28.7.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/73

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Zaļā grāmata “Spriedumu efektīva izpilde Eiropas Savienībā: parādnieku īpašumu pārredzamība””

COM(2008) 128 galīgā redakcija

(2009/C 175/12)

Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2008. gada 6. martā nolēma apspriesties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Zaļā grāmata “Spriedumu efektīva izpilde Eiropas Savienībā: parādnieku īpašumu pārredzamība””

COM(2008) 128 galīgā redakcija.

Par dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa atzinumu pieņēma 2008. gada 6. novembrī. Ziņotājs – J. Pegado Liz kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 449. plenārajā sesijā, kas notika 2008. gada 3. un 4. decembrī (3. decembra sēdē), ar 161 balsīm par, 2 balsīm pret un 7 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi.

1.1   Zaļā grāmata “Spriedumu efektīva izpilde ES: parādnieku īpašumu pārredzamība” (COM(2008) 128 galīgā redakcija, 2008. gada 6. marts) nāk klajā pēc zaļās grāmatas “Banku kontu arests” (COM(2006) 618 galīgā redakcija) un ir to Komisijas patlaban uzsākto plašas virknes pasākumu klāstā, kuru mērķis ir izveidot Eiropas tiesisko telpu, kas nodrošina juridisku pamatu iekšējā tirgus izveidei.

1.2   EESK kopumā ir atbalstījusi minētās iniciatīvas, vienlaikus pievēršot uzmanību nepieciešamībai gan tās pienācīgi pamatot no subsidiaritātes un proporcionalitātes aspekta, gan arī nodrošināt to atbilstību dalībvalstu civilprocesuālo tiesību kopīgajiem pamatprincipiem un cilvēka pamattiesībām.

1.3   EESK gan atzinumā par iepriekšējo zaļo grāmatu par banku kontu arestu, gan arī šajā gadījumā uzskata, ka iniciatīvas nav pietiekami pamatotas ar faktiem, kas ļautu definēt un raksturot risināmo situāciju, turklāt no proporcionalitātes viedokļa atsevišķi ierosinātie pasākumi lielā mērā pārsniedz vajadzības un mērķus, ko nevar sasniegt ar valstu rīcībā jau esošajiem līdzekļiem. Dažos gadījumos minētie pasākumi varētu apdraudēt iedzīvotāju pamattiesības, piemēram, privātās dzīves aizsardzību un pašaizstāvības līdzekļu līdzsvaru.

1.4   EESK uzskata, ka izskatāmajās jomās ir var panākt un ir jāpanāk būtisks progress, ko var sasniegt ar valstu iestāžu veiksmīgāku sadarbību, lielāku efektivitāti un valstu pašreizējo sistēmu ātrāku darbību, labāku piekļuvi informācijai un pašreizējiem reģistriem, kā arī plašāku informācijas apmaiņu, kas veicinātu labāku savstarpējo izpratni par to, kā darbojas valsts sistēmas un kā tās padarīt elastīgākas.

1.5   Tādēļ EESK noteikti iebilst pret ieceri izveidot Eiropas iedzīvotāju centrālo reģistru, bez atlases nodrošināt ikviena kreditora pilnīgu piekļuvi sociālā nodrošinājuma un nodokļu maksātāju reģistram, kā arī Kopienas līmenī pieņemt standarta veidlapu parādnieku visu īpašumu deklarācijai.

1.6   EESK uzskata, ka kompetentu speciālistu izstrādāta un pastāvīgi aktualizēta salīdzinošo tiesību datu bāzes izveide palīdzētu labāk izprast valstu sistēmas par spriedumu izpildi un to praktisko darbību.

1.7   Visbeidzot, EESK aicina īpaši apsvērt vairākas alternatīvas iniciatīvas (5.8. punkts), kas atbilst zaļajā grāmatā noteiktajam mērķim, tomēr kuras papildus neparedz izstrādāt Kopienas tiesību aktus.

2.   Zaļās grāmatas īss kopsavilkums.

2.1   Komisija ar izskatāmo zaļo grāmatu uzsāk iesaistīto pušu otrās apspriedes (1) par to, kā uzlabot spriedumu izpildi, šobrīd izskatot jautājumu par to, kā risināt problēmas, kas saistītas ar grūtībām iegūt ticamu informāciju par parādnieku vai viņu īpašumu atrašanās vietu.

2.2   Komisija uzskata, ka parādnieka precīzas adreses zināšana un piekļuve precīzai informācijai par viņa īpašumiem ir priekšnosacījums efektīvākai procedūru izpildei, tomēr vienlaikus tā atzīst, ka valstu reģistru un parādnieku īpašumu deklarācijas sistēmas gan ir salīdzināmas, tomēr būtiski atšķiras piekļuves nosacījumi, informācijas ieguves procedūras, kā arī pašas informācijas saturs, kas tādējādi mazina uzticību minētajām sistēmām un to darbības ātrumu.

2.3   Ņemot vērā, ka šķērslis pārrobežu parādu piedziņai ir pastāvošās atšķirības valstu tiesiskajā kārtībā un kreditoru nepietiekamas zināšanas par dalībvalstu pašreizējām informācijas sistēmām, Komisija ar šo zaļo grāmatu turpina īstenot galīgo mērķi, proti, iespēju Eiropas līmenī pieņemt virkni pasākumu, lai uzlabotu parādnieku īpašumu pārredzamību un stiprinātu kreditoru un valsts izpildiestāžu tiesības saņemt informāciju, nodrošinot spriedumu par parādu piedziņu efektīvu izpildi civillietās un komerclietās, vienlaikus ievērojot Personas datu aizsardzības Direktīvā 95/46/EK noteiktos principus.

2.4   Tādēļ Komisija rūpīgi izvērtē apsveramos pasākumus, kuri apkopoti desmit jautājumos.

3.   Iniciatīvas saturs.

3.1   Minētā iniciatīva pamatoti ir to Komisijas apstiprināto pasākumu skaitā, kuru mērķis ir izveidot Eiropas tiesisko telpu, kas nodrošina juridisku pamatu iekšējā tirgus īstenošanai (2), un jo īpaši atvieglot spriedumu izpildi Eiropas Savienībā ar pasākumu starpniecību, lai noskaidrotu parādnieka dzīves vai atrašanās vietu, uz kuru viņam var nosūtīt izpildes rīkojumu, kā arī iegūtu precīzu informāciju par viņam piederošajiem īpašumiem, ar ko varētu segt piedzenamo parādu un kas varētu atrasties jebkuras ES dalībvalsts teritorijā.

3.2   Atzinīgi vērtējama Komisijas izmantotā pieeja apspriesties ne vien ar 15 dalībvalstīm, kuru stāvoklis analizēts pētījumā, kas bija pamatā aplūkojamajai zaļajai grāmatai (3), bet arī pārējās divpadsmit Eiropas Savienības pašreizējās dalībvalstis. Tomēr savāktie dati ne vienmēr ir precīzi, vai arī tie ir nepareizi interpretēti.

3.3   Tāpat jāuzsver, ka minētajā iniciatīvā acīmredzot ir ņemti vērā EESK ieteikumi, kas sniegti atzinumā par tematu “Zaļā grāmata par banku kontu arestu”, proti, kuri attiecas uz “absolūtu nepieciešamību (..) veikt pasākumu pienācīgu izvērtējumu, kuru mērķis ir uzlabot parādnieku īpašumu pārredzamību (..)”.

3.4   Komiteja izsaka nožēlu par to, ka Komisija nav sniegusi nekādus statistikas datus par risināmās problēmas apmēriem, turklāt nav arī precīzi definējusi ne problēmas būtību, ne mērķauditoriju, kas varētu gūt labumu no ierosinātajiem pasākumiem.

4.   Vispārīgas piezīmes.

4.1   Izskatāmā zaļā grāmata turpina un papildina zaļo grāmatu par banku kontu arestu [COM(2006) 618 galīgā redakcija], par ko EESK sniedza atzinumu 31.07.2007. (4); atsauces uz minēto atzinumu izmantotas arī šajā dokumentā.

4.2   Kā jau minēts iepriekš, aplūkojamajā zaļajā grāmatā izvirzītais jautājums nenoliedzami ir bijis aktuāls vēl pirms temata saistībā ar banku kontu arestu un liecina par nepieciešamību iegūt pietiekamu informāciju par parādnieka īpašumiem, lai kreditoriem nodrošinātu kopīgu efektīvu garantiju, kas ir civilprocesa tiesību svarīgākais un noteicošais princips. Tomēr pirms minētā jautājuma izskatīšanas vairākās materiālo civiltiesību jomās ir jāapsver Kopienas līmeņa saskaņojums, kas nenovēršami jāveic iepriekš.

4.3   Tādējādi EESK atzīst nepieciešamību nodrošināt ikvienas dalībvalsts izpildiestādēm iespēju iegūt precīzu informāciju par parādnieka atrašanās vietu, sākot ar juridisko vai dzīvesvietas adresi, kā arī par viņam piederošajiem kustamiem un nekustamiem īpašumiem neatkarīgi no to atrašanās vietas.

4.4   Tomēr EESK tāpat kā iepriekšminētajā atzinumā izsaka nopietnas iebildes un pamatotas bažas par reālu nepieciešamību pieņemt īpašus pasākumus, lai Kopienas līmenī saskaņotu tiesību aktus aplūkojamajā jomā, lai arī Komiteja atzīst, ka Eiropas Savienībai ir kompetence šajā jautājumā un pastāv juridiskais pamats šādu pasākumu īstenošanai.

4.5   Faktiski visu zaļajā grāmatā minēto vajadzību plašākas informācijas, precīzāku datu un uzlabotas piekļuves jomā apmierināšanai nav obligāti jāizveido jauni Kopienas līmeņa reģistri vai arī jāizvirza jaunas prasības deklarēt īpašumu; minētais pasākums visdrīzāk neatbilstu proporcionalitātes kritērijam, turklāt varētu radīt nepieļaujamus pamattiesību pārkāpumus.

4.6   EESK uzskata, ka tā vietā, lai Briselē izveidotu centralizētus iedzīvotāju, uzņēmēju vai patērētāju, kustamo vai nekustamo īpašumu, nodokļu un sociālā nodrošinājuma reģistrus, pietiktu nodrošināt labāku informācijas apriti starp valstu iestādēm un sekmīgāku un ātrāku piekļuvi pašreizējiem datiem, lai, identificējot parādnieka īpašumus, pietiekamā apjomā nodrošinātu iespēju vienlīdzību un vienlīdzīgu attieksmi neatkarīgi no kreditora būtības vai valstspiederības.

4.7   Tas gan neliedz Kopienas līmenī rosināt pasākumus un izvirzīt pamatnostādnes, lai uzlabotu gan minēto publisko reģistru un citu privāto datu bāzu saturu un darbību, gan arī piekļuvi tām ar nosacījumu, ka tiek garantēta minēto datu pienācīga aizsardzība atbilstoši spēkā esošajām Kopienas direktīvām un piekļuve minētajiem informācijas nesējiem tiek ierobežota tikai ar pieprasījumā minēto nolūku un tādā apmērā, kas nepieciešams nesamaksāto parādu atmaksai.

4.8   Nedrīkstētu arī pieļaut privāto vai publisko kreditoru diskrimināciju attiecībā uz piekļuvi datiem, turklāt publiskie kreditori, pamatojoties uz savu privileģēto stāvokli, nedrīkstētu gūt labumu no ātrākas un vieglākas piekļuves publiskajiem reģistriem neatkarīgi no tā, vai tie aptver nodokļu maksātājus, sociālā nodrošinājuma sistēmas vai parādnieka īpašumus.

4.9   Būtu jānodrošina arī sadarbība ar trešām valstīm, jo īpaši ar Andoru, Šveici, Lihtenšteinu un visām pārējām valstīm, kuras ir cieši saistītas ar Eiropas “nodokļu paradīzēm” vai finanšu tirgiem.

5.   Īpašas piezīmes: astoņi jautājumi.

5.1   Iniciatīva Kopienas līmenī?

5.1.1   Šajā zaļajā grāmatā izvirzītie desmit jautājumi faktiski kopskaitā ir astoņi, un turpmāk katrs ir aplūkots sīkāk.

5.1.2   Attiecībā uz pasākumiem, kas būtu jāpieņem Kopienas līmenī, lai uzlabotu parādnieku īpašumu pārredzamību, EESK uzskata, ka saskaņā ar iepriekš izteiktajām piezīmēm nodaļā “Vispārīgas piezīmes” Kopienas līmeņa iniciatīvas jāīsteno vienīgi tādās jomās kā labāka koordinācija un valstu iestāžu sadarbība, un pašreizējo valsts reģistru satura un piekļuves uzlabošana, kas ļautu noteikt un atrast parādniekus un īpašumus nesamaksāto parādu atmaksai.

5.2   Rokasgrāmata par valstu izpildes sistēmām?

5.2.1   EESK uzskata, ka jāatbalsta un jāsekmē ikviena darbība, kas varētu uzlabot zināšanas un paplašināt informāciju par valstu tiesību aktiem un praksi. Tomēr Komiteja neuzskata, ka piemērots risinājums būtu vienkāršas rokasgrāmatas izstrāde, ņemot vērā jautājuma sarežģītību, turklāt minēto rokasgrāmatu nedrīkstētu vienkāršot, lai to varētu izmantot plaša sabiedrība, jo ciestu kvalitāte un precizitāte.

5.2.2   Tādēļ EESK iesaka Komisijai drīzāk apsvērt iespēju izveidot salīdzinošo tiesību datu bāzi par izpildes procedūrām 27 dalībvalstīs, nodrošinot regulāru datu bāzes atjaunošanu, paskaidrojuma piezīmju iekļaušanu, elektronisku piekļuvi un visu dalībvalstu valodu izmantošanu. Šādu datubāzi būtu jāizstrādā kompetentiem un kvalificētiem attiecīgo dalībvalstu speciālistiem.

5.3   Reģistros pieejamās informācijas paplašināšana un piekļuves reģistriem uzlabošana?

5.3.1   Pašreizējais saskaņošanas līmenis šajā jomā varētu būt pietiekams, lai īstenotu izvirzītos mērķus, tādēļ nebūtu ne vajadzīgi, ne lietderīgi koncentrēties uz centrālo komercreģistru izveidi Kopienas līmenī, tomēr neizslēdzot iespēju saskaņot attiecīgos kopīgos elementus.

5.3.2   Turklāt nekas neliedz īstenot iniciatīvas, lai uzlabotu minētajos reģistros sniegtās informācijas saturu, tostarp arī par individuāliem uzņēmējiem, atjauninot informāciju un atvieglojot tās pieejamību, jo īpaši elektroniskā veidā.

5.3.3   Tas pats būtu jāattiecina arī uz zemes reģistriem, kā to parāda Eiropas Zemes reģistru konsorcija (5) – EULIS (Eiropas Zemes informācijas dienests) prakse.

5.4   Labāka piekļuve iedzīvotāju reģistriem?

5.4.1   Eiropas iedzīvotāju centrālā reģistra izveide nav īsti saprotama, jo dalībvalstu uzdevums ir uzturēt iedzīvotāju centrālos vai vietējos reģistrus un noteikt piekļuves nosacījumus minētajiem reģistriem, nodrošinot, ka nepastāv nepamatota diskriminācija.

5.4.2   Tomēr būtu jānodrošina ikvienas valsts izpildiestāžu vienkārša piekļuve minētajiem reģistriem, lai, jo īpaši elektroniskā veidā, iegūtu informāciju par atsevišķu parādnieku dzīves vietas adresi.

5.5   Labāka piekļuve nodokļu maksātāju un sociālā nodrošinājuma reģistriem?

5.5.1   EESK noteikti iebilst pret ideju bez atlases nodrošināt vispārēju piekļuvi sociālā nodrošinājuma reģistram un nodokļu maksātāju reģistram.

5.5.2   EESK uzskata, ka vienīgi tiesu iestādēm jābūt tiesīgām piekļūt reģistros sniegtajai informācijai skaidri noteiktos gadījumos un garantējot šādos reģistros iekļauto personas datu pienācīgu aizsardzību.

5.5.3   Jebkurā gadījumā piekļuvei reģistriem valstī, kas nav valsts, kurā atrodas izpildiestāde, obligāti jānotiek sadarbībā ar attiecīgo tiesu iestādi valstī, kurā atrodas reģistrs.

5.6   Labāka informācijas apmaiņa starp izpildiestādēm?

5.6.1   Kā EESK jau atzīmēja sadaļā “Vispārīgas piezīmes”, tā uzskata, ka joma, kurā būtu lietderīgi īstenot Kopienas iniciatīvas, ir sadarbības uzlabošana informācijas apmaiņas veicināšanai starp valstu izpildiestādēm, jo īpaši tiešas informācijas elektroniskās apmaiņas sistēmas izveide, lai noteiktu parādnieku un viņa atrašanās vietu un veiktu viņam piederošā īpašuma uzskaiti.

5.6.2   Turklāt ir svarīgi nodrošināt, lai dalībvalstīs, kurās izpildiestādes nav valsts iestādes, reģistros sniegto informāciju kontrolētu kompetentās tiesu iestādes, kas uzrauga izpildes procedūras.

5.6.3   Kā paraugs varētu kalpot sistēmas, kas minētas Regulā 1206/2001 (6) par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās vai arī Direktīvā 76/308/EEK (7).

5.6.4   Elektronisko līdzekļu izmantošana vai pat iekšējā tīkla (intraneta) izveide, kas savstarpēji savienotu valstu iestādes, uzskatāma par ļoti būtisku.

5.6.5   Minētajā sadarbības tīklā izplatītā informācija būtu pieejama tikai par izpildi atbildīgajām iestādēm, tostarp, tiesu izpildītājiem, pusēm, kas pieprasa izpildi, tiesām un administratoriem maksātnespējas lietās, turklāt parādnieki vienmēr jāinformē par rezultātiem.

5.6.6   Lai nodrošinātu valstu izpildiestāžu informācijas apmaiņu, varētu izskatīt iespēju izmantot arī Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI – Internal Market Information system).

5.7   Deklarācija par īpašumiem Eiropā?

5.7.1   EESK noteikti iebilst pret ieceri Kopienas līmenī ieviest standarta veidlapu, kurā deklarēti visi parādnieka īpašumi prasības izpildes nolūkā, un pilnībā noraida arī iespēju, ka šī pienākuma nepildīšanas gadījumā draud cietumsods.

5.7.2   Galvenais iemesls ir tāds, ka ne visi parādnieka īpašumi var tikt apķīlāti, un dalībvalstu kompetencē ir noteikt, kuriem īpašumiem nevar uzlikt pilnīgu, daļēju vai nosacītu arestu.

5.7.3   Jāpiebilst, ka prasība parādniekam norādīt savus īpašumus būtu jāattiecina tikai uz tiem īpašumiem, kas nepieciešami parādu atmaksai, un valstu tiesu sistēmu kompetencē ir nodrošināt, lai parādnieka īpašumu deklarācija būtu norādītas patiesas ziņas, pretējā gadījumā paredzot finansiālas sankcijas.

5.7.4   EESK arī uzskata, ka standarta veidlapas ieviešana Kopienas līmenī vienotai īpašuma deklarēšanai tālu pārsniedz mērķus, kas atbilstu šāda veida pasākumiem. Tā vietā Komiteja uzskata, ka šī ir joma, kurā jāattīsta ciešāka sadarbība starp izpildiestādēm, ņemot vērā, ka minētās iestādes ar leģitīmu līdzekļu starpniecību nosaka tos parādnieka īpašumus, kas nepieciešami parādu atmaksai, piešķirot tiesu izpildītājiem oficiālas pilnvaras veikt parādnieku īpašumu pārbaudi.

5.7.5   Jebkurā gadījumā parādniekam vienmēr jānodrošina iespēja nenorādīt apķīlājamos īpašumus, ja viņš ir iepriekš atmaksājis attiecīgo parādu, pierāda, ka viņam ir pietiekami līdzekļi tā atmaksai, iemaksā drošības naudu vai arī piedāvā līdzīgas maksājuma garantijas, piemēram, bankas garantijas vai līdzīgas garantijas. Parādniekam ir arī jābūt tiesībām iebilst pret to īpašumu apķīlāšanu, kuru vērtība pārsniedz summu, kas nepieciešama attiecīgā parāda vai arī citas likumā noteiktās papildu summu atmaksai.

5.7.6   Tāpat arī nekādā gadījumā nav pieļaujama parādnieka īpašumu deklarācijas publicēšana reģistrā, kas ir publiski pieejams (“parādnieku saraksts”), jo tādā veidā tiktu pārkāpti parādnieka privātās dzīves neaizskaramības principi.

5.8   Citi pasākumi pārredzamības uzlabošanai?

5.8.1   Sniegti šādi ieteikumi, kas varētu kalpot kā pārdomu elementi:

a)	nodrošināt piekļuvi reģistriem, kas sniedz informāciju par parādniekam piederošajām akcijām vai kapitāla daļām kādā no uzņēmējsabiedrībām;

b)	paredzēt piekļuvi reģistriem, kas sniedz informāciju par hipotekārajiem kredītiem vai patēriņa kredītiem, nosakot piekļuves noteikumus;

c)	izveidot vienotu Eiropas līmeņa transportlīdzekļu reģistru (8);

d)	izveidot reģistru par visām pašreizējām izpildes procedūrām, lai nodrošinātu konsultāciju tiešsaistē no ikvienas dalībvalsts;

e)	paredzēt piekļuvi akciju ieguldījumu reģistriem, nosakot konkrētu robežvērtību;

f)	paredzēt piekļuvi zemes reģistriem, kas sniedz informāciju par personām, kurām pieder nekustamais īpašums.

---

(1)  Pirmās apspriedes tika rīkotas saistībā ar zaļo grāmatu par banku kontu arestu [COM(2006) 618 galīgā redakcija]; EESK atzinums, OV C 10, 15.1.2008., 2. lpp.

(2)  Pietiekami izsmeļošs minēto pasākumu izklāsts atrodams EESK atzinumā par augstāk minēto zaļo grāmatu “Banku kontu arests” (OV C 10, 15.1.2008., 2. lpp.), uz kuru izdarītas atsauces šajā dokumentā.

(3)  Lai pilnībā izprastu zaļās grāmatas saturu, jāņem vērā ne tikai Komisijas darba dokuments (SEC(2006) 1341, 24.10.2006.), bet arī Heidelbergas Universitātes salīdzinošo un starptautisko privāto tiesību prof. Dr. Burkhard Hess pētījums Nr. JAI/A3/2002/02 tā 18.02.2004. atjaunotajā versijā; kas pieejams http://ec.europa.eu/justice_home/doc_centre/civil/studies/doc_civil_studies_en.htm.

(4)  OV C 10, 15.1.2008., 2. lpp.

(5)  Konsorcijs ir zemes reģistru apvienība. Tās izveide 2006. gadā uzskatāma par pirmo soli ceļā uz piekļuves nodrošināšanu zemes reģistriem konsorcijā iesaistītajām valstīm (Anglija, Īrija, Lietuva, Norvēģija, Velsa, Nīderlande un Zviedrija). Tīmekļa vietne: www.eulis.org.

(6)  Padomes 2001. gada 28. maija Regula Nr. 1206/2001 (OV L 174, 27.6.2001.). Šajā sakarā īpaša uzmanība jāpievērš jautājumam par iestāžu savstarpējo saziņu, ņemot vērā valodu atšķirības, attiecībā uz kurām šīs regulas 5. pantā paredzētie nosacījumi izrādījušies nepietiekami.

(7)  Padomes 1976. gada 15. marta Direktīva 76/308/EEK (OV L 73, 19.3.1976.).

(8)  Kā ierosināts EESK pašiniciatīvas atzinumā CESE par tematu “Eiropas satiksmes noteikumi un transportlīdzekļu reģistrs” (ziņotājs: Pegado Liz kgs, OV C 157, 28.6.2005., 34. lpp.).

---