3.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/26

1.1.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece un komisāre iestāžu sadarbības un komunikācijas stratēģijas lietās Margot Wallström kdze un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un komisārs uzņēmumu un rūpniecības lietās Günter Verheugen kgs lūdza Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju kā iepriekšējā atzinuma (1), kurā analizēti uzņēmējdarbības pakalpojumi un nozares, turpinājumu un papildu analīzi sagatavot izpētes atzinumu par uzņēmējdarbības pakalpojumiem.

1.1.1.

Šajā pētījumā jāpatur prātā lielā nozīme, kādu Eiropas Komisija piešķir Lisabonas stratēģijai, lai saglabātu un uzlabotu Eiropas nozares konkurētspēju, pārvaldot pārmaiņu procesu sociālā līmenī pieņemamā veidā un saskaņā ar Eiropas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un sociālajā aspektā veicinot reprezentatīvu sociālo partneru sarunas atbilstošā līmenī.

1.1.2.

Šo mērķu sasniegšanai jānotiek līdztekus ar nozares tiesiskā regulējuma vienkāršošanu — politisko prioritāti, kas ir viens no Komisijas rūpniecības politikas pamatprincipiem.

1.1.3.

Turklāt šo rūpniecības politiku raksturo integrēta pieeja, kurā ņemtas vērā dažādu nozaru vajadzības.

—

Rīcība attiecībā uz politiku uzņēmējdarbības pakalpojumu jomā un augsta līmeņa grupa. Ieteicams izveidot augsta līmeņa grupu par uzņēmējdarbības pakalpojumiem, lai veiktu nozares dziļāku analīzi, izvērtētu pašreizējo politiku atbilstību, noteiktu un novērtētu efektīvākās un veiksmīgākās no tām, kuras ietekmē uzņēmējdarbības pakalpojumus, kā arī izstrādātu konkrētus pasākumus politikas jomā, pievēršoties galvenajiem trūkumiem un vajadzībām. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš dažādu uzņēmējdarbības pakalpojumu apakšnozaru ļoti atšķirīgajam raksturam, lai noteiktu, kurām no tām politikā jāpievērš galvenā uzmanība un kādā līmenī (reģiona, valsts vai ES) ir pamatoti veikt politikas pasākumu.

—

Darba tirgus politikas uzņēmējdarbības pakalpojumu nozarē. Nozares līmenī no sociālā viedokļa nepieciešama to problēmu padziļināta analīze, ko izraisa uzņēmējdarbības pakalpojumu un ražošanas mijiedarbībā radušies jaunie nodarbinātības veidi. Šādā analīzē jāiekļauj izglītība, apmācība un mūžizglītība, kā arī darbinieku, tai skaitā ārpakalpojumos iesaistīto darbinieku, darba apstākļi. Lai panāktu minēto mērķi, būtu jāveicina sociālais dialogs nozares līmenī un šajā sakarā jāizstrādā darba kārtība, lai apspriestu konkrētās darba apstākļu un darba atrašanas iespēju izmaiņas to strukturālo pārmaiņu rezultātā, kuras ietekmē uzņēmējdarbības pakalpojumus.

—

Uzņēmējdarbības pakalpojumi inovāciju politikās. Spēcīgs atbalsts būtu jāsniedz pētniecības un izstrādes un inovāciju programmu, kā arī pasākumu pakalpojumu inovācijām sekmēšanai. Lielāka uzmanība jāpievērš tādām jomām kā organizatoriski jauninājumi, jo īpaši zināšanu ietilpīgi uzņēmējdarbības pakalpojumi (KIBS) un inovāciju pārvaldība.

—

Uzņēmējdarbības pakalpojumu standartu izstrāde. Jāatbalsta uzņēmumi, lai tie pēc izsmeļošām apspriedēm ar uzņēmējdarbības pakalpojumu izmantotājiem pašregulācijas ceļa noteiktu attiecīgos standartus. Svarīgi ir nodrošināt CEN un tās partneru (atklātais forums) atbalstu, lai izplatītu sekmīgas inovācijas rezultātus, jo īpaši ātri un neformālā ceļā panākot vienprātību.

—

Veicināt pakalpojumu zinātni kā jaunu disciplīnu izglītībā un apmācībā.

—

Iekšējais tirgus un regulējums, kas ietekmē uzņēmējdarbības pakalpojumus. EESK ir izveidojusi sarakstu ar jomām, kurās jāstrādā vienkāršošanas, izskaidrošanas un reglamentējošā sloga samazināšanas virzienā, nemazinot esošās prasības par veselību un drošību darba vietā, kā arī darba ņēmēju pārstāvību. Citu jomu starpā norādīts, ka nav veikts Pakalpojumu direktīvas ietekmes novērtējums uz uzņēmējdarbības pakalpojumiem, un tam jāvelta lielākas pūles, jo īpaši pēc tam, kad direktīva jau ir transponēta valstu tiesību aktos. Novērtējumā jānorāda arī iespējamie turpmākie pasākumi attiecībā uz atvērtāku tirdzniecību un konkurenci paplašinātās ES iekšējā tirgū.

—

Turpmāki uzņēmējdarbības pakalpojumu statistikas uzlabojumi. Ieteicams panākt dalībvalstu ciešāku sadarbību, lai pilnveidotu statistiku par uzņēmējdarbības pakalpojumiem un, jo īpaši, lai iegūtu vairāk informācijas par pakalpojumu darbības rezultātiem un ietekmi uz dalībvalstu ekonomiku, kas valdībām ir nepieciešams instruments, lai palīdzētu nozarei attīstīt tās potenciālu. NACE 74. nodaļas jaunākie grozījumi tomēr joprojām nenodrošina vajadzīgo informāciju, lai iegūtu nozīmīgus datus par uzņēmējdarbības pakalpojumiem.

3.1.

Pamatojums. EESK 2006. gada septembrī apstiprinātajā CCMI/035 pašiniciatīvas atzinumā ierosināts pievērst lielāku uzmanību uzņēmējdarbības pakalpojumiem tā ieguldījuma dēļ, ko tie sniedz Eiropas ražošanas nozaru darbībā. Minētajā atzinumā paskaidrota mijiedarbība starp pakalpojumiem un ražošanu, kā arī to ietekme uz sociālajiem un ekonomiskajiem rādītājiem — nodarbinātību, ražīgumu un konkurētspēju. To pieņēma par izejas punktu šim turpmākajam darbam un uzņēmējdarbības pakalpojumu papildu analīzei. Šo atzinumu būtu ieteicams sākt, definējot uzņēmējdarbības pakalpojumus kā pakalpojumu kopumu, kas to starpieguldījumu vērtības dēļ ietekmē ražošanas kvalitāti un efektivitāti, papildinot vai aizstājot iekšpakalpojumus (Rubalcaba un Kox, 2007). Minētajai definīcijai ir daži kopīgi aspekti ar NACE rev.1 (72.-74. kods) un NACE jaunajā redakcijā (69.-72., 77., 78., 80.-82. kods) iekļauto definīciju, kā arī ar 1. diagrammā attēloto pakalpojumu dažādo kategoriju apkopojumu. Uzņēmējdarbības pakalpojumi iedalās divās lielās kategorijās.

Šā atzinuma mērķis ir vairot minētās nozares atpazīstamību, palīdzēt tai attīstīties bez šķēršļiem un palīdzēt paaugstināt Eiropas ekonomikas konkurētspēju pasaules tirgū.

3.2.

Pakalpojumu un uzņēmējdarbības pakalpojumu nozīmīgums. Pakalpojumi ieņem arvien lielāku vietu iedzīvotāju un profesionāļu pasaules uztverē, kā arī uzņēmumos, reģionos un valstīs. Pakalpojumi lielā mērā nosaka ekonomikas un sociālo sistēmu jauno pieprasījumu un piedāvājumu. Lai gan pakalpojumi ir daudzu saimnieciskās un sociālās dzīves aspektu daļa, daudzi no tiem nav iekļauti statistikā. Tradicionālais sadalījums ražojošās nozarēs, neskatoties uz to, ka ir nepilnīgs un slēpj spēcīgas savstarpējās sakarības ekonomikas sektorā, ļauj mums provizoriski novērtēt galveno saimniecisko darbību nozīmīgumu. Pakalpojumiem kā tautsaimniecības nozarei ir arvien lielāka nozīme Eiropā, lai gan kopējā nodarbinātībā to daļa (70 %) ir mazāka kā Amerikas Savienotajās Valstīs (80 %), tomēr tā ir lielāka kā Japānā (67 %). Visās trijās minētajās teritorijās tieši uzņēmējdarbības pakalpojumu apakšnozare ir augusi ļoti strauji, līdz ar to palielinot tās daļu kopējā nodarbinātībā. Uz uzņēmumiem, kuru galvenā darbība ir uzņēmējdarbības pakalpojumi, attiecināmi 10-12 % kopējās nodarbinātības un pievienotās vērtības. Ja sniegtos uzņēmējdarbības pakalpojumus uzskata par sekundāru darbību, nodarbinātības procentuālais līmenis būtu daudz augstāks. Eiropā 2004. gadā vadošās valstis uzņēmējdarbības pakalpojumu jomā bija Beniluksa valstis, Apvienotā Karaliste, Francija un Vācija. Laikā no 1995. gada līdz 2004. gadam dažās valstīs, piem., Ungārijā, Polijā, Austrijā, Latvijā un Maltā, uzņēmējdarbības pakalpojumu nozarē vērojama būtiska izaugsme. Tas liek domāt, ka starp dažām ES valstīm notiek zināms konverģences process. Skaitļi par attiecīgajām valstīm atspoguļo nodarbinātību tikai tajos uzņēmumos, kuru galvenā darbība ir uzņēmējdarbības pakalpojumi. Lielākā daļa šādu uzņēmumu ir mazie un vidējie uzņēmumi.

3.3.

Uzņēmējdarbības tendenču novērtējums. EESK ir atkārtoti novērtējusi stāvokli, ņemot vērā pārmaiņas, kas notikušas pēc iepriekšējā 2006. gada septembra atzinuma CCMI/035, un ar gandarījumu atzīmē, kā uzņēmējdarbības pakalpojumu nozīmīgums ražošanā ir palielinājis to nozīmīgumu arī Komisijas pieņemtajos lēmumos.

3.4.

Papildu pasākumi, kas veicina uzņēmējdarbības pakalpojumus. Papildus lieliem pašlaik notiekošiem ES pasākumiem, lai veicinātu uzņēmējdarbības pakalpojumu integrāciju rūpniecības politikā un inovāciju politikā, un iespējamai Iekšējā tirgus direktīvas radītai ietekmei ir arī citi Komisijas pasākumi, kas netieši atbalsta uzņēmējdarbības pakalpojumu lomu ražošanā:

3.5.

Uzņēmējdarbības pakalpojumu nozares galvenās vajadzības. Neskatoties uz pasākumu, kas saistīti ar pakalpojumiem, pašreizējo progresu, ir jāapsver galvenās nepilnības un vajadzības. Pašreizējā Eiropas politikas sistēma ir izteikti orientēta uz ražojošo rūpniecību, lai gan pakalpojumi veido ievērojami lielāku tautsaimniecības segmentu un veicina uzņēmējdarbības un sociālās dzīves jebkura aspekta izaugsmi.

3.5.1.

Vairums horizontālo un nozaru iniciatīvu saskaņā ar ES rūpniecības politiku gan valstu, gan ES līmenī ir vērstas uz ražojošo rūpniecību, neskatoties uz uzņēmējdarbības pakalpojumu būtisko lomu tajā. Tādēļ steidzami jāizstrādā līdzsvarota ES politika, kurā nav pārāk zemu novērtēta uzņēmējdarbības pakalpojumu nozīme Eiropas ražošanas vispārējā konkurētspējā un tautsaimniecībā kopumā. Uz jebkurām saimnieciskās darbības nozarēm vērstajām horizontālajām politikām jābūt patiešām horizontālām un jāatbilst uzņēmumu un darbinieku vajadzībām jaunajā pakalpojumu ekonomikā, kur ražošanas un pakalpojumu nozares ir savstarpēji cieši saistītas, kā tiešu sinerģijas rezultātu radot Eiropas ekonomikai jaunas iespējas pasaules tirgū. Daudzas ES politikas iniciatīvas, kas veido rūpniecības politiku, jāpielāgo un jāpiemēro pakalpojumiem. Tas attiecas uz šādiem jautājumiem: pilnībā funkcionējošs iekšējais pakalpojumu tirgus, starptautiskā tirdzniecība, valsts atbalsta noteikumi, darba tirgus, pasākumi sociālajā jomā, apmācība un reģionālā politika, pētniecība un izstrāde, inovācijas, standartizācija, uzņēmējdarbība un labāka statistika un informācija, vajadzības gadījumā ņemot vērā pakalpojumu īpašās vajadzības. Tas nenozīmē, ka visām politikām jābūt vertikāli orientētām uz pakalpojumiem. Tas drīzāk nozīmē, ka jāizpēta un jāizanalizē visu šo politiku ietekme un, attiecīgā gadījumā, jāveic īpaši pasākumi.

3.5.2.

Dažas galvenās vajadzības var konstatēt šādās jomās.

3.6.

Uzņēmējdarbības pakalpojumu un mērķtiecīgu politikas pasākumu mijiedarbība. Pieredze liecina, kā eksperimentāli visaptveroši pasākumi var mijiedarboties, ļaujot uzņēmējdarbības pakalpojumiem spēcīgi attīstīties, lai tie būtu gatavi turpmākajiem uzdevumiem. Jāņem vērā sinerģija un mijiedarbība starp dažādiem politikas veidiem.

3.7.

Izstrādājot konkrētas ES politikas, ir nepieciešams ekonomiskais pamatojums, lai veicinātu uzņēmējdarbības pakalpojumu nozari. Tas atspoguļots Kox un Rubalcaba nesenajā pētījumā (Business services in European Economic Growth, 2007). Atbalstot pētījuma argumentus, priekšplānā izvirzīti galvenokārt tirgus un sistēmiski trūkumi, piemēram, informācijas asimetriskums un papildu sekas.

3.8.

Lisabonas stratēģija 2008.-2010. gadam. Ar uzņēmējdarbības pakalpojumiem saistītās politikas var būt lietderīgas saistībā ar priekšlikumiem Kopienas Lisabonas stratēģijai 2008.-2010. gadam (COM(2007) 804 galīgā redakcija). Lielākā daļa no desmit galvenajiem mērķiem, kas jāsasniedz līdz 2010. gadam, tieši vai netieši ietekmē pakalpojumus:

3.8.1.

Līdz 2008. gada vidum Komisija ierosinās atjauninātu darba kārtību sociālajā jomā un palīdzēs mazināt profesionālo iemaņu trūkumu. Nozīmīgus trūkumus un vajadzības var konstatēt lielākajā daļā uzņēmējdarbības pakalpojumu, kuros ir vajadzīgs ļoti liels darbinieku skaits. EESK atzinumā par tematu “Prioritāro kategoriju nodarbinātība (Lisabonas stratēģija)” (9) atzīmēja, ka Lisabonas stratēģijas vērienīgie nodarbinātības mērķi sasniegti tikai daļēji, un atzina, ka daudzām pēdējos gados radītajām jaunajām darba vietām, jo īpaši sievietēm paredzētajām, ir raksturīga nepilna darba slodze. Vecāka gadagājuma darbinieki joprojām saskaras ar izteiktu piemērotu vakanču trūkumu, un galvenokārt jauni cilvēki atrod netipiskus (nestandarta) nodarbinātības veidus, dažreiz bez pienācīgas tiesiskās un sociālās aizsardzības. EESK atzinumā uzsvērts, ka atbilstoši elastdrošības principam jānodrošina augsta sociālās drošības pakāpe, aktīvas darba tirgus politikas, izglītība, tālākizglītība un apmācība.

3.8.2.

Komisija šogad jau ir izvirzījusi priekšlikumus par kopēju imigrācijas politiku. Tas var ietekmēt augsti kvalificētu darbinieku tādās jomās kā zināšanu ietilpīgi uzņēmējdarbības pakalpojumi un mazāk kvalificētu darbinieku tādās jomās kā apkopes un tīrīšanas pakalpojumi vai apsardzes dienests imigrāciju.

3.8.3.

Komisija pieņems Likumu par mazajiem uzņēmumiem, lai atraisītu MVU izaugsmes potenciālu visā to dzīves ciklā. Uzņēmējdarbības pakalpojumi ir nozare, kurā ir visaugstākais uzņēmumu veidošanas un slēgšanas līmenis, tādēļ būtu lietderīgi īpašu uzmanību pievērst jaunajiem MVU. Atzinumā par tematu “Uzņēmējdarbības, jo īpaši MVU, potenciāls” (10) EESK ir ieteikusi mērķtiecīgākas un uzlabotas, integrētas pamatnostādnes MVU izaugsmei un nodarbinātībai 2008.-2010. gadam. MVU arī izmantos priekšrocības, ko sniegs ES administratīvā sloga samazināšana 2012. gadā.

3.8.4.

Kopiena nostiprinās vienoto tirgu, palielinās konkurenci pakalpojumu jomā. Jau minētajā EESK atzinumā INT/324 citētas sūdzības par nepilnīgu vienoto tirgu, jo īpaši to, ka dalībvalstis lēni ievieš direktīvas, par administratīvo slogu un darbaspēka mobilitātes trūkumu. MVU tie ir lieli šķēršļi, kas jāpārvar.

3.8.5.

Kopiena īstenos “piekto brīvību” (zinību brīvu apriti) un izveidos reālu Eiropas pētniecības telpu. Zināšanu ietilpīgiem uzņēmējdarbības pakalpojumiem var būt liela nozīme šīs Lisabonas stratēģijas prioritātes īstenošanā.

3.8.6.

Kopiena pilnveidos pamatnosacījumus inovācijām. EESK ir izstrādājusi atzinumu arī par tematu “Ieguldījumi un inovācijas” (11). Atzinumā ietvertais galvenais vēstījums ir tāds, ka Eiropai jāpaliek priekšgalā pētniecībā, tehnoloģijas attīstībā un inovācijās un ir nepieciešams lielāks finansējums no ES budžeta, jāuzlabo izglītojošās struktūras un attiecīgā gadījumā jānosaka stingrāki standarti; jāveido attīstībai un jauninājumiem labvēlīgs sociālais klimats; jārada vajadzīgie apstākļi un jāpieņem lēmumi, kas investoriem dotu pietiekamu komerciālo pārliecību un optimismu ieguldīt savu kapitālu jaunā uzņēmējdarbībā Eiropā; jāpaaugstina informētība par fundamentālo pētījumu lielo nozīmi, un jāieaudzina uzņēmēja gars tajos, kuri vēlas veikt jauninājumus un uzņemties riskus, pieņemot zināmu kļūdu un zaudējumu līmeni, kas neizbēgami nāk kopā ar risku. EESK analizēja arī tiesisko un sociālo vidi inovatīvai uzņēmējdarbībai un inovācijām labvēlīgam tirgum.

3.8.7.

Kopiena sekmēs uz ilgtspējīgāku ražošanu un patēriņu vērstu rūpniecības politiku. Šajā prioritātē var iekļaut uzņēmējdarbības pakalpojumus uzņēmumiem, kas darbojas vides jomā.

3.8.8.

Kopiena risinās divpusējas sarunas ar galvenajiem tirdzniecības partneriem par jaunām starptautiskās tirdzniecības un ieguldījumu iespējām, un izveidos kopīgu regulējuma un standartu telpu.

4.1.

1. prioritāte: Eiropas Komisijai uzņēmumu un rūpniecības politikas ietvaros jāizveido augsta līmeņa grupa uzņēmējdarbības pakalpojumu jautājumos, lai nodrošinātu, ka pasākumos vairāk tiek ņemti vērā pakalpojumi un to mijiedarbība ar rūpniecību un saimniecisko darbību kopumā. Augsta līmeņa grupas galvenie mērķi varētu būt šādi:

4.2.

2. prioritāte: Būtu jāveicina īpaši uzņēmējdarbības pakalpojumu nozarei veltīts sociālais dialogs, lai apspriestu un formulētu ieteikumus par:

Šāda nozares sociālā dialoga īstenošana un efektivitāte (piemēram, vienošanos atzīšana un organizatorisks atbalsts) īstenībā būs tomēr atkarīga no tā, vai to atzīs reprezentatīvas darba ņēmēju un darba devēju apvienības Eiropas līmenī.

4.3.

3. prioritāte: Pētniecība un izstrāde un pakalpojumu inovācijas:

4.4.

4. prioritāte: Standartu izstrāde. Pakalpojumu standartu izstrāde ir bijusi lēna. To galvenokārt virza pieprasījums. Uzņēmējdarbības pakalpojumu sniedzējiem ir strukturālas problēmas. Lielākā daļa no tiem ir mazi uzņēmumi, kas savās valstīs nepieder pie reprezentatīvām organizācijām, un tas atspoguļojas arī Eiropas līmenī, kur šī kategorija nevienā Eiropas organizācijā nav labi pārstāvēta. Tādēļ vienīgais veids, kā uzlabot stāvokli, ir mobilizēties lietotājiem, lai izteiktu savas prasības. Uzņēmējdarbības pakalpojumu tirgus ļoti iegūtu no skaidri noteiktiem standartiem šajā jomā. Standartu izstrāde var būt lietderīga, lai:

4.5.

5. prioritāte: Uzņēmējdarbības pakalpojumu statistikas pilnveidošana. Politikas pasākumi ir atkarīgi no pašreizējo tendenču analīzes, ko var novērtēt tikai ar skaidras un mērķtiecīgas statistikas palīdzību. Acīmredzamais apmierinoša ražīguma pieauguma trūkums salīdzinājumā ar ASV daļēji varētu būt radies neuzticamas statistikas dēļ, kas balstīta uz metodoloģiju ražošanas rezultātu novērtēšanai. Sīkāk izstrādātai uzņēmējdarbības pakalpojumu statistikai nepietiek tikai ar Eurostat lēmumu, bet ir jāsadarbojas valstu valdībām, lai izmainītu statistikas datu vākšanas metodes. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš uzņēmējdarbības pakalpojumu lomas novērtēšanai citu rūpniecības un pakalpojumu nozaru vidū.

4.6.

6. prioritāte: Pakalpojumu zinātne.

Pakalpojumu zinātne (jeb pakalpojumu zinātne, pārvaldība un attīstība, SSME) ir jauna topoša disciplīna, kas aptver daudzveidīgās un sadrumstalotās pieejas pakalpojumu jomā: pakalpojumu ekonomika, pakalpojumu pārvaldība, pakalpojumu realizācija un pakalpojumu attīstība. Pakalpojumu pētnieki un uzņēmumi ir atzinuši, ka visas šīs jomas ir jāveicina un labāk jāintegrē. Pakalpojumu zinātnē labs piemērs ir pakalpojumu attīstība. Tā ir īpaša tehniska disciplīna, kas nodarbojas ar pakalpojumu produktu sistemātisku attīstību un izstrādi, izmantojot piemērotus modeļus, metodes un instrumentus. Lai gan “pakalpojumu attīstība” ietver arī pakalpojumu pārvaldību, viens no tās galvenajiem mērķiem ir jaunu pakalpojumu produktu izveide. Tajā pašā laikā “pakalpojumu attīstības” jomā ietilpst arī attīstības sistēmu izveide, vai, citiem vārdiem sakot, pētniecības un izstrādes un inovācijas vispārējās pārvaldības ar pakalpojumiem saistītie jautājumi. Integrēta pieeja preču, programmatūras un pakalpojumu vienotai izstrādei kļūs par vispāratzītu iezīmi.

Fundamentāli pētījumi par jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, metodēm un instrumentiem dos pakalpojumu zinātnei vērtīgu atbalstu. Visbeidzot, pieaugošā pakalpojumu standartu saskaņošana veicinās jaunu pakalpojumu specifikāciju un efektīvu attīstību (12).

Pakalpojumu attīstība ir viena no jaunajām pakalpojuma sektora jomām, ko ievērojami pilnveidojusi zinātniskā izpēte Eiropā. Ciešāka integrācija starptautiskajos tīklos un patstāvīgas pakalpojumu attīstības nozares sistemātiska pilnveidošanās ir ļoti nozīmīga, lai nākotnē saglabātu vadošo lomu šajā jomā (13).

4.7.

7. prioritāte: Iekšējais tirgus un uzņēmējdarbības pakalpojumu regulējums.

Regulējošā loga samazināšana un vienkāršošana. Ir vairāki ierobežojoši faktori, kas darbojas pret uzņēmējdarbības pakalpojumu uzņēmumiem un padara veltīgas to pūles palielināt savu ražīgumu un darboties citās dalībvalstīs. To skaitā ir problēmas, kas saistītas ar darbaspēka mobilitāti un izglītības kvalifikāciju atzīšanu. Regulējuma apjoms un sarežģītība pēdējos gados ir palielinājusies, palielinot slogu arī mazajiem pakalpojumu sniedzējiem. Vissvarīgākie jautājumi, kuriem jāpievērš uzmanība, ir šādi: