17.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/1

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja pastāvīgi uzsvērusi valsta atbalsts nozīmi kā galveno faktoru sekojošos jautājumos:

1.2

Tiesību akti, kas tiek piemēroti valsts atbalstam, pamatojas uz Kopienas dibināšanas dokumentiem: EOTK līgumu un Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu. Atšķirībā no EOTK līguma, kura darbības termiņš beidzies, EK līguma nav noteikts pilnīgs aizliegums valsts atbalstam: paredzēti atbrīvojumi (1)un daži izņēmumi (2), sniedzot iespēju Komisijai un jo īpaši arī Padomei, izmantot plašas iespējas pēc saviem ieskatiem pārvaldīt atbalstu kā vispārējo noteikumu izņēmumu.

1.3

Turklāt 87., 88. un 89. pants, kuros apskatīts šis sarežģītais jautājums, iekļauti VI sadaļas II nodaļā, paredzot kopīgus noteikumus attiecībā uz konkurenci, nodokļu politiku un tiesību aktu tuvināšanu tieši tādēļ, lai uzsvērtu to, ka jautājums par valsts atbalstu jāizskata saistībā ar tā iespējamo ietekmi uz konkurētspējīgu tirgu.

1.3.1

Šajā sakarā EESK jau uzsvērusi to, ka jebkuram jaunam valsts atbalsta rīcības plānam jābūt atbilstošam EK līguma 2. pantā minētajiem mērķiem, lai inter alia nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, nediskriminējošu tiesību aktu ieviešanu, harmonisku, līdzsvarotu, ilgtspējīgu saimnieciskās darbības attīstību, stabilu un inflācijas neapdraudētu izaugsmi, augstu konkurētspējas un konverģences līmeni, labāku dzīves kvalitāti, ekonomisko un sociālo kohēziju un solidaritāti dalībvalstu vidū.

1.4

Protams, ka valsts atbalsts, kā atzīst pati Komisija, ir: “valsts intervences veids, ko izmanto, noteiktas saimnieciskās darbības veicināšanai. Atbilstoši tam atsevišķas saimnieciskās nozares vai darbības tiek vērtētas labvēlīgāk nekā citas, tādējādi kropļojot konkurenci, jo tā diskriminē uzņēmumus tādos, kas saņem atbalstu, un tādos, kas to nesaņem” (3)

1.4.1

Atbilstoši EK līguma 87. panta 1. punktam valsts atbalsts ietver ne tikai atbalstu, ko piešķir valsts iestādes un kuru finansē no valsts līdzekļiem, bet arī pasākumus, lai samazinātu izmaksas, kas parasti ir daļa no uzņēmuma izdevumiem.

1.5

2005. gada martā Eiropadome atkārtoti uzsvēra mērķi turpināt darbu pie vispārējā valsta atbalsta līmeņa samazināšanas, piešķirot izņēmumus jebkādu tirgus nepilnību gadījumos. Tas atbilst 2000. gada Lisabonas samita un 2001. gada Stokholmas samita ieteikumiem un apmierina nepieciešamību virzīt atbalstu kopējo interešu horizontālajiem mērķiem, tai skaitā arī kohēzijas mērķiem.

1.5.1

Bez tam Komisija savā nesenajā Paziņojumā par Lisabonas stratēģijas termiņa vidusposma pārskatu izvirzīja mērķi samazināt valsts atbalstu, novirzot to tirgus nepilnību gadījumiem, īpaši nozarēs ar augstu izaugsmes potenciālu, kā arī inovāciju veicināšanai (4)

1.6

Arī Eiropas Parlaments nesen izklāstījis savus uzskatus attiecībā uz valsts atbalstu (5) uzsverot, ka tas jāizmanto atbildīgi, apzinoties naudas vērtību, jo:

1.6.1

Turklāt 2005. gada 12. maijā EP pieņēma Rezolūciju par Eiropas konkurētspējas nostiprināšanu – rūpniecisko pārmaiņu ietekme uz politiku un mazo un vidējo uzņēmumu nozīme (6), kurā atbalstīts mērķis samazināt globālā atbalsta apjomu uzņēmumiem, bet norādīts uz atsevišķu atbalsta veidu lietderību tirgus nepilnību novēršanā, kā, piemēram, atbalsts pētniecībai un attīstībai, apmācībai un konsultatīvajiem pakalpojumiem.

1.6.2

EP atzīmēja valsts atbalsta nozīmīgumu dalībvalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un aicināja Komisiju saglabāt struktūrfondos visus atbalsta instrumentus to reģionu saimnieciskajai un sociāli ekonomiskajai pārkārtošanai, kurus ietekmējusi rūpnieciskā pārvietošana; izteikts aicinājums vairāk ņemt vērā mazos un mikro uzņēmumus (7) minētajos reģionos un vispār visās kohēzijas politikās.

1.6.3

EP izteica priekšlikumu pa to, ka jānosaka skaidri definēta pieeja, ņemot vērā inovāciju veicināšanu visās nozarēs atbilstoši Lisabonas mērķu nostādnēm.

1.7

Savukārt Eiropas Kopienu tiesa gadu gaitā vairākkārt izteikusi savu viedokli par valsts atbalstu, izveidojot īstu tiesu praksi, kas nosaka vienotas, īpaši detalizētas vadlīnijas, it īpaši ar nesen pasludināto spriedumu lietā par vispārējas nozīmes pakalpojumiem un 2004. gada 24. jūlija spriedumu Alkmāras lietā (8).

1.8

Savā 2005. gada Ziņojumā par valsts atbalsta progresa rādītājiem (9) Komisija atspoguļo veiksmīgu ainu attiecībā uz dalībvalstu atbilstošu rīcību Lisabonas stratēģijas īstenošanai, parādot nelielu lejupslīdi atbalsta līmenī attiecībā uz IKP un vēl vairāk pozitīvu atbilžu attiecībā uz atbalsta pārvirzīšanu atbilstoši Eiropadomes sanāksmju ieteikumiem; tomēr šajā jomā vēl aizvien ir daudz darāmā.

1.8.1

Komisija 2001. gadā izveidoja valsts atbalsta reģistru un valsts atbalsta progresa ziņojumu kā pamatu diskusijām par stratēģiju, lai samazinātu vispārējo valsts atbalsta līmeni un novirzītu to uz horizontāliem mērķiem, un šie pasākumi tika tālāk pilnveidoti 2002. gadā. EESK jau atzinīgi novērtējusi Komisijas centienus sasniegt lielāku pārredzamību valsts atbalsta jomā, kas varētu izrādīties īpaši nozīmīgs dalībvalstīm, kas nesen pievienojušās ES.

1.9

EESK ar gandarījumu atzīmē to, ka 2003. gadā kopējais valsts atbalsta apjoms bija samazinājies par 3,6 % no 2003. gada un par gandrīz 30 % no 1996. gada; tomēr tiek atzīmēts arī tas, ka skaitlis 53 miljardi EUR (10), 60 % no kura iezīmējas saistībā ar apstrādes un pakalpojumu rūpniecības nozarēm, turpina būt augsts. EESK arī uzsver bažas par iespējamajiem konkurences izkropļojumiem, ko varētu radīt atšķirības valsts atbalsta jomā starp dalībvalstīm un dažādiem dalībvalstu reģioniem.

1.9.1

Savā agrākajā ziņojumā (11) EESK atzinīgi vērtēja Komisijas noteikumu tālāku skaidrošanu un precizēšanu, īpaši pievēršoties noteikumiem par kategoriju(grupu) atbrīvojumiem noteikumiem par nodarbinātības atbalstu, lai atvieglotu darba vietu radīšanas iniciatīvas dalībvalstīs.

1.9.2

EESK pilnībā piekrīt Komisijas nostādnēm par to, ka valsts atbalsta noteikumi laika gaitā jāprecizē, ņemot vērā norises politiskajā, ekonomiskajā un tiesiskajā jomā. Tādēļ arī instrumenti valsts atbalsta novērtēšanai tiek periodiski pārskatīti un tādēļ bieži vien tiem ir ierobežots darbības laiks  (12)

1.10

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus par vispārējo reformu minētajā jomā, kas pamatojas uz integrētu pieeju, īpaši ņemot vērā tirgus nepilnības (13)

1.10.1

Šķiet, ka jaunās pamatsistēmas pieņemšana, kas virza valsts atbalsta politiku attīstības vajadzībām, jāpārskata, ietverot racionalizāciju un pilnīgu ietekmes novērtējumu.

1.10.2

Pārskatam jāpamatojas uz skaidri noteiktiem mērķiem, plašām konsultācijām un visaptverošu informāciju. Papildus skaidrai kontroles sistēmai jaunajai pamatsistēmai jānodrošina politiku atbilstība, koncentrēti pasākumi, un, visbeidzot, plašāka racionalizācija, pārredzamība un juridiskā noteiktība.

1.10.3

Ierosinātajai sistēmai jābūt saskaņā ar

1.10.4

Īpaši jāņem vērā arī šādi aspekti:

1.11

EESK uzskata: lai definētu kopējo valsts atbalsta pamatsistēmu, vissvarīgākais tomēr ir tādas modernas politikas izstrāde, kas iegūtu vienbalsīgu atbalstu visās dalībvalstīs, jo globalizācijas rezultātā visas ES ekonomikas ir pakļautas pārejai un restrukturizācijas procesiem.

1.12

Uzņēmumi kā konkurenti un valsts atbalsta saņēmēji kopā ar sabiedrisko sektoru ir labvēlīgā situācijā, lai novērtētu izstrādāto instrumentu efektivitāti. Tiem jāsniedz praktisks ieguldījums, lai izstrādātu tādus uzraudzības risinājumus, kas būtu atbilstoši modernai Eiropas valsts atbalsta politikai un varētu sniegt ieteikumus jaunu vadlīniju izstrādei.

1.12.1

Turklāt uzņēmumi ir tieši pakļauti gan juridiskajām nepilnībām, atbalsta sistēmu ilgai apstiprināšanai, kā arī saskaras ar nopietnām sekām, ja piešķirtais atbalsts pasludināts par nelikumīgu un ir jāatmaksā. Tādēļ uzņēmumi ir to skaitā, kas iegūtu visvairāk no Kopienas likumu izpratnes izplatīšanas un grūtību un nevienlīdzības novēršanas attiecībā uz tiesību aktu interpretāciju un ieviešanu.

2.1

EESK ir stingri pārliecināta, ka Komisijas priekšlikumi par reformu varētu būt vērtīgs izvērtēšanas līdzeklis, lai panāktu līdzsvarotu saskaņošanu šādās jomās

2.2

EESK pilnībā atbalsta principu, kas ir valsts atbalsta reformas pamatā – “Mazāks, bet mērķtiecīgāks atbalsts”, cenšoties padarīt uzņēmumus konkurētspējīgākus vietējā un starptautiskajā tirgū un izveidot piemērotus apstākļus, lai dotu iespēju atlīdzināt uzņēmumiem, kas darbojas visefektīvāk.

2.3

EESK pilnībā atbalsta Komisijas pieeju, kas vērsta uz noteikumu vienkāršošanu, lai sniegtu tirgus dalībniekiem lielāku noteiktību un dalībvalstīm atvieglotu administratīvo slogu. EESK neapšaubāmi uzskata, ka neskaidrība par to, kas ietilpst un kas neietilpst likumīgā valsts atbalstā, visticamāk, radīs jautājumus par Komisijas valsts atbalsta un kontroles procesa likumību.

2.4

EESK uzskata, ka Kopienas piedāvātās valsts atbalsta reformas noteikumiem noteikti jāietver

2.5

Valsta atbalsta politika ir konkurences politikas neatņemama sastāvdaļa un kā tāda tā ir Kopienas politiku vidū, pievēršot īpašu uzmanību ekonomiskajām tendencēmTādēļ EESK uzskata, ka valsts atbalsta politika jāpiemēro konkrētāk, lai sasniegtu augsta līmeņa attīstību un atbilstību Lisabonas mērķiem tā, lai tā varētu būt vadošais virzītājspēks, nodrošinot stabilas saimnieciskās un nodarbinātības attīstības tendences.

2.6

Konkurētspēja ir tirgus ietilpības līdzeklis, lai globalizētajā pasaulē efektīvi varētu radīt vērtīgas preces un pakalpojumus, paaugstinot dzīves līmeni un nodrošinot augstu nodarbinātības līmeni.Jāatzīst, ka ES tomēr nav izdevies veicināt uzņēmējdarbības un cilvēkresursu pieaugumu un sasniegt augstāku tehnoloģiskās pētniecības, inovācijas, mācību un internacionalizācijas līmeni nekā paredzēts Lisabonas stratēģijā.

3.1

EESK atbalsta jauno vispārējo Kopienas valsts atbalsta programmu, kas pamatojas uz atbalsta politiku, kas

3.2

EESK uzskata, ka Kopienas valsts atbalsta politikai ir jābūt pietiekami aktīvai, lai padarītu Eiropu pievilcīgāku investoriem un darba devējiem, veicinot uzņēmējdarbības konkurētspēju sociālo kohēziju, centienus pētniecības un inovācijas jomās, un, visbeidzot, veicinot jaunu iemaņu ieviešanu un izplatību, kā arī cilvēkresursu apmācību.

3.3

EESK uzskata, ka jāievieš vispārējā kategoriju atbrīvojumu regula, lai paplašinātu un vienkāršotu Kopienas atbrīvojumu sistēmas kārtību mācību un nodarbinātības atbalstam, izvēloties atbalsta pasākumus, kas ir pārredzamāki un kuriem ir konkrētāki mērķi, kas jānosaka, konsultējoties ar uzņēmumiem un sociālajiem partneriem, jo tie kā atbalsta saņēmēji spēj vislabāk novērtēt ierosināto līdzekļu efektivitāti.

3.4

Attiecībā uz reģionālo atbalsta sistēmu EESK atbalsta jaunajā programmas sistēmā 2007.-2013. gadam minēto priekšlikumu attiecībā uz attīstības veicināšanu mazāk attīstītajos reģionos (NUTS II “statistiskā efekta” reģioni, NUTS II “ekonomiskās attīstības” reģioni un NUTS III “reģioni ar zemu iedzīvotāju blīvumu”), attālā salās un kalnu apvidos, pārvarot atkarību no atbalsta, samazinot maksimālo atbalsta intensitāti, nepieļaujot to, ka atbalsta atšķirības starp mazāk attīstītajiem reģioniem pārsniedz 10 %, un apkarojot iespējamo pārvietošanas tendenci atšķirīgo atbalsta apjomu dēļ (ne vairāk par 20 % NUTS III līmeņa reģioniem) starp pierobežas reģioniem.

3.4.1

EESK atbalsta Komisijas pieeju attiecībā uz reģionālā atbalsta dažādošanu, bet uzskata, ka jāizvairās no mazāko uzņēmumu paplašināšanas palēnināšanās riska, un gan mazajiem, gan vidējiem uzņēmumiem jānosaka vienots apjoms 20 % apmērā.Piedāvātajos ierobežojumos atbalstam lielajiem uzņēmumiem reģionos, uz kuriem attiecas jaunie izņēmumi, jāņem vērā jaunā uzņēmumu klasifikācija, kas 2003. gadā noteikta Komisijas rekomendācijā (14).

3.5

Attiecībā uz maza apjoma atbalstu EESK iesaka paaugstināt “de minimis” atbalsta griestus, vismaz lai nodrošinātu mērķtiecīgāku, saskaņotāku Kopienas rīcību.

3.6

EESK uzskata, ka Komisijai jāpievērš lielāka uzmanība tādam valsts atbalstam, kas ievērojami ietekmē tirdzniecību, nevis jātērē līdzekļi, analizējot daudzus galvenokārt vietēja rakstura gadījumus, un jāizskaidro jēdziena “vietējas nozīmes” nozīme un interpretācija.

3.7

EESK uzskata, ka valsts atbalsta kontrolei jābūt proporcionālai un efektīvai, un no visaptverošām paziņošanas procedūrām jāizvairās gadījumos, kas ir mazāk nozīmīgi Kopienas konkurencei.

3.8

EESK stingri atbalsta Komisijas 2004. gada februārī iesniegto priekšlikumu par neliela apjoma valsts atbalstu, paredzot dalībvalstīm lielāku rīcības brīvību, vienkāršākas procedūras un pietiekami plašas iespējas ieviest atbalsta pasākumus, lai atvieglotu Lisabonas mērķu sasniegšanu, saglabājot atbilstošu Komisijas kontroli.

3.9

Attiecībā uz nozaru atbalstu jānodrošina ES nozaru politiku un transporta, enerģētikas, informācijas un komunikācijas atbalsta režīmu atbilstība atbilstoši Komisijas ieteikumiem par kategoriju (grupu) atbrīvojumu. Lisabonas stratēģijā noteikti īpaši mērķi attiecībā uz kultūras, audiovizuālās mākslas, kino un sporta jomu, kur ir plašas inovāciju, izaugsmes un darba vietu radīšanas iespējas.

3.10

Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai ir spēkā līdz 2007. gadam. Arī šajā jomā ir svarīgi sekot Lisabonas stratēģijā noteiktajiem mērķiem, atvieglojot siltumnīcefekta gāzu emisijas (ELS valsts kvotu piešķiršanas plāni) tirdzniecības shēmas ieviešanu kā daļu no Kioto protokolā noteiktajiem mērķiem.

3.11

Atbalsts inovācijām (atbilstoši Zaļajai grāmatai (15)): EESK uzskata, ka esošā sistēma jāpaplašina attiecībā uz atbalstu inovāciju pasākumiem un jānosaka skaidri, vispārēji atbilstības kritēriji, kas dod iespēju dalībvalstīm plašākas intervences iespējas bez ziņošanas pienākuma.

3.11.1

Lai panāktu uzlabojumus šajā jomā EESK aicina Komisiju ar Eurostat palīdzību precizēt, kādus ražojumus un pakalpojumus šobrīd var definēt kā inovatīvus. Zināmi norādījumi šajā jutīgajā zonā būtu ļoti noderīgi.

3.11.2

Šajā sakarā EESK atzinīgi vērtē 2005. gada 21. septembrī publicēto Paziņojumu par valsts atbalstu un inovācijām, kurā izklāstītas Kopienas nostādnes attiecībā uz šo ļoti svarīgo nozari un noteiktas gan visredzamākās tirgus nepilnības, gan piemēroti pasākumi gadījumiem, kuros ir iespējami korekcijas pasākumi.

3.12

Jāizstrādā iepriekš noteikti kritēriji tādu tirgus nepilnību noteikšanai, kas, iespējams, kavē inovācijas pasākumus un līdzekļus Lisabonas stratēģijas ieviešanas procesā. Tajā pašā laikā tomēr dalībvalstīm un to reģioniem nāksies dot iespēju “manevrēt” intervences pasākumus tā, lai tie ir proporcionāli un efektīvi, kā arī spēj pārvērst pirmskonkurences izpēti komerciāla rakstura un tirgus inovācijas pasākumos.

3.13

Valsts atbalstam, lai atvieglotu investīcijas mazo un vidējo uzņēmumu inovāciju projektos, jācenšas veicināt uzņēmumu paplašināšanās, kā arī jāaptver sekojoši jautājumi, it īpaši:

3.14

EESK uzskata, ka jaunajā sistēmā jāņem vērā arī visi ārējie faktori, kas ietekmē inovāciju procesu, un tie ir šādi:

3.14.1

Pastāv vispārīgs uzskats, ka, pārskatot horizontālā atbalsta vadlīnijas, kā, piemēram, atbalsts pētniecībai, inovācijai, videi un cilvēkresursiem, jāņem vērā sekojošais:

3.15

Attiecībā uz vispārējas tautasaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem jāuzsver tas, ka šādi pakalpojumi ir sociālās un reģionālas kohēzijas pamatelementsAtbilstoši kritērijiem, kas noteikti Alkmāras spriedumā (16) un attiecīgajam Komisijas 2005. gada 13. jūlija lēmumam tādēļ nepieciešams precizēt jēdzienu “labi pārvaldīts uzņēmums” Nepieciešams nodrošināt juridisko noteiktību arī attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanu, kas ir valsts atbalsta veids atbilstoši Līgumam.

3.16

EESK uzskata, ka tiesību aktu izstrādē nākotnē jāņem vērā tas, ka atbildība par vispārējas tautsaimnieciskās nozīmes pakalpojumu definēšanu gulstas uz valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, ievērojot demokrātisku likumību attiecīgajā jomā (17).

4.1

EESK uzskata, ka var veikt plašāka apjoma pasākumus, lai izstrādātu vienkāršāku, pārredzamāku Kopienas atbalsta politiku, pamatojoties uz Komisijas centieniem noteikt iemeslus, kas, iespējams, izraisa konkurences izkropļojumus.

4.2

Jānovērš nokavējums lietu izskatīšanā, uzlabojot un saskaņojot administratīvo pieredzi. Dalībvalstīm arī jāsadala atbildība, lai varētu nodrošināt pārredzamību un efektivitāti.

4.3

EESK arī stingri aicina attīstīt pieredzes kodeksus, pilnībā iesaistot visas ieinteresētās puses, īpaši uzņēmumus kā atbalsta līdzekļu saņēmējus.

5.1

Situācija paplašināšanas sākumā mudina ieviest izmaiņas valsts atbalsta politikā, lai padarītu visus ES reģionus investoriem vienādi pievilcīgus kā jaunus apvidus un nodrošinātu taisnīgu konkurenci starp reģioniem, kas robežojas viens ar otru.

5.2

Desmit jaunās dalībvalstis šobrīd piešķir uzņēmumiem daudz lielākas valsts atbalsta summas procentuāli no IKP nekā ES-15 dalībvalstis, lai gan situācija pakāpeniski sāk izlīdzināties. Laika periodā no 2000. līdz 2003. gadam jaunajās dalībvalstīs izsniegtā valsts atbalsta summa vidēji veido 1,42 % no IKP salīdzinājumā ar vidējo summu 0,4 % apmērā ES-15 dalībvalstīs.

5.3

Lisabonas stratēģija paredz to, ka atbalsts tiek izmantots horizontālo mērķu sasniegšanai 2002. gadā minētajam nolūkam tika iezīmēti 73 % atbalsta apjoma ES-15 salīdzinājumā ar 22 % jaunajās dalībvalstīs (18).

5.4

Otrkārt, jāatzīst tas, ka jaunās dalībvalstis ļoti veiksmīgi piemērojušās tirgus ekonomikai, lai gan paplašinātajā ES vēl aizvien nepieciešami plašāki pasākumi, lai samazinātu vispārējo atbalsta līmeni un veicinātu konkurētspēju, ilgtspējīgu un vienotu attīstību un uz jaunajām Eiropas zināšanām pamatotu ekonomiku.

6.1

EESK uzskata, ka jāuzlabo valsts atbalsta praktisko pasākumu un piešķiršanas kārtība. Nepieciešams plašāk iesaistīt tieši ieinteresētās puses, īpaši uzņēmumus un pilsonisko sabiedrību, jo tie ir tieši pakļauti gan juridiskajai nenoteiktībai un ilgai procedūrai par Komisijas atbalsta sistēmu apstiprināšanu, gan arī nopietnām sekām attiecībā uz piešķirto atbalstu, ja tas atzīts par nelikumīgu un ir jāatmaksā.

6.2

Uzņēmumi ir gan valsts atbalsta saņēmēji, gan vienlaicīgi arī konkurenti, un galvenokārt tiem

6.3

Tādēļ EESK uzskata:

7.1

EESK uzskata, ka nepieciešams reāli atspoguļot valsts atbalsta nozīmi Eiropas Savienības nākotnē attiecībā uz dalībvalstu konkurētspējīgu, ilgtspējīgu un vienotu attīstību, kā tika nolemts Lisabonā un kopš 2000. gada vairākkārt atkārtots dažādos Eiropas samitos.

7.1.1

Lisabonas stratēģijā noteiktajām pamatnozarēm nepieciešams būtiska, mērķtiecīgs finansiālais ieguldījums, kas pilnībā jāatspoguļo dalībvalstu budžeta un struktūrpolitikās: nepieciešama iepriekš noteikta, saskaņota, atbilstīga pamatsistēma, uz kuru jāatsaucas visām politikām, tai skaitā arī Kopienas konkurences politikai.

7.2

Pirms pilnībā tiks sasniegts tās Eiropas vienotais tirgus, kas var uz vienlīdzīgiem noteikumiem konkurēt ar citiem globālā tirgus dalībniekiem, EESK uzskata, ka nepieciešama pamatīga Eiropas ekonomiskās un it īpaši valsts atbalsta politikas modernizācija gan attiecībā uz tās noformulēšanu, gan ieviešanu. Tas ir arī priekšnoteikums apjomīgai infrastruktūrai un nemateriāliem ieguldījumiem, kas nepieciešami, lai efektīvs, tehnoloģiski attīstīts tirgus pareizi darbotos.

7.3

Komiteja uzskata, ka jānosaka vispārējie atbilstības kritēriji, lai varētu mudināt dalībvalstis un reģionus ieviest atbalsta politiku ar mērķi sasniegt konkurētspējīgu ekonomiku, kas atbilst brīvās tirdzniecības noteikumiem.

7.4

Gadījumos, kad tirgum neizdodas radīt Eiropas uzņēmumu konkurenci un tas nespēj stiprināt to tehnoloģiskās inovācijas, apmācības un internacionalizācijas iespējas, Eiropas valsts atbalsta politikai jāatvieglo, nevis jākavē uzņēmumu attīstības politikas un shēmas un jāpalielina iespējas piesaistīt Eiropai jaunas investīcijas, pieredzi un kapitālu.

8.1

EESK atbalsta Eiropas valsts atbalsta politikas modernizāciju, kas pamatojas uz jaunu, visaptverošu izvērtējumu un jaunu, vispārēju Kopienas pamatsistēmu. Šajā sakarā Komiteja īpaši iesaka: