23.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 318/210

—

īstenot kopuzņēmuma darbības nodošanas Uzraudzības iestādei plānu ar mērķi nodrošināt pārejas juridisko noteiktību;

—

tiesiskā un praktiskā līmenī atrisināt trešo valstu (Ķīnas un Izraēlas) struktūrvienību, kas sadarbojas ar kopuzņēmumu, darbības nodošanas Uzraudzības iestādei jautājumu;

—

nodrošināt efektīvu kopuzņēmumam piešķirto apropriāciju atlikuma nodošanu Uzraudzības iestādei;

—

līdz kopuzņēmuma darbības izbeigšanai novērst kopuzņēmuma un Uzraudzības iestādes kompetenču pārklāšanos;

—

nodrošināt sarunu par koncesijas līgumu nepārtrauktību;

—

nodrošināt valstu starptautiskās atbildības režīmu attiecībā uz Galileo konstelācijas satelītu palaišanu.

2.1

Kopuzņēmuma GALILEO darbības nodošana GALILEO Uzraudzības iestādei ir jāpabeidz 2006. gada beigās. Lai nodrošinātu GALILEO programmas darbības sekmību nākotnē, darbības nodošana ir jāveic saskaņā ar labākajiem tiesiskajiem, cilvēciskajiem, finansiālajiem un budžeta nosacījumiem.

2.2

Tāpat ir jānodrošina sarunu, ko uzsāka kopuzņēmums un ko turpinās Uzraudzības iestāde, par koncesijas līgumu nepārtrauktība.

2.3

Visbeidzot ir jāapskata īpašais jautājums par valstu starptautisko atbildību GALILEO programmas ietvaros, jo tas jāatrisina līdz diskusiju par koncesiju līgumu beigām un nākamo GALILEO konstelācijas satelītu palaišanai.

3.1.1

GALILEO ir liels zinātnisks un tehnisks projekts, kam ir simboliska nozīme visas Eiropas Savienības mērogā. Satelītu radionavigācijas sistēma ir uzskatāma par stratēģisku jautājumu, ko Eiropa nedrīkstētu ignorēt. Eiropa ir nolēmusi finansēt un uzstādīt pati savu — līdzīgu tām, kādas ir Krievijai un Savienotajām Valstīm —satelītnavigācijas globālo infrastruktūru (GNSS).

3.1.2

GALILEO visas planētas mērogā sniegs ļoti precīzu, noturīgu, drošu un tātad integrētu pozīcijas noteikšanas pakalpojumu. Tas sniegs neatkarīgus navigācijas un pozīcijas noteikšanas pakalpojumus, ko kontrolēs civilās struktūras un kas tajā pašā laikā būs saderīgi un savstarpēji izmantojami ar divām pastāvošām militārajām sistēmām: Savienoto Valstu sistēmu GPS (Globālās pozīcijas noteikšanas sistēma) un Krievijas sistēmu GLONASS. GALILEO sniegs arī no datu drošības viedokļa aizsargātu valdības pakalpojumu, kas jebkuros apstākļos būs pieejams lietotājiem ar atļaujām.

3.1.3

Eiropas sistēma sastāvēs no trīsdesmit satelītiem un zemes stacijām, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu optimālu sistēmas darbību, un kurām ir jāsāk darboties 2010. gada beigās.

3.1.4

Programmu īsteno un atbalsta divas galvenās iesaistītās puses: Eiropas Savienība, ko pārstāv Eiropas Komisija, un Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA). Eiropas Komisija un Eiropas Kosmosa aģentūra izveidoja kopuzņēmumu GALILEO (GJU), kura uzdevums ir pārraudzīt programmas darbību un pārvaldīt Eiropas Savienības GALILEO mērķiem piešķirto finansējumu.

3.1.5

Palaišanas orbītā posma (IOV — In Orbit Validation) beigās visu sistēmu no kopuzņēmuma GALILEO pārņems GALILEO Uzraudzības iestāde (GSA — GALILEO Supervisory Authority), regulatīva Kopienas aģentūra, kuras uzdevums būs parakstīt koncesijas līgumu ar privātu uzņēmumu grupu.

3.1.6

Kopējās GALILEO programmas izmaksas attiecībā uz koncepcijas izstrādes, attīstības un īstenošanas posmu tiek lēstas aptuveni 1500 miljonu EUR.

3.1.7

Koncesijas līgumu šobrīd apspriež sarunās starp kopuzņēmumu GALILEO un Eiropas uzņēmumu konsorciju (Spānijas lidostas un gaisa kuģošanas uzņēmums AENA, Francijas uzņēmums ALCATEL, Eiropas Vācijas un Francijas Aeronautikas, aizsardzības un kosmosa uzņēmums EADS, Itālijas aeronautikas uzņēmums FINNMECCANICA, Spānijas satelītu uzņēmums HISPASAT, Starptautiskā satelītu telekomunikāciju organizācija IMMARSAT, Vācijas satelītu uzņēmums TELEOP, Francijas telekomunikāciju uzņēmums THALES).

3.1.8

Kopuzņēmuma GALILEO darbības nodošanas GALILEO Uzraudzības iestādei nosacījumus šobrīd izstrādā — ir jāraugās, lai šie nosacījumi neradītu kavējumus, sarežģījumus un nepalielinātu izmaksas.

3.2.1

Kopuzņēmumu izveidoja ar Eiropas Padomes lēmumu 2002. gada 21. maija Regulā Nr. 876/2002, kas ir pieņemta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 171. pantu, kurā ir noteikts, ka “Kopiena ir tiesīga radīt kopuzņēmumus vai citas struktūras, kas ir nepieciešamas efektīvai pētniecības, zinātniskās attīstības un Kopienas demonstrācijas programmu izpildei”. Regulas pielikumā ir ievietoti kopuzņēmuma GALILEO statūti.

3.2.2

Kopuzņēmuma GALILEO locekļi ir:

3.2.3

Statūtu 2. pants paredz, ka uzņēmumi, tajā skaitā trešo valstu uzņēmumi, ir tiesīgi kļūt par kopuzņēmuma locekļiem. Šobrīd viens no locekļiem ir Ķīnas struktūra (Ķīnas Valsts attālās uzrādes centrs — NRSCC) un Izraēlas komercsabiedrība (MATIMOP). Abas struktūrvienības darbojas uzņēmuma valdē ar balsstiesībām, kas ir proporcionālas to veiktajām iemaksām.

3.2.4

GALILEO tā valdes sastāva dēļ ir sarežģīts juridiskais statuss. Regulā ir norādīts, ka no Eiropas ar nodokļiem apliekamā apgrozījuma un akcīzes nodokļa likumdošanas viedokļa tas ir jākvalificē kā starptautiska organizācija. Tajā ir arī precizēts, ka kopuzņēmumam nav ekonomisku mērķu. Saskaņā ar Komisijas viedokli Kopuzņēmuma GALILEO tiesiskā kvalifikācija ir tuvāka apvienībai, nevis komercsabiedrībai, jo tas no saviem locekļiem saņem tikai iemaksas un nerada peļņu. Turklāt Beļģijas nodokļu iestādes (uz kopuzņēmumu GALILEO attiecas Beļģijas tiesības tajā mērā, kādā tā darbību nenosaka augstākminētā regula) uzskata, ka tā nav komercsabiedrība, bet gan juridiska persona (Beļģijas tiesībās to pielīdzina apvienībai).

3.2.5

Tās kapitālu veido:

3.2.6

Ņemot vērā kopuzņēmuma GALILEO īpašo juridisko statusu un to, ka tā darbība balstās uz iemaksām, Komisija ierosināja jēdzienu “kapitāls” aizvietot ar jēdzienu “iemaksas” — šim nolūkam ir jāgroza statūti. Grozījumu kopuzņēmuma GALILEO valde apstiprināja 2006. gada 2. jūnijā. Arī Eiropas Revīzijas palāta ir atzīmējusi, ka jēdzienu “kapitāls” izmantošana nav atbilstoša, jo kopuzņēmuma GALILEO veltītajā budžeta pozīcijā nevar iegrāmatot kapitāla iemaksas.

3.2.7

Kopuzņēmuma GALILEO galvenais uzdevums ir sekmīgi pabeigt GALILEO programmas izstrādes posmu, piesaistot valsts un pašvaldību un privāto fondu līdzekļus un nodrošinot svarīgu paraugprojektu veikšanu. Kopuzņēmuma GALILEO uzdevums ir arī uzsākt pētniecību un izstrādi, kas ir nepieciešama, lai sekmīgi pabeigtu izstrādes posmu un koordinētu valstu pasākumus šajā jomā un līdz ar to, lai pārvaldītu pētniecības līgumus, kas ir noslēgti Eiropas pētniecības un attīstības pamatprogrammas ietvaros (6. pētniecības un attīstības pamatprogramma).

3.2.8

Kopuzņēmumu GALILEO vada:

3.2.9

Turklāt Eiropas Savienības padome ir izveidojusi Uzraudzības padomi un Drošības padomi ar mērķi kontrolēt tā darbību.

3.2.10

Kopuzņēmums GALILEO ir izveidots uz četriem gadiem, sākot ar 2002. gada 28. maiju (publikācija Oficiālajā Vēstnesī), kas atbilda sākotnējam GALILEO programmas izstrādes posma ilgumam. Regula paredz, ka Kopuzņēmuma GALILEO darbību var pagarināt līdz izstrādes posma beigām, taču nemin nekādus šādas pagarināšanas nosacījumus. Ņemot vērā to, ka darbību uzsāks GALILEO Uzraudzības iestāde, Komisija ir ierosinājusi izbeigt Kopuzņēmuma GALILEO darbību 2006. gada 31. decembrī — šajā sakarā ir jāgroza statūti (pievienoti Padomes 2002. gada 21. maija Regulai Nr. 876/2002) un jāizstrādā Eiropas Parlamenta un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums. Pēc tam, kad bija notikušas kopuzņēmuma GALILEO padomes konsultācijas ar Eiropas Kosmosa aģentūras navigācijas vadības komiteju, kas sākās 2006. gada 10. martā, kopuzņēmuma GALILEO valde 2006. gada 2. jūnijā pieņēma grozījumus statūtos, kas savukārt Komisijai ļāva 2006. gada 29. jūnijā pieņemt priekšlikumu Regulai, ar kuru groza kopuzņēmuma GALILEO statūtus. Šo regulu šobrīd apstiprina ES Padome.

3.2.11

Lai veicinātu plašu satelītnavigācijas sistēmas izmantošanu un ļautu trešajām valstīm piedalīties kopuzņēmumā GALILEO, ir parakstīti vairāki starptautiski nolīgumi starp Eiropas Savienību un trešajām valstīm (Ķīnu, Izraēlu, Indiju, Ukrainu un citām), pārējie nolīgumi šobrīd ir sarunu stadijā (ar Maroku, Koreju, Krieviju, Argentīnu). Šie nolīgumi satur tiešu norādi, ka tie neattiecas uz visa veida sadarbību, kas skar tikai valdību lietojumam domātus pakalpojumus. Kopuzņēmums GALILEO ir noslēdzis divus tehniskas sadarbības nolīgumus ar divas valstis pārstāvošajām struktūrvienībām (Ķīnas Valsts attālās uzrādes centru un Izraēlas sabiedrību MATIMOP) — šis solis saskaņā ar kopuzņēmuma GALILEO statūtiem ļauj šo struktūrvienību pārstāvjiem piedalīties tā valdes darbā.

3.2.12

Visbeidzot, kopuzņēmuma GALILEO likvidāciju paredz statūtu 21. pants.

3.3.1

GALILEO Uzraudzības iestādi izveidoja ar Eiropas Savienības Padomes lēmumu 2004. gada 12. jūlija Regulā Nr. 1321/2004. Tā ir Kopienas aģentūra, kurai ir juridiskas personas statuss.

3.3.2

Tās uzdevums nodrošināt publisko interešu, kādas pastāv attiecībā uz Eiropas satelītnavigācijas globālās sistēmas programmām un būt šīs programmas regulējošai iestādei.

3.3.3

Tās uzdevums saskaņā ar Regulas 2. pantu ir:

3.3.4

Jāuzsver, ka GALILEO Uzraudzības iestāde kļūs par sistēmas un koncesionāra radīto aktīvu īpašnieku, un tai uzticēs aizsargāt un lietderīgi izmantot Kopienas veiktās investīcijas.

3.3.5

GALILEO Uzraudzības iestādi vada valde (viens pārstāvis no katras dalībvalsts un Komisija), Tehniskās un kriminālās drošības komiteja un Zinātniskā un tehniskā komiteja. Iestādi pārstāv un vada izpilddirektors.

3.4.2

Ja GALILEO programmas uzsākšanas sākumā abām struktūrvienībām noteiktie uzdevumi bija atšķirīgi pēc būtības un atšķirīgi bija arī īstenošanas grafiki, tad šobrīd, ņemot vērā izstrādes posma aizkavēšanos (apmēram par diviem gadiem) un efektīvo GALILEO Uzraudzības iestādes izveidi (direktora iecelšana 2005. gada maijā), ekonomisku, juridisku un tehnisku iemeslu dēļ jau tagad ir jāļauj GALILEO Uzraudzības iestādei darboties kopuzņēmuma GALILEO jomā, un pēc iespējas ātrāk (2) — daudz agrāk pirms izstrādes un palaišanas posma beigām — ir jālikvidē kopuzņēmums GALILEO. Šim nolūkam ir svarīgi nodrošināt pakāpenisku kopuzņēmuma GALILEO darbības nodošanu GALILEO Uzraudzības iestādei, ieskaitot kopuzņēmuma GALILEO noslēgto pētniecības līgumu pārvaldi un jau tagad, piemēram, aktīvi iesaistīt GALILEO Uzraudzības iestādes personāla grupas sarunās par koncesijas līgumu, kuru parakstīs un pārvaldīs regulatīvā iestāde.

3.4.3

Ir paredzēts, ka GALILEO Kopuzņēmums savu darbību izbeigs 2006. gada 31. decembrī, ja vien šī uzņēmuma locekļi nepiekritīs šā uzņēmuma statūtu grozīšanai. Pirmo darbības un zinātības nodošanas plānu pieņēma, vienojoties kopuzņēmuma GALILEO un GALILEO direktoriem, un 2006. gada februārī to iesniedza kopuzņēmuma GALILEO padomei. Būtu jāizstrādā pārejas plāns ar mērķi šo pāreju veikt cik vien ātri iespējams ar vislabākajiem nosacījumiem.

3.4.4

Pārejas periodā abām struktūrvienībām ir cieši jāsadarbojas ar mērķi nodrošināt saskanīgu un gludu darbības un zinātības nodošanu. Šajā periodā GALILEO uzraudzības iestādei būs jākļūst pilnībā darbotiespējīgai, lai novērstu jebkādus darbinieku trūkuma draudus periodā, kad tiks īstenoti galvenie programmas panākumus nodrošinošie pasākumi.

3.4.5

Pasākumi ir jāplāno, lai darbību varētu izbeigt 2006. gada decembra beigās, kas ļautu uzsākt likvidācijas posmu 2007. gada sākumā. Minētajai pārejai arī ir jānotiek pēc iespējas agrāk, lai regulatīvā iestāde varētu izstrādāt un īstenot GALILEO programmai piemērojamos tehniskā un kriminālās drošības noteikumus, izstrādāt noteikumus, kas skar intelektuālo īpašumu un koordinēt dalībvalstu pasākumus un nostājas attiecībā uz GALILEO sistēmas izmantošanai nepieciešamajām frekvencēm.

3.4.6

Pārejas plānā būtu jāparedz pasākumi, kas ļautu nodrošināt abu struktūrvienību veikto pasākumu saskanīgumu, un iespējamo domstarpību starp tām atrisināšanas nosacījumi. Šobrīd ir panākta vienošanās, ka Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāta direktors nodrošinās starpnieka starp kopuzņēmumu GALILEO un GALILEO Uzraudzības iestādi funkcijas gadījumā, ja pārejas īstenošanā radīsies grūtības.

3.5.1

Regula, ar kuru izveido Uzraudzības iestādi, tās šībrīža redakcijā neparedz šīs iestādes līdzdarbību izstrādes posmā, par kuru ir atbildīga Eiropas Kosmosa aģentūra. Būtu nepieciešams to attiecīgi grozīt, lai šādas funkcijas Uzraudzības iestādei noteiktu— šajā sakarā būs nepieciešams Parlamenta atzinums (Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums nav obligāts). Nolīgumam starp un GALILEO uzraudzības iestādi, pateicoties konkrēta darbības nodošanas plāna izstrādei, būtu jānodrošina kopuzņēmuma GALILEO aktīvu nodošanas GALILEO uzraudzības iestādei pasākumu tiesiskā noteiktība — šajā plānā būtu jābūt noteiktām dažādo iesaistīto struktūru un struktūrvienību funkcijām, precīzi aprakstītiem aktīviem un pasīviem, konkrētiem nodošanas nosacījumiem, pārejas posma grafikam, izpildāmajām darbībām, nodošanas finansiālajām un fiskālajām sekām utt. Saistībā ar lēmumiem, kas ir jāpieņem attiecībā uz kopuzņēmuma GALILEO aktīvu nodošanu GALILEO Uzraudzības iestādei būtu nepieciešama vairāku struktūrvienību, tādu kā GALILEO Kopuzņēmuma uzraudzības padomes, kopuzņēmuma GALILEO valdes, Eiropas Kosmosa aģentūras padomes, GALILEO Uzraudzības iestādes valdes, Eiropas Komisijas, Padomes un Eiropas Parlamenta dalība.

3.5.2

Jāteic, ka, neskatoties uz Kopuzņēmuma statūtu 6. pantu, kurā ir noteikts, ka kopuzņēmums ir visu ķermenisko un bezķermenisko lietu, kas ir radītas vai tam nodotas GALILEO izstrādes posmā, īpašnieks, liela daļa GALILEO programmas ietvaros izstrādāto elementu, ieskaitot satelītus var piederēt nevis Kopuzņēmumam GALILEO, bet gan Eiropas Kosmosa aģentūrai — saistībā ar GalileoSat programmu. Patiešām, no III pielikuma Konvencijai par Eiropas Kosmosa aģentūru IV panta izriet, ka Eiropas Kosmosa aģentūra, kas darbojas programmas dalībniekvalstu vārdā, ir uzskatāma par satelītu, kosmosa sistēmu un citu Eiropas Kosmosa aģentūras programmas ietvaros radīto lietu un tās izpildei iegūto iekārtu un aprīkojuma īpašnieci.Par jebkuru īpašuma tiesību nodošanu citam īpašniekam ir nepieciešams Eiropas Kosmosa aģentūras padomes lēmums. Tā kā Eiropas Kosmosa aģentūras padome nav lēmusi par īpašuma tiesību nodošanu vai par lietošanas tiesību piešķiršanu GALILEO Kopuzņēmumam, tam nav nekādu tiesību attiecībā uz šiem elementiem. Komisija uzskata, ka ir jāpiemēro Kopienas tiesības un ka pēc GALILEO Uzraudzības iestādes un GALILEO Kopuzņēmuma statūtu grozīšanas un šī uzņēmuma likvidācijas, visas tā īpašumā esošās lietas automātiski nodos Uzraudzības iestādei. Eiropas Kosmosa aģentūrai un Komisijai ir atšķirīgas tiesību interpretācijas.

3.5.3

Līdz ar to, šķiet, ka šī situācija varētu radīt diskusijas par līguma starp Kopuzņēmumu GALILEO un GALILEO Uzraudzības iestādi 7. panta interpretāciju — šis pants nosaka, ka īpašuma tiesības pār satelītiem un citām ķermeniskām un bezķermeniskām lietām, kas ir radītas programmas ietvaros, iegūs Eiropas Kosmosa aģentūra Kopuzņēmuma GALILEO vārdā.

3.5.4

Jēdzienu “vārdā” Eiropas Kosmosa aģentūra tulko, pamatojoties uz III pielikuma Konvencijai par Eiropas Kosmosa aģentūru IV pantu. Šajā kontekstā šāds vārds nozīmē to, ka Eiropas Kosmosa aģentūra kļūst par īpašnieci visam, kas ir radies attiecīgās Eiropas Kosmosa aģentūras programmas dalībniekvalstu vārdā veikto izstrāžu rezultātā, un ka dalībniekvalstis ir tiesīgas pieprasīt aģentūrai vairāk vai mazāk ierobežojošu — atkarībā no to paustajām vēlmēm — licenci izstrāžu rezultātu izmantošanai (izmantošanas komerciāliem mērķiem, zinātniskiem utt.).

3.5.5

Šādu nostāju, šķiet, apstiprina programmas GalileoSat deklarācija (12. pants), kurā ir noteikts, ka Eiropas Kosmosa aģentūra ir visu programmas GalileoSat ķermenisko un bezķermenisko lietu kopuma īpašniece.

3.5.6

Savukārt Eiropas ģeostacionārās papildu navigācijas dienesta skatījumā Eiropas Kosmosa aģentūrai dalībniekvalstu vārdā pieder tikai ķermeniskās lietas, bet intelektuālais īpašums saskaņā ar aģentūras noteikumiem paliek Eiropas Kosmosa aģentūras līgumslēdzeju īpašumā.

3.5.7

Tādējādi frāzi “iegūst Eiropas Kosmosa aģentūra kopuzņēmuma GALILEO vārdā” Eiropas Kosmosa aģentūra interpretē kā “iegūst Eiropas Kosmosa aģentūra kopuzņēmuma GALILEO interesēs”.

3.5.8

Tomēr no diskusijām ar Eiropas Kosmosa aģentūru var saprast, ka tā piekrīt aktīvu nodošanai kopuzņēmumam GALILEO vai GALILEO Uzraudzības iestādei. Taču Eiropas Kosmosa aģentūra ir paziņojusi, ka šai nodošanai ir nepieciešama Eiropas Kosmosa aģentūras padomes atļauja (ar balsu vienkāršo vairākumu) un ka nodošanas nosacījumi vēl ir jāizstrādā. Eiropas Kosmosa aģentūra dotu priekšroku tiešai Eiropas Kosmosa aģentūras aktīvu nodošanai GALILEO Uzraudzības iestādei gan fiskālu iemeslu dēļ gan tāpēc, ka tā uzskata, ka šādā gadījumā trešo valstu struktūrvienībām, kas piedalās GALILEO Kopuzņēmuma kapitālā, nebūtu tiesības uz lietām, īpašuma tiesības uz kurām Eiropas Kosmosa aģentūra ir nodevusi citam īpašniekam. Šie aktīvi nepieder pie kopuzņēmuma GALILEO nododamajām lietām, un līdz ar to uz tām neattieksies šī uzņēmuma likvidācijas nosacījumi.

3.5.9

Attiecībā uz īpašo jautājumu par intelektuālajām īpašuma elementiem un tiesībām, ko ir izstrādājušas trešo valstu struktūrvienības, jāteic, ka šis jautājums ir atrisināts starptautiskajos nolīgumos, ko vienā gadījumā ir noslēgusi Savienība un trešās valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un otrā gadījumā trešo valstu struktūrvienības ar GALILEO Kopuzņēmumu (3).

3.5.10

No regulas par GALILEO Uzraudzības iestādi tomēr viennozīmīgi izriet, ka Uzraudzības iestāde ir īpašniece visām ķermeniskajām un bezķermeniskajām lietām, ko tai ir nodevis GALILEO Kopuzņēmums izstrādes posma beigās vai ko ir radījis vai izgatavojis koncesionārs uzstādīšanas un darbības posmā. Regula par GALILEO Uzraudzības iestādi paredz, ka īpašumtiesību pārejas nosacījumus attiecībā uz GALILEO Kopuzņēmumu izstrādās šā uzņēmuma statūtu 21. pantā paredzētās likvidācijas procedūras ietvaros. Attiecībā uz Eiropas ģeostacionārās papildu navigācijas dienestu jāteic, ka Uzraudzības iestāde ir visu šim dienestam piederošo ķermenisko un bezķermenisko lietu īpašniece, izņemot gadījumus, ko nosaka līgums ar šā dienesta investoriem un kas skar Eiropas Kosmosa aģentūras īpašumtiesību uz visām vai daļu no šā dienesta iekārtām un aprīkojuma pārejas noteikumus un nosacījumus. No šādas atsauces izriet, ka Komisijas skatījumā nekāda nodošanas procedūra starp GALILEO Uzraudzības iestādi un Eiropas Kosmosa aģentūru nebūs nepieciešama, jo ķermenisko un bezķermenisko lietu kopums pieder GALILEO Kopuzņēmumam (pretēji Eiropas Kosmosa aģentūras šobrīd paustajai interpretācijai, kas balstās uz Konvenciju un Programmas deklarāciju).

3.5.11

Starp galvenajiem izpildāmajiem pasākumiem tiesību jomā ir jāmin:

3.7.1

Ir jāīsteno GALILEO Kopuzņēmuma personāla samazināšanas plāns, kurā būtu paredzēti konkrēti un ar darbības nodošanas plānu saskanīgi pasākumi, tādējādi novēršot daudzu darbinieku klātbūtni 2006. gada beigās; ir jāpārskata darba līgumi, lai pārliecinātos, ka līguma darbības izbeigšanās brīdī nepastāv strīdu iespējamība, kas varētu aizturēt aktīvu nodošanu. Jāņem vērā, ka saskaņā ar plānu aptuveni 24 cilvēkiem ir jāturpina strādāt līdz sarunu par koncesijas līgumu beigām — vēlākais līdz 2006. gada 31 decembrim. GALILEO Kopuzņēmuma likvidācijas posms pēc 2006. gada 31. decembra būtu jāīsteno aptuveni 6 cilvēkiem.

3.7.2

Ir jābūt skaidram redzējumam par GALILEO Uzraudzības iestādes izaugsmi, jo sevišķi attiecībā uz tās personāla darbā pieņemšanas plānu, lai varētu pārbaudīt šī plāna saderību ar GALILEO Kopuzņēmuma darbības nodošanas plānu. Jāatzīmē, ka GALILEO Uzraudzības iestādei ir jāievēro Kopienu procedūras un jāņem vērā ierobežojumi attiecībā uz personālā pieņemšanu darbā (algu līmenis, līgumu termiņa ierobežojums — līdz trīs gadiem, iestādes galīgā mītnes vieta, kas vēl nav noteikta), kas kavē GALILEO Uzraudzības iestādes struktūras izveidi.

3.8.1

Izbeidzot GALILEO Kopuzņēmuma darbību, ir svarīgi, lai apropriāciju atlikums (saskaņā ar aplēsēm aptuveni 46 miljoni euro) tiktu pārskaitīts GALILEO Uzraudzības iestādei. Komisija vēlas, lai GALILEO Kopuzņēmuma fonda līdzekļu pārskaitījums GALILEO Uzraudzības iestādei notiktu tiklīdz pēdējā būs saņēmusi atļauju pārvaldīt izstrādes posma beigas. Tādējādi Kopuzņēmuma darbības beigās tā rīcībā paliks tikai tie līdzekļi, kas ir nepieciešami tā likvidācijai.

3.8.2

Grozītais GALILEO Kopuzņēmuma budžets 2006. gadam, kas apstiprina pieaugumu par 7 miljoniem euro salīdzinājumā ar 2005. gada budžetu, kurā uzņēmuma darbības izbeigšana bija paredzēta 2006. gada maijā (14 miljonu euro vietā, kurus GALILEO Kopuzņēmums bija pieprasījis sākotnēji, neņemot vērā darbības nodošanu GALILEO Uzraudzības iestādei) ļauj ar maksimālo elastību apmaksāt darbības nodošanu GALILEO Uzraudzības iestādei līdz pat 2006. gada beigām — šo grozīto budžetu pieņēma GALILEO Kopuzņēmuma valde un uzraudzības padome februāra beigās.

3.8.3

Attiecībā uz GALILEO Uzraudzības iestādes budžetu 2006. gadam savukārt ir jāņem vērā vajadzība 2006. gadā pieņemt darbā papildu personālu, un līdz ar to tas ir jāpalielina. Pēc tam, kad GALILEO Uzraudzības iestādes valde 2006. gada 23. janvārī būs pieņēmusi jauno 2006. gada budžetu 8 miljonu euro apmērā (sākotnējā 5 miljonu euro lielā 2006. gada budžeta vietā, par kuru nobalsoja 2006. gadā), grozīto budžeta projektu 2006. gada maijā tālāk skatīja Ekonomikas un finanšu padome, pēc tam 2006. gada otrajā pusgadā skatīs Eiropas Parlaments. GALILEO Uzraudzības iestādes budžeta pieaugums par summu, kas tika pieprasīta, ir uzskatāms par priekšnoteikumu, lai šī iestāde varētu pieņemt darbā papildu darbiniekus un veikt tai nodoto darbību. Ar GALILEO Kopuzņēmuma budžeta līdzekļu galīgo ietaupījumu, pateicoties pakāpeniskai tā darbības nodošanai GALILEO Uzraudzības iestādei, būtu pilnībā jāvar segt šīs iestādes budžeta pieaugums — tam vajadzētu pārliecināt deputātus par Eiropas līdzekļu efektīvu izmantošanu attiecībā uz darbības nodošanas pasākumiem, kaut arī praksē attiecīgo fondu un budžeta līdzekļu izcelsme ir atšķirīga.

3.8.4

GALILEO Kopuzņēmuma likvidācijas izmaksu (jo sevišķi personāla, kas veic likvidāciju, apmaksas) un ar aktīvu nodošanu saistīto maksājumu par nodokļiem un pievienotās vērtības nodokli, piemēram, nodevu par īpašumtiesību maiņu, novērtējums ir jāveic pēc iespējas agrāk. Tā kā GALILEO Kopuzņēmumu Beļģijas varas iestādes, no kurām tas saņēma “mierinājuma vēstuli”, saskaņā ar Beļģijas tiesībām uzskata par bezpeļņas juridisko personu (pielīdzināmu apvienībai), nevis komercsabiedrību, uz to neattiecas nodoklis par likvidācijas pārpalikumu. Nodokļos maksājamai summai ir jābūt samērā mazai — vēl jo vairāk tāpēc, ka lielākā daļa šo uzņēmuma fonda līdzekļu būs pārskaitīti pirms likvidācijas. Ir skaidrs, ka šāda veida jautājumi ir jāparedz iepriekš, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem.

3.9.1

Pateicoties grozītajam GALILEO Kopuzņēmuma 2006. gada budžetam, būs iespējams turpināt sarunas par koncesijas līgumu ar mērķi tās pabeigt vēlākais 2006. gada 31. decembrī, vienlaikus veicinot zinātības nodošanu GALILEO Uzraudzības iestādei un atbilstoši iestādes izaugsmes pakāpei pakāpeniski to iesaistot šajās sarunās.

3.9.2

Jāuzsver, ka dažādu GALILEO Kopuzņēmuma un GALILEO Uzraudzības iestādes kontroles struktūru ziņojumos ir minēts, ka sarunu vadību, ja tās nav pabeigtas līdz 2006. gada 31. decembrim, sākot ar 2007. gada 1. janvāri uzņemas GALILEO Uzraudzības iestāde.

3.9.3

GALILEO Kopuzņēmumam papildus visam citam pirms šā uzņēmuma darbības beigām vajadzētu īstenot procedūru vai rīcības plānu, kas ļautu atrisināt tehniskos jautājumus un sagatavot tehnisko dokumentāciju.

3.9.4

Eiropas Kosmosa aģentūras loma un atbildība sistēmas pieņemšanas un palaišanas posmā, pēc tam attiecībā uz sistēmas tehnisko attīstību, sistēmas darbībspējas uzturēšanu pēc tās palaišanas ir jāprecizē līgumā, kas ir jāslēdz starp GALILEO Uzraudzības iestādi un Eiropas Kosmosa aģentūru. Eiropas Kosmosa aģentūras dalība GALILEO Uzraudzības iestādes valdē kā novērotājai, nevis kā loceklei, — locekle tā bija GALILEO Kopuzņēmuma valdē — mazina tās lomu lēmumu pieņemšanā. Regula par GALILEO Uzraudzības iestādi paredz, ka, sadarbojoties ar Eiropas Kosmosa aģentūru, būtu maksimāli jāizmanto pamatnolīguma, kas 2003. gada 25. novembrī ir noslēgts starp Eiropas Kopienu un Eiropas Kosmosa aģentūru, sniegtās iespējas (5) gadījumos, kad tas ir izdevīgi, un ka Uzraudzības iestāde varēs lūgt Eiropas Kosmosa aģentūrai tai sniegt tehnisku un zinātnisku atbalstu (6). Jebkurā gadījumā līdz 2006. gada beigām būs jānoslēdz nolīgums starp Uzraudzības iestādi un Eiropas Kosmosa aģentūru, lai varētu veikt ar izstrādes posma beigām saistītos pasākumus, un vēl viens nolīgums būs jānoslēdz līdz 2008. gadam, lai sakārtotu attiecības starp Uzraudzības iestādi un Eiropas Kosmosa aģentūru pēc izstrādes posma, sistēmas pieņemšanas un palaišanas [posma laikā un arī vēlāk — vajadzības gadījumā arī darbības posmā.

4.1

Palaišanas orbītā posmā palaistie satelīti šobrīd ir Eiropas Kosmosa aģentūras īpašums (satelītus izstrādā Eiropas Kosmosa aģentūras Galileosat programmas ietvaros). Īpašuma tiesības uz šiem satelītiem pēc palaišanas orbītā posma būtu jānodod Galileo Uzraudzības iestādei.

4.2

Saskaņā ar nolīgumu, kas ir noslēgts starp GALILEO Kopuzņēmumu un Eiropas Kosmosa aģentūru, Eiropas Kosmosa aģentūra ir atbildīga par pirmo satelītu palaišanu palaišanas orbītā posmā un to reģistrāciju Apvienoto Nāciju birojā (Kosmosa lietu birojs Vīnē). Pirmā konstelācijas satelīta (GIOVE A) palaišana notika 2005. gada decembrī — to veica uzņēmums Starsem, tā notika Baikonurā ar raķeti Soyouz-ST.

4.3

Praksē Eiropas Kosmosa aģentūrai būtu jārīkojas tādā pašā veidā, kādā tā rīkojas saistībā ar īpašumtiesību uz satelītiem, ko tā izstrādā kādas citas puses uzdevumā, pāreju, piemēram, kā metereoloģisko satelītu Meteosat vai Metop gadījumā (Eiropas Kosmosa aģentūra nodeva īpašuma tiesības Eiropas metereoloģisko satelītu izmantošas organizācijai Eumetsat). Pēc tam būtu jāizsūta atbildīgajām iestādēm adresēts paziņojums par īpašuma tiesību uz orbītā esošiem satelītiem pāreju.

4.4

Ņemot vērā 1967. gada Līguma par Kosmosu un 1972. gada Konvencijas par starptautisko atbildību noteikumus, rodas šaubas attiecībā uz atbildības par GALILEO satelītu palaišanu un izmantošanu orbītā shēmu.

4.5

Saskaņā ar dažādiem, atlasītiem kritērijiem, pēc kuriem kādu valsti var kvalificēt kā “satelīta palaidējvalsti” un kas var valstij radīt starptautisku atbildību gadījumā, ja kosmosa objekti uz Zemes vai orbītā nodara zaudējumus, Eiropas Kosmosa aģentūru varētu uzskatīt par “satelīta palaidējvalsti”, jo to uzskata par valsti, kas “sagatavo palaišanai” satelītus palaišanas orbītā posmā un kas slēdz līgumus par palaišanu ar palaišanu nodrošinošiem uzņēmumu.

4.6

Līdzīgā veidā varētu vaicāt, vai Beļģiju var uzskatīt par palaidējvalsti, jo GALILEO Kopuzņēmums, kas lielā mērā piedalās satelītu izstrādē un palaišanā palaišanas orbītā posmā, atrodas tās jurisdikcijā (GALILEO Kopuzņēmuma valde atrodas Briselē). Saskaņā ar Beļģijas tiesībām jāsecina, ka Beļģijas Federācija atbild tikai par to darbību kosmosā, ko veic no Beļģijas teritorijas vai ko veic ar iekārtām, kas pieder Beļģijas valstij vai atrodas tās jurisdikcijā vai kontrolē (7) — tā tas nav šajā gadījumā. Tomēr saskaņā ar starptautiskām tiesībām jautājums paliek atklāts.

4.7

Pēc tam, kad būs pabeigta GALILEO Kopuzņēmuma likvidācija un nodoti tā aktīvi GALILEO Uzraudzības iestādei, tieši Uzraudzības iestāde kļūs par to struktūru, kas atbildēs par satelītu palaišanu un tāpēc starptautisko juridisko personu, kuras pārziņā šī iestāde atrodas, varētu uzskatīt par palaidējvalsti. Savukārt Eiropas Savienības kā palaidējvalsts kvalifikācija būtu jāanalizē, ņemot vērā ne tikai satelītu palaišanu palaišanas orbītā posmā, bet arī citu GALILEO konstelācijas satelītu palaišanu uzstādīšanas un darbības posmā.

4.8

Attiecībā uz uzstādīšanas un darbības posmu varētu uzskatīt, ka atbildīga ir valsts, kurā atrodas uzņēmuma, kas atbild par konstelāciju (koncesionārs) un kas sagatavo palaišanai, valde. Līdz ar to atbildīgā valsts varētu būt Francija, jo saskaņā ar 2005. gada 5. decembra nolīguma, ko ir noslēgušas galvenās puses koncesijas līgumā, saturu koncesionāra valde atrodas Francijā (Tulūzā).

4.9

Visbeidzot, par palaidējvalsti ir uzskatāma valsts, kuras jurisdikcijā atrodas uzņēmums, kas veic palaišanu vai arī valsts, kuras teritoriju vai iekārtas izmanto palaišanas nolūkā. Ja izvēlētais uzņēmums ir franču sabiedrība Arianespace, Francija ir uzskatāma par palaidējvalsti.

4.10

Ja palaidējvalstis ir vairākas, ir jādefinē attiecības starp dažādām struktūrvienībām attiecībā uz atbildību un risku sadali dažādu palaidējvalstu starpā gadījumos, kad palaišanas laikā vai satelītu darbības laikā rodas zaudējumi.

4.11

Jāatzīmē, ka starp Eiropas Kosmosa aģentūru un Franciju jau pastāv nolīgums (nolīgumi par Gvijānas Kosmosa centru). Šis nolīgums satur normas, kas attiecas uz starptautisko atbildību, īpaši attiecībā uz Arianespace veikto palaišanu, un varētu būt piemērojams Galileo programmai. Jautājums par palaidējvalstu starptautisko atbildību attiecībā uz satelītu darbības laiku orbītā paliek atklāts, un var kļūt aktuāls jautājums par nolīguma starp Franciju un citām palaidējvalstīm (Eiropas Kosmosa aģentūru, Beļģiju, Eiropas Savienību) noslēgšanu.

1)

Padomes 1999. gada 19. jūlija rezolūcija par Eiropas dalību jaunas paaudzes satelītu navigācijas pakalpojumiem — GALILEO definēšanas posms — (OV C 221, 03.08.1999.

2)

1998. gada 18. jūnija Padomes lēmums Nr. 98/434/EK, OV L 194, 1998. gada 10. jūlijā, 15. lpp.

3)

Padomes 2002. gada 21. maija Regula (EK) Nr. 876/2002, ar kuru izveido GALILEO Kopuzņēmumu (ar pievienotiem Galileo Kopuzņēmuma statūtiem), OV L 138, 28.05.2002, 1. lpp.

4)

2001. gada 19. marta Padomes lēmums Nr. 2001/264/EK, ar kuru pieņem Padomes drošības reglamentu — OV L 101, 2001. gada 11. aprīlī.

5)

Nolīgums, kas noslēgts starp GALILEO kopuzņēmumu un ASE (Eiropas Kosmosa aģentūru) — ESA/C(2002)51, rev.1, 2002. gada 23. aprīlī.

6)

GALILEO Kopuzņēmuma struktūra un lēmumu pieņemšanas process — ESA/PB-NAV(2003)20, 2003. gada 5. septembrī.

7)

Padomes 2004. gada 12. jūlija Regula (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi, OV L 246, 20.07.2004, 1. lpp.

8)

Komisijas paziņojums “Eiropas regulatīvo aģentūru pamats” KOM(2002) 718 galīgā red., 2002. gada 11. decembrī.

9)

2003. gada 30. oktobra nolīgums starp Eiropas Savienību un Ķīnu.

10)

2004. gada 13. jūlija nolīgums starp Eiropas Savienību un Izraēlu.

11)

GALILEO Kopuzņēma 2004. gada 9. oktobra nolīgums ar Ķīnas Valsts attālās uzrādes centru.

12)

GALILEO Kopuzņēma 2005. gada 6. septembra nolīgums ar MATIMOP.

13)

GALILEO Kopuzņēmuma 2004. gada 9. oktobra nolīgums ar Eiropas Kosmosa aģentūru Ķīnas Valsts attālās uzrādes centram.

14)

GALILEO Kopuzņēmuma 2005. gada 18. oktobra nolīgums ar Eiropas Kosmosa aģentūru Izraēlas uzņēmumam MATIMOP.

15)

Jauno GALILEO Kopuzņēmuma dalībvalstu tiesības un pienākumi — ESA/PB-NAV(2004)18 rev.2, 2004. gada 23. jūnijā.

16)

GALILEO intelektuālā īpašuma tiesības: īpašums un aizsardzība — ESA/PB-NAV (2004)26, 2004. gada 23. septembrī.

17)

Intelektuālā īpašuma tiesības GALILEO programmai — GJU-EXC-2004-50, 2004. gada 2. septembrī.

18)

2005. gada 5. decembra nolīgums starp partneriem par paredzamo GALILEO koncesiju.

19)

GALILEO Kopuzņēmuma darbības un zinātības pārejas Galileo Uzraudzības iestādei plāns (GJU-ADB-2005-13 rev., 2006. gada 11. februārī).

20)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei: “Eiropas ģeostacionārās papildu navigācijas dienesta programmas iekļaušana GALILEO programmā”, COM(2003) 123 galīgā redakcija, 2003. gada 19. martā.

21)

2003. gada 25. novembrī parakstīts pamatnolīgums starp Eiropas Kosmosa aģentūru un Eiropas Kopienu ESA/C-M(2004)4.

22)

EESK atzinums par teamtu “Eiropas satelītnavigācijas programma (GALILEO)” — TEN/077 (12/09/2001)

23)

EESK atzinums par teamtu “Priekšlikums Padomes regulai par kopuzņēmuma GALILEO izveidi” (COM(2001)336 galīgā redakcija — 2001/0136 CNS) — TEN/089 (28/11/2001)

24)

EESK atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei — pētniecības programmas GALILEO attīstības pakāpe 2004. gada sākumā (COM(2004)112 galīgā redakcija) — TEN/179 (20/06/2004)

25)

EESK atzinums par tematu” Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas satelītu radionavigācijas programmas izvēršanas un komerciālās ekspluatācijas fāzes īstenošanu (COM(2004)477 galīgā redakcija — 2004/0156 COD) — TEN/203 (09/02/2005).