(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 51. pantu, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem gada pārskatiem, kam pievienota grāmatojumu noskaidrošanai nepieciešamā informācija un revīzijas atzinums par pārskatu pilnīgumu, pareizību un patiesumu, kā arī sertifikācijas struktūru sagatavoti ziņojumi, Komisijai pirms tā gada 31. maija, kurš seko attiecīgajam budžeta gadam, jāapstiprina tās pašas regulas 7. pantā minēto maksājumu aģentūru grāmatojumi.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 39. pantu lauksaimniecības finanšu gads sākas “N – 1” gada 16. oktobrī un beidzas “N” gada 15. oktobrī. Noskaidrojot grāmatojumus par 2018. finanšu gadu, būtu jāņem vērā izdevumi, kas dalībvalstīm radušies no 2017. gada 16. oktobra līdz 2018. gada 15. oktobrim, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 (2) 11. panta 1. punktā.

(3)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 33. panta 2. punkta pirmajā daļā ir paredzēts, ka summu, kas saskaņā ar minētās regulas 33. panta 1. punktā minēto lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu ir atgūstama no katras dalībvalsts vai tai izmaksājama, nosaka, atskaitot attiecīgajā finanšu gadā veiktos ikmēneša maksājumus no izdevumiem, kas saskaņā ar 33. panta 1. punktu atzīti attiecīgajam gadam. Komisijai šī summa jāatskaita no ikmēneša maksājuma, kas attiecas uz izdevumiem, kuri veikti otrajā mēnesī pēc lēmuma par grāmatojumu noskaidrošanu, vai jāpieskaita minētajam maksājumam.

(4)

Komisija ir pārbaudījusi dalībvalstu iesniegto informāciju un pirms 2019. gada 30. aprīļa paziņojusi tām pārbaužu rezultātus kopā ar nepieciešamajiem grozījumiem.

(5)

Visu attiecīgo maksājumu aģentūru gada pārskati un tiem pievienotie dokumenti ļauj Komisijai pieņemt lēmumu par iesniegto gada pārskatu pilnīgumu, pareizību un patiesumu.

(6)

Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 (3) 5. panta 5. punktu grāmatojumu noskaidrošanas lēmumā ir jāņem vērā termiņa neievērošana augustā, septembrī un oktobrī. Daži izdevumi, ko konkrētas dalībvalstis deklarējušas šajos 2018. gada mēnešos, ir izdarīti pēc piemērojamo termiņu beigām. Tāpēc šajā lēmumā būtu jānosaka attiecīgie samazinājumi.

(7)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 41. pantu Komisija par maksimālā finanšu līdzekļu apjoma pārsniegšanu vai maksājumu termiņu neievērošanu vai arī par kontroles sistēmas nepilnībām jau ir samazinājusi vai apturējusi vairākus ikmēneša maksājumus par 2018. finanšu gadu. Šajā lēmumā Komisijai būtu jāņem vērā šādi samazinātās vai apturētās summas, lai nepieļautu neatbilstīgus maksājumus vai termiņa neievērošanu, vai tādu summu atmaksu, kam vēlāk varētu tikt piemērotas finanšu korekcijas. Vajadzības gadījumā attiecīgās summas var tikt pārbaudītas atbilstības noskaidrošanas procedūrās saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. pantu.

(8)

Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punkts paredz, ka tad, ja pārkāpuma summa nav atgūta četru gadu laikā pēc atgūšanas pieprasījuma dienas vai astoņu gadu laikā pēc prasības iesniegšanas valsts tiesā, 50 % no neatgūšanas finansiālajām sekām sedz attiecīgā dalībvalsts. Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 4. punktā ir noteikts, ka gada pārskatiem, kas dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 29. pantu, dalībvalstis pievieno apliecinātu tabulu, kurā norādītas summas, kas tām jāsedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punktu. Īstenošanas regulā (ES) Nr. 908/2014 ir noteikumi par to, kā īstenojams dalībvalstu pienākums ziņot par atgūstamajām summām. Tabulas paraugs, kas dalībvalstīm jāizmanto, lai sniegtu informāciju par atgūstamajām summām, ir pievienots Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 II pielikumā. Pamatojoties uz dalībvalstu aizpildītajām tabulām, Komisijai būtu jālemj par tādas neatgūšanas finansiālajām sekām, kas saistīta ar pārkāpumiem, kuri ir senāki par attiecīgi četriem vai astoņiem gadiem.

(9)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 3. punktu dalībvalstis, pienācīgi to pamatojot, var pieņemt lēmumu neturpināt atgūšanu. Šādu lēmumu var pieņemt vienīgi tādos gadījumos, ja līdzekļu atgūšanas izmaksas, kas jau radušās vai kas varētu rasties, kopā pārsniedz atgūstamo līdzekļu summu vai ja atgūšana izrādās neiespējama debitora vai juridiski par pārkāpumu atbildīgās personas maksātnespējas dēļ, kas ir konstatēta un apstiprināta saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Ja šādu lēmumu pieņem četru gadu laikā pēc atgūšanas pieprasījuma dienas vai astoņu gadu laikā pēc prasības iesniegšanas valsts tiesā, neatgūšanas finansiālās sekas 100 % apmērā būtu jāsedz no Savienības budžeta. Gan summas, par kurām dalībvalsts pieņem lēmumu neturpināt atgūšanu, gan minētā lēmuma pamatojums ir norādīts kopsavilkuma ziņojumā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 4. punktā, kurš lasīts saistībā ar tās 102. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta iv) punktu. Tātad šīs summas nebūtu jāsedz attiecīgajām dalībvalstīm, un tāpēc tās būtu jāsedz no Savienības budžeta.

(10)

Samazinājumi, kas veikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punktu un norādīti I pielikumā (e aile), attiecas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF). Summas, kas dalībvalstīm Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punkta piemērošanas rezultātā jāsedz saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) finansēto Lauku attīstības pagaidu instrumentu (LAPI) (4), ir norādītas II pielikumā.

(11)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 51. pantu šim lēmumam nebūtu jāskar turpmākie lēmumi, kurus Komisija var pieņemt, lai izslēgtu no Savienības finansējuma izdevumus, kas nav veikti saskaņā ar Savienības noteikumiem,