vai iekļauj norādi uz ražojuma enerģijas klasi;

4)

ar energopatēriņu saistīto ražojumu veicināšanas tehniskā literatūra, kurā aprakstīti ražojuma specifiski tehniskie parametri, piemēram, tehniskās rokasgrāmatas un ražotājiem domātie reklāmas prospekti, un kura pieejama drukātā vai internetā publicētā veidā, sniedz galalietotājiem nepieciešamo informācija par energopatēriņu vai arī tajā ir atsauce uz ražojuma energomarķējumu.

1)

piegādātāji, kas laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā ražojumus, uz kuriem attiecas īstenošanas pasākums, nodrošina etiķetes un speciālo zīmi saskaņā ar šo direktīvu un īstenošanas pasākumu;

2)

piegādātāji sagatavo tehnisko dokumentāciju, kas ļautu novērtēt etiķetē un speciālajā zīmē ietvertās informācijas precizitāti. Šī tehniskā dokumentācija ietver:

Šim mērķim piegādātāji var izmantot dokumentāciju, kas jau sagatavota saskaņā ar prasībām, kuras noteiktas attiecīgajos Kopienas tiesību aktos;

3)

piegādātāji nodrošina tehniskās dokumentācijas pieejamību pārbaudes nolūkiem par laika periodu, kas beidzas piecus gadus pēc attiecīgā pēdējā produkta ražošanas brīža.

Pēc dalībvalstu tirgus uzraudzības iestāžu un Komisijas pieprasījuma piegādātāji tiem iesniedz tehnisko dokumentāciju elektroniskā formā;

4)

attiecībā uz etiķetēm un informāciju par produktu tirgotājiem piegādātājs nodrošina nepieciešamās etiķetes bez maksas. Neskarot piegādātāju izvēlēto etiķešu nodrošināšanas sistēmu, pēc tirgotāja pieprasījuma piegādātāji nekavējoties nosūta etiķetes;

5)

papildus etiķetēm piegādātāji nodrošina speciālu produkta zīmi ▐;

6)

visās produktu brošūrās piegādātāji iekļauj speciālu produkta zīmi. Ja piegādātājs nepiegādā produktu brošūras, tad piegādātājs piegādā speciālās zīmes ar citu informatīvo dokumentāciju, ko piegādā kopā ar ražojumu;

7)

piegādātāji ir atbildīgi par viņu piegādāto etiķešu un speciālo zīmju precizitāti;

8)

piegādātājs ir devis piekrišanu etiķetē un speciālajā zīmē ietvertās informācijas publicēšanai.

1)

tirgotāji izvieto etiķetes pareizi , skaidri redzamā un salasāmā veidā un nodrošina, ka produktu brošūrā vai citos informatīvos dokumentos, kas ir kopā ar produktiem, kad tos tirgo galalietotājiem, ir speciālās zīmes;

2)

attiecībā uz etiķetēm un informāciju par ražojumiem, ja īstenošanas pasākumā minētais ražojums tiek demonstrēts, tirgotāji vecās etiķetes derīguma termiņa beigās pievieno tās jaunāko versiju attiecīgā valodā un skaidri redzamā vietā, kas noteikta piemērojamajā īstenošanas pasākumā.

a)

izmaksu lietderība saistībā ar valsts finansējumu,

b)

vajadzība pēc minētā ražojuma publiskā iepirkuma,

c)

iespējas taupīt enerģiju,

d)

jauninājumu veicināšana saskaņā ar Lisabonas stratēģiju,

e)

iespējamība stimulēt energoefektīvāku ražojumu tirgus veidošanos,

f)

vajadzība nodrošināt pietiekamu konkurenci.

a)

saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem aprēķiniem un, ņemot vērā Kopienas tirgū laistos daudzumus, ražojumiem ir būtisks potenciāls ietaupīt enerģiju un attiecīgā gadījumā citus nozīmīgus resursus;

b)

starp tirgū pieejamiem ražojumiem, kam ir līdzvērtīga funkcionalitāte, ir būtiskas atšķirības energoefektivitātes rādītājos;

c)

Komisija ņem vērā attiecīgos Kopienas tiesību aktus un pašregulāciju, piemēram, brīvprātīgās vienošanās, ja ir paredzams, ka tie ļaus sasniegt politikas mērķus ātrāk vai lētāk nekā obligātās prasības.

a)

ņem vērā tos vides parametrus, kas izklāstīti Direktīvas 2005/32/EK I pielikuma 1. daļā, kas uzskatāmi par nozīmīgiem attiecīgajā īstenošanas pasākumā, kurš pieņemts saskaņā ar Direktīvu 2005/32/EK, un as izmantošanas laikā ir nozīmīgi galalietotājiem;

b)

novērtē pasākuma ietekmi uz vidi, galalietotājiem un ražotājiem, ieskaitot MVU, saistībā ar konkurētspēju, tostarp tirgos ārpus Kopienas, inovāciju, piekļuvi tirgum, izmaksām un ieguvumiem;

c)

veic atbilstīgas apspriedes ar ieinteresētajām personām , tostarp ražotājiem un to piegādātājiem ;

d)

nosaka īstenošanas termiņu, jebkuru posmos dalītu pasākumu vai pārejas pasākumu vai periodus, jo īpaši ņemot vērā iespējamo ietekmi uz MVU vai uz īpašām ražojumu grupām, ko galvenokārt ražo MVU.

a)

ietveramo ražojumu veidu precīzu definīciju;

b)

mērīšanas standartus un metodes, kas izmantojami 1. panta 1. punktā minētās informācijas iegūšanai;

c)

šīs direktīvas 2 5. pantā prasītās tehniskās dokumentācijas precizējumus;

d)

4. pantā minētās etiķetes dizainu un saturu, kam iespēju robežās ir vienotas dizaina pazīmes visās ražojumu grupās un kas visos gadījumos ir skaidri redzams un salasāms, kā arī vienlaikus tajā tiek saglabāti pašreizējā marķējuma (ierobežotas skalas A līdz G kategorijas ) pamatelementi, kas ir vienkārši un labi atpazīstami . Marķējumā norāda arī tā derīguma termiņu;

e)

vietu, kur etiķeti piestiprina ražojumam, un informāciju un veidu, kā jāizvieto etiķete un/vai jāsniedz informācija 7. pantā minēto pārdošanas piedāvājumu gadījumā; Where appropriate, the implementing measures may provide for the label to be attached to the product or printed on the packaging, or for the details of the labelling requirements for printing in catalogues, for distance selling and internet sales;

f)

speciālās zīmes saturu un, ja nepieciešams, formātu, un citas detaļas vai. 4. un 5. pantā noteikto papildinformāciju. Etiķetes informācija jāietver arī speciālajā zīmē;

g)

attiecīgiem ražojumiem minimālo darbības līmeni un vajadzības gadījumā robežvērtību, kas ir lielāka par EUR 15 000, neskaitot PVN, 9. panta 1. un 3. punkta nozīmē;

h)

attiecīgiem ražojumiem minimālo energoefektivitātes līmeni 9. panta 4. punkta nozīmē;

i)

etiķetes īpašo saturu reklāmas vajadzībām, tostarp vajadzības gadījumā konkrētā ražojuma enerģijas klasi un citus atbilstošus darbības rādītājus, kas ir salasāmi un skaidri redzami;

j)

noteikto etiķetes klasifikācijas(-u) derīguma termiņu , kas ir vismaz trīs gadi un kas nepārsniedz piecu gadu periodu, ņemot vērā attiecīgā ražojuma inovācijas tempu un šo klasifikāciju nākamās pārskatīšanas datumu, pamatojoties uz noteikto etiķetes derīguma termiņu;

k)

precizitātes līmeni deklarācijās par etiķetēm un speciālām zīmēm;

l)

īstenošanas pasākuma novērtēšanas un iespējamās pārskatīšanas datumu, ņemot vērā tehnoloģiju attīstības tempu.