—

piešķirt stimulu un atbilstīgu nozīmi ES līmeņa darbam jaunatnes jomā,

—

ar starpnozaru sadarbības palīdzību nodrošināt to, ka pārējās ES politikas jomas (piem., nodarbinātības, izglītības, sociālo jautājumu, veselības aizsardzības joma) tiek informētas par īpašajām problēmām, ar ko saskaras jaunieši,

—

sniegt ieguldījumu ES ekonomikas un sociālās politikas programmas vispārējo prioritāšu īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz stratēģiju “Eiropa 2020” un tās īstenošanas mehānismiem,

—

turpināt izstrādāt uz zināšanām un pierādījumiem balstītu politiku jaunatnes jomā,

—

saglabāt elastīgu sistēmu, kas attiecīgā gadījumā spēj reaģēt uz notikumu attīstību,

—

veicināt sadarbībā balstītu un saskaņotu pieeju starp dalībvalstīm un Komisiju, lai sniegtu pievienoto vērtību prioritārajās jomās, kas izklāstītas turpmāk 6. punktā,

—

attiecīgajos gadījumos šajā darba plānā paredzētajās struktūrās iekļaut esošās neoficiālās struktūras,

—

pilnībā izmantot konsultatīvās procedūras, kas izveidotas strukturizētā dialogā, lai nodrošinātu to, ka darba plānā tiek risināti tādi jautājumi, kas jauniešiem ir svarīgi.

—

darba ar jaunatni un neformālās un ikdienējās mācīšanās attīstīšana un to sniegtais ieguldījums, lai risinātu krīzes radītās sekas jaunatnei,

—

pastiprināta starpnozaru sadarbība ES stratēģiju sistēmā,

—

iespēju nodrošināšana, īpaši uzsverot iespējas izmantot savas tiesības, autonomiju, līdzdalību un aktīvu pilsoniskumu gan ES, gan ārpus tās robežām.

—

Padomē ir jāpastiprina jaunatnes jomas integrēšana un starpnozaru sadarbība, lai nodrošinātu, ka politikas veidošanā tiek ņemti vērā jauniešu apstākļi un viņu vajadzības.

—

šo darba plānu atbalstīs ar darba metodēm, par kurām tika panākta vienošanās atjauninātā regulējumā Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā, kā arī ar nelielu skaitu neoficiālu ekspertu grupu un elastīgu sistēmu attiecībā uz mācīšanos no līdzbiedriem,

—

ekspertu grupas tiks aicinātas savā darbā galveno uzmanību pievērst II iedaļas 6. punktā izklāstītajiem prioritārajiem tematiem un I pielikumā uzskaitītajām darbībām un ievērot tām noteiktos termiņus. Padome un Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji var pārskatīt I pielikumā minētās darbības, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem un politikas norisēm ES līmenī,

—

ekspertu grupu dalības un darbības principi ir izklāstīti II pielikumā,

—

saistībā ar jauniešu tiesībām piedalīties tiem domātas politikas veidošanā strukturēts dialogs būs līdzeklis, ar kura palīdzību notiek jauniešu iesaistīšana kopējā domu apmaiņā par šā darba plāna prioritārajām jomām,

—

jaunatnes lietu ģenerāldirektoru neoficiālās sanāksmēs izskatīs stratēģiskus jautājumus, kas rodas saistībā ar šo darba plānu, kā arī jautājumus, kas vispārīgāk saistīti ar ES politiku jaunatnes jomā,

—

2015. gada otrajā pusē Padome novērtēs pašreizējā darba plāna īstenošanas gaitu, balstoties uz tā īstenošanas izvērtējumu, kas sniegts ES ziņojumā par jaunatni ietvertajā vispārējā pārskatā par jaunatnes nozari; minēto ziņojumu Komisija sagatavos līdz 2015. gada jūlijam.

—

darba ar jaunatni kvalitātes sistēmas dalībvalstīs un kopīgu rādītāju vai sistēmu nozīme,

—

īpašā ieguldījuma noteikšana, ko darbs ar jaunatni un neformālā un ikdienējā mācīšana sniedz, lai risinātu jauniešu problēmas, jo īpaši attiecībā uz pārejas posmu no izglītības uz nodarbinātību,

—

tādi dalībvalstu un Komisijas pasākumi attiecībā uz mācīšanos no līdzbiedriem, kuru mērķis ir identificēt labāko praksi un ieteikumus starpnozaru politikas veidošanā jaunatnes jomā gan ES, gan valstu līmenī.

—

strādāt kopīgi, saņemot Komisijas atbalstu un izmantojot šajā rezolūcijā minētās atjauninātā regulējuma darba metodes,

—

atbilstīgi Padomes secinājumiem par jaunatnes politikas potenciāla maksimālu izmantošanu saistībā ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem arī turpmāk veicināt jaunatnes perspektīvu aktīvu iesaisti valsts politikas veidošanā saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” un Eiropas pusgadu,

—

ievērojot subsidiaritātes principu, apsvērt to, lai valsts un reģionāla līmeņa politikas izstrādē pienācīgi tiktu ņemts vērā atjauninātais regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) un šis darba plāns,

—

atbilstošos gadījumos informēt jaunatni un jaunatnes organizācijas par ES darba plāna īstenošanā gūtajiem panākumiem ar mērķi nodrošināt darbību atbilstīgumu un atpazīstamību.

—

saistībā ar prezidentvalstu trijotni, veidojot savu programmu, ņemt vērā ES darba plāna prioritāros jautājumus,

—

beidzoties 18 mēnešu periodam, uz kuru attiecas šī rezolūcija, un pamatojoties uz izvērtējumu, kas tiks iekļauts uz dalībvalstu brīvprātīgiem ieguldījumiem balstītā un Komisijas sagatavotā ES ziņojumā par jaunatni, apsvērt iespēju ierosināt jaunu darba plānu nākamajam laikposmam,

—

rosināt jaunatnes lietu ģenerāldirektoriem savās kārtējās neoficiālās sanāksmēs apspriest un izmantot ar šo darba plānu iegūtos rezultātus, atbilstošos gadījumos organizēt kopīgas starpnozaru ģenerāldirektoru ārkārtas sanāksmes un plaši informēt par rezultātiem.

—

atbalstīt dalībvalstis un sadarboties ar tām, īstenojot šo darba plānu, jo īpaši pielikumā minētās darbības,

—

informēt dalībvalstis par ierosmēm, kas tiek īstenotas vai plānotas ES politikā jaunatnes jomā un citās attiecīgās politikas sfērās, kas ietekmē jaunatnes jomu, un par attiecīgu notikumu attīstību Komisijā,

—

izskatīt iespējas, kā veicināt iespējami plašu dalībvalstu līdzdalību ekspertu grupu sanāksmēs,

—

līdz 2015. gada jūlijam, pamatojoties uz dalībvalstu brīvprātīgu ieguldījumu, ietvert ES ziņojuma par jaunatni priekšlikumā izvērtējumu par darba plāna īstenošanu un atbilstīgumu. Šis ziņojums tiks izmantots par pamatu iespējama nākamā Padomes darba plāna gatavošanai 2015. gada otrajā pusgadā,

—

censties nodrošināt, lai šis darba plāns būtu saskaņots ar darba plānu, kas attiecas uz partnerattiecību nolīgumu ar Eiropas Padomi jaunatnes jomā,

—

ierosināt elastīgu sistēmu attiecībā uz savstarpēju dalībvalstu mācīšanos no līdzbiedriem.

—

turpināt ciešu sadarbību ekspertu līmenī saskaņā ar šīs rezolūcijas I un II pielikumu,

—

mudina citas nozares ņemt vērā jaunatnes jomu, formulējot, īstenojot un izvērtējot politiku un rīcību citās politikas jomās, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai tiktu nodrošināta jaunatnes jomas laicīga un efektīva iekļaušana attiecīgās politikas veidošanas procesā,

—

gādāt, lai labāk tiek novērtēts jaunatnes politikas ieguldījums stratēģijas “Eiropa 2020” vispārējos mērķos, ņemot vērā jaunatnes jomas lielās iespējas dot ieguldījumu gudrā, ilgtspējīgā un iekļaujošā izaugsmē un radīt jaunas darbvietas un ņemot vērā šīs jomas pozitīvo ietekmi uz nodarbinātību, sociālo iekļaušanu, izglītību un apmācību, kā arī veselības aizsardzību un labklājību.