(1)

Kvalificētam darbaspēkam ir izšķiroša nozīme, lai tiktu stiprināta Savienības ilgtspējīga konkurētspēja, atbalstīta atgūšanās no Covid-19 pandēmijas, radot daudz jaunu darbvietu, kā arī nodrošināta sociāli taisnīga digitālā un zaļā pārkārtošanās. Darba tirgiem mainoties, cilvēkiem ir jāmainās līdzi, ceļot savu kvalifikāciju. Jaunas un labākas prasmes ļauj piekļūt plašākām iespējām un sagatavo cilvēkus aktīvai darbībai darba tirgū notiekošo pārmaiņu pārvaldībai un pilnvērtīgai līdzdalībai sabiedrībā demogrāfisko pārmaiņu kontekstā. Turklāt pieaugušo kvalifikācijas celšana un pārkvalifikācija var būt spēcīgi instrumenti sociālā taisnīguma un iekļautības veicināšanai taisnīgas pārkārtošanās nolūkā.

(2)

Pamattiesību hartas (1) 14. panta 1. punktā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz izglītību, kā arī uz pieeju arodmācībām un tālākizglītībai. Eiropas sociālo tiesību pīlāra (“pīlārs”), ko 2017. gadā kopīgi izsludināja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija (2), 1. princips nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, mācībām un mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt prasmes, kas ļauj pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi mainīt darbu darba tirgū. Pīlāra 4. princips attiecas uz aktīvu atbalstu nodarbinātībai, lai nodrošinātu ikviena tiesības uz savlaicīgu un individuāli pielāgotu palīdzību ar mērķi uzlabot nodarbinātības vai pašnodarbinātības izredzes. Pīlāra 5. principā par drošiem un pielāgojamiem darba apstākļiem ir uzsvērts, ka neatkarīgi no nodarbinātības attiecību veida un ilguma darbiniekiem ir tiesības uz taisnīgu un vienādu attieksmi attiecībā uz darba apstākļiem, sociālās aizsardzības pieejamību un apmācību.

(3)

Eiropadome 2021. gada 25. jūnijā saskaņā ar 2021. gada 8. maija Portu deklarāciju atzinīgi vērtēja Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā noteiktos Savienības pamatmērķus, tādējādi atbalstot mērķi nodrošināt, lai līdz 2030. gadam vismaz 60 % pieaugušo katru gadu piedalītos apmācībā. Tomēr dalība pieaugušo izglītībā Savienības pēdējos desmit gados nav palielinājusies, un 21 dalībvalsts nesasniedza 2020. gada Savienības līmeņa mērķrādītāju. Ņemot to vērā, Padome pieņēma Rezolūciju par jaunu Eiropas izglītības programmu pieaugušajiem 2021.–2030. gadam (3), kuras mērķis ir atbalstīt virzību uz Savienības pieaugušo izglītības mērķrādītāju. Daudziem pieaugušajiem, piemēram, personām, kuras ir nodarbinātas nestandarta darba veidos, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbiniekiem, bezdarbniekiem, neaktīvajām personām un personām ar zemu kvalifikāciju, prasmju pilnveides iespējas bieži vien nav pieejamas.

(4)

Eiropas Prasmju programmā, ko Komisija pieņēma 2020. gada 1. jūlijā, ir pausts aicinājums īstenot prasmju revolūciju, lai pārvērstu ekoloģisko un digitālo pārkārtošanos ātras un taisnīgas atveseļošanas iespējās. Tajā ir arī paziņots, ka Komisija izskatīs iespējas izveidot individuālus mācību kontus kā rīku, ar ko atbalsta pieaugušo darbspējīgā vecumā kvalifikācijas celšanu un pārkvalifikāciju, papildinot citas darbības, kuras vērstas uz darba devējiem un izglītības un apmācības nodrošinātājiem.

(5)

Ar zaļo pārkārtošanos saistītās prasmes un darbaspēka kvalifikācijas celšana un pārkvalifikācija būs vajadzīga saistībā ar pāreju uz modernu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kā paredzēts Eiropas zaļajā kursā, kura mērķis ir pāreja uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Komisijas 2021. gada 14. jūlija paziņojumā “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ir atzīts, ka zaļo pārkārtošanos būs iespējams īstenot tikai tad, ja Savienībā būs kvalificēts darbaspēks, kas nepieciešams, lai saglabātu konkurētspēju, un ir norādīts uz Eiropas Prasmju programmas pamatdarbībām, ar kuru palīdzību ir jānodrošina iedzīvotājiem prasmes, kas vajadzīgas zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanai.

(6)

Komisijas 2021. gada 9. marta paziņojumā par Eiropas digitālo desmitgadi tiek atzīts, ka trūkst darbinieku ar pienācīgām digitālajām prasmēm, kā arī pastāv dzimumu nelīdzsvarotība informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) speciālistu un zinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu, mākslas un matemātikas (STEM) absolventu vidū. Tajā ir atkārtoti uzsvērts mērķis panākt, lai līdz 2030. gadam ne mazāk kā 80 % Savienības iedzīvotāju būtu vismaz digitālās pamatprasmes, un ir ierosināts mērķrādītājs, proti, līdz 2030. gadam arī panākt, ka ir nodarbināti 20 miljoni IKT speciālistu un nodrošināta sieviešu un vīriešu konverģence. Komisijas 2021. gada 15. septembra priekšlikumā par digitālās desmitgades ceļu ir ieteikts izveidot satvaru minēto mērķu sasniegšanai. 2020. gada 30. septembra Digitālās izglītības rīcības plānā (2021–2027) ir uzsvērts, ka būtu jāizmanto tehnoloģiskie līdzekļi, lai atvieglotu piekļuvi mācīšanās iespējām, tostarp kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai, un pastiprinātu šo iespēju elastīgumu.

(7)

Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumā “Jauna Eiropas industriālā stratēģija” ir pausts aicinājums izlēmīgi rīkoties, lai mūžizglītība kļūtu par visiem pieejamu realitāti un lai nodrošinātu, ka izglītība un apmācība iet kopsolī ar divējādo pārkārtošanos un palīdz to īstenot.

(8)

Padomes 2020. gada 8. jūnija secinājumos (4) dalībvalstis ir aicinātas, ņemot vērā apstākļus valstī un ievērojot sociālo partneru lomu un autonomiju, “izpētīt modeļus, ko varētu izmantot individuālā līmenī mūžizglītības un prasmju pilnveides publiskai un privātai finansēšanai, tāpēc ka ilgtspējīgs finansējums ir īpaši svarīgs prasmīgu darbinieku trūkuma apstākļos, un īpašu uzmanību veltīt neaizsargātām grupām un mazprasmīgiem darbiniekiem”, un Komisija ir aicināta atbilstoši savai kompetencei atbalstīt minētos dalībvalstu centienus.

(9)

Nepietiekams finansiālais atbalsts personām ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas ietekmē dalību mācību pasākumos. Publiskie un privātie ieguldījumi kopumā nav pietiekami. Lielāko daļu ar darbu saistīto mācību Savienībā finansē darba devējs. Tomēr daudzi uzņēmumi, jo īpaši MVU, nenodrošina vai nefinansē saviem darbiniekiem paredzētas mācības un nestandarta darba attiecībās nodarbinātām personām ir ierobežotāka piekļuve darba devēja apmaksātām mācībām vai šādas piekļuves nav vispār. Šāda nevienlīdzība varētu negatīvi ietekmēt personu labklājību un veselību, mazināt ekonomikas konkurētspēju, tās dēļ varētu tikt zaudētas iespējas un radīti šķēršļi inovācijai un var būt risks, ka pārejā uz ilgtspējīgāku saimniecisko darbību šie cilvēki tiks atstāti novārtā.

(10)

Papildus tiešajām izmaksām būtisks faktors, kas attur pieaugušos no mācību iespēju izmantošanas, ir laika ierobežojumi. Lai gan vairumā dalībvalstu (5) pastāv apmaksāta mācību atvaļinājuma kārtība, pieaugušie darbspējīgā vecumā bieži vien ir slikti informēti par mācību atvaļinājuma iespējām un to maz izmanto, un minētā kārtība bieži vien neattiecas uz nestandarta darba attiecībās nodarbinātām personām vai liedz pieaugušajiem izmantot izglītības un apmācības iespējas bezdarba vai zemas ekonomiskās aktivitātes periodos.

(11)

Daudzi pieaugušie, jo īpaši tie, kuriem ir zema kvalifikācija vai kuri no darba tirgus ir visvairāk atstumti, nav motivēti piedalīties apmācībā. Viņi, iespējams, nezina, kādas prasmes viņiem ir vajadzīgas un vai ir pieejams atbalsts un apmācība, vai tie ir kvalitatīvi un atzīti darba tirgū. Turklāt cilvēki var nebūt motivēti piedalīties apmācībā, kas izvēlēta, neapspriežoties ar viņiem, un nav pielāgota viņu vajadzībām.

(12)

Savienībā ir vajadzīga jauna pieeja kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai. Ar to vajadzētu papildināt spēkā esošos instrumentus un īstenot politiskās apņemšanās, dodot personām iespējas un nodrošinot tām kvalifikācijas celšanai vai pārkvalifikācijai nepieciešamo atbalstu un instrumentus visos prasmju līmeņos.

(13)

Arodmācību padomdevēja komiteja (APK) 2021. gada 16. augusta atzinumā par Savienības iniciatīvu attiecībā uz individuāliem mācību kontiem un apmācības nodrošināšanas stiprināšanu Eiropā norāda, ka šādai iniciatīvai būtu jāpalīdz vairot pieaugušo iesaistīšanos, motivāciju un dalību izglītībā un apmācībā. Galvenais izaicinājums ir uzlabot prasmju atbilstību darbvietu vajadzībām un nodrošināt piekļuvi daudzveidīgām kvalitatīvas apmācības iespējām, sniedzot atbilstošākus un mērķtiecīgākus apmācības pakalpojumus. APK savā atzinumā uzsver, ka finansēšanas mehānismu un katrai mērķgrupai pielāgotu stimulu izvēlei valsts līmenī būtu jāatbilst valsts vajadzībām un prioritātēm.

(14)

Viena no iespējām, kā risināt minētās problēmas, ir sniegt cilvēkiem tiešu atbalstu, individuālos mācību kontos piešķirot tiesības uz apmācību. Tas nozīmē arī izveidot plašu veicinošu satvaru, kas personām nodrošina piekļuvi mācību iespējām, informācijai, konsultācijām, apmaksātam mācību atvaļinājumam un mācību rezultātu atzīšanai. Šī pieeja var papildināt pašreizējās iniciatīvas valsts līmenī.

(15)

Ir ieteicams valsts līmenī noteikt individuālās tiesības uz apmācību, atbilstoši cilvēku apmācības vajadzībām (6) un ņemot vērā citus esošos instrumentus. Šīs iniciatīvas efektivitāti var uzlabot, pielāgojot finansējumu vajadzībām. Personām, kurām apmācība ir nepieciešama visvairāk, dalībvalstis var paredzēt papildu tiesības uz apmācību atkarībā no valsts konteksta un mainīgā darba tirgus. Piemēram, dalībvalstis varētu papildināt individuālus mācību kontus stratēģiskās nozarēs (7), lai atbalstītu zaļo un digitālo pārkārtošanos. Papildus finansiālajām tiesībām dalību kvalifikācijas celšanā un pārkvalifikācijā ietekmē tādi būtiski faktori kā apmācības atbilstība, lietderība un atzīšana. Tāpat ir ieteicams par šiem jautājumiem apspriesties ar sociālajiem partneriem un attiecīgajām ieinteresētajām personām.

(16)

Individuāliem mācību kontiem būtu jāsniedz cilvēkiem iespēja noteiktā laikā, kas nosakāms valsts līmenī, uzkrāt un izmantot tiesības uz apmācību, lai viņi varētu piedalīties ilgākā vai dārgākā apmācībā vai mācīties ekonomiskas lejupslīdes laikā, reaģējot uz jaunām vajadzībām pēc prasmēm. Personām vajadzētu būt iespējai saglabāt savas individuālās tiesības uz apmācību neatkarīgi no viņu nodarbinātības vai profesionālā statusa, kā arī karjeras maiņas gadījumā. Dalībvalstis tiek aicinātas paredzēt noteikumus par tiesību spēkā esamības termiņu, lai stimulētu izglītojamos pilnībā izmantot savas tiesības.

(17)

Būtu jāveicina iespēja ļaut saglabāt individuālās tiesības uz apmācību periodos, kad persona dzīvo citā dalībvalstī, vai izmantot individuālās tiesības uz apmācību, lai, uzturoties ārvalstīs, no sava mācību konta piekļūtu valsts reģistrā iekļautai atzītai un apliecinātas kvalitātes apmācībai. Ilgākā termiņā ir vēlams nodrošināt tiesību pārnesamību starp dalībvalstīm, un šis elements ir jāizpēta sīkāk, ņemot vērā iespējamo ietekmi uz darba tirgiem valstīs.

(18)

Lai palīdzētu personām identificēt piemērotu apmācības virzienu un tādējādi vairotu viņu motivāciju mācīties, jābūt pieejamām profesionālās orientācijas un validēšanas iespējām. Ir arī vajadzīgi atjaunināti publiski atzītas apmācības reģistri īpašos vienotos valsts digitālajos portālos, kuriem var piekļūt visi, arī cilvēki ar invaliditāti, un kuri, vēlams, ir savstarpēji savienoti ar Europass platformu.

(19)

Lai piekļūtu validācijai, tostarp prasmju novērtēšanas iespējām, ir ieteicams izmantot individuālus mācību kontus. Komisijas veiktajā jaunākajā izvērtējumā par darbu saskaņā ar Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (8) ir norādīts uz ievērojamu progresu, bet ir arī identificētas vēl neatrisinātas problēmas un ierosināti risinājumi. Konkrētāk, ir jāsniedz pielāgots atbalsts personām un jānodrošina ciešāka koordinācija ar konsultāciju pakalpojumiem un validēšanas iniciatīvu efektīva pielāgošana nelabvēlīgā situācijā esošām un neaizsargātām grupām. Dalībvalstis tiek aicinātas attiecīgos gadījumos veicināt mikroapliecinājumu izsniegšanu, pamatojoties uz apzinātajām vajadzībām, saskaņā ar Padomes 2022. gada 16. jūnijs ieteikumu par mikroapliecinājumiem mūžizglītībā un nodarbinātībā (9).

(20)

Ar šo ieteikumu tiek atbalstīta apmaksāta mācību atvaļinājuma ieviešana. Apmaksāta mācību atvaļinājuma pienācīga nodrošināšana ļautu darba ņēmējiem saglabāt savu atalgojumu vai aizstājienākumus apmācības periodu laikā. Dalībvalstis tiek aicinātas iesaistīties dialogā ar sociālajiem partneriem par pasākumiem, kas, ņemot vērā valsts apmācības iespējas un sistēmas, ļautu darbiniekiem piedalīties apmācībā darba laikā, izmantojot savus individuālos mācību kontus. Šajā sakarā būtu arī jāņem vērā MVU un mikrouzņēmumu situācija.

(21)

Plašākiem informatīviem un informētības uzlabošanas pasākumiem un kampaņām ir būtiska nozīme, lai ievērojami palielinātu to pieaugušo skaitu, kuri izmanto mācīšanās iespējas, jo īpaši tādās grupās, ko raksturo nepietiekama informētība par kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas iespējām, kā, piemēram, no darba tirgus visvairāk atstumto vidū. Informatīvu un informētības uzlabošanas pasākumu efektivitāti var palielināt sadarbība starp valsts iestādēm, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām ieinteresētajām personām, pamatojoties uz kopīgu izpratni par to, ka kvalifikācijas celšana un pārkvalifikācija ir ieguldījumu veids. Faktam, ka tiek pievērsta uzmanība piekļūstamībai, būtu jāsekmē pieaugušo ar invaliditāti dalība.

(22)

Lai sekmētu šā ieteikuma īstenošanu, būtiska nozīme ir uzraudzībai valsts līmenī un individuālo mācību kontu un veicinošā satvara pastāvīgai uzlabošanai. Turpmākas korekcijas varētu attiekties uz individuālo tiesību uz apmācību apmēru, prioritārajām grupām vai dažādu veicinošā satvara elementu lietotājiem draudzīgu integrāciju.

(23)

Pienācīgs finansējums ir būtisks elements, lai individuālu mācību kontu sistēmas būtu veiksmīgas. Individuāliem mācību kontiem paredzēta valsts sistēma varētu atvieglot izmaksu sadali starp dažādiem finansējuma avotiem, piemēram, valsts iestādēm, darba devējiem un sociālo partneru pārvaldītiem fondiem, ļaujot individuālajā mācību kontā veikt ieguldījumus no dažādiem finansējuma avotiem. Publiskā un privātā finansējuma avotu apvienošanai būtu jānodrošina iniciatīvas ilgtspēja dalībvalstīs, un tas ir svarīgs nosacījums tās sekmīgai īstenošanai. Šāda finansējuma avotu apvienošana veicina atbalsta pielāgošanu un darba devēju nodrošinātus papildinājumus saviem darbiniekiem, kurus viņi piešķir vai nu brīvprātīgi, vai koplīgumu īstenošanas rezultātā.

(24)

Individuālu mācību kontu un to veicinošā satvara izveidi var atbalstīt ar Savienības fondiem, kas atbalsta pieaugušo izglītības sistēmas, piemēram, ar Eiropas Sociālo fondu Plus (10), Eiropas Reģionālās attīstības fondu (11) un Taisnīgas pārkārtošanās fondu (12), kā arī attiecīgā gadījumā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu (13) instrumenta Next Generation EU ietvaros un ar individuāli pielāgotām speciālajām zināšanām, kas tiek nodrošinātas, izmantojot tehniskā atbalsta instrumentu (14). Procesu var sekmēt arī Komisijas veicināta savstarpēja mācīšanās.

(25)

Šis ieteikums neskar dalībvalstu ekskluzīvo kompetenci un kompetenču sadalījumu katrā dalībvalstī valsts, reģionālā vai vietējā līmenī attiecībā uz finansējumu, kā arī pieaugušo izglītības un apmācības sistēmu organizāciju un saturu. Tas neliedz dalībvalstīm saglabāt vai noteikt citus vai par šajā ieteikumā ieteiktajiem tālejošākus noteikumus attiecībā uz pieaugušo izglītību un apmācību.

(26)

Dalībvalstīm reformu izstrādē būtu jāiesaista sociālie partneri un visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Šajā ieteikumā tiek pilnībā ievērota sociālo partneru autonomija, tostarp, ja tie ir atbildīgi par mācību sistēmu izveidi un pārvaldību.

(27)

Šajā ieteikumā izklāstītie pasākumi neaizstāj darba devēju, valsts un privāto nodarbinātības dienestu vai citu izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzēju nodrošinātu apmācību un nav paredzēti, lai tajā iejauktos, kā arī tiem nevajadzētu aizstāt valsts atbalstu izglītības un mācību iestādēm vai cita veida atbalstu. Papildu administratīvajam slogam vajadzētu būt, cik vien iespējams, mazam,

1.

2.

3.

Tiek ieteikts, ka pārrobežu darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuras strādā dalībvalstī, kas nav viņu likumīgās uzturēšanās dalībvalsts, attiecīgās tiesības nodrošina dalībvalstī, kurā viņi strādā.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

—

Profesionālā orientācija un validēšana

12.

—

Atbalsttiesīgu kvalitatīvu apmācības, profesionālās orientācijas un validēšanas iespēju valsts reģistrs

13.

14.

15.

16.

17.

—

Vienots valsts digitālais portāls, kas atbalsta individuālus mācību kontus

18.

—

Apmaksāts mācību atvaļinājums

19.

20.

21.

22.

23.

24.

25.

26.

27.

28.

29.