8.9.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/108

1.1

Ar šo atzinumu vērtētajā Komisijas paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam par tēmu “Natura 2000 finansējums”

1.2

Komisija paziņojumā raksturo pašreizējo, galvenokārt no FFH direktīvas (1) 8.panta izrietošo ES līdzfinansējuma praksi, kas līdz šim nav izrādījusies atbilstoša problēmu risināšanā.

1.3

Tiek noteiktas finansiālās vajadzības, kas rodas NATURA 2000 izveidošanas, ieviešanas un saglabāšanas rezultātā. Komisija gan norāda, ka pašlaik vēl nav pabeigts galīgais, precīzais aprēķins. Komisijas pašreiz par “visticamāko” uzskatītajā vērtējumā ikgadējās izmaksas tiek norādītas 6,1 miljarda euro apjomā (25 ES dalībvalstīs) (2). Uzsvērts, ka tās “vēl var un vajag precizēt”. To darīt aicinātas īpaši tās dalībvalstis, kuru kompetencē galu galā ir iesniegt līdzfinansējuma pieteikumu.

1.4

No Komisijas dokumenta izriet, ka ES vairs nenotiek diskusijas par to, vai NATURA 2000 tīkla veidošanā un uzturēšanā ieguldīt Kopienas līdzekļus, bet tikai par to, kā to vislabāk izdarīt.

1.5

Šajā nolūkā aplūkotas trīs iespējas:

1.6

Savos apsvērumos Komisija arī pēc konsultācijām ar iesaistītajām dalībvalstīm izvēlējusies pirmo iespēju, t.i., izmantot finansējumu no esošajiem ES fondiem.

1.7

Komisija gan raksturo arī ierobežojumus, kādi pastāv, izvēloties šo iespēju, un kas ir jāatrisina. Cita starpā norādīts, ka daļa no esošo fondu darbības neaptver visu ES teritoriju, tātad konkrēti reģioni, kuros varētu atrasties NATURA 2000 apgabali, praktiski būtu izslēgti no atbalsta saņemšanas. Kā zināms, ERAF darbība neaptver visu ES teritoriju, un arī Kohēzijas fonda finansējumu piešķir tikai noteiktām dalībvalstīm. Komisija sola rast risinājumu, reorganizējot struktūrfondus.

2.1

EESK atbalsta iesniegto Komisijas paziņojumu, kas kopumā ir lielisks pamats konsultācijām. Tajā aizsāktā diskusija ir novēlota, jo, neskatoties uz daudzveidīgajiem politiskajiem paziņojumiem, daļēji dramatiskajā situācijā dabas aizsardzības jomā pagājušajos gados nekas būtisks nav mainījies. Komisija un dalībvalstis atkārtoti norāda uz aizvien pasliktinošos situāciju dabas aizsardzības jomā. Mērot pēc bruto iekšzemes kopprodukta, Eiropas sabiedrība vēl nekad nav bijusi materiāli tik labā un dabas aizsardzība tik sliktā situācijā kā pašlaik.

2.2

EESK šajā saistībā norāda uz tās 2001 (3).gada pašiniciatīvas atzinumu “Dabas un dabas aizsardzības situācija Eiropā”, kā arī Komisijas “Vides politikas pārbaudi”  (4). Tā ir apmierināta ar Komisijas un EESK lielo vienprātību situācijas novērtēšanā.

2.3

NATURA 2000 tīkls pārsvarā pamatojas uz 1992.gadā pieņemto FFH direktīvu. Pieņemot šo direktīvu, gan dalībvalstis, gan ES Komisija ir apsolījušās pildīt divas norunas:

2.4

Abas norunas vēl nav izpildītas. Līdz ar to gan Komisijai, gan dalībvalstīm ir ne tikai jāpieņem daiļskanīgi lēmumi, bet tie arī konsekventi jāīsteno.

2.5

NATURA 2000 tīklam ir izšķiroša nozīme Eiropas bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanā. Valstu un valdību vadītāji vairākas reizes ir publiski apņēmušies apturēt tās dramatisko sarukumu. EESK papildus atgādina par saistībām, kuras ES un dalībvalstis uzņēmušās Bioloģiskās daudzveidības konvencijas ietvaros. Turklāt dabas un sugu aizsardzība ir vajadzīga, lai nodrošinātu svarīgu ģenētisko un biotisko resursu saglabāšanu.

2.6

Ir viennozīmīgi skaidrs, ka NATURA 2000 finansēšanas jautājumā izšķiras ne tikai dabas aizsardzība kā tāda, bet arī sabiedrības akcepts dabas aizsardzībai, kā arī Komisijas un dalībvalstu rīcības ticamība vides politikas jomā.

2.7

EESK konstatē, ka NATURA 2000 apgabalu noteikšana ir ārkārtīgi novilcināta; tīkls vēl nav izveidots pat 12 gadus pēc FFH direktīvas pieņemšanas. Zemes īpašnieki un lietotāji līdz šim atrašanos vai attiecīgi saimniekošanu NATURA 2000 apgabalos bieži uzskatījuši par trūkumu. Tas bieži saistīts arī ar to, ka līdz galam nav noskaidrotas finansiālās sekas.

2.8

EESK vairākkārt norādījusi, ka vienreizīgā Eiropas dabas mantojuma saglabāšanai jāattīsta īsta partnerība starp dabas aizsardzības un lauksaimniecības nozarēm un ka iestādēm un dabas aizsargātājiem uz vietas pret lauksaimniekiem, kuri ievēro un ievieš atbilstošus dabas aizsardzības pasākumus, jāizturas kā pret īstiem partneriem. Izšķiroša nozīme šeit ir finansiālo jautājumu noskaidrošanai.

2.9

Līdz ar to Komisijas paziņojums ir iesniegts novēloti. EESK nav paslīdējis neievērots fakts, ka Komisijā, izstrādājot paziņojumu, bija ievērojamas balsošanas grūtības, kas atkal un atkal novilcināja paziņojuma iesniegšanu.

2.10

Tās iniciatīvas atzinumā EESK norādīja uz diviem galvenajiem punktiem, kurus arī Komisija tagad uzsvērusi kā īpaši nozīmīgus, un tie ir:

2.11

EESK apsveic faktu, ka Komisija tās paziņojumā ir pievērsusi uzmanību arī ekonomikas komponentam. EESK uzsvērti atbalsta Komisijas deklarāciju, ka bioloģiskās daudzveidības aizsardzība nav vienkārši “izvēles iespēja, bet gan noturīgas attīstības izšķirošais komponents”.

2.12

Tomēr jāatzīst, ka cita starpā, paziņojuma punktā 2.2.3 aprakstītā reģionāli ekonomiskā nozīme un ar to saistītās ekonomiskās priekšrocības, kā arī no tās izrietošās sabiedriskās priekšrocības pārāk reti tiek apspriestas un ievērotas diskusijā par dabas aizsardzību un NATURA 2000 tīklu.

2.13

Dabas aizsardzību (un atbilstoši NATURA 2000 apgabalu noteikšanu) bieži nepamatoti uzskata par izmaksas izraisošu faktoru, par apgrūtinājumu, par trūkumu vai draudiem, kas ir izšķirošais iemesls, kādēļ tik bieži rodas pretestība un parauga cienīgās dabas likumdošanas īstenošana joprojām saskaras ar ārkārtīgi lielām problēmām.

2.14

Šim svarīgajam faktam EESK ir veltījusi lielu uzmanību jau minētajā atzinumā. Tā konstatē, ka šajā situācijā pēdējo gadu laikā notikušas tikai ļoti niecīgas izmaiņas. Tā aicina Komisiju kopīgi ar ES institūcijām, kā arī visām citām ES un dalībvalstu līmenī ieinteresētajām personām sākt plašu vides izpratnes kampaņu.

2.15

Jācenšas panākt, lai sabiedrība apzinātos, ka saskaņā ar Komisijas teikto “Natura 2000 apgabals var kļūt par noturīgas vietējas ekonomiskās attīstības motoru, tādējādi veicinot vietējo lauku kopienu saglabāšanu. Aktīvai šo jautājumu iekļaušanai dialogā ar visām iesaistītajām pusēm ir izšķiroša nozīme veiksmīgā Natura 2000 tīkla veidošanā un tā iekļaušanā paplašinātās Eiropas Savienības lielākā sociāli ekonomiskajā vidē”. EESK tic, ka šādas vides apziņas veidošana Eiropas dabas aizsardzībā ir tikpat nozīmīga kā apspriežamā, nepieciešamā finansēšanas jautājuma noskaidrošana.

2.16

Līdz šim tikai nedaudzos atsevišķos gadījumos ir izdevies panākt, lai sabiedrība apzinātos bioloģiski ļoti daudzveidīgo apgabalu ekonomisko vērtību reģionālajā attīstībā (tūrisms, reģionālie produkti u.c.), kā arī dabas aizsardzības, piemēram, klimata aizsardzības (6) vai plūdu aizsardzības areālu vispārīgo vērtību. Līdz šim maz ko mainījuši arī veiktie pētījumi, piemēram, Komisijas dokumenta 1.pielikumā minētie, kas pierāda, ka “bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas tīri finansiālais ieguvums … lielā mērā pārsniedz izmaksas”.

2.17

Šajā saistībā EESK tikai ar izbrīnu konstatē, ka šķiet vienkāršāk nodrošināt ES līdzekļus dabas katastrofu, kas daļēji rodas pārmērīgas dabas un ainavas resursu izmantošanas, līdz ar to arī no nepietiekamas dabas aizsardzības dēļ, seku likvidēšanai nekā kopumā lētākajam šādu katastrofu profilakses un novēršanas variantam.

2.18

EESK atgādina, ka Konstitūcijas projekta III-284.pantā iekļauts princips, saskaņā ar kuru “Savienība … (veicina) sadarbību starp dalībvalstīm nolūkā panākt, lai dabas katastrofu vai cilvēku izraisītu katastrofu novēršanas un aizsardzības sistēmas kļūtu efektīvākas”. NATURA 2000 apgabali daudzējādā ziņā varētu pārņemt šo funkciju.

2.19

Tomēr, kaut arī, piemēram, pēc postošajām Elbas plūdu katastrofām 2002.gadā tika ātri izveidots atbilstošs ES katastrofu fonds, tad, piemēram, pasākumu, kas vērsti uz integrētu ekoloģisku plūdu aizsardzību pie upēm un palienēm, kas, kā pierādīts, lejtecē var samazināt plūdu draudus (7), tādā veidā ļaujot izvairīties no iespējamiem zaudējumiem, ieviešana un finansēšana ir ārkārtīgi grūta. Līdzīga situācija ir arī attiecībā uz mežu ugunsgrēku novēršanu, sevišķi Dienvideiropā. Šī situācija ir jāmaina. ES politikas moto jābūt “profilakse nevis ārstēšana”, un dabas aizsardzība šajā ziņā var dot izšķirošu ieguldījumu.

2.20

Viens no šīs situācijas iemesliem noteikti ir tāds, ka izmaksas, kādas tieši vai netieši rada dabas aizsardzība, daudzos gadījumos jāsedz zemes īpašniekiem un lietotājiem, turpretī sabiedriski pozitīvo ietekmi var “iegrāmatot” gandrīz tikai kā “ārējo peļņu” (iepretī “ārējām izmaksām”) un, piemēram, nacionālā kopprodukta aprēķināšanā tās neiekļaujas ar pozitīvu zīmi. Jaunajos finanšu noteikumos šis aspekts ir sevišķi jāņem vērā.

3.1

EESK atbalsta faktu, ka Komisijā vairs nenotiek diskusijas par jautājumu, vai tai ir jāpiedalās ES pasākumu finansēšanā NATURA 2000 apgabalos, bet “tikai” par jautājumu, ar kādu instrumentu palīdzību to darīt.

3.2

EESK var saprast izraudzītās finansējuma iespējas pamatojumu, tas ir, turpināt attīstīt un atbilstoši izmantot esošos veicināšanas instrumentus. NATURA 2000 tīkla plānošanai, administratīvi tehniskajai un arī finansiālajai izpildei jānotiek tur, kur pastāv gan problēmas, gan pozitīvais attīstības potenciāls, proti, dalībvalstīs uz vietas. Sadalot un izmantojot esošos finansējuma fondus kā ERAF, ESF, Kohēzijas fonda, ELVGF un jaunizveidoto Lauku attīstības fondu (ELFLA), utt., atbilstoši dabas aizsardzībai, dalībvalstu kompetentajām iestādēm paveras elastīgas rīcības iespējas.

3.3

Ir arī pareizi, ka Komisija no savas puses raksturo, ka šādā veidā, iespējams, vislabāk var nodrošināt, “lai NATURA 2000 apgabalu pārvalde kļūtu par visaptverošākas ES teritoriālās apsaimniekošanas politikas daļu”.

3.4

EESK uzskata, ka ir svarīgi uzsvērt, ka Komisijai un citām atbildīgajām iestādēm jāpieliek vēl lielākas pūles, lai turpmāk no ES līdzekļiem vairs netiktu līdzfinansēti dabai kaitīgi pasākumi, lai vēlāk tādējādi nodarīto kaitējumu dabai un videi atkal kompensētu ar ES naudu.

3.5

Diskusijai par NATURA 2000 apgabalu finansēšanu jānotiek, ņemot vērā paredzamo spēkošanos ap ES kopēja budžeta apjomu un līdzekļu sadalījumu (8). Ir skaidrs, ka par naudas sadalījumu paredzams nopietns strīds:

3.6

Diskusija par augšējo robežu ir jāaplūko no tāda aspekta, ka tie vismaz 6,1 miljardi euro gadā, ko Komisija aprēķinājusi dabas aizsardzībai, pievienojas otrā pīlāra uzdevumiem, līdz šim finanšu plānā neparedzot pietiekamus līdzekļus šādam nolūkam. Paredzams nikns strīds par līdzekļu sadali gan starp reģioniem, gan arī starp dažādajām politisko uzdevumu jomām. Šādas domstarpības nekādā ziņā nav nekas jauns, tomēr pagātnē dabas aizsardzība pārāk bieži tika atstāta novārtā.

3.7

Tādēļ jānodrošina, lai dabas aizsardzība, ko pareizi saprot kā kopējās politikas daļu, saņemot dalībvalstu finansējumu, netiktu pakārtota citiem uzdevumiem un tādējādi atstāta novārtā. EESK tomēr uzsver: dabas aizsardzība Eiropā nav luksuss, ko var “atļauties” ekonomiskā uzplaukuma apstākļos un no kā atsakās, ja domā, ka nebūs naudas. Dabas aizsardzība, kā valstu vadītāji bieži uzsvēruši, ir kopīgs sabiedrības uzdevums, politiska nepieciešamība, kurai finansējums ir obligāts.

3.8

Lai ievērotu taupīgas finanšu vadības principu, jānoskaidro, kuras Komisijas norādītās NATURA 2000 uzdevumu jomas noteikti ir obligātas un kuras varētu uzskatīt par gandrīz brīvu izvēli. Obligāti nepieciešamajiem uzdevumiem (piem., kompensācijas maksājumiem vai stimuliem zemes īpašniekiem/lietotājiem) viennozīmīgi jāparedz mērķfinansējums; citādi EESK nevar ievērot principu par NATURA 2000 finansējuma integrāciju esošajos fondos, un tai tāpat kā daudziem priekšdarbos iesaistītajiem interesentiem vajadzētu ieteikt atsevišķu veicināšanas instrumentu.

3.9

Komisijas paziņojuma pielikuma 2.tabulā norādīti NATURA 2000 apgabali atkarībā no zemes izmantošanas veida. Vecās ganību platības, silu, krūmāju un pļavu zemes aizņem 26,3 % no NATURA 2000 platībām. Meži (primāri neizmantotie vai tikai ekstensīvi izmantotie) veselus 28,9 %, purvi un iekšējie ūdeņi nepilnus 13 %, vecās augļu plantācijas un neiedomājami daudzveidīgās Spānijas un Portugāles dehesas (kopā nepilni 800 000 ha) ap 2 %. Tikai 5,6 % zemju norādītas kā “lauksaimniecības platības” (10).

3.10

Komisija detalizēti raksturo NATURA 2000 tīkla ieviešanai nepieciešamos pasākumus (pielikuma 3.daļa) un aprēķina izmaksas (pašlaik 6,1 miljards euro). Vispārīgi var izšķirt administrācijas un plānošanas izmaksas, investīciju izmaksas (piem., zemes pirkšanai, kā arī investīcijām) un tekošās izmaksas, tajā skaitā kompensācijas maksājumus zemes īpašniekiem, t.i., kārtībā uzturēšanas pasākumus.

3.10.1

EESK uzskata, ka ir noteikti nepieciešams pēc iespējas ātrāk iesniegt precīzākus izmaksu aprēķinus. Tai, piemēram, ir šaubas, ka jaunajām dalībvalstīm norādītā summa 0,3 miljardu euro apjomā (ES (15): 5,8 miljardi euro) būs pietiekama. Ir viennozīmīgi skaidrs, ka dažās valstīs (piem., Polijā) noteikti vēl būs jāpiesaka daudzi apgabali, kas izraisīs papildu finansiālās vajadzības.

3.11

Komisija, pēc EESK ieskata, pamatoti konstatē, ka dabas aizsardzībā bieži jānodrošina tādu tradicionālu apsaimniekošanas metožu turpināšana, kādas ir nepieciešamas, lai veidotos un saglabātos dzīves telpas. Bieži tie ir tādi saimniekošanas veidi, kas mūsdienās uzņēmējam ir nerentabli, bet kuru saglabāšana būtu vēlama no sabiedrības un dabas aizsardzības politikas viedokļa. Piemērs: gandrīz neviens cits izmantošanas veids neatbilst ilgtspējības principam vairāk kā agrākā ekstensīvā ganību sistēma dehesās Ibērijas pussalā, tajā skaitā lopu dzīšana (sezonas ganības) pavasarī uz vasaras ganībām kalnos pāri tā sauktajām kanadām, kas daudzu gadu desmitu gaitā varēja attīstīties par vērtīgiem dabas areāliem.

3.12

Tomēr pēc Komisijas dokumenta izlasīšanas EESK nav skaidrs, vai patiešām visās minētajās jomās steidzami tiek prasīts vai paredzēts ES līdzfinansējums, un kur ES tiesību ieviešanas ietvaros tiek gaidīti finansiāli ieguldījumi tikai no dalībvalstīm. Šeit vajadzētu ieviest lielāku skaidrību.

3.13

Tā kā daudzos gadījumos rodas konflikti tādēļ, ka līdzšinējiem zemes lietotājiem līdz šim nemaksāja pietiekamus kompensācijas maksājumus, resp., stimulus, šai jomai jāvelta pavisam īpaša uzmanība. Nevar runāt par dabas aizsardzības sabiedrisko vai pat kopējo ekonomisko vērtību, bet “izmaksas” par to novelt uz zemes lietotājiem un īpašniekiem. Finanšu noteikumiem nākotnē jānodrošina, lai vismaz privātajiem zemes īpašniekiem un lietotājiem tiktu dota kompensāciju garantija, vēl labāk, stimuls dabas aizsardzībai atbilstošām iniciatīvām. Dzīve un saimniekošana NATURA 2000 apgabalos turpmāk būtu jāuzskata par “ieguvumu” nevis apgrūtinājumu.

3.14

Lai to nodrošinātu, nepieciešams precīzi noskaidrot, cik liela katrā atsevišķajā gadījumā ir kompensācijas maksājuma prasība. Vispārīga maksimālā robeža, kā arī kompensācijas prasības ierobežojums laikā, kā tas ir pašlaik, negatīvi ietekmē kopējo ideju.

3.14.1

Lai izmaksātu atbilstošus kompensācijas maksājumus, ja netiek izveidots atsevišķs budžeta postenis, primāri varētu būt runa par lauksaimniecības politikas 2.pīlāru, kamēr investīcijām drīzāk būtu jāizmanto klasiskie struktūrfondi. EESK ar lielām bažām norāda, ka no šīs programmas nevar finansēt jaunus uzdevumus jeb veikt maksājumus papildus tagadējiem 2.pīlāra pabalstiem (turpmākajai “lauku attīstībai”), ja nesamazina finansējumu citiem uzdevumiem vai arī nenodrošina papildu finanšu līdzekļus.

3.14.2

Tas konkrēti nozīmē: ja pastāv vēlme saglabāt lauku attīstības kvalitāti un turklāt vēl veicināt NATURA 2000 finansējumu ar 2.pīlāra starpniecību, viennozīmīgi ir nepieciešami papildu līdzekļi īpašajam mērķim. EESK vispārīgi konstatē, ka Komisijas iesniegtajā finanšu plānā, kura apmēru neto maksātāji neakceptē, šāds palielinājums nav paredzēts, un pastāv ārkārtīgi liels risks, ka taupīšana notiks tieši uz 2.pīlāra rēķina. EESK uzskata, ka šī ir ne tikai izšķiroša vājā vieta un liels konflikta potenciāls, bet arī domā, ka Eiropā ir apdraudēti dabas aizsardzības centieni kopumā.

3.14.3

Tādējādi EESK var piekrist plānotajiem noteikumiem tikai tad, ja tie netiek izstrādāti uz citu lauku attīstības pasākumu rēķina. Bez papildu līdzekļiem Komisija un dalībvalstis nevarēs apmierināt savas prasības un politisko solījumu gan veicināt lauku attīstību, gan īstenot NATURA 2000 programmu. Politiķiem, kas vēlas Eiropu veidot šādi, vismaz vajadzētu būt tik drosmīgiem, lai sabiedrībai bez izvairīšanās paskaidrotu, ka noteiktus uzdevumus (kā, piemēram, dabas aizsardzību) viņi vairs politiski nevēlas pildīt.

3.15

Tas nenozīmē, ka EESK uzskata, ka arī dabas aizsardzības jomā nebūtu jārīkojas taupīgi. ES dabas aizsardzības noteikumu izstrādāšanas un līdz ar to NATURA 2000 tīkla izveidošanas primārais mērķis ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana. Tā ir gandrīz vai “piespiedu programma”, un tajā Eiropas Savienībai jāpiedalās vismaz apgabalos ar Eiropas līmeņa nozīmi.

3.16

Taču apgrieztā veidā tas nozīmē arī: ne katrs pašvaldību veiktais dabas aizsardzības pasākums ir Eiropas nozīmes pasākums, kas tādēļ būtu pelnījis ES līdzfinansējumu. Dalībvalstis, reģioni, pašvaldības utt. nedrīkst atbrīvoties no to skaidri noteiktās politiskās un finansiālās atbildības ar moto: ja nav ES naudas, nav arī dabas aizsardzības. Tikpat maz ES drīkst ieņemt tādu nostāju kā: “Mēs potenciāli nodrošinām iespēju no esošajiem fondiem finansēt pasākumus. Ja dalībvalstis to nedara tādēļ, ka tām ir citas prioritātes, tad pašas vainīgas.”

3.17

No otras puses raksturotā NATURA 2000 reģionāli ekonomiskā attīstības potenciāla atklāšana gan ir vēlama (jo kļūst skaidrs, ka dabas aizsardzība tiešām var kaut ko dot arī ekonomiskā ziņā), tomēr šis potenciāls ne vienmēr nozīmē sugu saglabāšanu.

3.18

Tādējādi EESK tas nozīmē, ka noteikti finansēšanas pasākumi NATURA 2000 tīkla īstenošanas ietvaros ir neatliekami, un šajā nolūkā būtu finansiāli tehniski jāpiesaista (earmarked) tieši šim nolūkam paredzēta nauda. EESK lūdz dalībvalstis un Komisiju turpināt atbilstošu apsvērumu izstrādāšanu.