(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/969 (2) (turpmāk “sākotnējā regula”) Eiropas Komisija (turpmāk “Komisija”) noteica kompensācijas maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (turpmāk “ĶTR” vai “attiecīgā valsts”, vai arī “Ķīna”) izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam. Pašlaik ir spēkā kompensācijas maksājumi no 4,6 % līdz 35,9 % (turpmāk “sākotnējie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti sākotnējie pasākumi, turpmāk tekstā tiek saukta “sākotnējā izmeklēšana”.

(2)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/649 (3) Komisija noteica galīgos antidempinga pasākumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam. Pašlaik ir spēkā antidempinga maksājumi no 0 % līdz 31,3 %.

(3)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (4), Komisija saņēma pieprasījumu sākt kompensācijas pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(4)

2022. gada 9. martā Eiropas tērauda rūpniecības nozares asociācija EUROFER (turpmāk “pieprasījuma iesniedzējs”) iesniedza pārskatīšanas pieprasījumu (turpmāk “pieprasījums”) Savienības ražošanas nozares vārdā attiecībā uz konkrētiem karsti velmētiem plakaniem dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumiem pamatregulas 10. panta 6. punkta nozīmē.

(5)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka kompensācijas pasākumu izbeigšana varētu izraisīt subsidēšanas turpināšanos vai atkārtošanos un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atkārtošanos.

(6)

Konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai sāktu termiņbeigu pārskatīšanu, Komisija 2022. gada 8. jūnijā uzsāka šādu pārskatīšanu attiecībā uz konkrētu ĶTR izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģēta vai cita leģēta tērauda velmējumu importu uz Savienību, balstoties uz pamatregulas 18. panta 2. punktu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (5) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (turpmāk “paziņojums par procedūras sākšanu”).

(7)

Pirms pārskatīšanas sākšanas Komisija 2022. gada 12. maijā informēja Ķīnas valdību (turpmāk “ĶV”) (6), ka ir saņēmusi pienācīgi dokumentētu pieprasījumu, un aicināja ĶV uz apspriešanos saskaņā ar pamatregulas 10. panta 7. punktu. Tajā pašā dienā ĶV arī iesniedza rakstiskas piezīmes, apgalvojot, ka kopumā pieprasījumā nav ietverti pietiekami pierādījumi, lai uzsāktu termiņbeigu pārskatīšanu, jo īpaši attiecībā uz iespējamo karsti velmēto plakano velmējumu (hot-rolled flat, HRF) ražotājiem paredzēto subsīdiju īpašajām iezīmēm. Komisija ņēma vērā ĶV izteiktās piezīmes un ir pievērsusi īpašu uzmanību attiecīgajiem elementiem termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas laikā.

(8)

Ar paziņojumu, kas tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2022. gada 5. aprīlī (7), Komisija arī paziņoja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar 11. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1036 (8) par galīgajiem antidempinga pasākumiem, kas ir spēkā attiecībā uz konkrētu ĶTR izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģēta vai cita leģēta tērauda velmējumu importu Savienībā.

(9)

Subsidēšanas turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim (turpmāk “pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Tendenču izpēte saistībā ar kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanu tika veikta attiecībā uz laikposmu no 2018. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas perioda beigām (turpmāk “attiecīgais periods”).

(10)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Komisija īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, visus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ĶTR ražotājus un Ķīnas Tautas Republikas iestādes, kā arī zināmos importētājus, lietotājus un tirgotājus par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(11)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 27. pantu.

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski izveidojusi Savienības ražotāju izlasi. Saskaņā ar pamatregulas 27. pantu Komisija, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma lielāko ražošanas apjomu Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, izveidoja izlasi, kuru iespējams saprātīgi izmeklēt atvēlētajā laikā. Šajā izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļauto ražotāju produkcija veidoja aptuveni 29 % no kopējā aplēstā ražošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika saņemtas, un Komisija apstiprināja provizoriski izveidoto izlasi. Izlase ir reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei.

(14)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja zināmos nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Neviens nesaistītais importētājs neatsaucās un nesniedza prasīto informāciju.

(15)

Lai izlemtu, vai nepieciešama ražotāju eksportētāju atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ražotājus ĶTR sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza ĶTR pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus (ja tādi ir), kas būtu ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties. Neviens no ĶTR ražotājiem nesniedza prasīto informāciju.

(16)

Tādēļ Komisija ar 2022. gada 2. septembra verbālnotu informēja ĶTR iestādes, ka tā, pārbaudot subsidēšanas turpināšanos vai atkārtošanos, var izmantot pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu. ĶTR iestādes uz šo verbālnotu nereaģēja.

(17)

Komisija nosūtīja anketas trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, pieprasījuma iesniedzējam un ĶV. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un no pieprasījuma iesniedzēja.

(18)

Komisija pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu subsidēšanas un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādu ieinteresēto personu telpās:

(19)

Komisija 2023. gada 4. aprīlī izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija paredzējusi noteikt kompensācijas maksājumus. Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(20)

Komisija izvērtēja ieinteresēto personu sniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā. Tika uzklausītas tās personas, kuras to pieprasīja. CISA pieprasīja, lai to uzklausītu, un Komisijas dienesti to uzklausīja 2023. gada 12. aprīlī.

(21)

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats, par kuru tika veikta sākotnējā izmeklēšana, t. i., daži plakani velmējumi no dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģēta tērauda, tīti vai netīti ruļļos (ieskaitot “sagarumotos velmējumus” un “šaurās sloksnes”), pēc karstās velmēšanas tālāk neapstrādāti, neplaķēti, bez elektrolītiska vai cita pārklājuma (turpmāk “HRF” vai “pārskatāmais ražojums”).

Šī pārskatīšana neattiecas uz šādiem ražojumiem:

Attiecīgo ražojumu pašlaik klasificē ar KN kodiem 7208 10 00, 7208 25 00, 7208 26 00, 7208 27 00, 7208 36 00, 7208 37 00, 7208 38 00, 7208 39 00, 7208 40 00, 7208 52 10, 7208 52 99, 7208 53 10, 7208 53 90, 7208 54 00, 7211 13 00, 7211 14 00, 7211 19 00, ex 7225 19 10 (Taric kods 7225191090), 7225 30 90, ex 7225 40 60 (Taric kods 7225406090), 7225 40 90, ex 7226 19 10 (Taric kodi 7226191091, 7226191095), 7226 91 91 un 7226 91 99. KN un Taric kodi ir norādīti tikai informācijai, neskarot turpmākas izmaiņas tarifu klasifikācijā.

(22)

Karsti velmēti plakanie tērauda ražojumi tiek izgatavoti, izmantojot karsto velmēšanu. Šis ir metālapstrādes process, kurā karstu metālu izlaiž cauri vienam vai vairākiem karstās velmēšanas ruļļu pāriem, lai samazinātu biezumu un padarītu biezumu vienmērīgu, tādējādi metāla temperatūrai pārsniedzot tā pārkristalizācijas temperatūru. Ražojumus var izgatavot dažādos veidos – ruļļos (ieeļļotos vai neeļļotos, kodinātos vai nekodinātos), sagarumotus (loksnēs) vai šaurās sloksnēs.

(23)

Karsti velmētiem plakaniem tērauda ražojumiem ir divi galvenie lietojumi. Pirmkārt, tie kalpo kā primārais materiāls dažādu lejupēju tērauda ražojumu ar pievienoto vērtību izgatavošanai, sākot ar auksti velmētiem plakaniem un pārklātiem tērauda ražojumiem. Otrkārt, tos izmanto kā rūpniecisku izejvielu, ko galalietotāji iegādājas dažādiem lietojumiem, tostarp celtniecībā (tērauda cauruļu ražošana), kuģubūvē, gāzes tvertnēs, automašīnās, spiedtvertnēs un enerģijas cauruļvados.

(24)

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes pārskatāmais ražojums.

(25)

Kā jau tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka tālāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(26)

Tādēļ šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 2. panta c) apakšpunkta nozīmē.

(27)

Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu un kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, Komisija vispirms pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām subsidēšana varētu turpināties.

(28)

Komisija 2022. gada 12. jūlijā nosūtīja ĶV anketu. ĶV tika lūgta nosūtīt anketu bankām un citām finanšu iestādēm, par kurām ĶV bija zināms, ka tās ir sniegušas aizdevumus attiecīgajai nozarei, kā arī karsti velmēta un auksti velmēta tērauda ražotājiem un izplatītājiem, kas nodrošina izejresursus pārskatāmā ražojuma izgatavošanai.

(29)

Komisija nesaņēma atbildi.

(30)

Komisija ar 2022. gada 2. septembra verbālnotu informēja Ķīnas iestādes, ka, ņemot vērā ĶV un pārskatāmā ražojuma ražotāju nesadarbošanos, Komisija bija paredzējusi izdarīt konstatējumus, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu. Ķīnas iestādes arī tika informētas par to, ka konstatējums, kura pamatā ir pieejamie fakti, var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja ĶV un ražotāji būtu sadarbojušies.

(31)

Šajā sakarā piezīmes netika saņemtas. Komisija saskaņā ar pamatregulas 28. pantu uzskatīja, ka ir jāizmanto pieejamie fakti, lai noteiktu Ķīnas subsidēšanas prakses turpināšanos karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu ražošanas nozarē.

(32)

Attiecīgi Komisija savā analīzē izmantoja visus tai pieejamos faktus, konkrēti:

(33)

Pirms Komisija analizēja iespējamo subsidēšanu īpašu subsīdiju vai subsīdiju programmu veidā (3.3. iedaļa un nākamās iedaļas), tā novērtēja valdības plānus, projektus un citus dokumentus, kuri attiecās uz vairāk nekā vienu no subsīdijām vai subsīdiju programmām. Komisija konstatēja, ka visas novērtējamās subsīdijas vai subsīdiju programmas turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ ir daļa no ĶV centrālās plānošanas.

(34)

Komisija pašreizējā izmeklēšanā konstatēja, ka galvenais būtiskais dokuments pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 14. piecgades plāns izejvielu rūpniecības, piemēram, tērauda rūpniecības, attīstībai. Tērauda rūpniecība, kas ir svarīga izejvielu rūpniecības nozares sastāvdaļa, ir galvenā joma, kas veido Ķīnas starptautiskās konkurētspējas priekšrocības, un “galvenais kaujas lauks” rūpnieciskā pamata pārstrukturēšanai un zaļās rūpniecības attīstībai. Plānā uzsvars tiek likts uz vadošo uzņēmumu grupas pilnveidošanu rūpniecības ķēdē, nodrošinot ekoloģisko vadību un pamata konkurētspēju.

(35)

Hebei provinces trīs gadu rīcības plānā klasteru attīstībai tērauda rūpniecības ķēdē (2020.–2022.) ir detalizētāk aprakstīta valstij piederošo uzņēmumu jaukto īpašumtiesību reforma, kā arī plāns ir vērsts uz privāto tērauda rūpniecības uzņēmumu pārrobežu apvienošanos un reorganizācijas veicināšanu.

(36)

Šaņdunas provinces 14. piecgades plānā tērauda rūpniecības attīstībai kā mērķis ir uzsvērta tērauda rūpniecības konkurētspēja, izvirzot priekšplānā stingru ražošanas jaudas kontroli. Turklāt šī plāna mērķi ir optimizēt rūpniecības struktūru, stiprināt inovāciju veicināšanu, sekmēt videi nekaitīgu attīstību un izveidot progresīvu tērauda ražošanas industriālo bāzi, nodrošinot augstākā līmeņa iekšzemes konkurētspēju un starptautisku ietekmi.

(37)

Pēc informācijas izpaušanas CISA apgalvoja, ka Komisija lielā mērā izmantoja “14. piecgadu plānu”, lai pierādītu attiecīgās nozares stratēģisko nozīmi, un tādējādi tas pierāda subsīdiju esamību saistībā ar šo konkrēto nozari. CISA uzsvēra, ka “piecgadu plāni” ir tikai norādījumu dokumenti, kas pauž politiskus uzskatus par nākotni, un kā tādiem tiem nav saistoša spēka, jo šajos plānos nav iekļauti noteikumi par pārkāpumiem vai sodiem. Papildus tam, CISA šajā jautājumā atsaucās uz līdzīgiem dokumentiem un ziņojumiem, ko sniegusi ES Komisija, piemēram, uz pašas Komisijas publikāciju “Jauna industriālā stratēģija”, kurā Komisija pati nosaka dažādas prioritātes attiecībā uz publiskajiem ieguldījumiem, nepārprotami mēģinot virzīt ES galveno nozaru attīstību nākotnē.

(38)

Minētais arguments nebija pieņemams. Pirmkārt, piecgades plāni, ko publicējusi Ķīnas valdība, nav tikai vispārīgi norādījumu dokumenti, bet ir juridiski saistoši. 14. piecgades plānā ir skaidri atgādināts visām iestādēm rūpīgi īstenot plānus: “Mēs stiprināsim plānošanas pārvaldības sistēmas, piemēram, katalogus un sarakstus, apkopošanu un arhivēšanu, kā arī saskaņošanu un koordināciju, izstrādāsim sarakstus un katalogus, piemēram, “14. piecgades” valsts līmeņa īpašos plānus, sekmēsim plānu arhivēšanu, balstoties uz nacionālās plānošanas integrēto informācijas pārvaldības platformu, un apvienosim dažādus plānus, nodrošinot vienotu pārvaldību. Mēs izveidosim un uzlabosim plānošanas saskaņošanas un koordinācijas mehānismus, saskaņosim [Ķīnas Komunistiskās partijas] (ĶKP) Centrālās komitejas un Valsts padomes apstiprinātos plānus un provinču attīstības plānus ar šo plānu pirms to iesniegšanas apstiprināšanai, nodrošināsim, ka valsts līmeņa telpiskā plānošana, īpašā plānošana, reģionālā plānošana un citi plānošanas līmeņi ir saskaņoti ar šo plānu galveno mērķu, attīstības virzienu, vispārējā plānojuma, galveno politiku, lielo projektu, kā arī risku novēršanas un kontroles ziņā (16) .” Turklāt 14. piecgades plānā par izejvielu nozares attīstību ir noteikts, ka “visām apdzīvotajām vietām ir jāpanāk uzlabojumi, īstenojot šo plānu, un ir jāiekļauj plāna galvenais saturs un būtiskie projekti to primārajos vietēja mēroga uzdevumos”, savukārt “tērauda un citām galvenajām nozarēm ir jāformulē īpaši īstenošanas atzinumi, pamatojoties uz šā plāna mērķiem un uzdevumiem”. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(39)

Ķīnas valdība šajā izmeklēšanā nav sniegusi pierādījumus vai argumentus par pretējo.

(40)

Valsts attīstības un reformu komisijas Rīkojums Nr. 35 “Dzelzs un tērauda nozares attīstības politika” (2005) (“Rīkojums Nr. 35”) ir vēl viens politikas dokuments, kas reglamentē Ķīnas tērauda nozari. Rīkojumu Nr. 35 ir pieņēmusi Valsts padome un tas attiecas uz dažādiem aspektiem, kas saistīti ar ĶV kontroli pār nozari, tai skaitā:

(41)

Lēmums Nr. 40 ir Valsts padomes rīkojums, kas ieguldījumu mērķim rūpniecības nozares iedala dažādās kategorijās, proti, “atbalstāmu, ierobežotu un likvidētu projektu” kategorijā. Minētajā lēmumā ir noteikts, ka “Rūpniecības strukturālo pielāgojumu ievirzes katalogs”, kas ir Lēmuma Nr. 40 īstenošanas pasākums, ir svarīgs pamats, lai noteiktu ieguldījumu virzienus. Tajā arī dots uzdevums ĶV pārvaldīt ieguldījumu projektus, kā arī izstrādāt un īstenot politiku tādās jomās kā publiskās finanses, nodokļi, kreditēšana, zemes izmantošana, imports un eksports (17). Tērauda nozare par atbalstāmu nozari atzīta minētā ievirzes kataloga VIII nodaļā. Attiecībā uz juridiskajām iezīmēm Komisija norāda, ka Lēmums Nr. 40 ir rīkojums, ko izdevusi Valsts padome – augstākā administratīvā iestāde ĶTR. Šajā ziņā lēmums ir juridiski saistošs gan citām valsts iestādēm, gan ekonomikas dalībniekiem (18).

(42)

Tērauda nozares pielāgošanas un revitalizācijas plāns (2009) ir rīcības plāns tērauda nozarei. Plāna mērķis ir reaģēt uz starptautisko finanšu krīzi un uz vispārējām ĶV politikas prasībām saistībā ar izaugsmes nodrošināšanu. Tā mērķis ir arī “garantēt stabilu nozares darbību”, jo tā tiek uzskatīta par “svarīgu valsts ekonomikas pīlāru”. Dokumentā paredzētas šādas darbības:

(43)

Saskaņā ar Ievirzes katalogu par rūpniecības strukturālajiem pielāgojumiem (2019) VIII nodaļu tērauda nozare ir atbalstāma nozare.

(44)

Ņemot vērā iepriekš minētos dokumentus un to noteikumus, par kuriem nav pierādījumu, ka tie vairs nav spēkā, Komisija atkārtoja sākotnējā izmeklēšanā izdarīto secinājumu, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas tērauda nozare joprojām bija galvenā/stratēģiskā nozare, kuras attīstību ĶV turpina aktīvi veicināt un virzīt kā politikas stratēģisko mērķi.

(45)

Ņemot vērā to, ka ĶV un Ķīnas ražotāji nav sadarbojušies (sk. 27. un 30. apsvērumu), Komisija nolēma pārbaudīt, vai subsidēšana turpinās, kā norādīts turpmāk. Komisija vispirms pārbaudīja, vai sākotnējā izmeklēšanā kompensētās subsīdijas turpināja nodrošināt ieguvumu karsti velmēta plakanā tērauda ražošanas nozarei. Pēc tam Komisija analizēja, vai šī nozare saņēma subsīdijas, kuras netika kompensētas sākotnējā izmeklēšanā (turpmāk “papildu subsīdijas” vai “jaunas subsīdijas”) un par kurām izteikti apgalvojumi pieprasījumā.

(46)

Komisija ir nolēmusi, ka, ņemot vērā konstatējumus, kuri apstiprina, ka subsidēšana turpinājusies attiecībā uz lielāko daļu subsīdiju, kas tika kompensētas sākotnējā izmeklēšanā, un ņemot vērā arī dažas papildu subsīdijas, nebija vajadzības veikt izmeklēšanu par visām pārējām pieprasījuma iesniedzēja minētajām iespējamajām subsīdijām.

(47)

Pēc informācijas izpaušanas CISA apgalvoja, ka iepriekšējās antisubsīdiju izmeklēšanās konstatētos faktus nevar tikai pārnest uz Komisijas pašreizējo izmeklēšanu, jo šāda pierādīšanas pienākuma maiņa atšķiras no jebkura atbildētāja pieņemtajām tiesībām uz aizstāvību šādās izmeklēšanās. Saskaņā ar CISA sniegto informāciju Komisija izmantoja agrākos konstatējumus, kas gūti citās atsevišķās un nesaistītās izmeklēšanās, lai atainotu Ķīnas ekonomisko praksi kā subsidēšanas piemēru. Tomēr šī pieeja nepierāda subsidēšanas esamību attiecībā uz pārskatāmo ražojumu.

(48)

Komisija uzskatīja, ka pieprasījuma iesniedzējs par esamību, apjomu, raksturu, ieguvumiem un īpašajām iezīmēm ir iesniedzis pietiekamus pierādījumus, kas tam bija pamatoti pieejami. Turklāt Komisija arī uzskatīja, ka, tā kā nenotika sadarbība, nesenajās ES antisubsīdiju izmeklēšanās saistībā ar tām pašām subsīdiju programmām, kas norādītas pieprasījumā, tika pārbaudīti arī šo programmu radītie ieguvumi, to īpašās iezīmes un subsidēšanas apmēri. Minētie iepriekšējie konstatējumi par subsidēšanu, kopā ar daudzveidīgo informāciju, kas ietverta pieprasījumā un ko Komisija apstiprināja šīs izmeklēšanas gaitā, nodrošināja pieejamos faktus attiecībā uz subsidēšanas turpināšanu saskaņā ar pamatregulas 28. pantu. Tādējādi apgalvojums tika noraidīts.

(49)

Sākotnējā izmeklēšanā (19) Komisija konstatēja, ka valstij piederošas bankas (state-owned banks, SOB) bija valsts iestādes, jo tās veica valdības funkcijas un, to darot, tās īstenoja valdības pilnvaras.

(50)

No bankām, kas piešķīra aizdevumus ražotājiem, kuri sadarbojās sākotnējā izmeklēšanā, lielākā daļa bija valstij piederošas bankas. Sākotnējās izmeklēšanas laikā pieejamā informācija liecina, ka vismaz 35 no 45 paziņotajām bankām, tostarp Ķīnas lielākās komercbankas, piemēram, Bank of China, China Construction Bank un Industrial and Commercial Bank of China, pieder valstij. Turklāt tika arī konstatēts, ka šīs valstij piederošas komercbankas ieņēma dominējošo stāvokli tirgū un kā valsts iestādes piedāvāja izsniegt aizdevumus ar procentu likmēm, kas ir zemākas par procentu likmēm tirgū. Attiecīgi tika secināts, ka ĶV īstenoja politiku, saskaņā ar kuru HRF nozarei tika nodrošināti preferenciāli aizdevumi.

(51)

Cita starpā pamatojoties uz 34. un 38. pantu Komercbanku likumā un 17. un 18. pantu Rīkojumā Nr. 40, Komisija arī secināja, ka ĶV pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē uzticēja privātajām komercbankām Ķīnā funkcijas un norīkoja tās piešķirt preferenciālus aizdevumus ražotājiem.

(52)

Tāpēc Komisija secināja, ka: tika sniegts finansiāls ieguldījums HRF ražotājiem valdības veikta tieša līdzekļu pārveduma veidā pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē, un valdība arī uzticēja vai uzdeva privātām bankām sniegt finansiālus ieguldījumus tiem pašiem ražotājiem pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē.

(53)

Tika konstatēts, ka tiek piešķirts ieguvums pamatregulas 3. panta 2. punkta un 6. panta b) punkta nozīmē, ciktāl valdības aizdevumi tika piešķirti ar labvēlīgākiem nosacījumiem nekā tie, ko saņēmējs varētu faktiski iegūt tirgū. Tā kā ir konstatēts, ka nevalstiskie aizdevumi Ķīnā nenodrošina atbilstošu tirgus standartu (privātbankas, kam ĶV uztic funkcijas un norīko tās), šāds standarts tika noteikts, pamatojoties uz Ķīnas Tautas bankas standarta aizdevumu likmi. Šī likme tika koriģēta, lai atspoguļotu parasto tirgus risku, pieskaitot atbilstošu prēmiju, kas sagaidāma darījumos ar obligācijām, kuras emitējuši uzņēmumi ar “neinvestēšanas kategorijas” obligāciju reitingu (ar likmi “BB”).

(54)

Tika konstatēts, ka šī subsīdiju programma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo tērauda nozare ietilpa atbalstāmo kategorijā saskaņā ar Lēmumu Nr. 40, un aizdevumi tika nodrošināti tikai tiem tērauda ražošanas uzņēmumiem, kas bija pilnībā ievērojuši dzelzs un tērauda nozares attīstības politiku (Rīkojumu Nr. 35).

(55)

Turklāt tika konstatēts, ka programma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē, jo konkrēti valdības plāni un dokumenti mudināja un uzdeva sniegt finansiālu atbalstu tērauda nozarei arī konkrētos Ķīnas ģeogrāfiskajos reģionos.

(56)

Sākotnējā izmeklēšanā noteiktā subsīdijas likme izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem svārstījās no 1,99 % līdz 27,91 %.

(57)

Pieprasījumā un atbilstošajos pielikumos (20) pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus tam, ka Ķīnas HRF ražotāji turpināja saņemt ieguvumu no preferenciāliem Ķīnas iekšzemes banku piešķirtiem aizdevumiem un procentu likmēm, kas bija zemākas par procentu likmēm tirgū.

(58)

Pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus tam, ka valstij piederošās bankas ir plaši pārstāvētas Ķīnas banku nozarē un tām ir dominējošais stāvoklis tajā. Pieprasījuma 67. punktā bija uzskaitītas lielākās valstij piederošās bankas, kas ir sniegušas aizdevumus ar atvieglotiem noteikumiem HRF ražotājiem Ķīnā.

(59)

Visbeidzot, pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka ĶV pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē joprojām uztic privātbankām funkcijas un norīko tās nodrošināt subsidētus aizdevumus. Tāpēc Komisijas konstatējumi šajā sakarā sākotnējā izmeklēšanā joprojām ir spēkā.

(60)

Tā kā ĶV nesadarbojās, netika sniegti argumenti, kas apstrīdētu pieprasījuma iesniedzēja sniegtos pierādījumus attiecībā uz Ķīnas banku sistēmas pašreizējo stāvokli.

(61)

Turklāt ziņojumā par Ķīnu (21) un jaunākajos konstatējumos izmeklēšanā par riepām (22), e-velosipēdiem (23), OTI (24), stikla šķiedras izstrādājumiem (25) un alumīnija foliju (26) tika apstiprināti problemātiskie jautājumi šīs subsidēšanas programmas izveidē un tās turpināšanā, proti, valstij piederošas bankas darbojas kā valsts iestādes, tām ir dominējošais stāvoklis banku nozarē, un privātbankām tiek uzticētas funkcijas un tās tiek attiecīgi norīkotas.

(62)

Tā kā Ķīnas ražotāji nesadarbojās, Komisijai nebija tādas informācijas par konkrētiem uzņēmumiem, uz kuras pamata varētu aprēķināt subsīdijas apjomu, kas piešķirts pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Lai gan subsidēšanas apjomu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nevarēja precīzi noteikt sadarbības trūkuma dēļ, pamatojoties uz pieprasījumu, iepriekšējo izmeklēšanas procesu konstatējumiem, kas minēti 61. apsvērumā, un bez jebkādām norādēm par pretējo, bija iespējams secināt, ka Ķīnas HRF ražotāji joprojām tiek subsidēti.

(63)

Attiecīgā subsīdiju programma joprojām bija īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka juridiskā situācija, kas aprakstīta 54. apsvērumā, nav mainījusies, un ņemot vērā jauno 14. piecgades plānu tērauda nozarei, kurā tērauda nozare apstiprināta kā atbalstāma nozare.

(64)

Attiecīgi Komisija secināja, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka preferenciālo aizdevumu nodrošināšana pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās kā kompensējama subsīdija.

(65)

Sākotnējā izmeklēšanā (27) Komisija konstatēja, ka ĶV nodrošinātās zemes izmantošanas tiesības uzskatāmas par subsīdiju pasākumu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Tā kā Ķīnā nav funkcionējoša zemes tirgus, ĶV nodrošina zemes izmantošanas tiesības par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo, tādējādi sniedzot ieguvumu saņēmējiem uzņēmumiem. Ārējā standarta izmantošana parādīja, ka summa, ko HRF ražotāji samaksājuši par zemes izmantošanas tiesībām, ir daudz mazāka par parasto tirgus likmi.

(66)

Komisija arī konstatēja, ka subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) un c) apakšpunkta nozīmē tāpēc, ka rūpniecības zeme saskaņā ar tiesību aktiem ir pieejama tikai tiem uzņēmumiem, kuri ievēro valsts noteikto rūpniecības politiku. Turklāt tikai uz dažiem darījumiem attiecās piedāvājumu konkursa procedūra, cenas bieži vien noteica iestādes un valdības prakse šajā jomā ir neskaidra un nepārredzama.

(67)

Izmantojot zemes cenu standartu Taivānā, sākotnējā izmeklēšanā subsīdijas likme attiecībā uz šo pasākumu izlasē iekļautajiem ražotājiem tika noteikta apmērā no 1,20 % līdz 7,63 %.

(68)

Pieprasījumā un atbilstošajos pielikumos (28) pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus tam, ka Ķīnas HRF ražotāji turpināja saņemt ieguvumu no zemes izmantošanas tiesībām par atlīdzību, kas bija mazāka par atbilstīgo.

(69)

Pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka tiesību akti, kas reglamentē šo jautājumu, kopš sākotnējās izmeklēšanas nav grozīti. Privātīpašuma tiesības uz zemi Ķīnā ir aizliegtas. Zemes pārvaldības likumā un jo īpaši tā 2. pantā joprojām paredzēts, ka visa zeme Ķīnā pilnībā pieder ĶV, jo tā kolektīvi pieder Ķīnai. Īpašuma likumā (45.–48. pantā) paredzēts, ka zeme Ķīnā ir vai nu “kolektīvi piederoša”, vai “valstij piederoša”. Zemi nedrīkst pārdot, bet zemes izmantošanas tiesības var piešķirt publiskā piedāvājumu konkursā, kotēšanā vai izsolē.

(70)

ĶV un ražotāji nesniedza pierādījumus, kas liecinātu par to, ka HRF nozare pārstāja saņemt ieguvumu no zemes izmantošanas tiesību nodrošināšanas par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo.

(71)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tai skaitā pierādījumiem ziņojumā par Ķīnu (29) saistībā ar šo jautājumu un konstatējumiem jaunākajos kompensāciju maksājumu izmeklēšanas procesos saistībā ar ĶTR riepu (30), e-velosipēdu (31) un optiskās šķiedras kabeļu (32) jomās, Komisija secināja, ka par zemes izmantošanu maksātās likmes turpināja subsidēt, jo ĶV noteiktā sistēma neatbilst tirgus principiem.

(72)

Tā kā ĶV un Ķīnas ražotāji nesadarbojās, Komisijai nebija pieejama informācija par konkrētiem uzņēmumiem, uz kuras pamata aprēķināt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piešķirto subsīdijas apjomu. Lai gan subsidēšanas apjomu nevarēja precīzi noteikt sadarbības trūkuma dēļ, pamatojoties uz pieprasījumu, iepriekšējo izmeklēšanas procesu konstatējumiem, kas minēti 71. apsvērumā, un bez jebkādām norādēm par pretējo, bija iespējams secināt, ka Ķīnas HRF ražotāji joprojām tiek subsidēti.

(73)

Subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) un c) apakšpunkta nozīmē. Zemes izmantošanas tiesības tiek piešķirtas tikai ierobežotam uzņēmumu skaitam. Turklāt tērauda nozare, kas ietilpst atbalstāmo kategorijā saskaņā ar Valsts padomes Lēmumu Nr. 40, ir to nozaru sarakstā, kuras saņem ieguvumu no zemes izmantošanas tiesībām.

(74)

Attiecīgi Komisija secināja, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka zemes izmantošanas tiesību nodrošināšana par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās kā kompensējama subsīdija.

(75)

Sākotnējā izmeklēšanā (33) Komisija konstatēja, ka HRF ražotāji saņem kompensējamās subsīdijas, kas saistītas ar preferenciālu režīmu ienākuma nodokļa un citu tiešo nodokļu programmu un politikas jomā.

(76)

Attiecībā uz trim konkrētām programmām – uzņēmuma ienākuma nodokļa (Enterprise Income Tax, EIT) privilēģijām resursu produktiem, kas iegūti no sinerģiskas izmantošanas, EIT kompensāciju par pētniecības un izstrādes izdevumiem un atbrīvojumu no zemes izmantošanas nodokļa – Komisija pamatoja savus secinājumus par juridisko pamatu, atbilstību, subsīdijas veidu un tās īpašajām iezīmēm, pamatojoties uz pārbaudītajām atbildēm uz anketas jautājumiem, un varēja aprēķināt individuālās subsīdiju likmes izlasē iekļautajiem uzņēmumiem.

(77)

Tika konstatēts, ka ienākuma nodokļa un citu tiešo nodokļu programmas bija subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē valdības nesaņemto ieņēmumu veidā, kas nodrošina ieguvumu saņēmējuzņēmumiem.

(78)

Tāpat tika konstatēts, ka subsīdiju shēmas ir īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka ar tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem darbojās piešķīrēja iestāde, piekļuve šai shēmai tika paredzēta tikai konkrētiem uzņēmumiem un nozarēm, kas klasificētas kā atbalstāmas, piemēram, tām, kas ir daļa no HRF nozares.

(79)

Sākotnējā izmeklēšanā noteiktā subsīdijas likme izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem svārstījās no 0,00 % līdz 0,66 %.

(80)

Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā (34) pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus tam, ka daudzi Ķīnas HRF ražotāji turpina gūt labumu no vairākām uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) privilēģiju programmām, kas tika kompensētas sākotnējās izmeklēšanas laikā. UIN privilēģiju programmas juridiskais pamats ir UIN likuma 28. pants un ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma īstenošanas noteikumu 93. pants. Turklāt pieteikuma iesniedzējs sniedza pierādījumus par UIN kompensāciju pētniecības un izstrādes subsīdijai, kā juridisko pamatu norādot UIN likuma 30. panta 1. punktu, kā arī ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma īstenošanas noteikumus.

(81)

Optisko šķiedru kabeļu (35) un alumīnija folijas (36) izmeklēšanas procesi apstiprināja, ka shēmas joprojām tiek izmantotas un to būtība nav mainījusies.

(82)

Tā kā ĶV nesadarbojās, netika sniegti argumenti, kas apstrīdētu pieprasījuma iesniedzēja sniegtos pierādījumus attiecībā uz to, ka HRF ražotāji joprojām saņem ieguvumu no ienākuma nodokļa un citu tiešo nodokļu programmām un politikas.

(83)

Attiecīgās shēmas uzskatāmas par subsīdijām pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē valdības nesaņemto ieņēmumu veidā, kas nodrošina ieguvumu saņēmējuzņēmumiem.

(84)

Tā kā ĶV un Ķīnas ražotāji nesadarbojās, Komisijai nebija pieejama informācija par konkrētiem uzņēmumiem, uz kuras pamata aprēķināt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piešķirto subsīdijas apjomu. Lai gan subsidēšanas apjomu nevarēja precīzi noteikt sadarbības trūkuma dēļ, pamatojoties uz pieprasījumu, iepriekšējo izmeklēšanas procesu konstatējumiem, kas minēti 81. apsvērumā, un bez jebkādām norādēm par pretējo, bija iespējams secināt, ka Ķīnas HRF ražotāji joprojām tiek subsidēti.

(85)

Šīs shēmas ir īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka ar tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem darbojās piešķīrēja iestāde, piekļuve šīm shēmām tika paredzēta tikai konkrētiem uzņēmumiem un nozarēm.

(86)

Attiecīgi Komisija secināja, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka dažas nodokļu programmas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām bija kompensējamas subsīdijas.

(87)

Sākotnējā izmeklēšanā (37) Komisija konstatēja, ka HRF ražotāji saņem kompensējamās subsīdijas, kas saistītas ar preferenciālu režīmu, ko nodrošina divas netiešo nodokļu un importa tarifu programmas:

(88)

Tika konstatēts, ka netiešo nodokļu un importa tarifu programmas uzskatāmas par subsīdijām pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē valdības nesaņemto ieņēmumu veidā, kas nodrošina ieguvumu saņēmējuzņēmumiem.

(89)

Tāpat tika konstatēts, ka šīs subsīdiju shēmas ir īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka ar tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem darbojās piešķīrēja iestāde, piekļuve šīm shēmām tika paredzēta tikai konkrētiem uzņēmumiem un nozarēm. Turklāt tas, ka ĶV nesadarbojās, neļāva Komisijai izdarīt secinājumu par to, vai pastāv objektīvi atbilstības kritēriji konkrētam shēmām, kas tās padarīja par īpašām pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(90)

Sākotnējā izmeklēšanā noteiktā subsīdijas likme izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem bija 1,01 %.

(91)

Pieprasījums, kā arī konstatējumi jaunākajos antisubsidēšanas izmeklēšanas procesos, ko Komisija veica attiecībā uz atbalstāmajām nozarēm Ķīnā, piemēram, izmeklēšana par riepām (38), OTI (39) un alumīnija foliju (40), apliecināja, ka shēmas joprojām tiek izmantotas un to būtība nav mainījusies.

(92)

Tā kā ĶV un Ķīnas HRF ražotāji nesadarbojās, netika sniegti argumenti, kas apstrīdētu pieprasījuma iesniedzēja sniegtos pierādījumus attiecībā uz to, ka HRF ražotāji joprojām saņem ieguvumu no netiešo nodokļu un importa tarifu programmām un politikas.

(93)

Attiecīgās shēmas uzskatāmas par subsīdijām pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē valdības nesaņemto ieņēmumu veidā, kas nodrošina ieguvumu saņēmējuzņēmumiem.

(94)

Tā kā ĶV un Ķīnas HRF ražotāji nesadarbojās, Komisijai nebija pieejama informācija par konkrētiem uzņēmumiem, uz kuras pamata aprēķināt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piešķirto subsīdijas apjomu. Lai gan subsidēšanas apjomu nevarēja precīzi noteikt sadarbības trūkuma dēļ, pamatojoties uz pieprasījumu, iepriekšējo izmeklēšanas procesu konstatējumiem, kas minēti 91. apsvērumā, un bez jebkādām norādēm par pretējo, bija iespējams secināt, ka HRF ražotāji joprojām tiek subsidēti.

(95)

Shēmas ir īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo piekļuve tām tika paredzēta tikai konkrētiem uzņēmumiem un nozarēm.

(96)

Attiecīgi Komisija secina, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka netiešo nodokļu un importa tarifu programmas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām bija kompensējamas subsīdijas.

(97)

Sākotnējā izmeklēšanā (41) Komisija secināja, ka visi izlasē iekļautie uzņēmumi guva labumu no dažādām dotācijām saistībā ar vides aizsardzību un emisiju samazināšanu, kā arī no dotācijām saistībā ar pētniecību un izstrādi, tehnoloģiju modernizāciju un inovāciju.

(98)

Sākotnējā izmeklēšanā arī tika izdarīts pozitīvs secinājums par tādu vairāku ad hoc subsīdiju esamību, kuras dažāda līmeņa valdības iestādes, t. i., vietējās, reģionālās un valsts iestādes, piešķīra atsevišķiem HRF ražotājiem. Šādu dotāciju piemēri bija patentu fondi, zinātnes un tehnoloģiju fondi un piešķīrumi, uzņēmējdarbības attīstības fondi, dotācijas pamata infrastruktūrai, atbalsta fondi, kas tiek nodrošināti rajona vai provinces līmenī, līdzekļi dzelzsrūdas importam, līdzekļi uzņēmuma pārvietošanai, īpašs fonds ārvalstu progresīvo tehnoloģiju ieviešanai, procentu atlaides aizdevumiem, kas paredzēti aprīkojuma importēšanai.

(99)

Tika konstatēts, ka šīs dotācijas un citas ad hoc subsīdijas ir uzskatāmas par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, t. i., atbilstoši šādai definīcijai – līdzekļu pārskaitījums no ĶV dotāciju veidā attiecīgā produkta ražotājiem.

(100)

Tika arī konstatēts, ka subsīdijas ir īpašas vai nu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu, ņemot vērā, ka tās attiecas tikai uz atsevišķiem uzņēmumiem vai noteiktiem projektiem konkrētos reģionos un/vai tērauda ražošanas nozari, vai arī saskaņā ar 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ņemot vērā to, ka atbilstības nosacījumi un faktiskie atlases kritēriji uzņēmumu atbilstības noteikšanai nav pārredzami, nav objektīvi un netiek piemēroti automātiski.

(101)

Sākotnējā izmeklēšanā noteiktā subsīdijas likme izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem svārstījās no 0,09 % līdz 1,45 %.

(102)

Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā (42) pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus tam, ka daudzi HRF ražotāji joprojām gūst labumu no dotāciju programmām.

(103)

Konstatējumi jaunākajos antisubsidēšanas izmeklēšanas procesos, ko Komisija veica attiecībā uz atbalstāmajām nozarēm Ķīnā, piemēram, izmeklēšanās par OTI (43) un alumīnija foliju (44), apliecināja, ka shēmas joprojām tiek izmantotas un to būtība nav mainījusies.

(104)

Lielākā daļa dotāciju tika piešķirtas, lai finansētu konkrētus projektus vai aktīvus, atbalstītu energotaupību vai vides aizsardzību un modernizētu tērauda rūpnīcas.

(105)

Pieprasījuma iesniedzējs arī sniedza uz konkrētu uzņēmumu gada pārskatu analīzi balstītus pierādījumus, ka vismaz 12 HRF ražotāji saņēma subsīdijas laikposmā no 2018. līdz 2021. gadam.

(106)

Tika konstatēts, ka visas dotācijas un citas termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā analizētās ad hoc subsīdijas ir subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē tiešas naudas līdzekļu nodošanas veidā attiecībā uz dotācijām un līdzīgām resursu nodošanas darbībām.

(107)

Tā kā ĶV un HRF ražotāji nesadarbojās, netika sniegti argumenti, kas apstrīdētu pieprasījuma iesniedzēja sniegtos pierādījumus attiecībā uz to, ka HRF ražotāji joprojām saņem ieguvumu no dotācijām vai piešķirtajām ad hoc subsīdijām.

(108)

Tā kā ĶV un Ķīnas ražotāji nesadarbojās, Komisijai nebija pieejama informācija par konkrētiem uzņēmumiem, uz kuras pamata aprēķināt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piešķirto subsīdijas apjomu. Lai gan subsidēšanas apjomu nevarēja precīzi noteikt sadarbības trūkuma dēļ, pamatojoties uz pieprasījumu, iepriekšējo izmeklēšanas procesu konstatējumiem, kas minēti 103. apsvērumā, un bez jebkādām norādēm par pretējo, bija iespējams secināt, ka Ķīnas HRF ražotāji joprojām tiek subsidēti.

(109)

Tika uzskatīts, ka šīs subsīdijas juridiski vai faktiski ir īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta nozīmē. Tā kā ĶV un Ķīnas HRF ražotāji nesadarbojās, tiek uzskatīts, ka subsīdijas ir piešķirtas ierobežotam HRF ražotāju skaitam, un/vai arī ņemot vērā veidu, kā piešķīrējas iestādes ir īstenojušas rīcības brīvību to piešķiršanā.

(110)

Attiecīgi Komisija secināja, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka ražotāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpināja saņemt dotācijas kā kompensējamas subsīdijas.

(111)

Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā (45) bija ietverti plaši pierādījumi tam, ka vairākiem Ķīnas HRF ražotājiem bija otrās paaudzes parādi par pašu kapitāla instrumentiem, kas radās laikā no 2016. līdz 2019. gadam, kopējam parādu apjomam sasniedzot 237 miljardus RMB. Tiek apgalvots, ka valstij piederošo tērauda ražotāju nenomaksātie parādi valstij piederošām komercbankām (state-owned commercial banks, SOCB, turpmāk “SOCB”) tika anulēti apmaiņā pret pašu kapitālu, iesaistot dažādu veidu īstenošanas aģentūras (ĪA), kas ir nebanku finanšu iestādes Ķīnas Banku un apdrošināšanas regulējošās komisijas jurisdikcijā. Visizplatītākais parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumu (debt for equity swaps, DES) veids, iesaistot ĪA, ir finanšu aktīvu ieguldījumu sabiedrības (financial asset investment companies, FAIC), kas ir atvasinātas no bankām vai apdrošināšanas sabiedrībām. Pieprasījumā bija arī apgalvots, ka ĪA tika izveidotas tieši tādēļ, lai izmantotu lielo ienākumus nenesošo aizdevumu apjomu galvenajās rūpniecības nozarēs, tostarp tērauda rūpniecības nozarē, un pārstrukturētu valstij piederošo uzņēmumu parādus, tostarp ar parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumiem.

(112)

Tā kā ĶV nesniedza nekādu informāciju par attiecīgo programmu, Komisija izdarīja savus secinājumus par to, pamatojoties uz pieprasījumā ietverto informāciju, kā arī informāciju, kas tika iegūta no Komisijas veiktās antisubsidēšanas izmeklēšanas attiecībā uz tērauda rūpniecības nozari Ķīnā, proti, attiecībā uz OTI (46).

(113)

Kā aplūkots iepriekš 91. apsvērumā, Komisija noteica, ka HRF ir atbalstāma nozare, un 3.4.1. iedaļā tā konstatēja, ka HRF ražotāji izmanto preferenciālu finansējumu, pateicoties tam, ka ĶV bija politika nodrošināt preferenciālus aizdevumus HRF nozarei ar valstij piederošo banku starpniecību, kā arī ĶV uzticēja un deva norādījumus privātajām bankām sniegt šādus preferenciālus aizdevumus HRF ražotājiem. Turklāt Komisija konstatēja, ka ĶV ir izveidojusi veselu regulatīvo ekosistēmu ap DES koncepciju, kas aptver arvien lielāku kreditoru, mērķa uzņēmumu, īstenošanas aģentūru, investoru, pakalpojumu platformu un uzraudzības iestāžu skaitu un daudzveidību. Un, lai gan ĶV dokumentos ir konsekventi uzsvērta šīs sistēmas orientācija uz tirgu, un tajos dalībniekiem ir arī atgādināts, ka tiek gaidīts, ka šie dokumenti kalpos lielākam labumam un veicinās valsts ekonomikas politikas mērķu sasniegšanu.

(114)

Saskaņā ar pieprasījumā norādīto dokumentu “Vadošie atzinumi par finanšu iestāžu aktīvu pārvaldīšanas uzņēmējdarbības reglamentēšanu” finanšu iestādes tiek mudinātas piesaistīt līdzekļus, emitējot aktīvu pārvaldīšanas produktus, lai ieguldītu jomās, kas atbilst valsts stratēģiju un rūpniecības politikas prasībām, kā arī valsts piedāvājuma puses strukturālo reformu politikas prasībām, nodrošinot atbilstību normatīvajiem aktiem un uzņēmējdarbības ilgtspējību. Turklāt finanšu iestādes tiek arī mudinātas piesaistīt līdzekļus, emitējot aktīvu pārvaldīšanas produktus, lai atbalstītu ekonomikas struktūras pārveidi, atbalstītu uz tirgu orientētus, legalizētus parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumus un samazinātu korporatīvo sviras efektu.

(115)

Pieprasījumā bija iekļauta arī atsauce uz dokumentu “Atzinumi par jaudas pārpalikuma novēršanu tērauda rūpniecības nozarē un atveseļošanās īstenošanu”, kurā uzsvērta nepieciešamība palielināt finansēšanas atbalstu tērauda ražošanas uzņēmumiem un piesaistīt investīciju kapitālu no citiem avotiem, nevis no valsts budžeta un finanšu iestādēm, piemēram, līdzekļu pārvaldības produktiem, pensiju fondiem utt. Turklāt šis dokuments mudina izstrādāt uz tirgu balstītas pieejas korporatīvo parādu apstrādei un atbalstīt bankas apgrūtinošu parādu novēršanai, nododot problemātiskās aizdevumu pozīcijas aktīvu pārvaldīšanas sabiedrībām.

(116)

Dokumentā “Atzinumi par atbalstu tērauda un ogļu rūpniecībai jaudas pārpalikuma jautājumu risināšanā un atveseļošanas īstenošanā”, ko 2016. gadā publicēja Ķīnas Tautas banka un regulatīvās komisijas, kas pārrauga banku, apdrošināšanas un vērtspapīru nozares, ir sniegti norādījumi par to, kā palīdzēt tērauda un ogļu rūpniecības nozarēm risināt jaudas pārpalikuma un maksātnespējas problēmas. Tas tiek panākts, izmantojot “finanšu pakalpojumu vadošo lomu”, kas ļautu ogļu un tērauda rūpniecības nozarēm uzlabot to finanšu, tehnoloģiskos un vides rādītājus. Turklāt uzņēmumi, kas ievēro valsts rūpniecības politiku un var nodrošināt atbilstību vairākiem neskaidri definētiem nosacījumiem, kas attiecas uz pārstrukturēšanu, maksātspēju un vides aizsardzību, var gūt labumu no kredīta periodu koriģēšanas.

(117)

Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā ir iekļauta informācija par kopīgās konferenču sistēmas izveidi Valsts padomes vadībā, kura izskatīja un apstiprināja reglamentējošo un atbalsta politiku, tai skaitā jaunas parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumu kārtas ieviešanu. Vienlaikus tika izstrādāti vienoti sodu mehānismi, lai sodītu par noteikumu pārkāpumiem. Turklāt kopīgajā konferencē ir aicināts panākt, lai DES darījumi sniegtu labumu uzņēmumiem un nozarēm, kurām ir liela nozīme ekonomikas pārveides, kā arī valsts drošības ziņā.

(118)

Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas (Communist Party of China Central Committee, CPCCC) 2017. gada finanšu darba konferencē ģenerālsekretārs Sji Dzjiņpins (Xi Jinping) apstiprināja jau sen paustās nostājas, ka finanšu iestādēm jāsaprot sava loma, pirmkārt un galvenokārt, kalpojot reālajai ekonomikai, un jādara viss iespējamais, lai stiprinātu tās vājās vietas. Savā paziņojumā viņš akcentēja finanšu nozares pienākumu kalpot reālajai ekonomikai, aizsargājot to pret finanšu riskiem. Šādi rīkojoties, finanšu sektoram jāuzlabo pakalpojumu efektivitāte un kvalitāte un jānovirza vairāk resursu galvenajām un vājāk attīstītajām ekonomiskās un sociālās attīstības jomām. Papildus tam valdība nodarbojas ar ekonomikas nozares parādsaistību samazināšanu, stingri ievērojot piesardzīgu monetāro politiku un par prioritāti izvirzot valsts uzņēmumu parādsaistību samazināšanu.

(119)

Ķīnas Valsts padomes (VP) pastāvīgās komitejas sanāksmē 2017. gadā valsts kapitālsabiedrību parādsaistību samazināšana tika izvirzīta vispārējā korporatīvo parādsaistību samazināšanas uzdevuma priekšplānā. Pastāvīgā komiteja ierosināja izstrādāt attiecīgus fiskālā atbalsta pasākumus valsts īpašumā esošajiem aktīviem tērauda un ogļu rūpniecības nozarēs, kuri ir pārmērīgi noslogoti ar parādsaistībām. Tā arī apsprieda valstij piederoša kapitāla papildu mehānisma izveidi un pārveidei un modernizācijai nepieciešamā kapitāla pieejamību.

(120)

Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, Komisija secināja, ka parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumi ir finansiāls ieguldījums pašu kapitāla ieguldījumu un/vai aizdevumu veidā pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē vai neiekasētu ieņēmumu veidā, kas izriet no dzēstām vai neatmaksātām parādsaistībām, 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Valdība sniedza šo finansiālo ieguldījumu, izmantojot pakalpojumus, kurus sniedz valsts iestādes, kas ir iesaistītas šajos darījumos, t. i., četras IĀ un vairākas valstij piederošas komercbankas. Tā kā ĶV termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā nesadarbojās, Komisija secināja, ka lietas materiālos esošie pierādījumi pietiekami parāda, ka aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības ir valsts iestādes, jo ĶV tās izveidoja tieši tādēļ, lai atbrīvotos no lieliem ienākumus nenesošiem aizdevumiem galvenajās rūpniecības nozarēs, tostarp tērauda nozarē, un pārstrukturētu valstij piederošo uzņēmumu parādsaistības. Tāpēc tika uzskatīts, ka aktīvu pārvaldīšanas sabiedrību rīcība atbilda valdības pilnvaru īstenošanai.

(121)

Turklāt pieprasījumā bija sniegti pierādījumi tam, ka uz parādsaistību liela mēroga dzēšanu neattiecās parastie komerciālie apsvērumi, jo ĶV neveica novērtējumu par to, vai parasts privāts ieguldītājs būtu veicis šos parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumus, sagaidot, ka laika gaitā tiks gūta samērīga peļņas norma. Pieprasījums saturēja informāciju, ka ĶV dzēsa lielas parādsaistību summas apmaiņā pret pašu kapitālu, lai samazinātu HRF ražotāju saistību un aktīvu attiecību un tādējādi palielinātu to konkurētspēju, nemaz nerunājot par komerciāliem apsvērumiem, ko ņemtu vērā privāts ieguldītājs. Tāpēc Komisija, rūpīgi izanalizējusi pieprasījumā ietverto informāciju un ņemot vērā, ka lietas materiālos nav citas informācijas, secināja, ka pasākumi nodrošināja ieguvumu pamatregulas 6. panta a) punkta nozīmē.

(122)

Parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumi ir finansiāls ieguldījums pašu kapitāla ieguldījumu un/vai aizdevumu veidā pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē vai neiekasētu ieņēmumu veidā, kas izriet no dzēstām vai neatmaksātām parādsaistībām, 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē.

(123)

Tā kā šīs pārskatīšanas laikā ĶV un Ķīnas HRF ražotāji nesadarbojās, Komisija, rūpīgi izanalizējusi pieprasījumā ietverto informāciju un ņemot vērā, ka lietas materiālos nav citas informācijas, secināja, ka pasākumi tādējādi radīja ieguvumu pamatregulas 6. panta a) apakšpunkta nozīmē.

(124)

Subsīdija bija īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka nebija objektīvu kritēriju subsīdiju nodrošināšanai un nebija skaidrs, ar kādiem nosacījumiem HRF ražotāji var vai nevar tikt iesaistīti šajā programmā. Parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumi arī bija īpaši pamatregulas 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā valsts iestāžu lielo rīcības brīvību subsīdiju piešķiršanā un to, ka tikai dažas konkrētas nozares saņēmušas ieguvumu no subsīdijām, piemēram, tās, kurās ir jaudas pārpalikuma problēmas.

(125)

Attiecīgi Komisija secināja, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka HRF ražotāji ĶTR guva labumu no parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumiem kā kompensējamām subsīdijām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kuras turpināja nodrošināt kā finansiālu palīdzību, lai samazinātu parādus uzņēmumiem ar lielām parādsaistībām.

(126)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija secināja, ka HRF ražotāji Ķīnā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpināja saņemt ieguvumu no kompensējamām subsīdijām.

(127)

Pēc tam, kad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika konstatēta subsidēšana, Komisija pārbaudīja subsidētā importa no attiecīgās valsts turpināšanās iespējamību, ja pasākumi tiktu atcelti. Tika analizēti šādi papildu elementi: ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Ķīnas Tautas Republikā un Savienības tirgus pievilcīgumu.

(128)

Tā kā ĶTR ražotāji nesadarbojās, Komisija savus secinājumus par citu ražotāju jaudu pamatoja ar pieejamajiem faktiem un paļāvās uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju, kā arī uz citiem pieejamajiem avotiem.

(129)

2020. gadā Ķīna nodrošināja 56,5 % no pasaules neapstrādātā tērauda produkcijas, salīdzinot ar 53,3 % 2019. gadā (47). 2020. gada septembrī ESAO Tērauda komitejas 88. sesijas paziņojumā tika norādīts, ka “neskatoties uz globālo negatīvo pieprasījuma satricinājumu, ražošana un krājumi ir ievērojami pieauguši salīdzinājumā ar līmeni Ķīnā pirms gada”. Turklāt Tērauda komiteja atzīmēja “ar bažām novirzi no globālās tendences Ķīnā, kur tērauda ražošana 2020. gada pirmajā semestrī sasniedza rekordlielus apjomus un kur krājumi ir sasnieguši vēsturiski augstu līmeni. Šīs norises rada pārprodukcijas risku Ķīnā, saasinot globālo nelīdzsvarotību, ko izraisa Covid-19 radītie pieprasījuma satricinājumi.” Tērauda ražošanas jaudas nepārtraukta pieauguma tendenci Ķīnā ir vēl vairāk rosinājusi “ievērojama kreditēšanas noteikumu atvieglošana” apvienojumā ar lielo tērauda ražotāju pieaugošajām investīcijām, kamēr mazāki tirgus dalībnieki joprojām ir atstāti ārpus jaudas kontroles sistēmas. Arī ESAO 2021. gada februāra ziņojumā ir norādīts, ka visā pasaulē pieaug tērauda ražošanas jaudas pārpalikums, ko jo īpaši veicina Āzijas valstis, tai skaitā Ķīna (48).

(130)

Ķīnas valdībai ir vērienīgi plāni attiecībā uz tās tērauda rūpniecību (49), jo valsts mērķis ir likvidēt novecojušas rūpnīcas un nekonkurētspējīgus uzņēmumus ar pārmērīgām izmaksām, vienlaikus koncentrējoties uz tērauda ražotāju darbības sekmēšanu un atbalstīšanu, kas atbilst valdības politikai un prioritātēm. Tā pamatā ir nolūks sakārtot nozari, stiprinot vadošos tirgus dalībniekus un atbrīvojoties no tiem, kuri piekopj neatbilstošu uzņēmējdarbības praksi un neatbilst (vai nepielāgojas) valdības prioritātēm. Mērķis ir veidot “jaunu nozares līderu paaudzi”. Tas tiek panākts ar tādu politiku kā jaudas mijmaiņas sistēma, parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumi, kas ļauj valstij piešķirt ļoti lielu rīcības brīvību attiecībā uz atsevišķu uzņēmumu darbībām. Pamatmērķis ir palielināt tādu “atlasīto” tirgus dalībnieku jaudu, kuri ir efektīvi ražotāji, kas ievēro valdības pašreizējos mērķus tērauda rūpniecības nozarē.

(131)

Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā ietvertajā informācijā bija aplēsts, ka noteiktu karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģēta vai cita leģēta tērauda velmējumu kopējā ražošanas jauda Ķīnā ir vairāk nekā 345 miljoni tonnu, savukārt ražošana un patēriņš Ķīnā tika lēsts 314 miljonu tonnu apmērā 2020. gadā. Pamatojoties uz minēto, Ķīnas neizmantotā jauda 2020. gadā tika lēsta 31 miljona tonnu apmērā, kas liecina par neizmantotās jaudas esamību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un ir gandrīz vienāda ar kopējo Savienības patēriņu brīvajā tirgū (aptuveni 35 miljoni tonnu) pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(132)

Ķīnas tērauda pieprasījuma samazināšanās 2021. gada sākumā ir un būs galvenais eksporta pieauguma virzītājspēks. Izrietošā nelīdzsvarotība starp jaudu un pieprasījumu, visticamāk, palielinās spiedienu uz ražotājiem eksportēt. Ķīnas jauda ir pārāk liela salīdzinājumā ar Ķīnas ekonomikas faktiskajām vajadzībām.

(133)

Tāpēc gadījumā, ja attiecīgie pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas ražotāji visdrīzāk novirzītu savu neizmantoto jaudu lielos apjomos uz Savienības tirgu par subsidētām cenām.

(134)

Savienības tirgus ir viens no lielākajiem atsevišķu karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu tirgiem visā pasaulē. Ķīnas tirgus nevar absorbēt tērauda ražošanas jaudas pārpalikumu, un lielākie trešo valstu tirgi ir slēgti Ķīnas eksportam, jo tajos ir ieviesti antidempinga, drošības vai citi aizsardzības pasākumi pret ĶTR (50). Turklāt cenu līmenis Savienībā (Savienības ražošanas nozares noteiktā vidējā cena pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 734 euro par tonnu) pārsniedz vidējo cenu, ko Ķīnas ražotāji eksportētāji piemēro pārējā pasaulē (714 euro par tonnu cenas, apdrošināšanas un frakta (cost, insurance and freight, CIF) līmenī). Tā kā atbilstoši skaidrojumam 206. apsvērumā, HRF ir patēriņa produkts, kas ir ļoti jutīgs pret cenu izmaiņām, Ķīnas eksportētājiem būtu spēcīgs stimuls novirzīt eksportu uz Savienību, ja attiecīgie pasākumi tiktu atcelti.

(135)

Pieprasījuma iesniedzējs savā pieprasījumā apgalvoja, ka ar Savienības tērauda nozares aizsardzības pasākumiem, ko piemēro pārskatāmajam ražojumam, vien nepietiktu, lai aizsargātu Savienības tirgu pret ievērojamu daudzumu importu par subsidētām cenām. Tā kā Ķīna nesaņēma valstij specifisku kvotu attiecībā uz pārskatāmo ražojumu, Ķīnas ražotājiem ir pieejams liels atlikušo kvotu apjoms, kas ļautu novirzīt to eksportu uz Savienības tirgu, ja kompensācijas pasākumi tiktu pārtraukti. Attiecīgi, ja kompensācijas pasākumi tiktu atcelti, Ķīnas eksporta apjomi visdrīzāk ievērojami pieaugtu atlikušās kvotas ietvaros un tādējādi pārpludinātu Savienības tirgu, pirms saskaņā ar drošības pasākumu tiktu piemērots jebkāds ārpuskvotas nodoklis.

(136)

Komisija, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, secināja, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka HRF nozares subsidēšana ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās un, visticamāk, turpināsies arī nākotnē. Nekādi pierādījumi neliecināja, ka attiecīgās subsīdijas un subsīdiju programmas tuvākajā laikā tiks izbeigtas.

(137)

HRF nozares subsidēšana ļauj Ķīnas ražotājiem saglabāt to ražošanas jaudu līmenī, kas ievērojami pārsniedz iekšzemes pieprasījumu, un, iespējams, varētu segt visu Savienības patēriņu.

(138)

Tāpēc Komisija konstatēja, ka kompensācijas pasākumu atcelšana varētu izraisīt pārskatāmā ražojuma subsidētā importa būtiska apjoma pārvirzīšanu uz Savienības tirgu. ĶV HRF nozarei joprojām piedāvā dažādas subsīdiju programmas, un Komisija konstatēja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā HRF ražošanas nozare saņēmusi ieguvumu no vairākām programmām.

(139)

Aplūkotajā izmeklēšanas periodā līdzīgo produktu Savienībā izgatavoja 21 ražotājs. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 9. panta 1. punkta nozīmē.

(140)

Tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā pārskatāmā ražojuma kopējais ražošanas apjoms Savienībā bija aptuveni 70 miljoni tonnu. Komisija noteica šo skaitli, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, pieprasījumu veikt termiņbeigu pārskatīšanu, pārbaudītajām atbildēm uz anketas jautājumiem un EUROFER iesniegto atbildi uz makroekonomisko datu anketu. Kā norādīts 13. apsvērumā, iekļaušanai izlasē izvēlētie Savienības ražotāji veidoja 29 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(141)

Pārskatāmais ražojums tiek uzskatīts par jaunmateriālu dažādu tādu lejupēju ražojumu ražošanā, kuriem ir pievienotā vērtība, sākot ar auksti velmētu ražojumu izgatavošanu. Tā kā Savienības ražošanas nozare lielākoties ir vertikāli integrēta un ražo gan pārskatāmo, gan lejupējos ražojumus, garantētā noieta tirgus un brīvais tirgus attiecīgā gadījumā tika analizēti atsevišķi.

(142)

Atšķirība starp garantētā noieta un brīvo tirgu ir būtiska kaitējuma analīzei, jo ierobežotajam tirgum paredzētie ražojumi nav pakļauti tiešai importa konkurencei, un transfertcenas, ja tādas ir, tiek noteiktas grupu iekšienē saskaņā ar savstarpēji atšķirīgu cenu politiku. Turpretī ražojumi, ko paredzēts pārdot brīvajā tirgū, tieši konkurē ar attiecīgā ražojuma importu, un to cenas tiek noteiktas atbilstoši tirgus nosacījumiem.

(143)

Lai sniegtu pēc iespējas pilnīgāku priekšstatu par Savienības ražošanas nozari, Komisija apkopoja datus par visu darbību līdzīgā ražojuma jomā un noteica, vai ražošana bija paredzēta garantētā noieta vai brīvajam tirgum. Komisija konstatēja, ka aptuveni 60 % no Savienības kopējās līdzīgā ražojuma produkcijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija paredzēti garantētā noieta tirgum.

(144)

Komisija noteica Savienības brīvā tirgus patēriņu, pamatojoties uz a) visu zināmo Savienības ražotāju pārdošanas apjomiem Savienības tirgū, kā ziņots EUROFER atbildē uz makroekonomisko datu anketu, un b) Eurostat ziņotajiem datiem par importu Savienībā no visām trešām valstīm. Savienības garantētā noieta tirgus patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz visu zināmo Savienības ražotāju garantēto noietu un pārdošanu garantētam noietam Savienības tirgū, kā norādīts EUROFER atbildē uz makroekonomisko datu anketu.

(145)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika.

1. tabula

Patēriņš Savienībā (tūkst. tonnu)

(146)

Kopējais patēriņš Savienībā 2019. gadā samazinājās par 7 %, bet 2020. gadā strauji kritās vēl par 12 % Covid-19 pandēmijas izraisītā pieprasījuma sarukuma dēļ. Tomēr šim samazinājumam sekoja sekmīga atgūšanās, ko izraisīja tērauda pieprasījuma kāpums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, taču tas joprojām bija par 6 % zemāks nekā 2018. gadā.

(147)

Brīvā tirgus patēriņam bija līdzīga tendence kā Savienības kopējam patēriņam. Tas strauji samazinājās par 19 % līdz 2020. gadam, savukārt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas ievērojami atguvās, par 1 % pārsniedzot 2018. gada līmeni.

(148)

Garantētā noieta tirgus patēriņa tendence bija gandrīz identiska kopējai Savienības patēriņa tendencei, līdz 2020. gadam strauji samazinoties par 18 %, kam sekoja atgūšanās, sasniedzot gan tikai 89 % no 2018. gada līmeņa.

(149)

Kopumā attiecīgajā periodā kopējais patēriņš Savienībā samazinājās par 6 %.

(150)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz importa apjomu un Savienības brīvā tirgus patēriņa salīdzinājumu, kā norādīts iepriekš 2. tabulā.

(151)

Imports Savienībā no attiecīgās valsts attīstījās šādi:

2. tabula

Importa apjoms (tūkstošos tonnu), tirgus daļa un cenas (EUR/t)

(152)

Pēc pasākumu noteikšanas 2017. gadā imports no Ķīnas samazinājās līdz nenozīmīgam līmenim, un 2018. gadā tā tirgus daļa bija niecīga – 0,002 %. Laikā no 2018. līdz 2020. gadam imports samazinājās vēl vairāk. Tomēr pārskatīšanas izmeklēšanas periodā 2021. gada aprīlī imports no ĶTR pieauga, salīdzinot ar zemo līmeni iepriekšējos trīs gados. Tomēr tirgus daļa joprojām bija ļoti maza – 0,1 %.

(153)

Kā ziņo Eurostat, Ķīnas importa cenas 2018., 2019. un 2020. gadā bija ārkārtīgi augstas, lai gan pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tās strauji samazinājās. Īpaši augstās importa cenas laikā no 2018. līdz 2020. gadam visdrīzāk ir saistītas ar to, ka Ķīna eksportēja Savienībā niecīgu apjomu, un datus par to nevar uzskatīt par uzticamiem.

(154)

Komisija uzskatīja, ka Ķīnas importa cenas, par kurām Eurostat ziņoja attiecīgajā periodā, nav reprezentatīvas attiecībā uz HRF vidējām cenām, jo šajā periodā importa apjoms no ĶTR bija ļoti mazs, un šīs cenas nevarēja izmantot, lai izdarītu jēgpilnus vai atbilstošus secinājumus.

(155)

Pārskatāmā ražojuma imports no citām trešām valstīm attīstījās šādi:

3. tabula

Imports no trešām valstīm

(156)

Kopējais pārskatāmā ražojuma imports no trešām valstīm, kas nav attiecīgā valsts, laikā no 2018. gada līdz 2020. gadam samazinājās par 26 % un strauji pieauga 2021. gadā, sasniedzot 28 % tirgus daļu, kas ir par 20 % lielāka nekā 2018. gadā. Kopumā Savienība importē HRF no vairāk nekā 40 pasaules valstīm. Pieci lielākie HRF eksportētāji uz ES pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija Krievija, Indija, Turcija, Ēģipte un Taivāna, kas veido 18 % no Savienības brīvā tirgus un 65 % no visa HRF importa. Aplūkojot atsevišķi, Krievija bija lielākā eksportētāja ar 5,8 % tirgus daļu, bet pārējo četru valstu daļas bija attiecīgi no 2 % līdz 4 %. Nevienai citai valstij nav tirgus daļas, kas pārsniedz 2 %. Lielāko eksportētāju vidū antidempinga pasākumi pašlaik attiecas uz importu no Krievijas (51) un Turcijas (52).

(157)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 4. punktu, pārbaudot subsidētā importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(158)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija novērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem datiem, kas attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz datiem izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem. Abas datu kopas tika atzītas par tādām, kas atspoguļo Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(159)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, nodarbinātība, produktivitāte, kompensējamo subsīdiju apjoma lielums un atgūšanās no iepriekšējas subsidēšanas.

(160)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vidējās vienības cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(161)

Kā paskaidrots 143. un 144. apsvērumā – lai sniegtu pēc iespējas pilnīgāku priekšstatu par Savienības ražošanas nozari, Komisija apkopoja datus par visu attiecīgā ražojuma ražošanu un noteica, vai ražošana bija paredzēta garantētā noieta vai brīvajam tirgum. Ja tas bija nepieciešams un iespējams, Komisija atsevišķi analizēja kaitējuma rādītājus saistībā ar brīvo un garantētā noieta tirgu.

(162)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas kopapjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika.

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(163)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomam bija līdzīga tendence kā Savienības kopējam patēriņam un attiecīgajā periodā tas kopumā samazinājās par aptuveni 8 %, piedzīvojot ievērojamu kritumu 2020. gadā, kam sekoja atgūšanās 146. apsvērumā skaidroto iemeslu dēļ.

(164)

Lai gan Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā nedaudz pieauga par 3 %, jaudas izmantojumam bija tāda pati negatīva tendence kā ražošanas apjomam un patēriņam, un no 2018. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam tas samazinājās par 10 %.

(165)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

5. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa brīvajā tirgū (tūkst. tonnu)

(166)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū attiecīgajā periodā atbilda patēriņa tendencei. Tas samazinājās laikā no 2018. līdz 2020. gadam 146. apsvērumā skaidroto iemeslu dēļ, kam sekoja atkopšanās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tomēr atkopšanās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām bija zemāka par 2018. gada līmeni.

(167)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa Savienības patēriņa izteiksmē laikā no 2018. līdz 2020. gadam nedaudz pieauga no 77 % līdz 79 %, bet laikā no 2020. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam samazinājās par septiņiem procentpunktiem līdz 72 %. Kā parādīts 4. tabulā, šis samazinājums ir izskaidrojams ar faktu, ka laikā no 2020. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam importa no trešām valstīm tirgus daļa pieauga par 7 %, un ar to var izskaidrot Savienības ražošanas nozares brīvā tirgus daļas zudumu.

6. tabula

Garantēta noieta patēriņa apjoms Savienības tirgū un tirgus daļa (tūkst. tonnu)

(168)

Savienības ražošanas nozares garantētā noieta patēriņa apjoms (ko veido garantētais noiets un pārdošana garantētam noietam Savienības tirgū) laikā no 2018. līdz 2020. gadam samazinājās par 18 % un 2021. gadā atguvās par 7 procentpunktiem, kā rezultātā attiecīgajā periodā tas kopumā samazinājās par 11 % no aptuveni 45 miljoniem tonnu līdz 40 miljoniem tonnu no pārskatīšanas izmeklēšanas perioda sākuma līdz tā beigām. Kopumā garantētā noieta un brīvajā tirgū bija vērojama tāda pati tendence. Tādējādi Komisija secināja, ka garantētā noieta tirgus attīstībai nebija būtiskas ietekmes uz Savienības ražošanas nozares darbību brīvajā tirgū.

(169)

Savienības ražošanas nozares garantētā noieta tirgus daļa (izteikta procentos no kopējā ražošanas apjoma) attiecīgajā periodā saglabājās relatīvi stabila un svārstījās no 58,1 % līdz 60,5 %.

(170)

Patēriņa un ražošanas samazināšanās apstākļos Savienības ražošanas nozare zaudēja pārdošanas apjomu un tirgus daļu brīvajā tirgū. Kopumā Savienības ražošanas nozare nepieauga attiecīgajā periodā.

(171)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(172)

No 2018. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam pārskatāmā ražojuma ražošanā iesaistīto darbinieku skaits atbilda Savienības ražošanas apjoma tendencei un krasi samazinājās laikā no 2018. līdz 2020. gadam, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nedaudz atguvās. Kopumā attiecīgajā periodā notika samazinājums par 7 %.

(173)

Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, izteikts kā izlaide (tonnās) uz nodarbināto, attiecīgajā periodā kopumā saglabājās stabils.

(174)

Komisija secināja, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka ražotāji eksportētāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpināja saņemt kompensējamās subsīdijas. Ķīnai paredzēto kompensējamo subsīdiju apjoms, kas norādīts subsīdiju sadaļā iepriekš, ir ievērojams.

(175)

Antisubsidēšanas pasākumi, kas tika noteikti pēc sākotnējās izmeklēšanas, ļāva Savienības ražošanas nozarei atgūties no iepriekšējās subsidēšanas, kā liecina dati par 2018. gadu. To apliecināja arī Komisijas konstatējumi antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz karsti velmētiem plakaniem velmējumiem no Turcijas (53).

(176)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai vienības pārdošanas cenai klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/t)

(177)

Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas laikā no 2018. līdz 2020. gadam samazinājās par 17 % un 2021. gadā krasi pieauga par 34 %. Vienības pārdošanas cenu tendenci attiecīgajā periodā ietekmēja Covid-19 pandēmijas izraisītie nopietnie traucējumi un pieprasījuma atjaunošanās pēc pandēmijas. 2021. gadā lielais tērauda pieprasījums, ierobežotais piedāvājums un palielinātas ražošanas izmaksas bija faktori, kas ietekmēja pēkšņo un ievērojamo vienības pārdošanas cenas pieaugumu.

(178)

Ražošanas vienības izmaksas attiecīgajā periodā pieauga par 29 %. Tomēr 2019. gadā ražošanas izmaksas pieauga, kamēr vienības pārdošanas cenas samazinājās. Savienības ražošanas nozares nespēja pārdošanas cenā atspoguļot ražošanas izmaksu pieaugumu bija saistīta ar lielajiem importa apjomiem no Turcijas par dempinga cenām, kas spieda cenas lejup. 2020. gadā kritās gan ražošanas izmaksas, gan pārdošanas cenas, bet pirmās no minētajām – mazākā mērā. Tas bija saistīts ar tirgus lejupslīdi Covid-19 pandēmijas laikā, kas ievērojami samazināja cenas, bet mazāk ietekmēja ražošanas izmaksas. Ražošanas vienības izmaksas 2021. gadā pieauga enerģijas un preču cenu lēciena dēļ. Tomēr, atgūstoties pēc Covid pandēmijas, pieauga arī pieprasījums, un līdz ar to arī būtiski paaugstinājās cenas (vairāk nekā par 50 % no 2020. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam), pat vairāk nekā ražošanas izmaksas tajā pašā periodā.

(179)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(180)

Attiecīgajā periodā vidējās darbaspēka izmaksas pieauga par 22 %. Darbinieku skaitam samazinoties pārskata izmeklēšanas periodā, salīdzinot ar 2018. gadu, pieauga vidējās darbaspēka izmaksas par vienu darbinieku.

(181)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

10. tabula

Krājumi

(182)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares HRF krājumi nepārtraukti kritās, ievērojami samazinoties 2020. gadā, kas skaidrojams ar Covid-19 pandēmijas sekām, bet atguvās 2021. gadā. HRF nozarei Savienībā ir raksturīga pamatlīgumu (mēneša, ceturkšņa, gada) slēgšana starp ražotājiem un klientiem, kuri nosaka daudzumus un cenas. Šie pamatlīgumi tiek īstenoti, veicot iepirkuma pasūtījumus atbilstoši klientu vajadzībām. Tādējādi Savienības ražošanas nozare var plānot savu ražošanu un krājumus. Attiecīgi un kā arī tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, krājumi netiek uzskatīti par svarīgu kaitējuma rādītāju šajā nozarē, jo Savienības ražošanas nozare ražo lielāko daļu līdzīgo ražojumu veidu, pamatojoties uz konkrētiem lietotāju pasūtījumiem.

(183)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(184)

Komisija noteica izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti, izsakot tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas, kas gūta no līdzīgā ražojuma pārdošanas brīvajā tirgū Savienībā, procentos no šo pārdošanas darījumu apgrozījuma.

(185)

Rentabilitāte attiecīgajā periodā svārstījās, lai gan kopējā rentabilitāte šajā periodā pieauga par 5,7 procentpunktiem. Pēc pasākumu piemērošanas 2017. gadā nozare atguvās un 2018. gadā guva peļņu. Tomēr 2019. gadā tā saskārās ar zaudējumiem, un pandēmijas kulminācijas laikā 2020. gadā rentabilitāte nokritās līdz zemākajam līmenim, proti, -18 %, savukārt 2021. gadā peļņa strauji pieauga līdz 14,1 %. Tajā pašā laikā pēc pasākumu noteikšanas pret ĶTR strauji pieauga imports no Turcijas par zemām dempinga cenām, kas izskaidro rentabilitātes kritumu 2019. gadā. Šo rentabilitātes samazināšanos pastiprināja globālās pandēmijas izraisītie satricinājumi 2020. gadā, piemēram, piegādes ķēdes traucējumi un tērauda patēriņa samazināšanās. Tērauda pieprasījuma pieaugums kopā ar pieaugošajām pārdošanas cenām radīja neparasti lielu peļņu 2021. gadā, kas bija izņēmuma gads Savienības ražošanas nozarei.

(186)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence attīstījās līdzīgi rentabilitātes tendencei – krass kritums 2019.–2020. gadā, kam sekoja spēcīga atgūšanās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(187)

Laikposmā no 2018. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ieguldījumi pieauga par 82 %. Kopumā attiecīgajā periodā ieguldījumu plūsmām bija bimodāls sadalījums – ieguldījumi ievērojami pieauga 2019. gadā, kam sekoja kritums 2020. gadā un otrā kulminācija 2021. gadā. Kopumā ieguldījumi bija vērsti uz ražošanas kvalitātes uzlabošanu un “zaļināšanu”.

(188)

Peļņa no kapitāla ieguldījuma (return on investments, ROI) ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Peļņa no kapitāla ieguldījuma pārskata izmeklēšanas periodā ievērojami uzlabojās, salīdzinot ar 2018. gadu. Faktiski attiecīgajā periodā ROI pieauga par 8,3 procentpunktiem. Tas attīstījās līdzīgi kā rentabilitāte – krass kritums 2019. un 2020. gadā, kam sekoja spēcīga atgūšanās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(189)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju spēja piesaistīt kapitālu netika ietekmēta pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kurā bija vērojama ātra atgūšanās no pandēmijas.

(190)

Pēc kompensācijas pasākumu noteikšanas pret HRF importu no Ķīnas 2017. gadā imports no Ķīnas attiecīgajā periodā samazinājās un saglabājās zem de minimis līmeņa, ļaujot Savienības ražošanas nozarei sākt atgūties no kaitīgās ietekmes, kāda bija subsidētajam importam no Ķīnas, un, kā apstiprināts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/1100 (54) par Turcijas izcelsmes HRF importu, līdz 2018. gada beigām tā bija atguvusies. Tomēr Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa atveseļošanās pēkšņi apstājās un mainījās 2019. gadā, kad Savienības ražošanas nozarei bija jākonkurē ar ievērojamu importa apjomu no Turcijas par zemām dempinga cenām, liekot Savienībai noteikt cenas, kas bija zemākas par izmaksām, lai saglabātu tās tirgus daļu, un tādējādi nodarot būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei (55). Komisija 2021. gada jūlijā noteica galīgos pasākumus pret Turciju, un, pateicoties dažādiem faktoriem, kā skaidrots 185. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares stāvoklis uzlabojās, un līdz 2021. gada beigām tā atguvās līdz tādai ekonomiskajai situācijai, kāda bija 2018. gadā. Tādējādi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vairs netika uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozarei tiek nodarīts kaitējums.

(191)

Konkrētāk, gandrīz visiem kaitējuma rādītājiem, jo īpaši ražošanai, jaudas izmantojumam, pārdošanas apjomiem un pārdošanas cenām, nodarbinātībai un produktivitātei, peļņai, naudas plūsmai un ROI, bija līdzīga tendence attiecīgajā periodā. Šo tendenci raksturoja samazinājums 2019. gadā, straujāks kritums 2020. gadā un atgūšanās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdz līmenim, kas līdzinājās attiecīgā perioda sākumam 2018. gadā. Šīs nevienmērīgās tendences iemesls lielā mērā ir saistīts ar ievērojamu HRF importa pieplūdumu no Turcijas par dempinga cenām un Covid-19 pandēmijas radīto unikālo dinamiku. Rūpnieciskās darbības bloķēšana un pārtraukumi izraisīja ārkārtīgi zemu patēriņa līmeni un zemu pieprasījumu pēc tērauda 2020. gadā, savukārt tērauda pieprasījums un cenas pieauga 2021. gadā, atveseļošanās periodā pēc Covid-19 pandēmijas, kas, cita starpā, nesa ārkārtīgi lielu peļņu tērauda nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(192)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 8. panta nozīmē.

(193)

Tomēr rādītājus nevar analizēt, neņemot vērā īpaši labvēlīgos tērauda tirgus apstākļus 2021. gadā. Taču 2020. gadā pandēmijas izraisītā rūpnieciskās aktivitātes palēnināšanās un no tās izrietošais tērauda pieprasījuma samazinājums izraisīja nopietnu tērauda rūpniecības un vispārējās pasaules ekonomikas darbības rādītāju lejupslīdi. 2021. gadā tērauda patēriņš, tāpat kā tērauda cenas, strauji atjaunojās, ko veicināja pieprasījuma atgūšanās.

(194)

Kā paskaidrots 192. apsvērumā, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nav nodarīts būtisks kaitējums. Tanī pat laikā, kā paskaidrots 138. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka kompensācijas pasākumu atcelšana varētu izraisīt pārskatāmā ražojuma subsidētā importa ievērojama apjoma pārvirzīšanu uz Savienības tirgu. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. panta 2. punktu novērtēja, vai pastāv iespēja, ka subsidētā importa no ĶTR radītais kaitējums varētu atkārtoties, ja tiktu pieļauta pasākumu izbeigšana.

(195)

Šajā sakarā Komisija pārbaudīja ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Ķīnā, Savienības tirgus pievilcību un iespējamās Ķīnas importa cenas un ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(196)

Kā aprakstīts 131. apsvērumā, ražotājiem Ķīnā ir ievērojama neizmantotā jauda. Patiesi, Ķīnas aplēstā neizmantotā jauda atbilst 89 % no ES brīvā tirgus patēriņa apjoma. Šo neizmantoto jaudu varētu izmantot, lai ražotu pārskatāmo ražojumu eksportēšanai uz Savienību gadījumā, ja tiktu pieļauta pasākumu izbeigšana. Turklāt, kā minēts 132. apsvērumā, Ķīnas tērauda pieprasījuma samazināšanās ir un būs galvenais eksporta pieauguma virzītājspēks. Izrietošā nelīdzsvarotība starp jaudu un pieprasījumu Ķīnā, visdrīzāk palielinās spiedienu uz Ķīnas ražotājiem eksportēt.

(197)

Turklāt viens no galvenajiem tirgiem, ASV, attiecībā uz pārskatāmo ražojumu ir aizsargāts ar antidempinga pasākumiem, kas samazina Ķīnas ražotāju piekļuvi.

(198)

Kā aprakstīts 134. apsvērumā, Savienības tirgus ir viens no lielākajiem noteiktu karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu tirgiem visā pasaulē. Turklāt Ķīnas tirgus nevar absorbēt tērauda ražošanas jaudas pārpalikumu, un lielākie trešo valstu tirgi ir slēgti Ķīnas eksportam, jo tajos ir ieviesti antidempinga, drošības vai citi aizsardzības pasākumi pret ĶTR. Turklāt cenu līmenis Savienībā ir augstāks par vidējo cenu, ko Ķīnas eksportētāji piemēro pārējā pasaulē. Tāpēc Savienības tirgus ir pievilcīgs mērķis esošajai ĶTR neizmantotajai jaudai gadījumā, ja tiktu atcelti antisubsidēšanas pasākumi.

(199)

Pēc informācijas izpaušanas CISA apstrīdēja secinājumus par Savienības tirgus pievilcību, apgalvojot, ka Ķīnas tērauda rūpniecība balstās uz savu vietējo tirgu un Ķīnas iekšzemes patēriņš ir desmit reizes lielāks nekā ES brīvā tirgus segments. Tā arī uzsvēra, ka no 2021. gada 1. augusta dažiem tērauda izstrādājumiem, tostarp karsti velmētam plakanam tēraudam, vairs nevar piemērot PVN eksporta atlaides, tādējādi atturot no eksportēšanas un pārvirzot Ķīnas tērauda ražošanu uz Ķīnas vietējo rūpniecības nozari.

(200)

Komisija atzina, ka Ķīnas iekšzemes HRF patēriņš ir ievērojami lielāks nekā ES brīvajā tirgū, taču, kā paskaidrots 196. apsvērumā, ražotājiem Ķīnā ir ievērojama neizmantotā jauda, ko tie nespēj iztērēt savā vietējā tirgū. Tādējādi nekas neliegs Ķīnas ražotājiem izmantot šo neizmantoto jaudu, lai ražotu pārskatāmo ražojumu eksportam uz Savienību, ja pasākumi tiks pārtraukti. Turklāt, kā minēts 132. apsvērumā, Ķīnas tērauda pieprasījuma samazināšanās ir un būs galvenais eksporta pieauguma virzītājspēks. Izrietošā nelīdzsvarotība starp jaudu un pieprasījumu Ķīnā, visdrīzāk palielinās spiedienu uz Ķīnas ražotājiem eksportēt. Attiecībā uz iespējamām izmaiņām PVN sistēmā Komisija norādīja, ka CISA nav iesniegusi nekādus pierādījumus, kas pamatotu argumentu, ka PVN atlaižu izmaiņas ir izraisījušas vai izraisīs kādas būtiskas pārmaiņas Ķīnas ražotāju eksportēšanas darbībās. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja kā nepamatotu.

(201)

Ņemot vērā nelielos importa apjomus no ĶTR no 2018. līdz 2021. gadam, Komisija uzskatīja, ka uz Eurostat ziņotajām importa cenām nevar paļauties, lai noteiktu iespējamās HRF importa cenas no Ķīnas situācijai, kad nepastāv antidempinga pasākumi. Tā vietā Komisija par reprezentatīvām uzskatīja cenas eksportam no ĶTR uz visām trešām valstīm, izņemot Savienību (turpmāk “pārējā pasaule” vai “ROW” (Rest of the World)).

(202)

Komisija konstatēja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas cenas eksportam (franko uz kuģa klāja (free on board, FOB)) uz pārējo pasauli bija vidēji 660 euro par tonnu. Pamatojoties uz šo cenu un lai noteiktu iespējamo cenu, par kādu Ķīnas eksports nonāks līdz Savienības robežai, Komisija pievienoja apdrošināšanas un kravas pārvadājumu izmaksas. Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija balstījās uz sākotnējā izmeklēšanā izmantotajām izmaksām, t. i., 52 euro par tonnu jeb 7,9 % no cenas par tonnu, kā uz labākajiem pieejamajiem faktiem. Attiecīgi Komisija secināja, ka, ja nebūtu attiecīgo pasākumu, iespējamā CIF importa cena Ķīnas HRF eksportam uz Savienību nepārsniegtu 712 euro par tonnu.

(203)

Tā kā tika izmantoti statistikas dati, jo Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, daudziem ražojuma veidiem varēja noteikt tikai vidējo cenu par tonnu. Tādējādi bez ražojuma veida līmeņa informācijas Komisija nevarēja veikt precīzu cenu samazinājumu aprēķinu, bet tai bija jāaprobežojas ar cenu salīdzinājumu starp vidējām cenām par tonnu.

(204)

Šādi noteiktā Ķīnas eksporta cena tika salīdzināta ar vidējām svērtajām pārdošanas cenām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ko izlasē iekļautie Savienības ražotāji iekasēja no klientiem Savienības tirgū, koriģējot to EXW līmenī.

(205)

Cenu salīdzināšana tika veikta tajā pašā tirdzniecības līmenī, un līdzīgi precīzai cenu samazinājuma aprēķina metodikai salīdzināšanas rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tas parādīja, ka Ķīnas eksports uz Savienību vidēji samazinātu Savienības ražošanas nozares vidējās cenas par aptuveni 8 %.

(206)

HRF ir ļoti jutīgs patēriņa preču produkts, un, kā tika novērots sākotnējā izmeklēšanā attiecībā uz HRF importu no Ķīnas, kā arī izmeklēšanā par identisku ražojumu no Turcijas, diezgan pieticīgs cenu samazinājuma līmenis apvienojumā ar lieliem apjomiem var radīt ievērojamu un tūlītēju ietekmi uz Savienības ražošanas nozares darbību (56). Abos šajos izmeklēšanas procesos cenu samazinājuma starpības zem 5 %, lika Savienības ražošanas nozarei pazemināt pārdošanas cenas (vai zaudēt tirgus daļu) tiktāl, ka tai īstermiņā tika nodarīts būtisks kaitējums.

(207)

Ņemot vērā to, ka Savienības ražošanas nozare pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija tikko atguvusies no vētrainā un ekonomiski grūtā perioda, tostarp Covid-19 pandēmijas, ar uzkrātiem zaudējumiem, tās stāvoklis joprojām ir nestabils. Turklāt Komisija konstatēja, ka ĶV joprojām piedāvā dažādas subsīdiju programmas HRF nozarei, un noteica, ka HRF nozare pārskatīšanas izmeklēšanas periodā guva labumu no vairākām programmām. Tāpēc ir ļoti iespējams, ka subsidēta importa no Ķīnas atkārtošanās ievērojamos apjomos par zemām cenām, kas ir zemākas par Savienības cenām, būtiski negatīvi ietekmētu Savienības ražošanas nozares darbību, jo īpaši attiecībā uz ražošanu, pārdošanas apjomiem un cenām, rentabilitāti un ieguldījumu vajadzībām, kā rezultātā atkārtoti rastos būtisks kaitējums.

(208)

Pēc informācijas izpaušanas CISA apstrīdēja attiecīgā laika perioda izvēli kaitējuma analīzei. Tā apgalvoja, ka HRF imports par dempinga cenām palielinātos apjomos no Turcijas 2019. gadā, Covid izraisītā ekonomikas lejupslīde un straujā pēcpandēmijas atveseļošanās izkropļoja pierādījumus, kas noderētu par pamatu dempinga un kaitējuma analīzei. Tā apgalvoja, ka Komisijai vajadzēja analizēt citu laika periodu, un ieteica apskatīt garāku laikposmu, kas aptvertu vienu vai divus gadus pirms attiecīgā perioda (2016.–2018. gadu), kā arī laika periodu pēc PIP (2022. gadu).

(209)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Tā atgādināja, ka dažādie CISA uzskaitītie elementi, kas attiecīgajā periodā var izkropļot pierādījumus, Komisijas kaitējuma analīzē tika ņemti vērā un rūpīgi apsvērti. Komisija arī norādīja, ka pat tad, ja tiktu analizēts garāks laikposms pirms pārskatīšanas izmeklēšanas perioda, kā to ierosināja CISA, tie paši elementi joprojām būtu spēkā. Attiecībā uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu Komisija atgādināja, ka, pamatojoties uz pamatregulas 6. panta 1. punktu, “izvēlas attiecīgu izmeklēšanas laikposmu, kas dempinga gadījumā parasti ir vismaz seši mēneši tieši pirms lietas izskatīšanas uzsākšanas. Parasti neņem vērā informāciju, kas attiecas uz laikposmu, kas seko izmeklēšanas laikposmam.” Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Komisijai nevar prasīt, lai tā iekļauj aprēķinos faktorus, kas attiecas uz laikposmu pēc izmeklēšanas perioda, ja vien šie faktori neatklāj jaunas norises, kas padara ierosināto antidempinga maksājumu par acīmredzami neatbilstīgu (57). Pēc analoģijas tāds pats pamatojums jāpiemēro pārskatīšanas izmeklēšanām, kas uzsāktas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu. CISA neiesniedza nekādus pierādījumus, kas liecinātu, ka norises pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda būtu padarījušas maksājuma atkārtotu uzlikšanu par acīmredzami neatbilstīgu.

(210)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka pasākumu atcelšanas gadījumā, visticamāk, ievērojami pieaugtu subsidētais imports no ĶTR par kaitējumu radošām cenām, un tādējādi varētu atkārtoties būtisks kaitējums.

(211)

Saskaņā ar pamatregulas 31. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antisubsidēšanas pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses.

(212)

Savienības ražošanas nozare ir izvietota 15 dalībvalstīs (Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā un Vācijā). Tā nodarbina vairāk nekā 38 000 darbinieku saistībā ar pārskatāmo produktu.

(213)

Ja pasākumi tiktu atcelti, Savienības ražošanas nozare vairs nebūs aizsargāta pret iespējamo subsidētā importa pieaugumu no Ķīnas, kas radīs būtisku kaitējumu. Antisubsidēšanas pasākumu ietekme Savienības ražotājiem būs pozitīva, jo pasākumi palīdzēs Savienības ražošanas nozarei turpināt atveseļošanos no subsidētā importa un Covid-19 pandēmijas ietekmes. Tāpēc pasākumu atstāšana spēkā ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(214)

Komisija sazinājās ar visiem zināmajiem lietotājiem un nesaistītajiem importētājiem. Neviens lietotājs vai nesaistīts importētājs nepieteicās un nesadarbojās šajā izmeklēšanā un neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Ņemot vērā to, ka lietotāji un nesaistītie importētāji nesadarbojās un nav nekādu norāžu par pretējo, pasākumu turpināšana netiek uzskatīta par pretrunā lietotāju un importētāju interesēm.

(215)

Turklāt Komisija analizēja, vai pasākumiem pret Ķīnu būtu negatīva ietekme uz piegādes drošību, jo attiecībā uz HRF ir spēkā arī pasākumi pret Brazīliju, Irānu, Krieviju un Turciju. Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojuma līmenis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 75 %, un saskaņā ar EUROFER makroekonomisko datu anketas datiem kopējā ražošanas jauda pārsniedza kopējo Savienības patēriņu par 18 miljoniem tonnu. Turklāt, neraugoties uz pasākumiem, kas vērsti pret dažiem lielākajiem HRF eksportētājiem, gandrīz 40 valstis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēja pārskatāmo ražojumu uz Savienību, tādējādi parādot, ka pasākumu piemērošana neietekmēs piegādes dažādošanu. Šo iemeslu un lietotāju un importētāju nesadarbošanās dēļ Komisija secināja, ka pakārtotajiem lietotājiem nav potenciālu risku piegādes līmenī.

(216)

Pēc informācijas izpaušanas CISA atsaucās uz ES aizsardzības pasākumu pret inter alia HRF importu no Ķīnas, kas būtiski ierobežo Ķīnas ražotāju iespējas eksportēt HRF uz ES tirgu un ierobežo brīvās tirdzniecības plūsmas, kaitējot pakārtotajiem ražotājiem un galalietotājiem.

(217)

Komisija atgādināja, ka attiecīgo aizsardzības pasākumu nevar uzskatīt par ilgstošu un ka pašreiz spēkā esošais pasākums (58) neietekmē novērtējumu par importa pieauguma iespējamību gadījumā, ja kompensācijas maksājumu nebūtu. Ņemot vērā tērauda aizsardzības pasākuma pagaidu raksturu, Komisija secināja, ka tas nevar ietekmēt tās secinājumus šajā izmeklēšanā. Attiecībā uz piegādes drošību, kā minēts 215. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares kopējā ražošanas jauda pārsniedza kopējo Savienības patēriņu, un vairākas citas trešās valstis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēja HRF uz Savienību. Turklāt aizsardzības pasākums tiek regulāri pārskatīts un vajadzības gadījumā koriģēts, lai nodrošinātu pietiekamu tērauda piegādi Savienības tirgū. Tāpēc aizsardzības pasākumi neapdraudētu pakārtoto lietotāju piegādes drošību.

(218)

Turklāt CISA arī apgalvoja, ka oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (CBAM) ieviešana pasliktinātu piekļuvi ES tirgum, ņemot vērā apgrūtinošos ziņošanas pienākumus un papildu maksājumus, kas saistīti ar CBAM.

(219)

Komisija atgādināja, ka CBAM stāsies spēkā tikai 2023. gada oktobrī un pārejas periodā līdz 2026. gadam importētājiem būs tikai jāpaziņo par emisijām, kas iestrādātas viņu precēs, nemaksājot nekādas finansiālas maksas. Šā pārejas perioda norādītais iemesls ir dot laiku veikt pielāgojumus pirms galīgās sistēmas ieviešanas un samazināt tirdzniecības izkropļojumu risku. Līdz ar to Komisija uzskatīja, ka ir pāragri veikt jebkādu novērtējumu par CBAM iespējamo ietekmi uz turpmākajām HRF tirdzniecības plūsmām, un noraidīja šo apgalvojumu.

(220)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības interesēs nebija pārliecinošu iemeslu, lai neturpinātu spēkā esošos pasākumus attiecībā uz konkrētu ĶTR izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģēta vai cita leģēta tērauda velmējumu importu.

(221)

Pēc informācijas izpaušanas CISA apgalvoja, ka pašreizējie antisubsidēšanas pasākumi ir jāaptur saskaņā ar pamatregulas 24. panta 4. punktu, un norādīja, ka abi iepriekš minētajā pamatregulas 24. panta 4. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti. CISA norādīja, ka tirgus apstākļi uz laiku ir mainījušies tiktāl, ka, visticamāk, pasākumu apturēšanas rezultātā kaitējums neturpināsies vai neradīsies. Šajā aspektā CISA atsaucās uz paredzamo apjoma samazināšanos importam no Krievijas un Ukrainas, uz piegādes deficītu pēc incidentiem HRF ražotnēs Eiropas Savienībā un uz attiecīgā ražojuma cenu pieaugumu.

(222)

Komisija noraidīja CISA apgalvojumu, jo tas bija vispārīgs un nepamatots. No otras puses, pārskatīšanas izmeklēšanā tika konstatēts, ka kaitējums var atkārtoties, ja pasākumi netiks piemēroti un, mutatis mutandis, arī to apturēšanas gadījumā.

(223)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par subsidēšanas turpināšanu, kaitējuma atkārtošanos un Savienības interesēm, antisubsidēšanas pasākumi noteiktu ĶTR izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģēta vai cita leģēta tērauda velmējumu importam būtu jāsaglabā.

(224)

Lai mazinātu pasākumu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājumu likmju lielo starpību, ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai nodrošinātu individuālo kompensācijas maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie kompensācijas maksājumi, dalībvalstu muitas dienestiem jāuzrāda derīgs komercrēķins. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kam nav pievienots minētais rēķins, attiecina visiem pārējiem uzņēmumiem piemērojamo kompensācijas maksājumu.

(225)

Lai gan šā rēķina uzrādīšana dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīga, lai importam piemērotu individuālās kompensācijas maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā minētajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāpilda ierastās pārbaudes, un tiem, tāpat kā citos gadījumos, var būt vajadzīgi papildu dokumenti (nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka vēlāka zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(226)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu piemērošanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par izmaiņām tirdzniecības modelī, ko izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 23. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var tikt sākta pretapiešanas izmeklēšana. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu.

(227)

Individuālās uzņēmumu kompensācijas maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas vienīgi tāda ĶTR izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši minētie tiesību subjekti. Uz tādu pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, arī subjekti, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz tiem nebūtu jāattiecina individuālās kompensācijas maksājuma likmes.

(228)

Uzņēmums var prasīt individuālo kompensācijas maksājumu likmju piemērošanu, ja tas attiecīgi maina kāda sava subjekta nosaukumu. Šāds pieprasījums jāadresē Komisijai (59). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts paziņojums par nosaukuma maiņu.

(229)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Pēc informēšanas šīm personām arī deva laiku, lai tās varētu paust viedokli.

(230)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (60) 109. pantu, ja summa jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas tiek publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(231)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,