21.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 190/16

(1)

Komisijas paziņojumā “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” noteikts, ka standartizācijai ir svarīga nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” atbalstīšanā. Vairākās stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvās uzsvērts, ka preču un pakalpojumu saderības un sadarbspējas nodrošināšanā, tehnikas attīstības veicināšanā un inovācijas sekmēšanā liela nozīme ir brīvprātīgai standartizācijai preču vai pakalpojumu tirgos.

(2)

Standarti ir būtiski Eiropas konkurētspējai, un no tiem ir atkarīga inovācija un progress. Standartu svarīgumu Komisija uzsvērusi nesenajās iniciatīvās vienotā tirgus pilnīgošanas (2) un digitālā vienotā tirgus (3) jomā, bet ar Paziņojumu par IKT standartizācijas prioritātēm digitālajam vienotajam tirgum (4) standartizācija un sadarbspēja iegūst vēl lielāku nozīmi, jo tajā izklāstīta visaptveroša stratēģiska un politiska pieeja to prioritāro IKT tehnoloģiju standartizācijai, kuras ir būtiskas digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanai.

(3)

Digitālajā sabiedrībā bez standartizācijas dokumentiem nav iespējams nodrošināt tīklu un sistēmu sadarbspēju. Komisijas paziņojumā “Eiropas standartu stratēģisks redzējums: virzības mērķis – līdz 2020. gadam sekmēt un paātrināt ilgtspējīgu Eiropas ekonomikas izaugsmi” (5) atzīts, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) standartizācijas process ir visai specifisks, proti, IKT risinājumus, lietojumus un pakalpojumus bieži izstrādā pasaules mēroga IKT forumi un konsorciji, un tie arī izvirzījušies par vadošajām IKT standartu izstrādes organizācijām.

(4)

Regulas (ES) Nr. 1025/2012 mērķis ir Eiropas standartizācijas sistēmas modernizācija un uzlabošana. Tās izveidotā sistēma ļauj Komisijai pieņemt lēmumu noteikt nozīmīgākās un izplatītākās IKT tehniskās specifikācijas, kuras izdevušas organizācijas, kas nav Eiropas, starptautiskās vai valstu standartizācijas organizācijas. Iespēja izmantot visu IKT tehnisko specifikāciju klāstu, iepērkot aparatūru, programmatūru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, padarīs iespējamu sadarbspēju starp ierīcēm, pakalpojumiem un lietotnēm, palīdzēs pārvaldes iestādēm nenonākt strupceļā, kad publiskā iepirkuma rīkotājs pēc iepirkuma līguma termiņa beigām nevar nomainīt pakalpojuma sniedzēju tāpēc, ka izmanto tam piederošus IKT risinājumus, un veicinās konkurenci sadarbspējīgu IKT risinājumu piegādē.

(5)

Lai uz IKT tehniskajām specifikācijām drīkstētu atsaukties publiskajā iepirkumā, tām ir jāatbilst Regulas (ES) Nr. 1025/2012 II pielikumā izklāstītajām prasībām. Minēto prasību ievērošana publiskajām iestādēm garantē, ka IKT tehniskās specifikācijas ir noteiktas saskaņā ar pārredzamības, atklātuma, objektivitātes un konsensa principiem, ko standartizācijas jomā atzīst Pasaules Tirdzniecības organizācija.

(6)

Lēmums par IKT specifikācijas noteikšanu jāpieņem pēc apspriešanās ar Eiropas daudzpusējo ieinteresēto personu forumu IKT standartizācijas jautājumos, kas izveidots ar Komisijas Lēmumu 2011/C 349/04 (6), un citādām konsultācijām ar nozares ekspertiem.

(7)

Eiropas daudzpusējais ieinteresēto personu forums IKT standartizācijas jautājumos izvērtēja un deva pozitīvu atzinumu par iespēju publiskajos iepirkumos atsaukties uz šādām tehniskajām specifikācijām: Globālā tīmekļa konsorcija (W3C) izstrādātās Simple Knowledge Organization System (turpmāk “SKOS”) un Resource Description Framework 1.0 un 1.1. (turpmāk “RDF 1.0& 1.1”); Strukturētas informācijas standartu veicināšanas organizācijas (OASIS) izstrādātā Service Metadata Publisher 1.0; Interneta tehniskās uzdevumgrupas (IETF) izstrādātās MIME-Based Secure Peer-to-Peer Business Data Interchange Using HTTP, Applicability Statement 2, RFC 4130 (turpmāk “AS2”) un Internationalized Resource Identifiers RFC 3987 (turpmāk “IRI”); Pētniecības datu alianses (RDA) fonda izstrādātās tehniskās specifikācijas Data Foundation & Terminology Model, PID Information Types API, Data Type Registries Model un Practical Policies Recommendations. Foruma sniegtais novērtējums un atzinums tad tika iesniegts apspriešanai nozares ekspertiem, kuri apstiprināja pozitīvo atzinumu par iespēju atsaukties uz minētajām tehniskajām specifikācijām.

(8)

W3C izstrādātā tehniskā specifikācija “SKOS” neformālas zināšanu organizācijas sistēmas dara strukturētā formā pieejamas sabiedrībai tiešsaistē, lai organizētu zinātību par pamatā esošo terminu nozīmi un kohēziju un sniegtu piekļuvi šādai zinātībai. “SKOS” datu modelis nodrošina standartveida zemizmaksu migrācijas ceļu, kas izmantojams, lai esošās zināšanu organizācijas sistēmas pārnestu semantiskajā tīmeklī. “SKOS” nodrošina arī vieglu, intuitīvu valodu jaunu zināšanu organizācijas sistēmu izstrādei un kopīgošanai. To var izmantot atsevišķi vai kombinācijā ar formālām zināšanu atspoguļošanas valodām, tādām kā ontoloģiju definēšanas valoda (OWL).

(9)

W3C izstrādātais “RDF 1.0” ir standartmodelis datu apmaiņai tīmeklī, ar iespējām, kas atvieglo datu apvienošanu pat gadījumos, kad atšķiras pamatā esošās shēmas, un tas īpaši atbalsta shēmu pakāpenisko attīstību bez nepieciešamības mainīt visus datu patērētājus. “RDF 1.1” ir “RDF 1.0” jaunākā versija ar atpakaļsaderību, un tā izmanto starptautiskus identifikatorus, pilnveidotus datu tipus un valodas tagus literāļiem un virkni jaunu serializācijas formātu.

(10)

“SMP 1.0” ir OASIS izstrādāta tehniskā specifikācija, kas definē protokolu attiecībā uz pakalpojuma metadatu publicēšanu tā saucamajā četru stūru tīklā [4-corner network], kurā subjekti apmainās ar darījumdarbības dokumentiem, izmantojot starpnieku vārtejas pakalpojumus (ko dažkārt sauc par piekļuves punktiem). Lai sekmīgi nosūtītu darījumdarbības dokumentu četru stūru tīklā, subjektam jāspēj par darījumdarbības dokumenta saņēmēju (galapunktu) uzzināt tādus kritiskos metadatus kā dokumentu tipi, kurus galapunkts spēj saņemt, un atbalstītās pārsūtīšanas metodes. Saņēmējs šos metadatus citiem tīkla subjektiem dara pieejamus, izmantojot Service Metadata Publisher pakalpojumu. Specifikācijā ir aprakstīta pieprasījumu un atbilžu apmaiņa starp Service Metadata Publisher un klientu, kas vēlas uzzināt galapunkta informāciju.

(11)

IETF izstrādātā “AS2” ir viena no vispopulārākajām metodēm, ko izmanto drošai un uzticamai strukturētu darījumdarbības datu transportēšanai internetā. Tās būtība ir divi datori — klienta dators un serveris —, kuri, izmantojot tīmekli, savienoti punkta–punkta veidā. “AS2” rada strukturētu darījumdarbības datu “aploksni” un tādējādi drošā veidā ļauj to sūtīt internetā, izmantojot digitālos sertifikātus un šifrēšanu.“AS2” izmanto privātā un publiskā sektora organizācijas un valdības vairākās dalībvalstīs gan īpašu lietojumu gadījumos, gan vispārīgos infrastruktūras risinājumos, kas izstrādāti ziņu un darījumdarbības dokumentu drošas nosūtīšanas vajadzībām.

(12)

IETF izstrādātā tehniskā specifikācija “IRI” ir protokola elements, kas aptver uz ASCII rakstzīmju kopu balstīto vienotā resursu identifikatora (URI) shēmu, bet atbalsta daudz plašāku kopu no rakstzīmēm, kuras tiek izmantotas ES uz latīņu alfabēta pamata veidotajos alfabētos ar ASCII kopā neiekļautiem burtiem vai pavisam citos alfabētos (grieķu, bulgāru).

(13)

Research Data Alliance (RDA) ir starptautiska organizācija, kas koncentrējas uz infrastruktūras un kopienas darbību un ieteikumu izstrādi nolūkā mazināt šķēršļus datu kopīgošanai un apmaiņai un paātrināt datu virzītu inovāciju pasaulē. Ir izraudzītas četras RDA tehniskās specifikācijas. “RDA Data Foundation & Terminology Model” ir galvenais modelis, kurš piedāvā pamatterminoloģijas vārdnīcu un meklēšanas rīku un tādējādi nodrošina, ka pētnieki izmanto kopīgu terminoloģiju, kad atsaucas uz datiem; “RDA PID Information Types API – Persistent Identifier Type Registry” ir konceptuāls modelis, kas paredzēts drukātas informācijas strukturēšanai tā, lai varētu identificēt parametru identifikatorus, un kopējā saskarne, kas nodrošina piekļuvi šai informācijai; “RDA Data Type Registries Model” ir datu tipu modelis un reģistrs (MIME tipi datiem), kurš palīdz rīkiem interpretēt, attēlot un apstrādāt datus; un “RDA Practical Policies recommendations” ir virkne mašīndarbināmu politiku, kas palielina uzticēšanos un sadarbspēju,