23.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 318/69

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai – Ceļā uz Eiropas e-tiesiskuma stratēģiju”

COM(2008) 329 galīgā redakcija

2009/C 318/13

Ziņotājs: PEGADO LIZ kgs

Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2008. gada 30. maijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

Par dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa atzinumu pieņēma 2009. gada 9. septembrī. Ziņotājs — PEGADO LIZ kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 456. plenārajā sesijā, kas notika 2009. gada 30. septembrī un 1. oktobrī (30. septembra sēdē), vienprātīgi pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi.

1.1	EESK atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Ceļā uz Eiropas e-tiesiskuma stratēģiju” tā savlaicīguma, kā arī strukturētā un informatīvi piesātinātā satura dēļ, kas pamato EESK lēmumu izstrādāt atzinumu par minēto jautājumu pirms pieprasījuma saņemšanas.

1.2	Galvenie faktori, kas jāņem vērā, ir EP, Padomes un Komisijas nolīgums, uz kuru ir sniegta atsauce Tieslietu un iekšlietu ministru padomes 2008. gada 28. novembra rezolūcijā par rīcības plānu, kas īstenojams līdz 2013. gadam, kā arī ieteikumi par iniciatīvas darbības jomu un turpmāko attīstību.

1.3	Šajā sakarā EESK kopumā atzinīgi vērtē pamatnostādnes attiecībā uz veicamajiem pasākumiem. Tomēr šis vērtējums ir balstīts uz virkni pieņēmumu, aprobežojoties ar noteiktiem parametriem un ņemot vērā vairākas atrunas attiecībā uz minēto pasākumu izstrādi un īstenošanu.

1.4	Komiteja vēlas vērst uzmanību pirmām kārtām uz nepieciešamību pienācīgi definēt e-tiesiskuma konkrēto darbības lauku, ņemot vērā citus jauno informācijas tehnoloģiju lietojumus attiecībā uz dažādiem pilsoniskuma aspektiem un publisko pārvaldi kopumā.

1.5

EESK arī vēlas, lai tiesiskuma (tā dēvētā “taisnīgā tiesiskuma”) galīgie mērķi būtu formulēti tādējādi, ka tiek nodrošinātas a) vērā ņemamas iniciatīvas, lai saskaņotu un standartizētu normatīvos aktus un procedūras attiecībā uz piekļuvi tiesai, kas patiesi kalpo sabiedrības interesēm, īpaši ekonomikas un sociālās jomas dalībnieku interesēm, un b) šīs iniciatīvas ir gan akceptējamas, gan vēlamas tieslietu speciālistiem.

1.6

Komiteja izsaka bažas par iespēju, ka jebkura iniciatīva šajā jomā var skart Eiropas iedzīvotāju pamattiesības, īpaši tiesības uz datu aizsardzību; īpaši iesaka nodrošināt, lai jebkura pieņemtā pasākuma īstenošanā tiktu pilnībā ievēroti starptautisko konvenciju un ES dalībvalstu civilprocesuālo tiesību aktu pamatprincipi.

1.7	EESK aicina Komisiju ņemt vērā dažādo valstu likumdošanas īpatnības, kas atspoguļo kultūras standartus un nacionālās vērtības, ievērojot subsidiaritātes principu un ņemot vērā ikvienas jaunas iniciatīvas izmaksu un ieguvumu novērtējumu atbilstoši proporcionalitātes principam.

1.8	Tāpēc Komiteja iesaka, lai Komisija, izstrādājot jaunas iniciatīvas, vienmēr ņemtu vērā sabiedrisko domu tiesiskuma piemērošanas jomā, nodrošinot, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģijas kalpo tiesiskumam, nevis otrādi.

1.9	EESK rosina ievērot īpašu piesardzību un pievērst īpašu uzmanību tam, lai, ieviešot mehānismus tiesu procedūru dematerializēšanai, tiktu ievērotas procesuālās prasības un prasības attiecībā uz noturīgu informācijas nesēju nodrošināšanu, garantējot juridisko noteiktību un drošību.

1.10	Visbeidzot, Komiteja aicina Eiropas Parlamentu un Padomi stingri sekot dažādo pasākumu attīstības gaitai, pārraugot to īstenošanu saskaņā ar attiecīgajās rezolūcijās formulētajām vērtībām un standartiem, ko atbalsta arī EESK.

2.   Ievads un paskaidrojums.

2.1   Elektroniskā tiesiskuma jautājuma sistemātiska risināšana tika uzsākta ES Itālijas prezidentūras laikā 2003. gadā konferencē, kas tika rīkota kopīgi ar Eiropas Padomi, secinot, ka “pirmām kārtām, diskusijas par interneta sniegtajiem labumiem, iespējām un briesmām gala rezultātā nonāk pie bažām par vērtībām un tiesībām, kas ierakstītas Eiropas Padomes konvencijās par cilvēktiesībām un datu aizsardzību” (1).

2.2   Kopš tā laika vairākas dalībvalstis ir izstrādājušas savas elektroniskā tiesiskuma sistēmas, tostarp dažas ar labi izstrādātu teorētisko segumu un orientētas uz vienmērīgu praktisko pielietojumu (2), taču ar nepietiekamu koordināciju.

2.3   Kopienas līmenī šis jautājums ir iekļauts e-pārvaldes tematikā, īpaši saistībā ar eEuropa 2002 un eEuropa 2005 dokumentiem, ko Feirā (2000.g.) un Seviļā (2002.g.) pieņēma Eiropadome, kā arī i2010 stratēģijā (3).

2.3.1

E-tiesiskuma projekts tika uzsākts 6. Pamatprogrammas ietvaros kā viens no pirmajiem “integrētajiem projektiem“, taču tā mērķi joprojām ir ļoti ierobežoti un raksturs — eksperimentāls. Tomēr tikai tieslietu ministru neformālajā sanāksmē 2007. gada janvārī Drēzdenē šis jautājums ieguva patstāvīgu virzību un tika izvērsts tālāk konferencē par tematu “Darbs e-tiesiskuma jomā” 2007. gada maijā Brēmenē (4).

2.4   Tieši Portugāles prezidentūras laikā (5) minētais jautājums ieguva jaunu impulsu — vispirms tieslietu un iekšlietu ministru neformālajā sanāksmē 2007. gada 1. un 2. oktobrī, kur tika iezīmēti galvenie nākotnes attīstības jautājumi, pēc tam Tieslietu un iekšlietu ministru padomē 2007. gada 6. un 7. decembrī, kur izvērtēja līdz šim paveikto un noteica kā projekta termiņu 2008. gada jūnija beigas, un visbeidzot Ministru padomē 2007. gada 14. decembrī, kur atzinīgi novērtēja līdzšinējos panākumus e-tiesiskuma jomā un aicināja turpināt darbu.

2.5   Šajā sakarā Komisija sagatavoja patlaban izskatāmo paziņojumu, kurš tika iesniegts Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kaut gan Komitejai netika pieprasīta atzinuma izstrāde. Tāpēc EESK nolēma uzņemties iniciatīvu un izteikt savu viedokli par minēto paziņojumu.

2.6   Šajā laikā gan Eiropas Parlamentam (6), gan Padomei (7) faktiski bija iespēja pieņemt savu nostāju attiecībā uz paziņojumu un īpaši tam pievienoto Rīcības plānu. Tā kā pasākumu programma jāizstrādā piecu gadu laikā, turpmākās piezīmes un ieteikumus nevajadzētu atstāt bez ievērības, jo tie veido pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, kuri ir īpaši ieinteresēti nākotnes iniciatīvās šajā jomā, ieguldījumu, kas būtu jāņem vērā, īstenojot dažādos paredzētos pasākumus (8).

3.   Komisijas paziņojuma kopsavilkums  (9).

4.   Vispārīgas piezīmes.

4.1   EESK kopumā atbalsta Komisijas iniciatīvu, kas tagad ir papildināta ar Eiropas Parlamenta priekšlikumiem un Padomes pamatnostādnēm.

4.1.1

Komitejas atbalsts tomēr saistās ar daudziem nosacījumiem, ierobežojumiem un atrunām.

4.2   Pirmkārt, ir īpaši svarīgi, lai tiktu pienācīgi definēts e-tiesiskuma darbības lauks. Kaut gan to varētu ietilpināt tādos plašākos jēdzienos kā “e-demokrātija” vai ”e-pārvalde”, kuros tas ir viens no galvenajiem komponentiem, un kaut gan tas ir cieši saistīts ar “e-tiesībām”, kam būtu jāatvieglo elektroniska piekļuve a) tiesību aktiem un to reāllaika izstrādāšanai, neatkarīgi no tā, vai runa ir par materiālajām tiesībām vai procesuālajām tiesībām, saistošām vai nesaistošām tiesību normām, b) tiesu judikatūrai un c) administratīviem lēmumiem, e-tiesiskums būtu aprobežojams ar tiesvedības aspektiem civiltiesību, komerctiesību un, iespējams, administratīvo tiesību jomā, t.i., tiesvedības darbībām un procedūrām, tostarp arbitrāžas procedūrām (10).

4.3   Turklāt būtu jāņem vērā, ka jebkurā tiesiskuma nodrošināšanas programmā galvenais mērķis ir nevis padarīt tiesvedību ātru, efektīvu, ekonomisku vai tiešu, bet gan nodrošināt TAISNĪGU TIESISKUMU (11), kas pilnībā ievēro pamattiesības, īpaši, indivīdu personas datu aizsardzību.

4.3.1

Tādējādi Komiteja vēlas brīdināt no pārmērīgas tiekšanās uz vienkāršošanu, efektivitāti, finansiāliem ietaupījumiem vai ātrumu, kas var apdraudēt galvenās pamatvērtības — tiesiskuma nodrošināšanu un tā vietā, lai atvieglotu tiesvedības pieejamību, var to vēl vairāk apgrūtināt vai sarežģīt.

4.4   Tikpat svarīgi ir nodrošināt, lai iecerētā dematerializācija vai procedūru vienkāršošana, darba metožu un procesu standartizēšana nenonivelētu atšķirības starp tiem aspektiem, kas neizbēgami ir dažādi, un lai kopā ar nevajadzīgiem un nebūtiskiem aspektiem neapzināti netiktu atmesti tie elementi, kuri ir būtiski un kuriem nav jābūt identiskiem vai kuri tādi nemaz nedrīkst būt.

4.4.1

Īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai jebkura programma informācijas tehnoloģiju ieviešanai patiešām atbilstu Eiropas iedzīvotāju un ekonomikas un sociālās jomas dalībnieku, kā arī tieslietu speciālistu vajadzībām. Šādas programmas nekādā ziņā nedrīkst darboties pretēji šo speciālistu interesēm.

4.4.2

Jānodrošina arī, lai jebkura sistēma, kas tiek izstrādāta vai ieviesta, būtu nodrošināta pret jebkādu trešo pušu iejaukšanos ļaunprātīgos nolūkos vai neuzmanības dēļ, apdraudot sistēmas lietošanas drošumu un uzticamību, vai pret iespēju, ka pilnībā vai daļēji varētu tikt mainīti ieraksti un to saturs.

4.5   Vēl viens aspekts, kas vienmēr jāņem vērā, ir saistīts ar dažādiem procesuālajiem aspektiem, kuri neprofesionāļiem var šķist pārmērīgi vai nevajadzīgi, bet kam ir būtiska nozīme sabiedrības viedokļa veidošanā par tiesnešiem un lēmumu pieņemšanu un kas garantē pamattiesību ievērošanu tiesvedības procesā (12).

4.6   Jāatzīmē arī, ka, tā kā procesuālās tiesības ir pakārtotas materiālajām tiesībām, un pēdējās minētās ir saistītas ar dažādu dalībvalstu kultūras atšķirībām, un nebūtu nedz iespējams, nedz vēlams, nedz nepieciešams standartizēt šādas tiesību normas, nevajadzētu standartizēt sekundāro tiesvedības procedūru daudzveidīgos pamataspektus. Pretējā gadījumā ir iespējama to kolīzija ar materiālajām tiesībām, kuras tām ir jāaizsargā un jānodrošina.

4.7   Tā kā tiesības un īpaši procesuālās tiesības veido tehnisku juridisko instrumentu kopumu, kā uzdevums ir nodrošināt tiesiskumu un kuru lieto speciāli apmācīti tiesību eksperti ar atbilstošu profesionālo pieredzi, būtu loģiski, ka tiesību definēšanā un piemērošanā jālieto šiem profesionāļiem saprotama tehniskā valoda.

4.7.1

Pārmērīga vēlme padarīt tiesības “vienkāršas” un “ikvienam pieejamas” varētu tās padarīt mazāk precīzas un mazināt to konkrēto tehnisko nozīmi, kas savukārt dažādu valstu likumdošanā var atšķirties.

4.7.2

Arī šajā ziņā attiecībā uz dažādajiem juridiskajiem instrumentiem ir vajadzīga “atbilstības tabula” vai “kopīgu pamatprincipu kopums”, nevis standartizācija.

4.8   Visbeidzot, EESK uzskata, ka jebkurai sistēmai, kas paredzēta, lai tiesvedības jomā ieviestu jaunas tehnoloģijas, jāatbilst attiecīgās organizācijas vajadzībām un mērķiem, jābūt saderīgai ar esošajām datorsistēmām, jānodrošina iepriekšēja uzklausīšana un sistēmas ātra un efektīva pielāgojamība jauniem apstākļiem un jauniem mērķiem.

4.8.1

Lielāka nozīme būtu jāpiešķir iniciatīvas vispārējai izmaksu/ieguvumu attiecībai kopumā un ikvienā tās īstenošanas posmā, ņemot vērā, ka Komisijas sniegtajā ietekmes novērtējumā (kurš pieejams tikai vienā oficiālajā valodā) tā nav izteikta skaitliski. Tā vietā ir atzīts, ka “izmaksas ir pamatotas, taču nav novērtējamas…” un ir nosakāmas tikai katru gadījumu izskatot atsevišķi, savukārt ieguvumus ir “problemātiski noteikt skaitliskā izteiksmē, kaut arī tie nav apšaubāmi”. Tā ir visnotaļ subjektīva pozīcija, kas šāda mēroga projektā nebūtu pieņemama (13).

5.   Īpašas piezīmes.

5.1   Tā kā tiesvedība sastāv no [procesuāliem] posmiem, ko ir nepieciešams dokumentēt, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un drošību un garantētu iesaistīto pušu tiesības, jautājums par noturīgu datu nesēju, kurš aptver visas tiesvedības norises vietas, atduras pret mutiskā procesa principu un dematerializāciju atbilstoši tiesiskuma prasībām.

5.1.1

Šajā sakarā būtu jāizvērtē noteikti aspekti pasākumiem, kas paredzēti pašreizējā “vispārējā stratēģijā”.

5.2   Attiecībā uz e-tiesiskuma portālu EESK uzskata, ka pirms tā izveides katram tiesu sistēmas dalībniekam (tiesnešiem, prokuroriem, tiesu ierēdņiem, administratīvajām iestādēm, valdības ierēdņiem un visiem tieslietu speciālistiem) būtu jāiziet rūpīga apmācība, lai nodrošinātu, ka tas darbotos kā ikvienam noderīgs un izmantojams instruments.

5.2.1

EESK uzskata, ka portāls varētu darboties kā tiesu informācijas forums un kā noderīgs kontaktpunkts starp sabiedrību, uzņēmējiem un tiesu sistēmas pārstāvjiem, lai palīdzētu risināt juridiska rakstura jautājumus.

5.2.2

Pēc Komitejas domām, portāls varētu būt lietderīgs un perspektīvs instruments, ko ikdienā varētu izmantot visa tiesu sistēma. Tomēr, lai tas notiktu, jāgarantē portālā sniegtās informācijas uzticamība un autentiskums, un ideālā variantā portālā vajadzētu būt dažādiem piekļuves līmeņiem un piekļuves tiesībām atbilstoši konkrētās informācijas veidam, nodrošinot fizisko personu tiesību aizsardzību.

5.2.3

Tas arī varētu darboties kā piekļuves punkts Kopienas un valstu likumdošanai, saskaņā ar Eiropas tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās (14) nostādnēm. Tam jābūt publiski pieejamam un jāveicina kvalitatīvākas juridiskās konsultācijas un palīdzība juridisku problēmu risināšanā.

5.3   Attiecībā uz videokonferencēm EESK uzskata, ka visās dalībvalstu tiesās jāveic rūpīgs audits (15), lai izvērtētu, vai to rīcībā ir audiovizuālais aprīkojums, kas veicinātu videokonferenču plašāku izmantošanu, jo patlaban trūkst skaidrības par to, vai visas dalībvalstis ir nodrošinājušas savas tiesas ar videokonferencēm nepieciešamo aprīkojumu un vai esošais aprīkojums ir piemērots un pienācīgi darbotiesspējīgs (16).

5.3.1

Turklāt attiecībā uz mērķi savākt pierādījumus vai paziņot par tiesvedības darbībām vai nolēmumiem EESK uzskata, ka ir nepieciešama reāla likumdošanas saskaņošana starp dalībvalstīm attiecībā uz paziņojumiem un videokonferencēm, lai nodrošinātu, ka likumdošana vienā un tajā pašā jautājumā netiek dažādi interpretēta un piemērota, jo bez nepieciešamās likumdošanas koordinācijas videokonferenču izmantošana dažādās dalībvalstīs atdursies pret juridiskiem un pat kultūras šķēršļiem.

5.3.2

EESK uzskata, ka, ja tiks pieņemta videokonferenču izmantošana ierosinātajās formās, attiecīgās tiesas vienmēr pieprasītu šīs sistēmas izmantošanu, un šajā ziņā EESK piekrīt tam, ka portālu varētu izmantot videokonferenču nodrošināšanai starp tiesām, jo tam ir visas šim procesam nepieciešamās īpašības (17).

5.4   Attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību, īpaši sodāmības reģistru savstarpējo savienošanu, EESK uzskata, ka, ņemot vērā attiecīgo materiālu sensitīvo raksturu, šādas sadarbības īstenošanā jāievēro visstingrākās drošības un datu aizsardzības prasības, lai aizsargātu iesaistīto fizisko personu privātumu (18).

5.4.1

Tomēr Komiteja uzskata, ka būtu jāveic arī iepriekšēja izpēte par attiecīgo valstu likumdošanu un esošo stāvokli katrā dalībvalstī, lai attiecībā uz šādiem sensitīviem materiāliem nodrošinātu, ka informācijas apmaiņai krimināllietās netiek piemērota atšķirīga īstenošana un pieeja.

5.5   Attiecībā uz tulkošanu EESK norāda, ka e-tiesiskuma portālā jānodrošina daudzvalodība un jāsniedz informācija visās ES valodās. Automatizētai tulkošanas sistēmai, lai tā būtu lietderīga, jānodrošina tīmekļa vietnē sinhrona tulkošanas iespēja, lai nodrošinātu tās pieejamību visiem ES iedzīvotājiem.

5.5.1

Kā palīglīdzeklis tieslietu speciālistiem e-tiesiskuma portāls varētu saturēt juridisko tulkotāju un tulku datubāzi, kā arī visas nepieciešamās veidlapas, kas būtu korekti jāiztulko katras dalībvalsts tiesību sistēmā izmantojamajā valodā.

5.5.2

Milzīgās izmaksas, lai izveidotu efektīvu sistēmu automatizētai sinhronai tulkošanai visās Kopienas valodās, būtu rūpīgi jāapsver, izvērtējot to proporcionalitāti reālajiem rezultātiem praktiskajā lietošanā.

5.6   Starp iniciatīvām, uz ko būtu jāattiecina īpašas atrunas un piesardzība, var minēt Eiropas maksājuma rīkojuma procedūras (19) un Eiropas maza apmēra prasību procedūras (20) pilnīgu dematerializāciju un pilnībā elektroniskas Eiropas procedūras izveidi izsaukumu un paziņojumu par tiesvedības darbībām nosūtīšanai tikai ar elektronisku līdzekļu starpniecību, tiesvedības izdevumu apmaksu tiešsaistē un dokumentu elektronisku apliecināšanu.

5.6.1

EESK iesaka ievērot vislielāko piesardzību, ieviešot jebkuras no iepriekš minētajām izmaiņām, rūpīgi izvērtēt izmaksu un ieguvumu attiecību un piemērot pietiekami ilgus pārbaudes periodus pirms to vispārējas ieviešanas, kā arī aicina pilnībā garantēt procesuālo normu ievērošanu, kas ir obligātas visās valstīs, kuras seko tiesiskuma principam.

---

(1)  Konference par tematu “Interneta stratēģijas un e-tiesiskums Eiropā”2003. gada 13. un 14. novembrī Romā.

(2)  Pieminēšanas vērts ir Beļģijas piemērs, kur par e-tiesiskuma projektu izstrādā atbildīgajā komisijā ietilpa vairāki ievērojami akadēmisko aprindu un tiesu sistēmas pārstāvji, piemēram, profesors George de Leval jautājumā par tiesvedības ierosināšanas metodēm un tiesu sistēmas locekļu savstarpējās saziņas līdzekļiem un profesors Yves Poullet jautājumā par pierādījumu nodrošināšanu. Portugālē tika veikts padziļināts pētījums par jauno tehnoloģiju izmantošanu dažādos tiesvedības posmos. Šis pētījums bija saistīts ar ziņojumu “Ceļā uz jaunu tiesu sistēmu: kvalitāte un efektivitāte civilprocesa pārvaldībā” (“Para um novo judiciário: qualidade e eficiência na gestão dos processos cíveis”), ko izstrādāja Portugāles Tiesiskuma novērošanas centrs profesora Boaventura de Sousa Santos vadībā un koordinēja profesors Conceição Gomes.

(3)  COM (2005) 229 galīgā redakcija, 1.6.2005. Skat. EESK atzinumu OJ C 110, 8.05.2006, ziņotājs: Lagerholm kgs.

(4)  Ir būtiski, ka Komisijas paziņojumā “Hāgas programma: desmit prioritātes turpmākajiem pieciem gadiem” (COM(2005) 184 galīgā redakcija, 2005. gada 10. maijs) nav minēta jauno tehnoloģiju izmantošana tiesiskuma jomā. Mērķtiecības trūkums šajā programmā tika atzīmēts EESK atzinumā, ko izstrādāja Pariza Castaños kgs (OV C 65, 17.03.2006). Skat. neseno Komisijas ziņojumu par Hāgas programmas īstenošanu 2007. gadā (COM(2008) 373 galīgā redakcija, 2008. gada 2. jūlijā), kur atzīts, ka “Kopējais novērtējums ir diezgan neapmierinošs”.

(5)  Šajā sakarā būtu jāatzīmē Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1149/2007/EK (2007. gada 25. septembris), ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam kā daļu no vispārējās programmas Pamattiesības un tiesiskums izveido īpašu programmu “Civiltiesības” (OV L 257, 3.10.2007).

(6)  Skat. Eiropas Parlamenta 2008. gada 18. decembra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par e-tiesiskumu (ziņotāja: Diana Wallis — 2008/2125(INI)) un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu 2008. gada 5. novembrī (ziņotājs: Luca Romagnoli).

(7)  Skat. Paziņojumu presei par Padomes 2908. sanāksmi “Tieslietas un iekšlietas”2008. gada 27. un 28. novembrī (16325/08) un Prezidentvalsts dokumentu Nr.15315/08 (2008. gada 7. novembris) Pastāvīgo pārstāvju komitejai/Padomei (JURINFO 71, JAI 612, JUSTCIV 239, COPEN 216).

(8)  Faktiski tas izriet no paziņojumiem un diskusijām Parlamentārajā forumā par tiesu iestāžu sadarbību civillietās, ko Francijas prezidentūra rīkoja 2008. gada 2. decembrī Eiropas Parlamentā Briselē, īpaši foruma otrajā daļā, kas bija veltīta tematam “E-tiesiskums — instruments iedzīvotājiem, speciālistiem un uzņēmējiem”.

(9)  Sakarā ar atzinumu garuma ierobežojumiem šajā dokumentā nav iekļauts Komisijas paziņojuma un attiecīgo EP un Padomes rezolūciju kopsavilkums.

(10)  Izslēdzot alternatīvus strīdu risināšanas mehānismus, kas, kaut gan tie ir paredzēti strīdu izšķiršanai, neietilpst tiesvedības darbības laukā; Tie vienkārši ir brīvprātīgi ārpustiesas procesi, kuru mērķis ir sabalansēt iesaistīto pušu intereses.

(11)  Tas ir precīzi formulēts latīņu izteikumā “Justitia est constans et perpetua voluntas jus suum cuique tribuendi” (“Taisnīgums ir pastāvīga un mūžīga vēlme, lai katrs saņemtu to, kas viņam pienākas”).

(12)  Šeit ir domāti pirmām kārtām procesuālo tiesību pamatprincipi, no kuriem vissvarīgākais ir “tiesības uz taisnīgu tiesu”, kas sevī ietver tiesas objektivitāti, pušu vienlīdzības principu, dispozitīvo principu, piesardzības principu un sacīkstes principa ievērošanu, tiesības uz lietas publisku iztiesāšanu, tiesības iesniegt pierādījumus, tiesvedības nepārtrauktības principu un garantiju, ka apsūdzētajai pusei ir pienācīgi paziņots par visām procesuālajām darbībām (skat. Miguel Teixeira de Sousa, “Estudos sobre o Novo Processo Civil” (“Jaunās civilprocesuālās tiesvedības pētījums”), LEX Lisbon, 1997).

(13)  Skat. Ietekmes novērtējumu (SEC(2008) 1947, 2008. gada 30. maijs) 5.3.2. un 5.3.3. punkts, 30. un 31. lpp.

(14)  Īpaši, ņemot vērā, ka nesenais Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Padomes Lēmumu 2001/470/EK, aprobežojas ar piemērošanu attiecībā uz tieslietu speciālistiem (skat. OV C 175, 28.07.2009., 84. lpp., ziņotājs Sánchez Miguel).

(15)  ES prezidējošā valsts Čehija pagaidām ir lūgusi dalībvalstis sniegt visu to rīcībā esošo informāciju par valstu tiesās pieejamo audiovizuālo aprīkojumu un ir publicējusi visas atbildes dokumentā “Kopsavilkums ES dalībvalstu atbildēm uz Čehijas tieslietu ministra lūgumu sniegt informāciju par videokonferenču aprīkojumu valsts tieslietu sistēmā”.

(16)  Sistēmu savstarpējās izmantojamības jautājumam Komisija nesen pievērsās paziņojumā COM(2008) 583 galīgā redakcija, par ko EESK 2009. gada 25. februārī pieņēma atzinumu (OV C 218, 11.09.2009., 36. lpp., ziņotājs: Pezzini kgs), uz kuru, kā arī par citiem EESK atzinumiem šajā jomā, ir sniegtas atsauces šajā dokumentā.

(17)  Jāatzīmē Padomes darba grupas par juridisku datu apstrādi (e-tiesiskumu) jau veiktais darbs, jo īpaši 2009. gada 15. maija progresa ziņojums par juridisko datu apstrādi (DOC 9362/09), stratēģiskais darba dokuments par videokonferencēm (DOC w9365/09), lietotāju rokasgrāmata (DOC 9863/09) un buklets plašas sabiedrības informēšanai (DOC 9862/09), kuri visi datēti ar 2009. gada 15. maiju un precīzi atspoguļo problēmas, kas ir identiskas šajā atzinumā izvirzītajiem jautājumiem.

(18)  Skat. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumu par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Ceļā uz Eiropas e-tiesiskuma stratēģiju” (2009/C128/02), OV C 128, 06.06.2009., 13. lpp.

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1896/2006 ( 2006. gada 12. decembris ), ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (OV L 399, 30.12.2006., 1. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 861/2007 (2007. gada 11. jūlijs), ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (OV L 199, 31.07.2007., 1. lpp.).

---