16.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/10

1.1

Komisijas paziņojuma mērķis ir iepazīstināt ar kopīgu pieeju  (1) pētniecībai un inovācijai, īstenojot 2000. gada martā notikušās Eiropadomes lēmumos izvirzīto Lisabonas programmu, saskaņā ar kuru ES 2010. gadā jākļūst par “viskonkurētspējīgāko un visdinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, kas spēj nodrošināt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, to apvienojot ar kvantitatīvu un kvalitatīvu nodarbinātības uzlabojumu un lielāku sociālo kohēziju” Savā paziņojumā par Eiropas izpētes telpu (2) Padome apstiprināja Komisijas ierosināto projektu.

1.2

Barselonas Eiropadome 2002. gada marta rezolūcijā izvirzīja mērķi palielināt ES ieguldījumu pētniecībā un attīstībā, 2010. gadā sasniedzot 3 %, kā arī palielināt privātā finansējuma daļu līdz 2/3, bet 2003. gada marta Briseles Eiropadome pieprasīja veikt konkrētas darbības.

1.3

Komisija 2003. gada 30 aprīļa paziņojumā “Ieguldīt pētniecībā: rīcības plāns Eiropai” norāda, kādas darbības atbilstoši pirmajam, 2002. gada septembra paziņojumam “Vairāk pētniecības Eiropā — virzībā uz 3 % no IKP” ir nepieciešamas valstu un Eiropas līmenī (3). Pirmie oficiālie dati par pētniecību un attīstību rāda, ka 2003. gadā “P&A intensitāte 1,93 % līmenī no 25 valstu ES IKP bija gandrīz nemainīga”. Mērķi sasniegusi ir tikai Somija un Zviedrija.

1.4

Eiropadome 2005. gada martā apņēmās īstenot atjauninātu Lisabonas stratēģiju (4). Kopīgā politiskā griba tika apstiprināta Eiropas valstu un valdību neformālās tikšanās laikā Hemptonkortā 2005. gada oktobrī, tādējādi atbildot uz lielo nepieciešamību globalizētas konkurences apstākļos paaugstināt konkurētspēju.

1.5

Pirmā Komisijas iniciatīva pēc lēmuma atbalstīt atjauninātu Lisabonas stratēģiju attiecas uz Eiropas informācijas sabiedrību 2010 (5), prasot dalībvalstīm to Nacionālajās reformu programmās līdz 2005. gada oktobra vidum noteikt informācijas sabiedrības prioritātes nolūkā sniegt ieguldījumu Paziņojuma par i2000 noteikto mērķu īstenošanā.

1.6

Ierosināto iespēju un darbību pamatā ir iekšējā un ārējā satura kontrasts: neatlaidīga pasaules mēroga konkurence, no vienas puses, un dažādu valstu tirgu neelastīgums un sadrumstalotība apstākļos, kad nepieciešams izveidot vienotu Eiropas telpu un augsti kvalificētu strādājošo mobilitāti, no otras puses. Atzīstot, ka tās kompetences skatāmajā jautājumā ir ierobežotas, Komisija vēlas, lai tai galvenokārt būtu “katalizatora” loma.

1.7

Komisija vēlas nostiprināt saikni starp pētniecību un inovāciju, izmantojot tādu pētniecības politiku, kas virzīta uz jaunu zināšanu radīšanu un pielietošanu, kā arī uz pētniecības regulējuma izveidošanu un tādu inovācijas politiku, kas ļauj zināšanas pārvērst tautsaimnieciskās vērtībās un komerciālos panākumos. Tiecoties panākt labāku regulējumu, tiktu veikta visu to pasākumu, kuriem ir potenciāla ietekme uz konkurētspēju, ietekmes analīze.

1.8

Novērtējumā, kas papildina paziņojumu, apsvērtas trīs politiskas iespējas un ir izvēlēta pēdējā (6):

1.9

Komisijas ierosinātajā rīcības plānā ir 4 daļas:

1.10

Deviņpadsmit jaunās darbības sadalītas 3 galvenajās jomās: valsts politika un regulējums, finanses un nodokļi (7) un privāto dalībnieku nozīme (8).

1.11

Lai gan šķiet, ka paziņojums ir līdzīgs iepriekšējam, 2003. gada paziņojumam, Komisija papildinājusi, ka nacionālās reformu programmas noteikti ietver pētniecību un inovāciju. Nacionālās atbalsta programmas tātad atbalstīs Kopienas finansējums, kas virzīts uz tādām darbībām, kurās ir ieinteresēta Eiropa; tiks sniegtas konsultācijas attiecībā uz koordinētu politiku attīstību un uzlabotas savstarpējās zināšanu apguves platformas visos reģionos, kur pārrobežu sadarbība sniedz lielu pievienoto vērtību. Darbs P&A jomā tiek atbalstīts arī Stabilitātes paktā, kur tam atvēlēti līdzekļi, kas pārsniedz 3 % no deficīta.

1.12

Pat ja šis atzinums neattiecas uz Esko Aho ziņojumu, EESK to ņem vērā, norādot, ka paziņojuma 2006. gada pavasara Eiropadomei “Vairāk ieguldīt zināšanās un inovācijā” 3.1. punktā Komisija neatsaucas uz KOM(2005) 488, bet gan uz Esko Aho ziņojumu. EESK pauž nožēlu, kas par to nav notikusi ne konsultācija, ne iepriekšējs novērtējums, tādēļ iekļauj to pašreizējās debatēs.

1.13

Hemptonkortā 2005. gada oktobrī tika izveidota grupa 4 cilvēku sastāvā, kuras koordinēšanu veica Esko Aho kgs. Ziņojumā, ko 2006. gada janvārī, gatavojoties 2006. gada pavasara Eiropadomei, iesniedza Eiropas Komisijai, sniegtas rekomendācijas, kā paātrināt Eiropas un valstu līmenī organizēto iniciatīvu ieviešanu. Ziņojuma pamatā ir skatāmais paziņojums, bet tajā ierosināta lielāka integrācija (2. iespēja, SEC(2005) 1289). Konkurences padomi un Briseles Eiropadomi ar ziņojumu iepazīstināja 2006. gada martā. Eiropadome uzsvēra Aho ziņojuma nozīmību un lūdza Komisiju to novērtēt līdz 2006. gada septembrim (9).

2.1

EESK pauž gandarījumu par paziņojumu, kura pamatā ir Partnerība izaugsmei un darbavietām, jo tas tiecas plaši aptvert visu pētniecību un inovāciju, arī netehnoloģisko inovāciju. Paziņojumā iezīmētas darbības, kas pārsniegtu Barselonā noteikto 3 % limitu (10) un vispārīgi aprakstītas Kopienas saistības, detalizēti izklāstot pētniecības un inovācijas atbalsta pasākumus, kas jau ir vai tiks veikti (11).

2.2

Kā minēts Paziņojumā, pasaules mēroga konkurence par investīciju piesaisti pētniecībā un inovācijā pastāvīgi pieaug, arī tādās valstīs kā Ķīna un Brazīlija. Pētniecībā veikto ieguldījumu atšķirība starp Eiropas Savienību (ES) un Savienotajām Valstīm jau pārsniedz EUR 120 miljardus gadā un strauji pieaug  (12) . Eiropai minētās konkurences mērogs ir par lielu, lai atsevišķas dalībvalstis individuāli varētu sasniegt panākumus. Sinerģija starp valstīm ir vienīgais veids, kā veicināt pētniecību un inovāciju un to pārvērst izaugsmē un darbavietās. Turklāt pētniecība un inovācija ir vajadzīga, lai ES ekonomika kļūtu noturīgāka, meklējot ekonomiskās izaugsmes, sociālās attīstības un vides aizsardzības risinājumus.

2.3

Līdz ar Rīcības plānu vairums dalībvalstu ir sākušas ieviest valstu pasākumus P&A veicināšanai privātajā sektorā un izvirzījušas mērķus, kas 2010. gadā ļautu paaugstināt ieguldījumus pētniecībā līdz 2,6 % no IKP. Minētā sakarā īpašu nozīmi iegūst nodokļu atvieglojumi (13). Neskatoties uz to, pētniecības intensitāte ES ir vairāk vai mazāk nemainīga, arī privātajā sektorā. Minētā situācija izraisa bažas.

2.4

Darbību pamatojums liek izraisīties debatēm par produktivitātes ES dalībvalstīs un citās valstīs salīdzināšanu.

2.4.1

Pirmkārt, pastāv vairākas produktivitātes (attiecības starp saražotā produkta vai pakalpojuma daudzumu un ražošanā izmantoto faktoru vienību skaitu) definīcijas. Visbiežāk izmantotā novērtējuma pamatā ir viens faktors — darbs, kura indikators ir vienā stundā saražotās produkcijas daudzums uz vienu strādājošo rūpniecības nozarē; to ir viegli iegūt, bet tas ir tikai daļējs, jo netiek ņemta vērā kapitāla nozīme ražošanas procesā.

2.4.2

Otrkārt, Eiropas un Savienoto Valstu salīdzinājumu nedrīkst vispārināt, bet gan jāizprot nopietnas atšķirības pa nozarēm un valstīm, pat tādas valsts kā ASV iekšienē. Ir konkurētspējīgas nozares un valstis, kurās produktivitāte ievērojami pieaug. Atbilstoši O`Mahony un van Ark teiktajam (2003) aprēķini par izmaksām uz darba vienību ražošanas nozarēs liek domāt, ka ES salīdzinājumā ar ASV nav konkurētspējīga augsto tehnoloģiju nozarēs, bet ir konkurētspējīga pārējās nozarēs. Tradicionālajās rūpniecības nozarēs tomēr galveno konkurenci rada zemās algas trešajās valstīs, nevis ASV, un tas nozīmē lielu spriedzi ES. Dosi, Llerena un Labini (2005) ir kritiskāks skatījums, uzskatot, ka Eiropas rūpniecības politikas nepieciešamība nav aizliegts temats.

2.4.3

Treškārt, daudzfaktoru produktivitāte vai total factor productivity (TFP) būtu labākais līdzeklis, “IKP pielāgojot atšķirībām visos aprēķinos izmantotajos datos” (Calderon, 2001) un ļaujot veikt labāku salīdzinājumu starp valstīm. Lai izskaidrotu valstu starpā esošās atšķirības produktivitātē, empīriskos pētījumos darbaspēka un/vai daudzfaktoru produktivitātes, kāpuma determinantes iedalītas trīs grupās. Tā kā valstis ir savstarpēji atkarīgas, Calderon apgalvo, ka TFP atšķirības valstu starpā, šķiet, pastāv tehnoloģijas izplatības ātruma dēļ (tirdzniecības, tiešo ārvalstu investīciju vai migrācijas ceļā). (14)

2.4.4

Ja atšķirība ir spējā nodrošināt ātru izplatīšanu, inovatīvi MVU būs nepieciešami izplatībai, un tie veidotu arī jaunus tirgus. Šā paša iemesla dēļ pētniecības un inovācijas stratēģisko prioritāšu izvēle varētu veicināt ātrāku zināšanu izplatīšanu.

2.4.5

Visbeidzot, kvalificēta personāla nodrošināšana un uzņēmumu kapitāla investīciju ģeogrāfiskā vieta ir jautājumi, kuriem nopietni pievēršas gan Savienotajās Valstīs, gan Eiropā, jo īpaši sakarā ar Ķīnu, kurai, lai varētu pāriet uz pakalpojumu ekonomiku, pašai trūkst 75 tūkstošu augsti kvalificētu strādājošo.

2.5

Tādēļ šķiet, ka var būt divu veidu makroekonomiskas pieejas, kas nosaka, kāda politika tiek izvēlēta. No vienas puses, ir neatliekama vajadzība pēc organizatoriskas inovācijas, kas nepieciešama kā tehniskas inovācijas priekšnoteikums (Lam 2005 un ESAO 2005), un tas attiecas arī uz Eiropas iestādēm; (Sachwald 2005, Sapir et al 2003, Esko Aho 2006); no otras puses, iemesls nepietiekošajām uzņēmumu investīcijām P&A un inovācijā Eiropā varētu būt tāda “inovācijām draudzīga” tirgus neesamība, kurā varētu izplatīt jaunas preces un pakalpojums. EESK tomēr atzīmē, ka uzņēmējdarbības gars un riska uzņemšanās vienmēr būs nepieciešama.

2.6

Tirgus kā inovāciju ģeneratora darbības traucējumi ir plaši atspoguļoti literatūrā, kā piemēram, Arrow (1962), Dasgupta un Stiglitz (1980) darbos. Komisijas pamatprogrammas lielā mērā balstās uz racionālu pieeju aktīvam mikrolīmeņa atbalstam uzņēmumu pētniecībai un attīstībai, ar atbalstu pētniecībai un attīstībai kopā ar sadarbības veicināšanu, lai pārvarētu nopietnākos šķēršļus (atvieglota partneru meklēšana un kopīgas dinamikas veicināšana, kuru rezultātā, citastarp, rodas priekšrocības iekļūšanai tirgū (market entry), pārkārtošanai (downstreaming), kā arī veikti ievērojami ietaupījumi). Tomēr šīs iniciatīvas nebija pietiekamas, lai Eiropas Savienībā uzsāktu atbilstošu inovāciju dinamiku.

2.7

EESK izsaka gandarījumu par Komisijas uzsvērto meso, nozaru un pārrobežu līmeni. Inovācijas veicināšanā partnerības instrumenti, tīkli, kopas, aglomerācijas, forumi un dialogi vairo uzņēmumu, organizāciju un ģeogrāfiskās saites, ārējos efektus un vēlāko ietekmi. Šīs koordinācijas telpas ļaus skaidrāk noteikt investīciju apjoma inovāciju jomā ietekmes faktorus un vājās vietas (bottleneck).

2.8

Taču ierosinātajai pieejai un pasākumiem, kuru sekmīgai īstenošanai nepieciešams finansējums un ievērojami koordinācijas līdzekļi, nav budžeta pamatojuma. Turklāt Paziņojuma par 2006. gada pavasara Eiropadomi lapaspusē, kur Komisija vienīgo reizi piemin doto paziņojumu, tā atgādina, ka “tiesību aktu izstrādes priekšlikumi paliks bez rezultātiem, kamēr tos nepieņem Padome un Eiropas Parlaments. Turklāt lielākā daļa finanšu pasākumu ir atkarīgi no finanšu perspektīvas 2007.–2013. gadam galīgās izstrādes un pieņemšanas”. Tādējādi ierosinātajiem pasākumiem ir “pagaidu raksturs”.

2.9

EESK aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk noteikt finansējumu, ietverot precīzu paziņojuma pārraudzības un novērtēšanas sistēmu, norādot arī datumu, piemēram, 2008. gadā. EESK uzskata, ka Komisijai jāizstrādā ziņojums, apkopojot visus ekspertu grupu ziņojumus, kas tieši attiecas uz paziņojumu, kā arī jāizstrādā iesniegto ieteikumu novērtējums. Šādām vadlīnijām jāatbilst izvēlētajai iespējai un darbībām. Visbeidzot, cenšoties pārvarēt pastāvošo sadrumstalotību, būtu vēlams izveidot par pasākumu, ko paredz COM(2005) 488, koordināciju atbildīgo personu sarakstu visos līmeņos — reģionālajā, dalībvalstu un Eiropas iestāžu līmenī. Komisija ir pielikusi lielas pūles, izveidojot valstu ceļvežus (Trendcharts), kuros ir aprakstītas pētniecības un inovācijas iestādes un ko varētu izmantot kā pamatu saraksta sastādīšanai. Būtu lietderīgi arī izpētīt ASV “virtuālās aģentūras” (virtual agency) pieredzi pētniecības un inovācijas jomā.

2.10

EESK vēl arī atzīmē, ka paziņojumā nav definēti pamatkoncepti (pētniecība, inovācija, zināšanas un tehnoloģija), kaut gan Komisija atbalstīja Eiropas pētījumu šādu definīciju izstrādei. Eurostat un OECD ir izstrādājušas inovācijas definīciju. Pēdējā European Innovation Scorebord (Ziņojumā par inovāciju Eiropā) par inovācijas ieguldījumu un rezultātu rentabilitātes rādītāju ir izstrādāts “inovācijas efektivitātes” (innovation efficiency) koncepts un tiek uzskatīts, ka pētniecība un attīstība veido ieguldījumu inovācijā. Skaidrāk ir jānodala konkrētie pētniecības un inovācijas pasākumi no inovāciju veicinošām politikām (piemēram: mobilo cilvēkresursu apmācība, uzņemšana un pārraudzība, atbalsts MVU un reģioniem, kuros informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ienākšanai nebija tik labvēlīgi apstākļi un izmaksas bija proporcionāli lielākas nekā citiem partneriem). Ir jānodala inovācija kā tirgū ienākoši jauni produkti un pakalpojumi, un inovācija kā process. Pirmais gadījums ir nepieciešams, bet ne pietiekams dinamikas endogēnai izaugsmei.

2.11

EESK aktīvi seko līdz šai jomai, sagatavojot vairākus atzinumus par šo plašo tematu, kas saistīts ar dokumentu COM 488. Vietas trūkuma dēļ EESK šeit min tikai dažus atzinumus, jo īpaši atzinumu par Eiropas pētījumu telpu, kura jau tika atspoguļotas visas COM 488 dokumentā minētās tēmas (CESE 595/2000), kā, piemēram, 7. punktā “Pētījumi un tehniskās inovācijas” un 8. punktā par nepieciešamību pētniecības un ražošanas centru speciālistu apmaiņai.

2.12

EESK atzinumā 724/2001 par zinātni un sabiedrību tika atzīmēta fundamentālās pētniecības nozīme lielākajā daļā svarīgu atklājumu. EESK atzinuma par fundamentālo pētniecību Eiropā (15) un tās saikni ar lietišķo pētniecību 2.5. punktā uzsvērts jautājums par patentiem: EESK secina, ka Eiropas patentu sistēmas izveide ir neatliekama un tai jāparedz, tāpat kā ASV, pārejas periods no atklājuma zinātniskā publicēšanas brīža līdz atklājuma izmantošanas patenta izsniegšanas brīdim. Kopienas patents ir jāiegūst ātri un bez lielām izmaksām. EESK izsaka nožēlu par procesa kavēšanos sakarā ar valodas problēmām.

2.13

EESK atzinumā par zinātniekiem Eiropas Pētniecības telpā tiek atbalstīta Eiropas Zinātnieku harta (16) un obligāta nepieciešamība akadēmiskās un rūpnieciskās nozares sadarbībai (5.4. punkts), un ierosināts labāk novērtēt ar pieredzi bagātos ekspertus, saistot to ar vairākām sociālās apdrošināšanas un dzīvesvietas nodrošinājuma elementu savienojamību un atzīšanu, tādējādi nodrošinot “ģimenes kohēziju” (5.5.5. punkts). Gan atzinumā par zinātni un tehniku (17), gan attiecībā uz pētniecības 7. pamatprogrammu EESK atzīmē to nozīmi, finansējumu un sadali apakšprogrammās un 9 pētniecības nozarēs, par kuriem EESK (18) ir iesniegusi īpašus atzinumus (19).

2.14

Atzinumā par konkurenci un inovāciju 2007.–2013. gadam (20) Komiteja atzīmē, cik svarīgi ir iesaistīt inovācijā MVU un sociālos partnerus (21). Lai veiksmīgi īstenotu inovāciju, uzņēmumiem jābūt ieinteresētiem. Pašreiz izstrādes stadijā esošajā atzinumā par politisko ietvaru ES apstrādes rūpniecības nostiprināšanai atzinīgi tiek vērtēts sektoru sadalījums, bet tiek atgādināts, ka koordinācijai nepieciešams finansējums un tā pagaidām vēl nav; atzinumā izteikta cerība, ka strādājošo kvalifikācijai, kas ir starpnozaru problēma, tiks pievērsta pienācīga uzmanība. Šāda integrētāka rūpniecības politika ir būtiska: tā “nodarbina vairāk kā 34 miljonus personu un izlieto 80 % no privātajam sektoram pētniecībai un attīstībai atvēlētā budžeta Eiropas Savienībā”.

3.1

EESK īpaši atbalsta Komisijas centienus izveidot konkurētspējīgu Eiropas intelektuālā īpašuma sistēmu un izstrādāt pētniecības (2007.–2013) rezultātu izplatīšanas noteikumus, kā arī iesaka īpašu uzmanību pievērst inovācijas patentu pārvaldībai ar 2.7. punktā minētajiem instrumentiem.

3.2

Konkurences veicināšanai nepieciešama labāka zināšanu izplatīšanas sistēma. Apsveicama ir Innovation Relay Centres iniciatīva un Komisijas ideja izmantot mazo un vidējo uzņēmumu inovāciju stratēģijas ietvaros vaučerus konsultāciju pakalpojumiem. Šādu izplatīšanu veicinātu pārrobežu klasteri, kuru nozīme tiks atzīta tuvākajā paziņojumā par klasteriem Eiropā. Sākot ar 2006. gadu, tiks izveidota klasteru datu bāze.

3.3

EESK uzsver inovācijas sociālās dimensijas, cilvēkresursu un sociālās novērtēšanas kā pētniecības un inovācijas radītāja nozīmīgumu un cer, ka nākamajā Oslo rokasgrāmatas (OECD-Eurostat) redakcijā tiks iekļauti statistikas dati, kas ņems to vērā, tai skaitā dati par kvalificēto darbaspēku, universitātēm un citām izglītības iestādēm, kā arī kopīgām rūpniecības/valsts iestāžu/universitāšu platformām kā inovāciju radītājām.

3.4

Attiecībā uz valsts finansējumu inovācijām, kurām būtu nozīmīgs sviras efekts uz uzņēmumu izdevumiem pētniecībai, EESK izsaka gandarījumu par uzmanību, kas pievērsta MVU un prasa Komisijai uzskatīt darba vietu radīšanu kā investīciju pētniecībā un inovācijā, ja darba vietas radītas tieši šādam mērķim. EESK uzsver arī nepieciešamību sekmēt inovatīvu MVU izveidošanu (starts-ups), izmantojot tādus līdzekļus kā riska kapitāls un nodrošinot Eiropas investīciju fonda iesaistīšanu.

3.5

Ņemot vērā 2.4.5. punktā minēto vispasaules mēroga konkurenci, būtisks inovācijas nosacījums ir atbilstoši cilvēkresursi visos līmeņos. Paziņojums galvenokārt skar zinātniskos resursus. Taču uzmanība būtu jāvelta arī kvalificētam darbaspēkam ārpus zinātnes jomas. Atkarībā no nozaru vajadzībām, ir jālīdzsvaro arī specifisko īpašību un zināšanu pieprasījums un piedāvājums. Lai gūtu efektīvus un ātrus rezultātus, nepieciešama visu sociālo partneru un ieinteresēto pušu līdzdalība. EESK aicina Komisiju uzsākt debates par šo jautājumu.

3.6

Arī mobilitātes nodrošināšanai ir jāattīsta kopīgas Eiropas kompetences hartas pa sektoriem vai tematiem, ņemot vērā izglītības kvalitatīvo dimensiju (vērtības, vienlīdzīgas iespējas). Tā kā Nodarbinātības, Izglītības un kultūras ģenerāldirektorātu kompetencē ir arī “cilvēkresursi”, ir svarīgi iekļaut paziņojumā to iniciatīvas pētījumu un inovācijas jomā ar mērķi nosegt visas jomas.

3.7

EESK aicina Komisiju veicināt pētniecību un inovāciju visās iespējamajās nozarēs, jo konkurences problēmas neskar tikai augsto tehnoloģiju nozares. Ierosinātajos pasākumos būtu jāiekļauj arī jauno tehnoloģiju masveida ienākšanas MVU izraisīto pārmaiņu stratēģiskā pārvaldība. Sociālo partneru un citu ieinteresēto pušu līdzdalībai šeit ir būtiska nozīme.

3.8

EESK piekrīt Esko Aho kga ziņojumā norādītajam par to, ka uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 250 darbinieku, netiek veltīta pienācīga uzmanība; viens no iespējamiem tā iemesliem ir MVU definīcija, kas, salīdzinājumā ar ASV un Japānas MVU definīciju, ir pārāk ierobežota. Lai izveidotu Eiropas inovācijas ekonomiku, kas saistīta ar sociālo kohēziju, EESK uzskata, ka īpaša uzmanība jāveltī inovatīvu MVU finansēšanai. Pat, ja citi inovācijas dati Itālijā nav tik pozitīvi, tomēr neizbrīna fakts, ka Emilia Romagna reģiona Region Paxis ir viens no aktīvākajiem. Tāpat pakalpojumiem uzņēmumu atbalsta jomā ir jābūt atbilstošiem MVU īpašībām dažādās to formās (kooperatīvi, citi sociālās ekonomikas uzņēmumi u.c.).

3.9

EESK vēlētos, lai Komisija minētu pētījumu un inovācijas sadarbības pasākumus ar citiem reģioniem. Komisija jau ir pievērsusies pasaules mēroga redzējumam valstu ceļvežos (TrendCharts) un vairākās iniciatīvās. Pēc 2001. gada 25. jūnija paziņojuma Nr. 346 par tematu “Eiropas reģionālās pētniecības starptautiskā dimensija” Eiropas pētniecības telpa (ERA), 6. pētniecības un attīstības pamatprogrammas INCO nodaļā īpaši atbalstīta trešo valstu līdzdalība, un tas turpinātos arī 7. pamatprogrammā. Minētie pasākumi būtu jāapskata atsevišķā nodaļā. Vairāk uzmanības būtu jāvelta arī jautājumam par pilsētvides un lielpilsētu nozīmi inovācijā.

3.10

EESK ierosina Komisijai novērtēt laika posmu no investīcijas brīža tehnoloģijā līdz liberalizācijai un pārstrukturēšanai, ņemot vērā, ka uzņēmumiem, īpaši lielākiem uzņēmumiem vienlaicīgi ar izmaiņām kontrolē būs jārisina arī jautājums par investīciju nepieciešamību pētniecībā un inovācijā (piemēram, enerģētikas un transporta sakarā).

3.11

EESK brīdina, ka ir jāatrod pareizais līdzsvars starp konkurences tiesībām un inovācijas veicināšanu saistībā ar jaunu produktu un pakalpojumu nonākšanu tirgū un licencēšanu.

3.12

EESK neuzskata inovāciju par vienkāršu galarezultātu, bet gan par ieguldījumu konkurētspējīgā ekonomikā, kas saistīta ar sociālo kohēziju. Apzinoties šo izaicinājumu, EESK aicina Komisiju izstrādāt statistiku un veicināt pētījumus, kas labāk atspoguļotu inovācijas, konkurētspējas un sociālās kohēzijas savstarpējo saikni, skaidri novērtēt rezultātus un pārliecinošā veidā darīt tos zināmus Eiropas iedzīvotājiem. Citi ir teikuši: “Izstrādājiet tālejošus projektus, tehnoloģiski drosmīgākus pasākumus, kurus attaisno to sociālā un politiskā vērtība” (Dosi un al, 2005).

3.13

Turklāt, apskatot inovāciju kā sistēmu, EESK prasa Komisijai koordinēt sadarbību ar Eiropas Investīciju banku nolūkā nodrošināt EIB programmu, Eiropas Investīciju fonda, 7. pētniecības pamatprogrammas un konkurences un inovācijas pamatprogrammas savstarpējo ietekmi, lai inovācija izveidotos par dinamisku un labi strukturētu sistēmu.