20.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 120/54

1.1

Šo attīstību iemeslu ir daudz, un tie savā starpā krustojas.

1.2

Tas var izraisīt veselības aizsardzības politikas problēmas, neskatoties uz to, vai runa iet par pārobežu veselības aprūpes kvalitāti vai pieejamību, prasībām pēc pacientu, profesionāļu veselības aizsardzības jomā un politisko lēmēju informētību.

1.3

Tādēļ jau tagad ir nepieciešams izvērtēt valstu politikas, kurās būtu jāņem vērā visas šīs prasības, ko uzliek Eiropas pienākumi, un kas pamazām savienojas, Eiropas pilsoņiem radot jaunas tiesības.

1.4

Šāda veida jaunā un ne īpaši skaidrā situācija ir radījusi strīdus starp vienas tēzes atbalstītājiem, kuri saka, ka šāda jaunā brīvība radīs veselības aprūpes sistēmu uz vietām ļaundabīgu destabilizāciju, uzskatot, ka pacientu mobilitātes ierobežošana tomēr daudz vieglāk ļauj kontrolēt šīs sistēmas, to izmaksas vai prioritātes, tajā pat laikā citi atbalsta šādu pacientu mobilitāti, jo tas ļautu sistēmu savstarpējo savienojamību, to pašu indikatoru izmantošanu, labāko pieredžu apmaiņu un daudz gudrāk kopīgā veidā izmantot resursus. Protams, ir nepieciešams otro tēzi attīstīt tālāk, lai iegūtu visus no tās rodamos secinājumus par nacionālo sistēmu harmonizāciju.

2.1

Savā 2003. gada 16. jūlija pašiniciatīvas atzinumā (1), Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja veselību bija definējusi kā “labāko mūsu sabiedrību īpašumu. Šis pierādījums attiecas gan uz katra pilsoņa līmeni, viņa ģimeni, gan arī uz katras valsts līmeni...” un secināja, “ka ir jāparedz problēmas risinājumi intervencijas jomā, ievērojot pastāvošo kopienas politisko un juridisko sistēmu.”

2.2

Visa sava atzinuma garumā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja izklāstīja argumentus un piedāvāja darba virzienus un analīžu metodes, kuras tā bija atradusi divos nesenos 2004. gada 20. aprīļa Komisijas ziņojumos Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

2.3

Šāds ziņojums bija kļuvis par nepieciešamību, jo bija parādījies arī nesenais 9. februāra direktīvas projekts par pakalpojumiem. Nožēlojamā kārtā teksta daļas, kas skar pakalpojumus sociālajā un veselības jomā, ir formulētas tā, ka rodas liela interpretācijas telpa, kādēļ direktīva ir tikusi kritizēta. Tādēļ šīm direktīvas daļām ir nepieciešama precīzāka definīcija, lai vērā tiktu ņemtas šo pakalpojumu īpašās iezīmes, kas skar pilsoņu drošību un vienādu pieeju.

2.4

Tādejādi Komisija vienlaicīgi sagatavoja divus ziņojumus, jo kopš 1998. gada 28. aprīļa Kohll sprieduma līdz 2004. gada 18. marta Leichtle spriedumam Eiropas Kopienu Tiesa bija ieviesusi veselu virkni tiesu prakses, kas turpmāk Eiropas Savienības pilsoņiem ļautu veikt veselības aprūpi citās Eiropas Savienības valstīs, un tā noskaidroja nosacījumos, pēc kādiem varētu tikt veikta ar veselības aprūpi saistītu izdevumu kompensācija.

2.5

Sākot ar 2004. gada 1. jūniju Eiropas pilsoņi savas tiesības var apliecināt ar nākotnes Eiropas Veselības apdrošināšanas karti (2), ar kuru tiek aizvietoti E111 formulāri.

2.6

Situāciju asimetrija un veselības aizsardzības vide dažādās Eiropas Savienības valstīs no vienas puses var radīt daudz spēcīgāku veselības aprūpes sistēmu meklējumus, radot atsevišķu Eiropas veselības aprūpes centru pārslodzi vai paralīzi, un dempinga risku sociālās aizsardzības instrumentu jomā, kas nebūs spējīgi uzņemt haotiskās klientu plūsmas, kas nāks no visām pusēm. Šajā sakarā jaunā regula Nr. 1408/71 varētu sniegt atbalstu jaunu un sarežģītu izveidojušos situāciju risinājumu meklējumos.

2.7

Problēmas risinājuma pamatā ir izveidot tādu Eiropas politiku, kas ļautu virzīties uz daudz pozitīvākiem mērķiem, un arī, ja tas ir nepieciešams, mainot valstu veselības aizsardzības sistēmu prerogatīvas.

2.8

Vērīga Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2003. gada 16. jūlija pašiniciatīvas atzinuma analīze ļoti plaši skar Komisijas ieviestā augsta līmeņa refleksijas procesu, jo šo rekomendāciju tēmu saturs tiek izklāstīts un analizēts šī atzinuma projektā: sadarbība Eiropas ietvaros, pacientu, profesionāļu un politisko lēmēju informētība, kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamība, valstu veselības aizsardzības politiku savienošana ar Eiropas uzliktajiem pienākumiem, u.t.t.

3.1

Ziņojums par “pacientu mobilitāti” sniedz konkrētus priekšlikumus, pārklājot virkni jomu un ļaujot iestrādāt Dibināšanas Līgumos ierakstīto mērķi nodrošināt kvalitatīvu augsta līmeņa veselības aprūpi Kopienas politikās.

3.2

Kopienas likumdošana pilsoņiem sniedz tiesības, kas viņiem ļauj ārstēties citās dalībvalstīs un saņemt kompensāciju par veiktajiem izdevumiem. Eiropas Kopienu Tiesas tiesu prakse, kā arī direktīvas priekšlikums par pakalpojumu sniegšanu iekšējā tirgus ietvaros, izskaidro nosacījumus, kādos veselības aprūpe tiek sniegta citā dalībvalstī, kas nav tā valsts, kurā pacients ir apdrošināts. Taču praksē šīs tiesības ne vienmēr ir viegli īstenot.

3.3

Tāpat ir nepieciešams izstrādāt Eiropas stratēģiju lai:

3.3.1

Veicinātu sadarbību Eiropas ietvaros, kas ļautu vislabāko resursu izmantošanu.

3.3.2

Lai noteiktu veselības aprūpes izmaksu skaidru un caurredzamu sistēmu, kuru kompetentās dalībvalstu iestādes varētu izmantot savstarpējo vienošanās noslēgšanā, Eiropas Komisija dalībvalstīm prasa sniegt informāciju par pastāvošo kārtību un iesniegt piemērotākos priekšlikumus.

3.3.3

Segt pacientu, profesionāļu un politikas veidotāju informētības nepieciešamību:

3.3.4

Uzlabot Savienības lomu mērķu sasniegšanā veselības aprūpes jomā:

3.3.5

Reakcija uz paplašināšanos ar investīcijām veselības aprūpē un sanitārajās infrastruktūrās.

3.3.5.1

Refleksijas process aicināja Komisiju, dalībvalstis un kandidātvalstis analizēt veidus, kas atvieglotu investīcijas ieguldījumu veselības aprūpē, sanitāro infrastruktūru un kompetenču attīstībā, kā jomās, kurām būtu dodama prioritāte Kopienas esošās finanšu palīdzības saņemšanā, jo īpaši 1. mērķa reģionos. Savienība jau tagad atbalsta investīcijas veselības aprūpē “vecajās” dalībvalstīs, ja šo aspektu attiecīgā valsts vai reģions ir definējis kā prioritāti. Šīs rekomendācijas ieviešana ir atkarīga no attiecīgās valsts vai reģiona lēmuma klasificēt veselības aprūpi un sanitārās infrastruktūras starp tām jomām, kurām būtu dodama prioritāte Kopienas palīdzības saņemšanā. Eiropas Komisija augsta līmeņa grupu veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes ietvaros sadarbosies ar dalībvalstīm un kompetentajām struktūrām attiecīgās finanšu palīdzības jomā, lai sekotu, lai ģenerālplānu izstrādē tiktu veltīta nepieciešamā uzmanība veselības aprūpei. Sākot ar 2006. gada Savienības jaunajām finanšu perspektīvām, ir jāņem vērā nepieciešamība Eiropas investīciju ieguldīšanai sanitārajās infrastruktūrās.

4.1

Pacientu brīva kustība dalībvalstīs rada vairākas jaunas problemātikas, kuru sekas ir jāizrēķina, jāizanalizē, jānovērtē un jāņem vērā. Viena no pirmajām ir padziļināta dažādo sociālo aizsardzības sistēmu izzināšana, tai jābūt izveidotai pēc labākā parauga un dinamiskā veidā, jo īpaši pamatojoties uz patreizējo un nākotnes attīstību, kritēriju sarakstu, kas ietekmēja tās izveidi.

4.2

Novēršanas pasākumi bez šaubām ir viens no prioritārajiem mērķiem, jo šāda veida politika var un tai jāļauj panākt ievērojamus ietaupījumus, un veido labāko veselības aizsardzības politikas pieeju: piemēri šeit ir izdevušās ceļu drošības politikas pozitīvie rezultāti, AIDS vai tabakas lietošanas apkarošana. Novēršanas pasākumu saistība šajās jomās dod iespaidīgus rezultātus.

4.3

Bez tam šeit, nepretendējot uz pilnību, ir jāmin citi preventīvie pasākumi, kuriem ar lielu uzmanību patreiz seko visas iesaistītās puses, profesionāļi, mēdiji un politiskie likumdevēji. Kampaņas pret toksisko vielu lietošanu (drogas, alkohols, medikamenti), veselīga dzīves veida veicināšanai (kustības, uzturs, atpūta), darba negadījumu, profesionālo saslimšanu novēršanai utt.

4.4

Šo individuālā, sociālā un ģimenes riska faktoru izvērtēšana ļauj noskaidrot novēršamo priekšlaicīgo mirstības līmeni un ar to saistītās izmaksas.

4.5

Tehnoloģiju progresam medikamentu jomā vai izmeklēšanas tehnikām efektīvi un reāli jānomaina vecās tehnikas pret jaunajām.

4.6

Pirmām kārtām ir jāpanāk jauni efektivitātes ieguvumi, kas visbeidzot ir izdevīgāk visai sabiedrībai kopumā, pat ja nepieciešamās reformas jāīsteno pret sociālu, kultūras un/vai korporatīvu pretestību.

4.6.1

Šeit runa iet par pēc iespējas precīzāku un efektīvāku pasākumu meklējumiem, kuriem būtu jāveicina pašiniciatīvas no sociāli – profesionālo darbinieku vides, lai uzlabotu kopējās politikas veselības aprūpes jomā.

4.7

Ja pareizi tiek virzīta šāda pacientu kustība, Eiropas Savienībai ir jābūt spējīgai šiem iedzīvotājiem garantēt vislabāko sanitāro iestāžu un slimnīcu izmantošanu, un ne tikai visbagātākajās tās valstīs, kuras investē ļoti lielus līdzekļus savā veselības aprūpes sistēmā. Eiropas Savienībai tam ir jāpalīdz ieviest novērtējuma, sertificēšanas līdzekļus, kas ļautu pieņemt jaunu tehnoloģiju un jaunu terapiju atzīšanu: visa veida slimnīcu vai veselības aprūpes iestāžu sistēmu efektivitātei būtu jābalstās uz šīm sertificēšanas vai novērtējuma procedūrām.

4.8

Šāds kvalitātes solis Eiropas Savienībai ļautu iezīmēties caur saviem medicīnas iestāžu tīkliem, kurās darbojas gan zinātnieki, gan augsta līmeņa speciālisti, kas ir tik ļoti svarīgi labāko centru darbībai, un pastāv pamatota cerība, ka šādi centri ātri vien parādīsies daudzās no Eiropas Savienības 25 valstīm, it īpaši, ja Eiropas Savienība apņemas izveidot līdzekli nacionālo politiku analīzes un apmaiņas novērošanai, ievērojot mūsu līgumu pamatprincipus, jo īpaši tos, kas attiecas uz subsidiaritāti un valstu kompetenci.

4.9

Šo pētījumu loģikā bez šaubām nevajadzētu aizmirst sabiedrības veselības aizsardzības indikatoru harmonizāciju. Šī harmonizācija ir noderīga, lai labākā veidā izzinātu sasniedzamos veselības aprūpes mērķus Eiropas Savienībā: patreizējos mirstības, novēršamās mirstības, slimību, novēršamo slimību faktorus, kam ne vienmēr visās Eiropas Savienības valstīs tiek pievērsta tāda pati nozīme.

4.10

Diverģences parāda, ka iegūtie rezultāti ir uzlabojami, lai veselības aprūpi attīstītu līdz tādam līmenim, kāds sasniegts visspēcīgākajās valstīs. Piecu gadu izdzīvošanas līmenis plaušu vēža gadījumā nav vienāds Francijā un Polijā. Pēc izmantotajiem protokoliem asins slimnieku (leikēmija) aprūpe nedod vienus un tos pašus rezultātus Anglijā un Francijā.

4.11

Pacientu, profesionāļu un politisko lēmēju informētība ir šo Eiropas Komisijas orientāciju pamatmērķis.

4.12

Saistībā ar pacientu informāciju, veselības mācība dod ieskatu Eiropas pilsoņu veselības izpratnē, īpaši kas attiecas uz to vēlmēm un attieksmi. Šodien veselība tiek uzskatīta par augstāko vērtību, par tiesībām, kuras ir jāaizsargā ikvienai kompetentajai iestādei. Šo vēlmju apmierināšana ir par pamatu veselības izdevumu palielinājumam saistībā ar ārstēšanu, bet bieži arī ar prevenciju un vides aizsardzību, kam jānovērš, ka sociālā sistēma zaudē līdzsvaru.

4.13

Veselības aizsardzības jomā Savienības pilsoņi ir ieguvuši jaunas tiesības un jaunu varu (3).

4.14

Tehnoloģiskie risinājumi, privātās dzīves aizsardzība, dalītās medicīniskās lietas pārvalde, informācijas brīvība un datu aizsardzība ir tikai daži piemēri no plašā tēmu loka, par kuriem nepieciešama caurskatāma diskusija, lai visām veselības sistēmā iesaistītajām pusēm radītu apziņas veidošanas procesu. Šīm debatēm jābūt pastāvīgām, jo attīstība ir ātra un pieņemamie lēmumi ir steidzami un/vai sarežģīti. Katrs no šiem elementiem veselības aprūpes trijiem pamatdalībniekiem rada ļoti daudzus karstos punktus.

4.15

Valstu mērķu pielīdzināšana Eiropas prasībām: salīdzinošā aprūpes sistēmu analīze rada stratēģiski grūtus faktorus, kuri būtu jāizmanto, lai atbalstītu sadarbību Eiropas līmenī veselības aprūpes jomā un sekotu Eiropas Savienības ietekmei uz veselības aprūpes režīmu. Piemēram, vajadzētu daudz vairāk pievērsties transversālām tēmām, kurās var rasties smagas sekas: labākā pieredze un efektivitāte veselības aprūpes sektorā, novecošana un veselība, veselība jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, dažādu noteicošo faktoru ietekmes uz veselības aprūpi novērtēšana.

4.16

Ir steidzami jāizmanto juridiskās drošības iespējas, kas pacienta tiesībās iekļautu augsta līmeņa aprūpi Eiropas Savienības valstīs, un par šo jautājumu būtu jāsniedz adekvāti priekšlikumi (tiesu prakšu piemērošanas izskaidrošana, sociālās drošības sistēmu koordinācijas noteikumu vienkāršošana, sadarbības Eiropas Savienības ietvaros vienkāršošana).

4.17

Visnegaidītākais, taču vislietderīgākais jaunums, ko Eiropas Komisija ieviesusi savā ziņojumā, ir Eiropas Savienības strukturālo un kohēzijas fondu mobilizācija, meklējot iespējas kā vislabāk tos investēt veselības aprūpes jomā, sanitāro infrastruktūru attīstībā un medicīnas kompetencēs, kas kopienas finanšu instrumentu pielietošanā ir kļuvuši par prioritātēm.

4.18

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja pilnībā piekrīt šādam lēmumam: paveras jauns Eiropas Savienības attīstības un izdošanās lauks, jo īpaši saskaņā ar Lisabonas stratēģiju.

4.19

Visbeidzot Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja principā atbalsta Komisijas pieeju ar veselības aprūpi saistīto profesiju jomā. Veselības aprūpes sistēmu attīstība atkarīga no amatu dinamikas un kompetencēm. Aprūpe prasa apmācītus speciālistus, ar augstu kvalifikāciju, un kvalifikācijas celšanu visā profesionālās dzīves garumā.

4.20

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas aicinājums ir veicināt rēķināšanos ar šīm nopietnajām problēmām, kas saistītas ar veselības aprūpi Eiropas Savienībā, tās kohēziju, tās spēju radīt ekonomiju, pateicoties zināšanām.

4.21

Ir nepieciešams analizēt un cīnīties ar problēmām, lai veicinātu dalībpersonu profesionālo mobilitāti, negatīvi neietekmējot valstu sistēmas. Šajā sakarā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja cer, ka patreiz uz balsošanu nodotais direktīvas projekts par kvalifikāciju un kompetenci ir pamata dokuments, kas būs lietderīgs un nepieciešams šī iekšējā tirgus attīstībā.

4.22

Paredzētie pasākumi ir lietderīgi un labi pārdomāti. Tomēr Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzskata, ka visu veselības aprūpes profesionāļu uzvedības kodeksa harmonizācija būs ļoti noderīga un tiks pozitīvi novērtētā.

4.23

Tas viss ir paredzēts tam, lai cīnītos ar paredzamo profesionāļu veselības aprūpes jomā trūkumu turpmākajos gados. Investīcijas veselības aprūpes profesiju jomā atmaksāsies, būs rentablas un lietderīgas, ja Eiropas Savienība saviem pilsoņiem gribēs sniegt augstas kvalitātes veselības aprūpi.

4.23.1

Pateicoties informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, uzlabot veselības aizsardzību un aprūpi.

4.24

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzskata, ka tieši no šī viedokļa raugoties radīsies labākie argumenti, lai ieviestu veselības aprūpes sistēmu reformu un uzlabotu tās kvalitāti Eiropas Savienības teritorijā. Jau tagad vairāki elementi ir sagatavoti.

4.25

Jau tagad pastāv informācijas tīkli un ir izpildīta prasība par pacientu organizācijām. Tomēr ir nepieciešams būt vērīgiem attiecībā pret profesionālā noslēpuma aizsardzību, tiklīdz iestājas attiecības mediķis/pacients.

5.1

Savā 2003. gada 16. jūlija atzinumā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, ņemot vērā šo politiku ievērojamo nozīmīgumu, iestrādāja priekšlikumus, kuri Eiropas Komisijai jau ir izrādījušies noderīgi, kas ir savienoti tās argumentācijā.

5.2

Sadarbībai starp dalībvalstīm jānoved pie kopēju mērķu attīstības, kas tiktu īstenoti nacionālo rīcības plānu ietvaros, un atbilstošu indikatoru izraudzīšanās ļautu uzmanīgi sekot veselības aizsardzības politikām, kas īstenojas katrā no Eiropas Savienības valstīm.

5.3

Komiteja atgādina, ka viens no instrumentiem ir kļuvis nepieciešams: Uzraudzības institūcijai vai Aģentūrai jāsavāc novērojumi, analīzes un informācijas apmaiņa par valstu veselības aizsardzības politikām, visu laiku ievērojot spēkā esošos līgumus, subsidiaritāti un valstu kompetenci: valsts vai privātās veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanas process, labāko iestāžu izveide un to darbība visā Eiropas Savienības teritorijā, neskatoties uz to, vai tā ir bagāta vai nē.

5.4

Ir nepieciešama spēcīga un atbalstāma politika darba jomā, lai stātos pretī paredzamajam personāla trūkumam, negaidot, kad pēc tā parādīsies pieprasījums.

5.5

Ir jāatbalsta Informācijas politika veselības aprūpes jomā, pamatojoties uz veselības aizsardzības programmas rezultātiem, identificējot sistēmas dalībpersonu informēšanas nepieciešamību - pacientus, profesionāļus, valsts pārvaldi –, ņemot vērā arī tādus informācijas avotus kā Pasaules Veselības organizāciju un Ekonomikas sadarbības un attīstības organizāciju.

5.6

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja var tikai piekrist Komisijas gribai ieviest atklāto koordinācijas metodi (2003. gada jūlija Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums), sākotnēji ļoti skaidri definējot savu darbības virzienu un savu uzdevumu apjomu, attiecībā pret ļoti nozīmīgajiem punktiem, kā, piemēram:

6.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinīgi novērtē to, ka trīs pēdējie ziņojumi ir Eiropas Komisijas piecu attiecīgo ģenerāldirekciju diskusiju rezultāti.

6.2

Šis ir pierādījums, ka Eiropas Kopiena ir sapratusi ar šo veselības aprūpes politiku saistītās problēmas, kas rastos līdz ar iekšējā tirgus noslēgumu un Eiropas Savienības paplašināšanos.

6.3

Šī ir viena no pirmajām reizēm, kad piecas Eiropas Komisijas ģenerāldirekcijas apvieno savu kopējo politisko gribu, to kompetences, līdzekļus šo mērķu sasniegšanai: sniegt dažādām Eiropas valstīm līdzekļus, lai par labu visiem Eiropas Savienības pilsoņiem līdzsvarotu to veselības aprūpes un sociālās aizsardzības politikas.

6.4

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja cer izveidot Task force, kas ir viegla un pastāvīga struktūra, un kas sekotu šīm politikām un ļautu Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai sniegt savu ieguldījumu, savas ekspertīzes, savu pieredzi šajos jautājumos, kas ir delikāti un svarīgi visiem Eiropas Savienības pilsoņiem.