(1)

Komisija 2021. gada 24. novembrī saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 6. panta 4. punktu nosūtīja Ungārijai informācijas pieprasījumu, uz kuru Ungārijas iestādes atbildēja 2022. gada 27. janvārī.

(2)

Komisija 2022. gada 27. aprīlī nosūtīja Ungārijai rakstisku paziņojumu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 6. panta 1. punktu (“paziņojums”). Paziņojumā Komisija pauda bažas un izklāstīja savus konstatējumus par vairākām problēmām, kas saistītas ar publiskā iepirkuma sistēmu Ungārijā, tostarp:

(3)

Minētās problēmas un to atkārtošanās laika gaitā liecina par Ungārijas iestāžu sistēmisku nespēju, neizdošanos vai nevēlēšanos novērst tādus lēmumus, ar kuriem tiek pārkāpti piemērojamie tiesību akti attiecībā uz publisko iepirkumu un interešu konfliktiem, un tādējādi pienācīgi novērst korupcijas riskus. Šādi lēmumi pārkāpj tiesiskuma principus, jo īpaši juridiskās noteiktības principu un izpildvaras patvaļas aizlieguma principu, un tie rada bažas par varas dalījumu.

(4)

Paziņojumā Komisija izklāstīja papildu pamatojumu un uzskaitīja konstatējumus par vairākām problēmām saistībā ar izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, kā arī pretkorupcijas regulējumu, tostarp ierobežojumiem attiecībā uz iespējamu noziedzīgu darbību efektīvu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par tām, prokuratūru organizāciju un to, ka praksē nav funkcionējoša un efektīva pretkorupcijas regulējuma. Minētās problēmas ir tiesiskuma principu pārkāpumi, jo īpaši attiecībā uz juridisko noteiktību, izpildvaras patvaļas aizliegumu un efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

(5)

Paziņojumā Komisija izklāstīja faktiskos elementus un konkrēto pamatojumu, uz ko tā balstīja savus konstatējumus, kā arī pieprasīja Ungārijai sniegt konkrētu informāciju un datus par šiem faktiskajiem elementiem un pamatojumu. Paziņojumā Komisija deva Ungārijas iestādēm divus mēnešus laika apsvērumu iesniegšanai.

(6)

Ungārija uz paziņojumu atbildēja 2022. gada 27. jūnijā (“pirmā atbilde”). 2022. gada 30. jūnija un 5. jūlija vēstulēs Ungārija iesniedza papildu informāciju, papildinot pirmo atbildi. Turklāt 2022. gada 19. jūlijā Ungārija nosūtīja papildu vēstuli, kurā ierosināti vairāki korektīvie pasākumi nolūkā novērst paziņojumā ietvertos konstatējumus.

(7)

Komisija novērtēja pirmajā atbildē iesniegtos apsvērumus un secināja, ka tie nekliedē Komisijas bažas un paziņojumā izklāstītos konstatējumus. Turklāt Komisija uzskatīja, ka ne pirmajā atbildē, ne 2022. gada 30. jūnija un 5. jūlija papildu vēstulēs nebija ietverti piemēroti korektīvie pasākumi ar atbilstīgām saistībām tos veikt Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 kontekstā. Tā kā 2022. gada 19. jūlija vēstule tika iesniegta novēloti, to nevarēja ņemt vērā, novērtējot pirmo atbildi. Tomēr Komisija ņēma vērā visu minētajā vēstulē ietverto būtisko informāciju nākamajos procedūras posmos, kas noteikti Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 6. pantā, saskaņā ar principu par lojālu sadarbību ar dalībvalstīm.

(8)

Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 6. panta 7. punktu Komisija 2022. gada 20. jūlijā nosūtīja Ungārijai vēstuli (“nodomu vēstule”), lai informētu dalībvalsti par savu novērtējumu saskaņā ar minētās regulas 6. panta 6. punktu un par pasākumiem, ko Komisija plāno ierosināt pieņemšanai Padomē saskaņā ar minētās regulas 6. panta 9. punktu, ņemot vērā, ka Ungārija nav apņēmusies veikt piemērotus korektīvos pasākumus. Nodomu vēstulē Komisija deva Ungārijai iespēju iesniegt apsvērumus, jo īpaši par paredzēto pasākumu samērīgumu.

(9)

Ungārija uz nodomu vēstuli atbildēja 2022. gada 22. augustā (“otrā atbilde”), sniedzot savus apsvērumus par Komisijas konstatējumiem, procedūru un nodomu vēstulē minēto pasākumu samērīgumu. Lai gan Ungārija apstrīdēja Komisijas konstatējumus, tā ierosināja konkrētus korektīvus pasākumus, lai kliedētu Komisijas paustās bažas. 2022. gada 13. septembrī Ungārija nosūtīja Komisijai vēstuli, kurā bija iekļauti precizējumi un papildu saistības, kas attiecas uz ierosinātajiem korektīvajiem pasākumiem. Ungārija uzskata, ka korektīvie pasākumi, tostarp 2022. gada 13. septembra vēstulē iekļautās papildu saistības, pilnībā kliedēja Komisijas bažas, un tāpēc Komisijai nebūtu jāierosina Padomei nekādi pasākumi.

(10)

Ņemot vērā, ka Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 piemērošanas nosacījumi ir izpildīti, Komisija 2022. gada 18. septembrī pieņēma priekšlikumu Padomes Īstenošanas lēmumam par pasākumiem Savienības budžeta aizsardzībai pret tiesiskuma principu pārkāpumiem Ungārijā (“Komisijas priekšlikums”).

(11)

Atbilstīgi Komisijas priekšlikumā izklāstītajiem konstatējumiem, pirmkārt, publiskā iepirkuma procedūrās Ungārijā ir nopietni sistēmiski pārkāpumi, trūkumi un nepilnības. Šādi pārkāpumi tika konstatēti pēc Komisijas dienestu veiktām secīgām revīzijām gan par 2007.–2013. gada, gan 2014.–2020. gada plānošanas periodu. Minētās revīzijas noslēdzās ar ievērojamām kopējām finanšu korekciju summām, kā arī ar vairākām Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšanām, kuru rezultātā tika sniegti finanšu ieteikumi par ievērojamu summu atgūšanu no Ungārijas. Turklāt pieejamie dati liecina, ka bija neparasti liels tādu līgumu īpatsvars, kas ir piešķirti procedūrās, kurās piedalījies tikai viens piedāvājuma iesniedzējs; līgumu slēgšanas tiesības piešķirtas konkrētiem uzņēmumiem, kas pakāpeniski ieguvuši lielu tirgus daļu; kā arī bijuši nopietni trūkumi pamatnolīgumu piešķiršanā. Turklāt pastāv bažas par publiskā iepirkuma un interešu konflikta noteikumu nepiemērošanu “sabiedrības interešu trastiem” un to pārvaldītajiem subjektiem, kā arī par pārredzamības trūkumu attiecībā uz līdzekļu pārvaldību, ko veic šie trasti. Minētās problēmas un to atkārtošanās laika gaitā liecina par Ungārijas iestāžu sistēmisku nespēju, neizdošanos vai nevēlēšanos novērst tādus lēmumus, ar kuriem tiek pārkāpti piemērojamie tiesību akti attiecībā uz publisko iepirkumu un interešu konfliktiem, un tādējādi pienācīgi novērst korupcijas riskus. Šādi lēmumi pārkāpj tiesiskuma principus, jo īpaši juridiskās noteiktības principu un izpildvaras patvaļas aizlieguma principu, un tie rada bažas par varas dalījumu.

(12)

Otrkārt, papildu problēmas pastāv saistībā ar ierobežojumiem attiecībā uz iespējamu noziedzīgu darbību efektīvu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par tām, prokuratūru organizāciju un to, ka nav funkcionējoša un efektīva pretkorupcijas regulējuma. Proti, trūkst neatkarīgas tiesas nodrošinātu efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu pret prokuratūras lēmumiem neizmeklēt vai neveikt kriminālvajāšanu par iespējamu korupciju, krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, trūkst prasības norādīt iemeslus gadījumos, kad šādas lietas tiek nodotas vai pārdalītas, un nav noteikumu, ar kuriem novērst patvaļīgus lēmumus par šādām lietām. Turklāt trūkst visaptverošas pretkorupcijas stratēģijas, kas aptvertu vissvarīgākās korupcijas novēršanas jomas, netiek pietiekami izmantots viss preventīvo instrumentu klāsts, lai palīdzētu korupcijas izmeklēšanā, jo īpaši augsta līmeņa korupcijas lietās, kā arī kopumā netiek efektīvi novērsti un apkaroti noziedzīgi krāpšanas un korupcijas nodarījumi. Minētās problēmas ir tiesiskuma principu pārkāpumi, jo īpaši attiecībā uz juridisko noteiktību, izpildvaras patvaļas aizliegumu un efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

(13)

Komisija uzskata, ka Ungārijas atbildēs izvirzītajos apsvērumos nav pienācīgi ņemti vērā konstatējumi, kas izklāstīti paziņojumā un nodomu vēstulē. Proti, atbildēs nav sniegti pierādījumi par nesenajiem uzlabojumiem, ko Ungārija ir ieviesusi savā iepirkuma sistēmā (attiecībā uz pārredzamību, konkurences intensitāti, interešu konfliktu pārbaudēm). Lai gan pēc Komisijas dienestu veiktajām revīzijām Ungārijas publiskā iepirkuma sistēmā notika dažas izmaiņas, nekas neliecina par to, ka šīs izmaiņas ir ietekmējušas konkurences līmeni Ungārijas tirgū. Komisijas rīcībā esošie dati liecina ne tikai par publiskā iepirkuma līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas koncentrēšanās pieaugumu, bet arī par to, ka palielinās Ungārijas vadošās partijas aktoru iespējas uzvarēt konkursos. Komisija pasūtīja pētījumu, kurā tika veikta vairāk nekā 270 000 publiskā iepirkuma līgumu Ungārijā statistiski empīriskā analīze par 2005. līdz 2021. gadu. Pētījuma apsvērumus apstiprināja konstatējumi, kas gūti, pārbaudot konkrētus konkursu datus attiecībā uz līgumiem, kuri piešķirti dažiem no uzņēmumiem, kas identificēti kā uzņēmumi ar politiskiem sakariem. Turklāt Komisija ievāca mediju un ieinteresēto personu ziņojumus tūrisma, komunikācijas un sporta nozarēs. Ungārija nav sniegusi nekādus pierādījumus par Savienības budžeta aizsardzībai nozīmīgo interešu konflikta noteikumu piemērojamību (un piemērošanu praksē) sabiedrības interešu trastiem.

(14)

Identificētie pārkāpumi, trūkumi un nepilnības ir plaši izplatīti un savstarpēji saistīti, un tas nozīmē, ka riskus Savienības budžetam visefektīvāk var novērst tikai Regulā (ES, Euratom) 2020/2092 paredzētās procedūras. Pat ja var izmantot noteiktus līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar nozaru noteikumiem, piemēram, Komisijas dienestu veiktas revīzijas, un finanšu korekcijas par pārkāpumiem, kurus Ungārijas iestādes nav novērsušas, minētie pasākumi parasti attiecas uz Komisijai jau deklarētiem izdevumiem, un trūkumu turpināšanās daudzu gadu gaitā liecina, ka finanšu korekcijas nav pietiekamas Savienības finanšu interešu aizsardzībai ne pret pašreizējiem, ne turpmākiem riskiem.

(15)

Attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1060 (2) paredzēto veicinošo nosacījumu ievērošanu un uzraudzību būtu jānorāda, ka vienīgās minētās regulas 15. panta 5. punktā noteiktās veicinošā nosacījuma neizpildes sekas ir tādas, ka Komisija attiecīgajai dalībvalstij neatmaksās izdevumus par darbībām, kas saistītas ar konkrēto mērķi. Regula (ES, Euratom) 2020/2092 nodrošina plašāku iespējamo pasākumu klāstu, ar kuriem aizsargāt Savienības budžetu, tostarp vienas vai vairāku programmu apstiprinājuma apturēšanu, kā arī dalītās pārvaldības saistību izpildes apturēšanu. Iespējamie pasākumi saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 attiecas arī uz priekšfinansējumu, kas nav paredzēts Regulas (ES) 2021/1060 15. pantā.

(16)

Attiecībā uz publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu un to interpretāciju Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 17. apsvērumā ir precizēts, ka Savienības tiesību akti, uz kuriem ir atsauce minētās regulas 6. panta 1. punktā, attiecas uz finansēm un konkrētām nozarēm. Pienākumu neizpildes procedūras nav balstītas uz leģislatīvu aktu, bet gan tieši uz Līguma par Eiropas Savienībās darbību (LESD) 258. pantu. Minēto primāro tiesību normu nevar uzskatīt par “Savienības tiesību aktiem” Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 6. panta 1. punkta nozīmē.

(17)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/241 (3) 22. panta 1. punktā ir paredzēts, ka dalībvalstīm, īstenojot Atveseļošanas un noturības mehānisma pasākumus, ir jāveic visi atbilstīgie pasākumi, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses. Lai nodrošinātu atbilstību minētās regulas 22. pantam, Komisija 2022. gada 30. novembrī iesniedza priekšlikumu Padomes Īstenošanas lēmumam par Ungārijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu, kurā ir iekļauti starpposma mērķi, kas ietver saistības, ko Ungārija uzņēmusies saskaņā ar korektīvajiem pasākumiem, par kuriem šīs procedūras ietvaros panākta vienošanās ar Komisiju.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 22. panta 1. punktu galvenā atbildība par Savienības un valsts tiesību aktu ievērošanu, īstenojot Atveseļošanas un noturības mehānisma pasākumus, ir dalībvalstīm, savukārt Komisija saskaņā ar minētās regulas 22. panta 5. punktu var veikt korektīvus pasākumus krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta gadījumos, kuri skar Savienības finanšu intereses un kurus dalībvalsts nav novērsusi, vai gadījumos, ja ir nopietni pārkāpts no aizdevuma nolīguma vai finansēšanas nolīguma izrietošs pienākums. Turklāt starpposma mērķi ir nosacījumi, kas jāizpilda, lai Ungārija varētu iesniegt pieprasījumus par turpmākajiem maksājumiem saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu. Tādējādi tie nespēj aizsargāt Savienības finanšu intereses saistībā ar tiesiskuma principu pārkāpumiem, kas jau pietiekami tiešā veidā ietekmē vai var ietekmēt citu no Savienības budžeta finansētu izdevumu programmu īstenošanu Ungārijā. Tāpēc Regulas (ES) 2021/241 noteikumu piemērošana šajā gadījumā neļautu Komisijai aizsargāt Savienības budžetu efektīvāk.

(18)

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, neviena cita procedūra saskaņā ar Savienības tiesību aktiem neļautu Komisijai aizsargāt Savienības budžetu efektīvāk kā procedūra, kas noteikta Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 6. pantā.

(19)

Identificēto pārkāpumu iespējamā ietekme uz Savienības budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību ir uzskatāma par īpaši būtisku, ņemot vērā to, ka minētie pārkāpumi pēc būtības ir saistīti ar procesu, saskaņā ar kuru Ungārija izmanto Savienības līdzekļus, jo šie pārkāpumi izriet no to publisko iestāžu nepareizas darbības, kas lemj par to līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, kurus finansē no Savienības budžeta. Turklāt, ja papildus identificētajiem pārkāpumiem tiek ņemti vērā ierobežojumi un šķēršļi krāpšanas atklāšanā, izmeklēšanā un novēršanā, kas identificēti kā papildu pamatojums attiecībā uz izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un pretkorupcijas regulējumu, ietekmi var uzskatīt par vēl būtiskāku.

(20)

Ņemot vērā ar publisko iepirkumu saistīto konstatējumu būtību, atbilstīgajiem pasākumiem, kas jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 4. panta 1. punktu (“atbilstīgie pasākumi”), būtu jāattiecas uz Savienības finansējumu, ko galvenokārt īsteno, izmantojot publisko iepirkumu. Komisijas revīzijas, kurās tika identificēti trūkumi un neatbilstīgi publiskā iepirkuma procesi, aptvēra kohēzijas politikas jomu, un, neraugoties uz to, ka šo trūkumu un pārkāpumu ietekme uz Savienības budžetu ir finansiāli novērsta, piemērojot kohēzijas politikas noteikumus, liecina par Ungārijas iestāžu sistēmisku nespēju, neizdošanos vai nevēlēšanos novērst tādus lēmumus, ar kuriem tiek pārkāpti piemērojamie tiesību akti attiecībā uz publisko iepirkumu un interešu konfliktiem, un tādējādi pienācīgi novērst korupcijas riskus.

(21)

Programmām, kas jāaizsargā ar atbilstīgajiem pasākumiem, prioritārā kārtā vajadzētu būt kohēzijas politikas programmām 2021.–2027. gadam, kuras paredzēts īstenot galvenokārt ar publisko iepirkumu pēc analoģijas ar to, kā Ungārija īstenoja līdzvērtīgas programmas 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas ietvaros. Minētās programmas ir Vides un energoefektivitātes darbības programma Plus, Integrētā transporta darbības programma Plus un Teritoriālās un municipālās attīstības darbības programma Plus (“attiecīgās programmas”). Tiek lēsts, ka no 85 % līdz 90 % no attiecīgajām programmām tiek īstenotas, izmantojot publisko iepirkumu.

(22)

Atbilstīgajiem pasākumiem būtu jāattiecas arī uz darbībām to Savienības programmu ietvaros, kuras īsteno tiešā un netiešā pārvaldībā un attiecībā uz kurām saņēmēji vai īstenotājstruktūras var būt sabiedrības interešu trasti un to īpašumā esošie subjekti, ko uzskata par valdības struktūrām Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 2. panta b) punkta un 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Attiecībā uz identificētajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar sabiedrības interešu trastiem, atbilstīgajiem pasākumiem būtu jāattiecas uz visām Savienības programmām, kuras īsteno tiešā un netiešā pārvaldībā.

(23)

Ievērojot Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 5. panta 3. punktā noteiktās samērīguma prasības, atbilstīgais piemērojamo pasākumu līmenis būtu jānosaka procentos, kas atspoguļo izrietošo risku Savienības budžetam.

(24)

Ņemot vērā publiskajā iepirkumā identificēto sistēmisko pārkāpumu nopietnību, biežumu un ilgumu, finanšu risku Savienības budžeta pareizai finanšu pārvaldībai var uzskatīt par ļoti būtisku, un tāpēc tas attaisno pasākumus ar ļoti lielu finansiālo ietekmi.

(25)

Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 6. panta 6. punktu, pieņemot lēmumu par atbilstīgajiem pasākumiem, ir jāņem vērā saņemtā informācija un visi attiecīgās dalībvalsts sniegtie apsvērumi, kā arī ierosināto korektīvo pasākumu piemērotība. Tāpēc Ungārijas ierosinātie korektīvie pasākumi būtu jāiekļauj novērtējumā.

(26)

Savā otrajā atbildē Ungārija iesniedza 17 korektīvos pasākumus, kuru saistības tā pēc tam papildināja ar Komisijai 2022. gada 13. septembrī iesniegto vēstuli. Saskaņā ar Ungārijas viedokli tie novērstu visas problēmas, ko Komisija minējusi paziņojumā. Ierosinātie korektīvie pasākumi ir šādi:

(27)

Trīspadsmit no korektīvajiem pasākumiem noteica galvenos īstenošanas soļus, kas jāizpilda līdz 2022. gada 19. novembrim. Ungārija apņēmās līdz 2022. gada 19. novembrim un pēc tam ik pēc trim mēnešiem informēt Komisiju par korektīvo pasākumu īstenošanu, ieskaitot papildu saistības, kas iekļautas 2022. gada 13. septembra vēstulē. Attiecībā uz četriem korektīviem pasākumiem, proti, h) un l)–n) korektīvo pasākumu, Komisija norādīja, ka nav veikti tūlītēji galvenie īstenošanas soļi, jo tiem nepieciešams ilgāks īstenošanas periods, un ka tā uzrauga to īstenošanu kā daļu no visu korektīvo pasākumu uzraudzības, pamatojoties uz ceturkšņa ziņojumiem, ko Ungārija apņēmās sniegt 2022. gada 19. novembra vēstulē, līdz 2028. gada 31. decembrim.

(28)

Kopumā Ungārija apņēmās veikt otrajā atbildē ierosinātos korektīvos pasākumus, lai bez nosacījumiem risinātu paziņojumā minētās problēmas, un uzturēt šos pasākumus un saistītos tiesību aktus spēkā bez termiņa ierobežojuma, un pienācīgi īstenot tajos izklāstītos noteikumus.

(29)

Kā paskaidrots Komisijas priekšlikumam pievienotajā paskaidrojuma rakstā, Komisija uzskatīja, ka ierosinātie korektīvie pasākumi, kopā ņemot, principā spētu risināt problēmas saistībā ar sistēmiskiem pārkāpumiem, trūkumiem un nepilnībām publiskajā iepirkumā, interešu konfliktu risku un bažām par sabiedrības interešu trastiem, kā arī papildu pamatojumu attiecībā uz izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un pretkorupcijas regulējumu, ar nosacījumu, ka visi pasākumi tiek pareizi un efektīvi īstenoti.

(30)

Tomēr Komisija arī piebilda, ka ierosinātajiem korektīvajiem pasākumiem vēl ir jānosaka detalizēti īstenošanas noteikumi, jo īpaši par to, kā pasākumu galvenie elementi tiks transponēti reālos juridiskos tekstos, kas jāpieņem, lai īstenotu korektīvos pasākumus. Ņemot vērā to, ka vairākas Ungārijā identificētās problēmas ir saistītas ne tikai ar izmaiņām tiesiskajā regulējumā, bet arī – daudz izteiktāk – ar izmaiņu konkrētu īstenošanu praksē, kam nepieciešams ilgāks laiks konkrētu rezultātu sasniegšanai, risks Savienības budžetam saglabājas, kamēr Komisijas priekšlikuma sagatavošanas laikā tiek īstenoti vismaz galvenie dažu korektīvo pasākumu elementi, kas norādīti korektīvo pasākumu grafikos, ko Ungārija iesniedza otrajā atbildē. Kamēr nav stājušies spēkā galvenie tiesību akti, ar kuriem tiktu īstenoti daudzi no ierosinātajiem korektīvajiem pasākumiem, un ņemot vērā Komisijas priekšlikumam pievienotajā paskaidrojuma rakstā ietverto novērtējumu, kā arī iespēju, ka pasākumi var netikt pareizi īstenoti vai ka to efektivitāte var tikt vājināta pasākumu detaļās, Komisija aplēsa, ka riska līmenis Savienības budžetam pašlaik atbilst 65 % no attiecīgajām programmām, t. i., par 5 procentpunktiem mazāk nekā aplēstais risks, ja korektīvo pasākumu nebūtu. Tādēļ tā ierosināja, ka Padomei jāpieņem atbilstīgi pasākumi saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 6. panta 9. punktu.

(31)

Ņemot vērā to, ka Ungārija ir apņēmusies veikt situācijas risināšanai vajadzīgos korektīvus pasākumus saskaņā ar sīki izstrādātu grafiku un ka Komisija uzskatīja, ka ierosinātie korektīvie pasākumi kopā – ja tie tiks pareizi precizēti un īstenoti saskaņā ar minēto sīki izstrādāto grafiku – principā varētu būt piemēroti šo jautājumu risināšanai, Padome 2022. gada 13. oktobrī pēc Ungārijas lūguma lēma, ka pastāvēja pietiekami ārkārtēji apstākļi, ievērojot Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 6. panta 10. punktu, kas pamato īstenošanas lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanu par diviem papildu mēnešiem, lai Komisijai un Padomei dotu pietiekami daudz laika izvērtēt korektīvo pasākumu pieņemšanu un efektīvu īstenošanu, ņemot vērā to lielo skaitu un tehnisko sarežģītību.

(32)

Lai ievērotu galvenajos īstenošanas soļos noteiktos termiņus, Ungārija no 2022. gada septembra beigām līdz oktobra sākumam pieņēma vairākus tiesību aktus. Bija vajadzīgas turpmākas intensīvas diskusijas starp Ungārijas iestādēm un Komisijas dienestiem, lai mēģinātu nodrošināt, ka minētie tiesību akti ir pilnībā saskaņoti ar korektīvajiem pasākumiem un ka tie ir efektīvi. minēto diskusiju rezultātā Ungārijas valdība 2022. gada 15. novembrī iesniedza Nacionālajai asamblejai tā dēvēto “pakalpojumu paketi” ar vairākiem ierosinātajiem grozījumiem juridiskajos tekstos, kas tika pieņemti 2022. gada septembra beigās un oktobra sākumā.

Pakalpojumu paketi veido divi likumprojekti: viens (T/2033) pieņemšanai saskaņā ar parasto procedūru, par kuru galīgais balsojums notika 2022. gada 22. novembrī, un otrs likumprojekts (T/2032) pieņemšanai saskaņā ar procedūru, ko piemēro galvenajiem aktiem (nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums), par kuru galīgais balsojums notika 2022. gada 7. decembrī. Nacionālā asambleja pieņēma abus tiesību aktus. Ar 2022. gada 19. novembrī, 26. novembrī, 6. decembrī un 7. decembrī Komisijā iesniegtajām vēstulēm Ungārija informēja Komisiju par darbībām, kas veiktas, lai īstenotu iepriekš uzņemtās saistības.

(33)

Komisija 2022. gada 30. novembrī publicēja paziņojumu par Ungārijas paziņotajiem korektīvajiem pasākumiem, sniedzot Padomei novērtējumu par to korektīvo pasākumu atbilstību, kurus Ungārija pieņēmusi no 2022. gada 19. novembra. Pēc Padomes 2022. gada 6. decembra pieprasījuma Komisija 2022. gada 9. decembrī sniedza atjauninātu novērtējumu par turpmākajiem pasākumiem, ko Ungārija veikusi līdz 2022. gada 7. decembrim. Padomes apspriežu pamatā ir Komisijas 2022. gada 30. novembra paziņojums un 2022. gada 9. decembra atjauninātais novērtējums kopā ar Komisijas priekšlikumam pievienoto paskaidrojuma rakstu.

(34)

Ungārija ir apņēmusies izveidot jaunu Integritātes iestādi, kuras mērķis būs krāpšanas, interešu konfliktu un korupcijas, kā arī citu nelikumību un pārkāpumu, kas attiecas uz Savienības finansiālā atbalsta īstenošanu, nepieļaušana, atklāšana un novēršana. Integritātes iestādes, kas ir jauna struktūra Ungārijas kontekstā, izveide ir horizontāls pasākums, kura mērķis ir novērst sistēmiskus tiesiskuma principu pārkāpumus publiskā iepirkuma jomā, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Tāpēc tas ir viens no galvenajiem korektīvajiem pasākumiem, ko Ungārija ierosinājusi, lai kliedētu Komisijas paustās bažas.

(35)

Ungārija šajā ierosinātajā korektīvajā pasākumā iekļāva vairākus elementus, kuri Komisijas priekšlikuma sagatavošanas laikā tika pozitīvi novērtēti, jo īpaši attiecībā uz: i) jaunās Integritātes iestādes nolūku un mērķiem, ii) tās uzdevuma tvērumu un plašajām pilnvarām, tostarp pilnvarām dot norādījumus līgumslēdzējām iestādēm apturēt konkursus, pilnvarām pieprasīt administratīvās izmeklēšanas struktūrām veikt izmeklēšanu, pilnvarām ieteikt konkrētu ekonomikas dalībnieku izslēgšanu no Savienības finansējuma; tiesībām pieprasīt pārskatīt tiesā visus iestāžu lēmumus par publiskā iepirkuma procedūrām, kas ietver jebkādu Savienības atbalstu (un uz ko var attiecināt pārskatīšanu tiesā) utt.; iii) noteikumiem par Integritātes iestādes valdes iecelšanu un par “atbilstības komitejas” iesaistīšanu ar mērķi garantēt, ka Integritātes iestāde ir pilnīgi neatkarīga. Turklāt Ungārija apņēmās nodrošināt, ka Integritātes iestāde balstīsies uz faktiem, kas konstatēti ar tiesas nolēmumiem, tā varēs vērsties tiesā, un tās lēmumus varēs pārskatīt tiesā.

Šā iemesla dēļ Ungārija arī apņēmās, ka visas Ungārijas tiesas, kas izskata civillietas, administratīvās lietas un krimināllietas, tostarp tās, kas attiecas uz Savienības finanšu interešu aizsardzību, ievēros neatkarības un objektivitātes prasības un tās tiek izveidotas saskaņā ar tiesību aktiem atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību (LES) 19. panta 1. punktam un attiecīgajam Savienības acquis. Ungārija arī apņēmās galvenos īstenošanas pasākumus Integritātes iestādes izveidei veikt līdz 2022. gada 19. novembrim. Pēc Komisijas priekšlikuma iesniegšanas Ungārija 2022. gada 4. oktobrī pieņēma Likumu, ar ko izveido Integritātes iestādi (2022. gada Likums XXVII par Eiropas Savienības budžeta līdzekļu izmantošanas kontroli, “Integritātes iestādes likums”), kas stājās spēkā 2022. gada 11. oktobrī. Integritātes iestādes likumā tika ieviesti turpmāki grozījumi kā daļa no diviem likumprojektiem, kas veido 2022. gada 15. novembrī Nacionālajai asamblejai iesniegto “pakalpojumu paketi” un par kuriem balsoja 2022. gada 22. novembrī un 2022. gada 7. decembrī. Kā prasīts korektīvajā pasākumā, Ungārija apspriedās ar Eiropas Padomi un ESAO procesā, kura rezultātā tika pieņemts Integritātes iestādes likums, un ņēma vērā dažus ieteikumus. Līdztekus likumdošanas procedūrām Ungārijas iestādes 2022. gada 23. septembrī sāka Atbilstības komitejas locekļu atlases un iecelšanas procedūru un 2022. gada 14. oktobrī – Integritātes iestādes valdes locekļu atlases un iecelšanas procedūru, kuri visbeidzot tika iecelti līdz 2022. gada 4. novembrim. Integritātes iestādes pirmā oficiālā sanāksme notika 2022. gada 18. novembrī.

(36)

Tomēr, kā Komisija konstatēja savā 2022. gada 30. novembra paziņojumā un pēc rūpīga novērtējuma apstiprināja 2022. gada 9. decembrī, Integritātes iestādes tiesiskais regulējums, kas noteikts Likumā par Integritātes iestādi, neatbilst konkrētām saistībām, kas uzņemtas saskaņā ar korektīvo pasākumu, un tāpēc to nevar uzskatīt par pilnībā efektīvu un atbilstīgu, ievērojot Regulu (ES, Euratom) 2020/2092. Korektīvā pasākuma nepilnības, riski un trūkumi, kas apdraud Integritātes iestādes efektivitāti un neatkarību un tās spēju reaģēt uz Komisijas konstatējumiem, jo īpaši ir šādi: i) nav skaidra noteikuma, kas paredzētu, ka Integritātes iestāde saglabās savu kompetenci pēc tam, kad projekts būs atsaukts no Savienības finansējuma; ii) nepilnības sistēmā to līgumslēdzēju iestāžu lēmumu pārskatīšanai tiesā, kuras neievēro Integritātes iestādes ieteikumus; iii) nepilnības atlaišanas procedūrā; iv) Integritātes iestādes tiešās, nevis uzraudzības pilnvaras attiecībā uz dažādām deklarētāju grupām un pilnvaru nenodošana Integritātes iestādei, lai pārbaudītu valdības locekļu aktīvu deklarācijas; i) ierobežotā darbības joma saistībā ar visu “augsta riska amatpersonu” neiekļaušanu Integritātes iestādes pārbaudes pilnvaru darbības jomā saistībā ar aktīvu deklarācijām. Padome uzskata, ka šo Komisijas paziņojumā izklāstīto iemeslu dēļ konstatētie trūkumi, jo īpaši tie, kas ierobežo Integritātes iestādes pilnvaras, ir tik nopietni, ka nopietni apdraud Integritātes iestādes spēju novērst sistēmiskus tiesiskuma principu pārkāpumus publiskā iepirkuma jomā, kas skar Savienības finanšu intereses.

(37)

Ungārija apņēmās izveidot Korupcijas apkarošanas darba grupu, kuras uzdevums cita starpā būtu izskatīt esošos korupcijas apkarošanas pasākumus un izstrādāt priekšlikumus par korupcijas novēršanas, atklāšanas, izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un sankciju piemērošanas uzlabošanu. Svarīgs korektīvā pasākuma elements bija korupcijas apkarošanas jomā aktīvi darbojošos nevalstisko dalībnieku, kā arī valdības pārstāvju pilnīga, strukturēta un efektīva līdzdalība. Turklāt Ungārija apņēmās tiesību akta projekta sagatavošanas laikā plaši apspriesties ar valsts un starptautiskajām ieinteresētajām personām, tostarp ar Komisiju. Ungārija apņēmās veikt galvenos īstenošanas soļus, lai līdz 2022. gada 30. septembrim noteiktu tiesisko regulējumu jaunajai Korupcijas apkarošanas uzdevumgrupai. Saskaņā ar korektīvo pasākumu Integritātes iestādes likuma attiecīgie noteikumi paredz, ka 50 % jaunās Korupcijas apkarošanas darba grupas locekļu ir nevalstisko dalībnieku pārstāvji un tos izraugās, pamatojoties uz atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu atlases procesu ar objektīviem kritērijiem, kas saistīti ar speciālajām zināšanām un nopelniem. Pēc Komisijas priekšlikuma iesniegšanas Ungārija apspriedās ar ESAO un Eiropas Padomi un ierosināja izveidot jaunu Korupcijas apkarošanas uzdevumgrupu Integritātes iestādes likuma satvarā. Jaunā Korupcijas apkarošanas uzdevumgrupa beidzot tika izveidota 2022. gada 1. decembrī.

(38)

Ņemot vērā minētās norises un pamatojoties uz Komisijas novērtējumu, Padome uzskata, ka Ungārija ir veikusi attiecīgos galvenos īstenošanas soļus un ka tiesiskais regulējums jaunajai Korupcijas apkarošanas uzdevumgrupai, kā izklāstīts Integritātes iestādes likumā, atbilst saistībām, kas izklāstītas korektīvajā pasākumā.

(39)

Ungārija apņēmās līdz 2022. gada 30. septembrim pieņemt krāpšanas un korupcijas apkarošanas stratēģijas, kurās definēti to struktūru uzdevumi, kas iesaistītas jebkāda Savienības finansiālā atbalsta īstenošanā saistībā ar krāpšanas, interešu konfliktu un korupcijas nepieļaušanu, atklāšanu un novēršanu. Ungārija arī apņēmās no 2022. gada 1. novembra paplašināt aktīvu deklarāciju personisko un materiālo piemērošanas jomu. Šim korektīvajam pasākumam ir horizontāls un sistēmisks raksturs nolūkā cīnīties pret korupciju un nodrošināt pārredzamību politiskajā jomā. Tāpēc tas ir viens no Ungārijas ierosinātajiem galvenajiem korektīvajiem pasākumiem.

(40)

Pēc Komisijas priekšlikuma iesniegšanas Ungārija veica vairākus pasākumus, lai īstenotu galvenos īstenošanas posmus minētajam korektīvajam pasākumam. Ungārija 2022. gada 30. septembrī pieņēma stratēģiju krāpšanas un korupcijas apkarošanai 2021.–2027. gada plānošanas periodam un atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai (valdības lēmums 1470/2022). Pēc tam stratēģija tika grozīta, un 2022. gada 15. novembrī tika pieņemta un publicēta jauna versija (valdības Lēmums 1540/2022). Nacionālā asambleja 2022. gada 25. oktobrī pieņēma Likumu par aktīvu deklarācijām (2022. gada XXXI akts), kas stājās spēkā 2022. gada 1. novembrī ar dažiem izņēmumiem. Ungārija 2022. gada 15. novembrī Nacionālajai asamblejai iesniedza grozījumu likumprojektu par “Likumu par aktīvu deklarācijām”, kas ir daļa no 2022. gada 7. decembrī pieņemtās pakalpojumu paketes.

(41)

Attiecībā uz krāpšanas apkarošanas un korupcijas apkarošanas stratēģijām Komisija 2022. gada 30. novembra paziņojumā konstatēja, ka, neraugoties uz saskaņotā termiņa neievērošanu grozījumu pieņemšanas dēļ, Ungārija tomēr ir izpildījusi korektīvajā pasākumā izklāstītās saistības. Attiecībā uz aktīvu deklarācijām Komisija konstatēja, ka saskaņā ar korektīvo pasākumu Likums par aktīvu deklarācijām paplašina aktīvu deklarāciju darbības jomu personām, iekļaujot tajā personas, kurām uzticēti vadošie politiskie pienākumi, un Nacionālās asamblejas locekļus, kā arī viņu radiniekus, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā. Likums arī paplašina aktīvu deklarāciju materiālo darbības jomu, lai iekļautu visus attiecīgos aktīvus. Tomēr, pamatojoties uz Komisijas novērtējumu, Ungārijas izveidotajā tiesiskajā regulējumā aktīvu deklarēšanai joprojām pastāv būtiskas nepilnības, riski un trūkumi, un jo īpaši: i) trūkst skaidrības un juridiskās noteiktības attiecībā uz informācijas atklāšanas pienākumiem attiecībā uz nekustamo īpašumu, tostarp attiecībā uz īpašumu ārpus Ungārijas jurisdikcijas; ii) nav skaidrības par konkrētu Nacionālās asamblejas vadītāju, ierēdņu un locekļu aktīvu, ienākumu un ekonomisko interešu deklarācijas personisko, materiālo un laika tvērumu, kā arī attiecībā uz viņu laulātajiem vai kopdzīves partneriem un bērniem, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā; iii) tas, ka Likumā par aktīvu deklarācijām nav iekļauta skaidra atsauce uz elektroniski iesniegtu aktīvu deklarāciju sistēmas izveidi digitālā formātā, kas jāglabā publiskā datubāzē, kuru var meklēt bez maksas, vai par nepieciešamību reģistrēties. Padome uzskata, ka šo iemeslu dēļ, kā tie sīkāk izklāstīti Komisijas paziņojumā, konstatētie trūkumi rada iespējamas nepilnības tiesību aktos un līdz ar to mazina korektīvā pasākuma efektivitāti.

(42)

Ungārija apņēmās nodrošināt pārredzamību attiecībā uz to, kā sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondi izmanto Savienības atbalstu, līdz 2022. gada 30. septembrim grozot attiecīgo tiesisko regulējumu. Pēc Komisijas priekšlikuma iesniegšanas Nacionālā asambleja pieņēma leģislatīvu aktu, ar ko groza konkrētus likumus par sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondiem, kas veic valsts pienākumus, Valsts nodokļu un muitas pārvaldi un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai pārbaudēm saistībā ar Eiropas Savienības budžeta līdzekļu izlietojuma kontroli (2022. gada XXIX likums), kas stājās spēkā 2022. gada 13. oktobrī.

(43)

Saskaņā ar korektīvo pasākumu 2022. gada Likums XXIX ieviesa grozījumus, ar kuriem tika paplašināta publiskā iepirkuma un interešu konflikta noteikumu darbības joma, lai aptvertu arī sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondus, kas veic valsts pienākumus. Tomēr tiesiskais regulējums joprojām neliedz augstākā līmeņa amatpersonām, tostarp Nacionālās asamblejas augstākajiem politiskajiem vadītājiem un Ungārijas autonomajām struktūrām, piedalīties sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondu valdēs, kā to atkārtoti pieprasījusi Komisija. Turklāt Ungārija no 2022. gada 1. novembra ir atjaunojusi iespēju (ar izņēmumu no vispārējā aizlieguma) augstākā līmeņa politiskajiem vadītājiem strādāt citas algotas darbavietas, tostarp sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondu valdēs. Padome uzskata, ka šo iemeslu dēļ, kā tie sīkāk izklāstīti Komisijas paziņojumā, tiesiskā regulējuma nepilnības apvienojumā ar jaunajām likumdošanas norisēm saasina iespējamo interešu konfliktu, ko bija paredzēts novērst ar korektīvo pasākumu, un tāpēc neļauj kliedēt Komisijas sākotnēji paustās bažas.

(44)

Ungārija apņēmās izveidot jaunu pārskatīšanas procedūru tiesā attiecībā uz īpašiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar valsts varas īstenošanu vai publiskā īpašuma pārvaldību. Saskaņā ar korektīvo pasākumu jaunajā procedūrā ir jāparedz pārskatīt tiesā prokuratūras vai izmeklēšanas iestādes lēmumu, ar ko noraida ziņojumu par noziedzīgu nodarījumu vai izbeidz kriminālprocesu (t. i., izbeidz kriminālizmeklēšanu bez apsūdzības izvirzīšanas) attiecībā uz korupciju un ar korupciju saistītu praksi. Jaunajā procedūrā izmeklēšanas tiesnesim jāpiešķir pilnvaras izdot rīkojumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai turpināšanu. Jebkura fiziska persona un juridiska persona, izņemot valsts iestādes, var iesniegt priekšlikumus saskaņā ar procedūru, kas arī varētu radīt iespēju iesniegt apsūdzību tiesā. Šis korektīvais pasākums ir horizontāls pasākums, kura mērķis ir novērst strukturālas problēmas saistībā ar kriminālvajāšanas efektivitāti Ungārijā un nodrošināt, ka tiek veikti efektīvi un atturoši pasākumi, lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību saskaņā ar LESD 325. pantu. Tāpēc tas ir viens no galvenajiem korektīvajiem pasākumiem, ko Ungārija ierosinājusi, lai kliedētu Komisijas paustās bažas.

(45)

Ungārija ierosinātajā korektīvajā pasākumā iekļāva vairākus elementus, kuri Komisijas priekšlikuma sagatavošanas laikā tika pozitīvi novērtēti, piemēram, iespēju juridiskām personām iesniegt pieteikumu pārskatīšanas tiesā procedūrai, garantētu priviliģētu procesuālo stāvokli personai, kas ziņo par noziegumu, atsauci uz to, ka ekskluzīva kompetence izskatīt lietas saskaņā ar jauno procedūru tiks piešķirta specializētai tiesai (t. i., Budas Centrālajai rajona tiesai), atsauci uz to, ka visas tiesas un izmeklēšanas tiesneši, kas iesaistīti jaunajā procedūrā, ievēros LES 19. panta 1. punktu un attiecīgo Savienības acquis, kā arī saprātīgu procedūras termiņu kopumā. Ungārija arī apņēmās veikt galvenos īstenošanas pasākumus, lai līdz 2022. gada 15. novembrim pieņemtu nepieciešamos grozījumus Kriminālprocesa kodeksā un attiecīgajās īstenošanas regulās un lai tie stātos spēkā. Pēc Komisijas priekšlikuma iesniegšanas Nacionālā asambleja 2022. gada 3. oktobrī pieņēma Likumu, ar ko groza 2017. gada Likumu XC par Kriminālprocesa kodeksu (“Likums par pārskatīšanu tiesā”), kas stājās spēkā 2022. gada 15. novembrī un kuru pēc viedokļu apmaiņas ar Komisiju grozīja un 2022. gada 22. novembrī pieņēma grozītā redakcijā. Ungārija uzsāka ex ante pārskatīšanu Ungārijas Konstitucionālajā tiesā, kurā tika konstatēts, ka Likums par pārskatīšanu tiesā atbilst prokuratūras monopola principam, kas noteikts Ungārijas pamatlikumā. Ungārija beidzot iesniedza Komisijai dekrētu projektus, ar kuriem nosaka īstenošanas noteikumus, kas vajadzīgi jaunās pārskatīšanas procedūras piemērošanai, un apņēmās tos nekavējoties pieņemt, lai nodrošinātu, ka tie stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

(46)

Ar Likumu par pārskatīšanu tiesā tiek īstenotas vairākas korektīvos pasākumos ierosinātās saistības, ieviešot attiecīgus grozījumus Kriminālprocesa kodeksā. Komisija atzinīgi novērtēja arī Ungārijas veiktos papildu pasākumus saistībā ar grozījumiem Likumā par pārskatīšanu tiesā, piemēram, Integritātes iestādes pilnvaras iesniegt priekšlikumu par pārskatīšanu vai atkārtotu pārskatīšanu un ģenerālprokurora pilnvaru atcelšanu attiecībā uz ārkārtas tiesiskās aizsardzības līdzekļa izmantošanu saistībā ar lēmumiem. Tomēr, kā liecina Komisijas novērtējums, konkrētie Likuma par pārskatīšanu tiesā noteikumi paredz rīcības brīvību procedūrā, ko varētu izmantot, lai ietekmētu iznākumu pēc pārskatīšanas priekšlikuma vai kriminālvajāšanas, apdraudot korektīvā pasākuma efektivitāti un vispārējo atbilstību. Jo īpaši i) piemērojamajos noteikumos nav skaidri noteiktas tiesiskās sekas prokuroram, ko rada tiesas lēmums atcelt savu lēmumu pēc pārskatīšanas priekšlikuma. Tā kā nav garantijas, ka tiesas kontroles lēmumi tiks pienācīgi uzraudzīti, veicot pareizu kriminālvajāšanu, prokuroram piešķirtā rīcības brīvība nopietni apdraud korektīvā pasākuma efektivitāti un līdz ar to pietiekamību. Turklāt ii) attiecībā uz gadījumiem, kad var iesniegt apsūdzības pieteikumu, Likumā par pārskatīšanu tiesā ir noteikts, ka lietas izskatīšanas tiesa aiz slēgtām durvīm un bez pierādījumu uzklausīšanas izskata pamatu kriminālvajāšanas ierosināšanai, kas papildina saskaņā ar jauno procedūru noteikto formālo pamatu iepriekšēju izskatīšanu.

Pamatojoties uz Komisijas vērtējumu un tajā norādītajiem iemesliem, šāda apsūdzības pieteikuma pamatojuma pārbaude, ko veic iztiesāšanas tiesa, ir uzskatāma par materiāltiesisku filtrēšanu, kas varētu paredzēt vai kavēt lēmuma pieņemšanu pēc būtības, bez iespējas iegūt un uzklausīt pierādījumus lietā. Tas ir nevajadzīgi un mazina korektīvā pasākuma efektivitāti. Visbeidzot, Likumā par pārskatīšanu tiesā nav precizēta jauno noteikumu piemērošanas joma un jo īpaši nav precizēts, ka jaunā procedūra attieksies arī uz noziedzīgiem nodarījumiem, kuriem nav iestājies noilgums un kuri izdarīti pirms 2023. gada 1. janvāra. Padome uzskata, ka šo un Komisijas paziņojumā sīkāk izklāstīto iemeslu dēļ konstatētie trūkumi ir tik nopietni, ka tie nopietni apdraud korektīvo pasākumu atbilstību, lai risinātu jautājumus par neefektīvu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un sodīšanu par noziedzīgiem nodarījumiem publiskā īpašuma jomā.

(47)

Ungārija apņēmās stiprināt revīzijas un kontroles mehānismus, lai garantētu Savienības atbalsta pareizu izmantošanu, attiecīgajos valsts tiesību aktos iekļaujot noteikumus, lai stiprinātu noteikumus un procedūras nolūkā efektīvāk novērst, atklāt un labot interešu konfliktus Savienības līdzekļu izmantošanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (4) 61. pantā ietverto definīciju, tostarp efektīvu kontroles mehānismu attiecībā uz interešu konflikta deklarāciju derīgumu. Pēc Komisijas priekšlikuma iesniegšanas Ungārija veica vairākus pasākumus, lai īstenotu galvenos īstenošanas posmus šim korektīvajam pasākumam. Jo īpaši Nacionālā asambleja pieņēma un grozīja 2022. gada Likumu XXVIII, ar ko premjerministra birojā izveidoja Iekšējās revīzijas un integritātes direktorātu un nodrošina tam neatkarības un efektivitātes garantijas. Pakalpojumu paketē bija iekļauts arī likumprojekts, ar ko groza tiesisko regulējumu, kas reglamentē Eiropas līdzekļu revīzijas ģenerāldirektorātu (EUTAF). Ungārija arī pieņēma valdības Dekrētu 373/2022, ar ko groza Dekrētu 374/2022, kā arī valdības Dekrētu 463/2022, ar ko stiprina noteikumus un procedūras, lai efektīvāk novērstu, atklātu un labotu interešu konfliktus. Pamatojoties uz Komisijas 2022. gada 30. novembra paziņojumu un tajā sniegtajiem iemesliem, Padome uzskata, ka Ungārija ir veikusi galvenos īstenošanas posmus un ka attiecīgie tiesību akti atbilst korektīvajā pasākumā noteiktajām saistībām.

(48)

Ungārija apņēmās līdz 2022. gada 31. decembrim samazināt tādu no Savienības līdzekļiem finansēto un 2022. gadā noslēgto konkursa procedūru, kurās ir tikai viens piedāvājums, īpatsvaru zem 15 %, mērot ar vienotā tirgus rezultātu apkopojuma metodiku. Šā pasākuma galvenais īstenošanas posms bija pirmās EUTAF revīzijas par atbilstību vienotā tirgus rezultātu apkopojuma metodikai veikšana līdz 2022. gada 30. septembrim. Ungārija ziņojumu iesniedza 2022. gada 7. oktobrī un pēc Komisijas komentāriem 2022. gada 3. novembrī iesniedza pārskatītu galīgo redakciju. Revīzijā tika secināts, ka izmantotā metodika ir adekvāta un atbilst vienotā tirgus rezultātu apkopojumā izmantotajai metodikai, ar vienu izņēmumu, par kuru EUTAF ir formulējusi ieteikumu. Pamatojoties uz Komisijas 2022. gada 30. novembra paziņojumu un tajā sniegtajiem iemesliem, Padome uzskata, ka Ungārija ir veikusi galveno īstenošanas posmu, kā to prasa korektīvais pasākums.

(49)

Ungārija apņēmās līdz 2022. gada 30. septembrim izstrādāt jaunu uzraudzības un ziņošanas rīku, lai novērtētu ar vienu piedāvājumu noslēgtu iepirkuma procedūru īpatsvaru, ko finansē no valsts resursiem vai no Savienības atbalsta, vai no abiem. Pēc Komisijas priekšlikuma iesniegšanas Ungārija veica vairākus pasākumus, lai īstenotu galvenos īstenošanas posmus minētajam korektīvajam pasākumam. Konkrētāk, Ungārija izstrādāja jaunu monitorēšanas un ziņošanas instrumentu, kas ir revidēts kā operatīvs, funkcionāls un spēj uzraudzīt ar vienu piedāvājumu noslēgtu iepirkuma procedūru īpatsvaru. Saskaņā ar korektīvo pasākumu ziņošanas rīku turpinās attīstīt līdz 2022. gada 31. decembrim, lai iekļautu datus par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Pamatojoties uz Komisijas 2022. gada 30. novembra paziņojumu un tajā sniegtajiem iemesliem, Padome uzskata, ka Ungārija ir veikusi galvenos īstenošanas posmus, kā to prasa korektīvais pasākums, un ka ir izstrādāts un darbojas ziņošanas rīks par procedūrām ar vienu piedāvājumu, kā to prasa korektīvais pasākums.

(50)

Lai palielinātu publiskā iepirkuma pārredzamību, Ungārija apņēmās Elektroniskās publiskā iepirkuma sistēmas tīmekļa vietnē izveidot un publicēt datubāzi, kurā būtu strukturēta informācija par visiem publiskā iepirkuma procedūru paziņojumiem par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, tostarp uzņēmuma identifikācijas numuri un katra atsevišķā konsorcija dalībnieka un apakšuzņēmēju vārdi. Minēto datubāzi regulāri jāatjaunina, un tā ir bez maksas pieejama sabiedrībai. Pēc Komisijas priekšlikuma iesniegšanas Ungārija informēja Komisiju, ka datubāze ar nepieciešamajām funkcijām ir pabeigta līdz 2022. gada 30. septembrim. Pamatojoties uz Komisijas novērtējumu par jaunās datubāzes funkcijām, Padome uzskata, ka Ungārija attiecībā uz šo pasākumu ir veikusi attiecīgo galveno īstenošanas posmu un to ir izpildījusi.

(51)

Lai izpildītu apņemšanos līdz 2022. gada 30. septembrim izstrādāt snieguma mērīšanas sistēmu publiskā iepirkuma efektivitātes un izmaksu lietderības novērtēšanai, kam jāsāk darboties līdz 2022. gada 30. novembrim, Ungārija 2022. gada 5. septembrī pieņēma valdības Lēmumu 1425/2022. Ungārija 2022. gada 30. novembrī Elektroniskās publiskā iepirkuma sistēmas tīmekļa vietnē publicēja dokumentu, kurā izklāstīta snieguma mērīšanas sistēma. Pamatojoties uz Komisijas novērtējumu par regulējumu, kas noteikts valdības Lēmumā 1425/2022, Padome uzskata, ka Ungārija ir veikusi attiecīgo galveno īstenošanas posmu un izpildījusi savas saistības attiecībā uz šo pasākumu.

(52)

Attiecībā uz paustajām bažām par Ungārijas spēju uzlabot interešu konflikta pārbaudes attiecībā uz Savienības līdzekļu izmantošanu Ungārija apņēmās piemērot procedūras, lai sistemātiskāk un plašāk izmantotu visas vienotā datizraces un riska noteikšanas rīka (ARACHNE) funkcijas, kuru Komisija nodod dalībvalstu rīcībā jebkādam Savienības atbalstam un visiem plānošanas periodiem, lai efektīvi novērstu un atklātu interešu konfliktus, krāpšanu, korupciju, dubultu finansējumu un citus pārkāpumus. Ungārijas valdība 2022. gada 30. septembrī pieņēma valdības Dekrētu 373/2022 un grozīja Dekrētu 374/2022, kurš stājās spēkā tajā pašā dienā un kurā bija paredzēti noteikumi, lai nodrošinātu konkrētu datu regulāru nosūtīšanu ARACHNE. Tajā pašā dienā ARACHNE rīkam tika arī nosūtīta pirmā datu pakete. Pamatojoties uz Komisijas novērtējumu, ka valdības Dekrētā 373/2022 un grozītajā Dekrētā 374/2022 ir izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi sistemātiskai un efektīvai ARACHNE izmantošanai, Padome uzskata, ka Ungārija ir veikusi attiecīgo galveno īstenošanas posmu un izpildījusi savas saistības attiecībā uz šo pasākumu.

(53)

Ungārija apņēmās stiprināt sadarbību ar OLAF, izraugoties kompetentu valsts iestādi, kas palīdzētu OLAF veikt pārbaudes uz vietas Ungārijā, ja ekonomikas dalībnieks, uz kuru attiecas minētās pārbaudes, atsakās sadarboties. Ungārija arī apņēmās ieviest atturošu finansiālu sankciju, kas piemērojama gadījumā, ja ekonomikas dalībnieks atsakās sadarboties ar OLAF, kad OLAF veic pārbaudes un inspekcijas uz vietas. Pēc Komisijas priekšlikuma iesniegšanas Nacionālā asambleja 2022. gada 4. oktobrī pieņēma 2022. gada Likumu XXIX, ar ko grozīja spēkā esošos tiesību aktus, lai izraudzītos Valsts nodokļu un muitas administrāciju par kompetento valsts iestādi, kas palīdz OLAF, un ieviestu atturošu finansiālu sankciju, kas jāpiemēro, ja ekonomikas dalībnieks atsakās sadarboties ar OLAF. Pamatojoties uz Komisijas novērtējumu, Padome uzskata, ka Ungārija ir veikusi attiecīgos galvenos īstenošanas posmus un izpildījusi savas saistības attiecībā uz šo pasākumu.

(54)

Kā daļu no korektīvo pasākumu kopuma Ungārija apņēmās līdz 2022. gada 31. oktobrim pieņemt tiesību aktu, ar ko nodrošina publisko izdevumu labāku pārredzamību, nosakot pienākumu visām publiskajām struktūrām centrālajā reģistrā proaktīvi publicēt iepriekš noteiktu informācijas kopumu par publisko līdzekļu izmantošanu. Pēc Komisijas priekšlikuma iesniegšanas Nacionālā asambleja 2022. gada 8. novembrī pieņēma 2022. gada Likumu XL, kas pēc tam tika grozīts 2022. gada 22. novembrī kā daļa no pakalpojumu paketes. Noteikumos par papildu administratīvās procedūras pārredzamības nodrošināšanai izveidi tika pieņemts papildu grozījums 2022. gada 7. decembrī. Komisijas novērtējumā ir secināts, ka Ungārija ir veikusi vajadzīgos galvenos īstenošanas posmus, neraugoties uz kavēšanos to īstenošanā. Tomēr, pamatojoties uz Komisijas novērtējumu, kā tas atjaunināts 2022. gada 9. decembrī, tiesiskais regulējums joprojām ir nepilnīgs, kas mazina tā efektivitāti, jo īpaši tas, ka visām līgumslēdzējām iestādēm nav pienākuma publicēt informāciju, ja nav datu par “atbildīgo struktūru” attiecībā uz publiskajiem izdevumiem, līgumslēdzēju iestādi vai pakalpojumu sniedzējiem, piegādātājiem un jaudas nodrošinātājiem minimālajā datu kopā, kas augšupielādējami centrālajā reģistrā.

(55)

Kopumā Ungārija veica vairākus pasākumus, lai risinātu (leģislatīvus un neleģislatīvus) galvenos īstenošanas posmus, kas uzskaitīti Komisijas priekšlikumam pievienotā paskaidrojuma raksta pielikumā, un daudzas saistības, ko Ungārija uzņēmusies korektīvajos pasākumos, var uzskatīt par izpildītām, kā izklāstīts iepriekš. Šie pozitīvie novērtējumi neskar turpmākas norises saistībā ar tiem korektīvajiem pasākumiem, kurus nepieciešams pamatot praksē vai kuru īstenošanai ir vajadzīgs ilgāks īstenošanas periods saskaņā ar Ungārijas saistībām.

(56)

Tomēr attiecībā uz vairākiem korektīviem pasākumiem joprojām pastāv būtiskas nepilnības, riski un trūkumi. Konkrētāk, būtiski trūkumi joprojām nopietni apdraud to korektīvo pasākumu atbilstību, kuriem ir horizontāls, strukturāls un sistēmisks raksturs un kuriem ir būtiska nozīme, lai novērstu sistēmiskos tiesiskuma principu pārkāpumus attiecībā uz publisko iepirkumu, kriminālvajāšanas darbību efektivitāti un cīņu pret korupciju Ungārijā. Tādējādi minētās nepilnības apdraud veikto korektīvo pasākumu efektivitāti kopumā.

(57)

Ņemot vērā vēl īstenojamo pasākumu horizontālo, strukturālo un sistēmisko raksturu, lai novērstu konstatētos tiesiskuma principu pārkāpumus un to ietekmi uz Savienības budžetu, nepietiek ar faktu, ka Ungārija ir apmierinoši izpildījusi vairākas saistības attiecībā uz citiem precīziem korektīviem pasākumiem. Kā Komisija paskaidroja savā 2022. gada 9. decembra atjauninātajā novērtējumā, korektīvie pasākumi – izņemot vienīgi to korektīvo pasākumu, kas attiecas uz sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondiem, – ir jānovērtē kopumā kā vispārējs pasākumu kopums, ņemot vērā to vispārējo piemērotību situācijas izbeigšanai un pamatojoties uz kvalitatīvu, nevis tikai kvantitatīvu novērtējumu.

(58)

Tādējādi, ņemot vērā iepriekš veikto novērtējumu, būtu jāsecina, ka Ungārijas paziņotie korektīvie pasākumi kopumā – kā tie ir pieņemti un ņemot vērā to detaļas – un no tiem izrietošās neskaidrības par to piemērošanu praksē, neizbeidz konstatētos tiesiskuma principu pārkāpumus. Tā kā konstatētie neatbilstības gadījumi attiecas uz sistēmiska rakstura pārkāpumiem, tie lielā mērā ietekmē Savienības budžeta pareizu finanšu pārvaldību un Savienības finanšu interešu aizsardzību pietiekami tiešā veidā.

(59)

Ja Padome konstatē, ka Regulā (ES, Euratom) 2020/2092 paredzētie nosacījumi ir izpildīti, tai jāpieņem atbilstīga līmeņa pasākumi, lai nodrošinātu Savienības budžeta aizsardzību pret faktisko vai iespējamo ietekmi, ko rada konstatētie tiesiskuma principu pārkāpumi.

(60)

Ņemot vērā šajā lēmumā konstatētos tiesiskuma principu pārkāpumus un to būtisko ietekmi uz Savienības budžetu, kā arī to, ka Ungārijas līdz šim pieņemtajos korektīvajos pasākumos ir būtiski trūkumi, kas nopietni apdraud to atbilstību šajā lēmumā konstatēto tiesiskuma principu pārkāpumu novēršanai, Padome uzskata, ka no tā izrietošais risks Savienības budžetam joprojām ir augsts. Turklāt saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 18. apsvērumu, nosakot veicamos pasākumus, būtu pienācīgi jāņem vērā attiecīgās dalībvalsts sadarbības pakāpe. Komisija sākotnēji uzskatīja, ka budžeta riska pamatota aproksimācija atbilst 65 % no attiecīgo programmu līdzekļiem. Tomēr, ņemot vērā virkni korektīvo pasākumu, kurus Ungārija ir apmierinoši īstenojusi, lai novērstu konstatētos tiesiskuma principu pārkāpumus, un to nozīmīgumu, būtu pamatoti noteikt budžeta riska aproksimāciju 55 % apmērā no attiecīgajām programmām. Tādējādi 55 % no saistībām attiecīgajās programmās pēc to apstiprināšanas būtu jāaptur. Minēto līmeni var uzskatīt par pamatotu aproksimāciju attiecībā uz konstatēto tiesiskuma principu pārkāpumu ietekmi uz Savienības budžetu vai nopietnajiem riskiem attiecībā uz Savienības budžetu, ņemot vērā Ungārijas sadarbības līmeni procedūras laikā un īstenotos korektīvos pasākumus, un tāpēc tas ir samērīgs, ņemot vērā Regulā (ES, Euratom) 2020/2092 noteikto Savienības budžeta aizsardzības mērķi.

(61)

Attiecībā uz izvēli starp dažāda veida pasākumiem, kas paredzēti Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 5. pantā, Padome uzskata, ka no attiecīgajām programmām izrietošo budžeta saistību apturēšana pēc to apstiprināšanas nodrošina efektīvu un savlaicīgu Savienības budžeta aizsardzību, novēršot to, ka šajā lēmumā konstatētie tiesiskuma principu pārkāpumi ietekmē attiecīgajām programmām piešķirto budžetu. Tajā pašā laikā budžeta saistību apturēšana joprojām ļauj Ungārijai sākt minēto programmu īstenošanu saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, tādējādi saglabājot kohēzijas politikas mērķus un galasaņēmēju stāvokli. Turklāt atšķirībā no citiem iespējamiem pasākumiem budžeta saistību apturēšanai ir pagaidu raksturs, un saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 7. panta 3. punktu tai nav galīgas ietekmes. Tāpēc pasākumu var atcelt saskaņā ar minētajā pantā paredzēto procedūru, nezaudējot Savienības finansējumu, ar nosacījumu, ka divu gadu laikā situācija tiek pilnībā novērsta. Tādējādi saskaņā ar proporcionalitātes principu izvēlētais pasākums ir pietiekams, lai nodrošinātu Savienības budžeta aizsardzību, un vienlaikus ir vismazāk apgrūtinošais, ņemot vērā lietas apstākļus.

(62)

Attiecībā uz konstatētajiem pārkāpumiem saistībā ar sabiedriskas nozīmes trastiem, kā izklāstīts iepriekš, Ungārijas tiesiskais regulējums ir nepilnīgs, un tas nav novērsis interešu konflikta risku, ko bija paredzēts novērst ar korektīvo pasākumu. Ņemot vērā korektīvā pasākuma neatbilstību, joprojām pastāv nopietns risks Savienības budžetam, un to vislabāk var novērst, aizliedzot uzņemties jaunas juridiskas saistības ar jebkuru sabiedriskas interešu trastu un jebkuru to īpašumā esošu subjektu jebkādas programmas ietvaros, kas ir tiešā vai netiešā pārvaldībā. Šāds pasākums neietekmē to līdzekļu kopējos piešķīrumus no Savienības programmām tiešā un netiešā pārvaldībā, kurus joprojām var izmantot citām struktūrām, un tādējādi tas ir pietiekams, lai nodrošinātu Savienības budžeta aizsardzību, vienlaikus esot samērīgs ar to, kas noteikti nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai.

(63)

Ievērojot Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 5. panta 2. punktu, šis lēmums neietekmē Ungārijas pienākumus īstenot programmas un fondus, uz kuriem attiecas šis lēmums, un jo īpaši tās pienākumus pret galasaņēmējiem vai labuma guvējiem, tostarp pienākumu veikt maksājumus saskaņā ar piemērojamajiem nozaru vai finanšu noteikumiem. Ungārijai ik pēc trim mēnešiem pēc šā lēmuma pieņemšanas ir jāziņo Komisijai par minēto pienākumu izpildi.

(64)

Ungārijai būtu regulāri jāinformē Komisija par to korektīvo pasākumu īstenošanu, kurus tā apņēmusies veikt, un jo īpaši par tiem pasākumiem, kuri jāpamato praksē vai kuru īstenošanai nepieciešams ilgāks laikposms.

(65)

Komisijai būtu jāturpina uzraudzīt situāciju Ungārijā un attiecīgā gadījumā jāizmanto savas prerogatīvas saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2020/2092. Jo īpaši Komisijai būtu ātri jāizvērtē Ungārijas ierosināto korektīvo pasākumu īstenošanas gaita, lai nekavējoties iesniegtu Padomei nepieciešamos priekšlikumus par pasākumu atcelšanu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 7. pantu, ja vairs netiek izpildīti to pieņemšanas nosacījumi. Komisijai būtu periodiski jāinformē Padome,